Jaunumi

ATKLĀJ RTU PROFESOREI EMĪLIJAI GUDRINIECEI VELTĪTU PASTMARKU

ATKLĀJ RTU PROFESOREI EMĪLIJAI GUDRINIECEI VELTĪTU PASTMARKU

Ķīmijas profesore Emīlija Gudriniece bija neordināra personība – viņa bija zinātniece, kas Latvijas zinātnē atstājusi nozīmīgu mantojumu, bezbailīga motobraucēja, pūcīšu kolekcionāre, bet pirmām kārtām – skolotāja, jauno ķīmiķu audzinātāja. Profesores piemiņa viņas 100. dzimšanas dienas gadā ir iemūžināta Latvijas Pasta izdotā pastmarkā, kuras atklāšana un zīmogošana notika 18. septembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (MLĶF). 

Uz pastmarkas māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja attēlojusi E. Gudrinieci un furacilīna formulu, jo profesore 1949. gadā aspirantūras laikā veica Padomju Savienībā jauna antibakteriālā preparāta – furacilīna resintēzi, un par to kopā ar Solomonu Hilleru 1957. gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.

E. Gudriniece dzimusi 1920. gada 3. augustā un mūžībā devusies 2004. gada 4. oktobrī. Viņa ir pirmā sieviete Latvijā, kura 1952. gadā  aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju. Viņas doktorante, MLĶF profesore Māra Jure, stāsta, ka E. Gudriniecei paticis ķīmijā strādāt pie tādām lietām, kurām ir praktiska nozīme, tāpēc viņa sadarbojusies ar dažādām rūpnīcām, izstrādājot tām ražošanai vajadzīgus produktus. Profesore Gudriniece darba mūža nogalē pievērsusies augu eļļu pētniecībai un bijusi pirmā Latvijas zinātniece, kura sākusi pētīt, kā no augu eļļas iegūt biodīzeli. 

Tāpat viņa bijusi arī veiksmīga motosportiste un 1949. un 1953. gadā ieguvusi Latvijas PSR čempiones nosaukumu 350 cm3 motociklu klasē sievietēm, kā arī 1952. gadā uzstādījusi divus jaunus rekordus sievietēm šajā klasē. Mūsdienās šajā motociklu klasē sievietes vairs nestartē. 

Bet pirmām kārtām profesore ir bijusi skolotāja – viņa vadījusi 31 doktora disertāciju un MLĶF dibinājusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru (tagad – RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra). «Profesore radīja ļoti draudzīgu kolektīvu, kur students ir līdzvērtīgs profesoram,» stāsta M. Jure, atzīstot, ka E. Gudrinieces iedibinātās tradīcijas katedra turpina joprojām.   

Balstoties uz profesores un viņas dzīvesbiedra profesora Alfrēda Ieviņa atstāto mantojumu, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir izveidojusi trīs balvas. Pirmo – «Labākajam ķīmijas skolotājam» – kopš 2006. gada ir saņēmuši 14 skolotāji, otra ir balva jaunajam zinātniekam, un to arī ir saņēmuši 14 jaunie zinātnieki, savukārt trešā ir E. Gudrinieces un A. Ieviņa stipendija ķīmijas studentiem par labām sekmēm mācībās, un arī to ir saņēmuši 14 studenti. 

«Ja cilvēks ir spējis aizraut jaunatni un iesaistīt nozarē, tad ir pamats viņam veltīt pastmarku,» pastmarkas atklāšanas pasākumā sacīja Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns. E. Gudriniece ir otrā ķīmiķe, kurai ir veltīta pastmarka. Pirmais ir latviešu izcelsmes ķīmiķis Pauls Valdens. RTU zinātņu prorektora vietnieks Gatis Bažbauers pateicās Latvijas Pastam par ķīmijas popularizēšanu un ieteica vēl vairākus izcilus RTU zinātniekus, kuri arī būtu pelnījuši, lai viņu piemiņa tiktu iemūžināta pastmarkā. 

Foto galerija

Avots: RTU

Lasīts 1340 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")