LZA īstenajai loceklei, Latvijas Universitātes profesorei, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajai pētniecei Dr. philol. Mārai Grudulei – par veiktajiem pētījumiem latviešu literatūras un kultūras vēsturē.

Profesores paveiktais ir nozīmīgs gan latviešu, gan vācbaltiešu kopienu kultūras devuma analīzē un izpratnē, un rada priekšstatu par Latvijas sabiedrību kā multinacionālu, atvērtu un eiropeisku daudzu gadsimtu garumā. Māras Grudules interešu uzmanības centrā ir bijuši procesi laika posmā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Viņa piedalījusies nozīmīgu kolektīvu pētījumu izstrādē, tostarp “Vācu literatūra un Latvija 1890-1945” (2005), “Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti” (2008), “Latvija: kultūru migrācija” (2019), iesaistījusies LZA enciklopēdiskā izdevuma “Latvija un latvieši veidošanā”.

Māra Grudule ir atbildīgā redaktore rakstu krājumam “Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija” (2020), LNB Zinātnisko rakstu sērijā izdotajam kolektīvajam pētījumam “Garlībs Merķelis (1769 – 1850): cilvēks, domātājs, mīts” (2021).

Divas reizes profesores pētījumi atzīti par gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Šādu novērtējumu izpelnījusies viņas monogrāfija “Latviešu dzejas sākotne kultūrvēsturiskos kontekstos” (2017) un M. Grudules vadītā kolektīvā monogrāfija “Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā” (2018). 2020. gadā Māra Grudule kļuva par LZA Viļa Plūdoņa vārdbalvas laureāti. 

Akadēmiķe Māra Grudule ir viena no erudītākajām Latvijas zinātniecēm savā pētījumu nozarē. Viņas darbs ieguvis augstu sabiedrības novērtējumu un izpelnījies plašu ievērību. Profesore M. Grudule ir arī studentu patiesi cienīta pedagoģe, kura ar ieinteresētību un kaismi nodod savas zināšanas topošajām Latvijas zinātnieku paaudzēm. Sk. [pdf] [png]

LZA ārzemju loceklim Hjūstonas Universitātes profesoram ķīmiķim Olafam Daugulim – par izciliem sasniegumiem organiskās sintēzes metodoloģijā un Latvijas ķīmiķu izglītošanā.

Profesora Dauguļa ieguldījums aromātisko savienojumu CH-saišu aktivācijas pētījumos ir nozīmīgs pasaules mērogā. Viņš ir viens no “modes noteicējiem” šajā pētījumu virzienā, par ko liecina augstais Hirša indekss – 61 un visu 110 publikāciju augstā citējamība. Olafa Dauguļa interešu uzmanības centrā ir bijuši novatoriski pētījumi virzieni Pd, Cu un Co katalizatoru izmantošanai CH-saites funkcionalizēšanai. Viņu vienmēr interesējusi palādija, kobalta, vara, sudraba un zelta organometāliskā ķīmija. Reakciju mehānismu pētījumi visu laiku ietvēruši aktīvo starpproduktu - arīnu izmantošanu. Pēdējos gados pētījumu virziens paplašinājies ar “vēlo pārejas metālu” katalizatoru izmantošanu olefīnu polimerizācijas reakcijās.

LZA ārzemju loceklis Olafs Daugulis ir erudītākais un visplašāk pazīstamākais latviešu ķīmiķis-organiķis pasaulē. Viņa darbs ieguvis augstu zinātnieku sabiedrības novērtējumu - 18 gadu laikā kopš 2004. gada ielūdzot uz vairāk nekā 100 lekcijām un konferencēm pasaules labākajās universitātēs. Četras reizes profesors Daugulis ar lekcijām ir uzstājies Latvijā organizētajās starptautiskajās konferencēs Balticum Organicum Syntheticum (BOS) un Paula Valdena simpozijos. Šovasar O. Daugulis būs ielūgtais lektors BOS-2022 konferencē Viļņā.

Profesora O. Dauguļa laboratorijā trīs latviešu ķīmiķi kopš 2009. gada ir ieguvuši doktora grādu – Dmitrijs Šabašovs, Iļja Popovs un Kristīne Klimoviča. Dr.chem. Liene Grigorjeva pēcdoktorantūras studijas Hjūstonā veica, sākot pētīt kobalta katalizētos procesus, ko šobrīd viņa sekmīgi turpina arī Latvijā. Sk. [pdf] [png]