Jaunumi

LIZDA pētījuma “Par zinātnieka slodzi, atalgojumu un prestižu” rezultāti

LIZDA  pētījuma “Par zinātnieka slodzi, atalgojumu un prestižu” rezultāti

Šodien, 25. septembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Baiba Rivža piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā konferencē, kurā tika prezentēti LIZDA veiktā pētījuma “Par zinātnieka slodzi, atalgojumu un prestižu” rezultāti. Konferences mērķis bija aktualizēt nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu zinātnieka darba samaksu, slodzi, darba apstākļus un prestižu Latvijā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa, uzrunājot klātesošos, atzina, ka mūsdienās bez zinātnes atbalsta vairs nav iedomājama neviena sfēra – no sabiedriskās ēdināšanas, līdz pat mākslīgajam intelektam. “Tādēļ paldies Latvijas zinātniekiem, katram, kurš ar tiem resursiem, kas jums ir pieejami, spēj pacelt zinātnes latiņu tajos augstumos, kuros tā šobrīd atrodas.”

Ar ziņojumu “Par zinātnes politikas, finansējuma un komunikācijas virzību uz atbalstu zinātniekiem” konferencē uzstājās Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders,

Paneļdiskusijā “Latvijas zinātnieka rītdiena” piedalījās pētnieks, LIZDA Latvijas Zinātnes darbinieku arodorganizāciju apvienības priekšsēdētājs Dr. Māris Lauberts, Liepājas Universitātes arodorganizācijas priekšsēdētaja Inta Genese-Plaude, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Dr. Antra Boča un LJZA biedre Tatjana Pladere, Jānis Paiders, Česlavs Batņa, LZA ģenerālsekretāre, akadēmiķe Dr.habil.oec. Baiba Rivža, LDDK pārstāvis A. Baumanis.

Aptaujājot vairāk nekā 600 zinātnes darbinieku, LIZDA ir veikusi aptauju par to, kā zinātnieki jūtas savā darba ikdienā, kā vērtē savas profesijas prestižu, zinātnieku labbūtību un valsts politiku zinātnes nozares atbalstam. Pēdējo padsmit gadu laikā šī ir pirmā reize, kad tiek pētīts zinātnes nozarē strādājošo gandarījums par savu darba dzīves kvalitāti.

Galvenie secinājumi, kas izriet, pamatojoties uz veiktās aptaujas datiem.

  • Zinātnieka profesija netiek augstu novērtēta Latvijas sabiedrībā;
  • Valsts zinātnes politika, un īpaši tās realizācija zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, kopumā neatbilst Latvijas zinātnieka radošajai kapacitātei un tās realizācijai Latvijā un Eiropas Savienībā;
  • Zinātniskās darbības nestabilitāti veido tādi faktori kā neskaidrība par darba samaksu un slodzi pēc gada un tālākā nākotnē, papildus pienākumi, kas nav iekļauti darba līgumā, un pētniecības darba stundu regulāra pārsniegšana;
  • Darba slodze bieži ir nepilna laika, tā ir nesabalansēta, sadrumstalota. Neraugoties uz līgumā noformētu nepilna laika darba slodzi, zinātnieki pētnieciskajā darbā bieži saskaras ar tādiem pārslodzes aspektiem kā spēku izsīkums, pastāvīga trauksme, emocionāls nogurums un nespēja koncentrēties darbam;
  • Zinātnieki papildus veic pienākumus, kas saistīti ar projektu izstrādi, dalību zinātniskās attīstības pilnveides procesos, zinātniskās kvalifikācijas pilnveidi, jauno zinātnieku sagatavošanu, sabiedrības informēšanu;
  • Vairākums zinātnieku pozitīvi vērtē sadarbību ar vadību zinātniskajā institūtā/augstskolā, brīvi paužot viedokli par ar darbu saistītajiem jautājumiem, tomēr nepaciešams palielināt lēmumu pieņemšanas procesu atklātumu.

Diskusijā, kurā piedalījās gan jaunās paaudzes zinātnieki, gan pieredzējušie kolēģi, izskanēja nepieciešamība pēc stabilitātes un prognozējamības, kā arī finanšu resursu pieejamības un nepārtrauktības.

Par zinātnieka slodzi, atalgojumu un prestižu” (pdf.)

Vairāk: Aptauja apliecina: zinātnieku saime nav pilnībā apmierināta ar savas darba dzīves kvalitāti, LIZDA, 2023. gada 25. septembris.

Papildu informācija: https://www.facebook.com/arodbiedribalizda 

DSC 1168 scaled 380803786 917724616526011 3767629688374430222 n

Lasīts 535 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")