Jaunumi

Ekonomikas ministrijas finansētā valsts pētījumu programma var kļūt par atspēriena punktu inovāciju radīšanai un zinātnieku efektīvam dialogam ar ražošanas pārstāvjiem

Ekonomikas ministrijas finansētā valsts pētījumu programma var kļūt par atspēriena punktu inovāciju radīšanai un zinātnieku efektīvam dialogam ar ražošanas pārstāvjiem

Šā gada 8. novembrī Latvijas Universitātes Dabas mājā norisinājās konference “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma (IF-NPP): viedie materiāli, fotonika un biomedicīna”, pulcējot plašu ekspertu un nozaru pārstāvju loku. Konferences fokusā bija gan zinātnieku rezultātu prezentācijas par 2022. gadā Ekonomikas ministrijas izveidotās valsts pētījumu programmas IF-NPP projektu MOTE un BioMedPharm ietvaros paveikto, gan diskusija par valsts pasūtījuma nozīmi zinātņietilpīgu inovāciju un pētniecības attīstībā.

Paneļdiskusijā piedalījās pārstāvji no politikas veidotāju, ražojošā sektora un pētniecisko institūciju vidus – Raimonds Lapiņš (Ekonomikas ministrija), Lauma Muižniece (Latvijas Zinātnes padome), Indriķis Muižnieks (Latvijas Universitāte), Tālis Juhna (Rīgas Tehniskā universitāte), Vitālijs Skrīvelis (Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, LAĶĪFA), Normunds Bergs (Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, LETERA), Andris Anspoks (Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, LU CFI), Osvalds Pugovičs (Latvijas Organiskās sintēzes institūts, OSI) un Dāvids Štēbelis (Eiropas Kosmosa aģentūra). Diskusiju laikā tika pievērsta uzmanība tādiem aktuāliem jautājumiem kā IF-NPP mērķi, programmas salāgošana ar industrijas vajadzībām un zinātnisko institūciju iespējām, kā arī nepieciešamajiem veicināšanas pasākumiem zinātnisko inovāciju nonākšanai tirgū.

Pētniecisko institūciju pārstāvji pauda atbalstu IF-NPP programmai, un tā tika atzīta par pozitīvi vērtējamu iniciatīvu, kas ne tikai stimulē sadarbību pētniecības organizāciju starpā, bet arī ļauj veikt praktiskās zinātnes pētījumus, kas individuālām zinātnieku grupām nav pa spēkam. Pētnieku vidū valdīja vienprātība par to, ka ilgtermiņa pētniecības platformu veidošana ir veicināma un atbalstāma, jo tās dod iespēju pētniekiem mobilizēties multidisciplināru zinātnisku uzdevumu risināšanai. Tas ļauj veidot gan zinātnes kapacitāti un ekselenci konkrētās jomas, gan ataudzi. Šai iniciatīvai gan vajadzētu būt harmonizētai ar politikas veidotāju apņemšanos nodrošināt pētniecības finansējumu un, ideālā gadījumā, arī ar zinātniskās infrastruktūras attīstības stratēģiju uz minēto platformu bāzes. Mūsdienu zinātne prasa arvien dziļāku specializāciju, kas ietver gan specifisku aparatūru, gan atbilstošas zinātnieku kompetences. Nepieciešams nostiprināt šos centrus tajā pašā laikā, nodrošinot ilgtspējīgu atvērtās piekļuves mehānismu infrastruktūrai.

Andris Anspoks, izvērtējot MOTE un LU CFI pieredzi, aicināja sākt ar pilotprojektu, kurā varētu stiprināt centrus apvienotā fotonikas, viedo materiālu un biomedicīnas platformā. Šāds tests kopienā, kura jau tam ir gatava, dotu pārliecību par to, kā tas darāms visas valsts mērogā un ļautu izvairīties no kļūdām.

Domājot par dažādu valsts atbalstīto programmu pilnveidi, pētniecisko organizāciju pārstāvji akcentēja esošā valsts regulējuma neelastību pētniecības projektu izvēlē un īstenošanā. Vairāki runātāji norādīja, ka IF-NPP atbalstāmo pētniecības virzienu formulēšanā līdz šim nav bijusi pietiekama industrijas iesaiste. Lai veicinātu zinātniskās sabiedrības un komercsektora diskusiju, LETERA, kā arī LAĶĪFA un OSI organizē regulārus seminārus, kuros aktualizē esošos pētniecības virzienus un identificē jaunus.

Analizējot citu valstu pieredzi, būtu nepieciešams pilnveidot valsts pētījumu programmu normatīvo regulējumu. Visi bija vienisprātis, ka ilgtermiņa investīcijas zinātnes virzienos prasa lielāku elastību nekā to nodrošina šī brīža valsts pētījumu programmas ietvars. Piemērots risinājums būtu platformu finansēšana kombinācijā ar ātru ideju izvērtēšanu un realizāciju pa soļiem, nodrošinot nepārtrauktu iespēju pieteikt jaunas idejas un turpināt tikai tās, kuras dod plānoto rezultātu. Šeit varētu izmantot OSI pieredzi Eiropas projektā ENABLE, kurā jau tika realizēta platformu pieeja un rezultāti atzīti par ļoti labiem, piemēram, Zviedrijas valdība šādu platformu tagad finansē no nacionālā budžeta.

Farmācijas un biomedicīnas nozares asociācija no savas puses jau ir skaidri formulējusi komercsektora intereses, kuru sasniegšanai nepieciešama intensīva zinātnes iesaiste un tas ir saistīts ar zāļu transportformu izstrādi, esošo zāļu pārprofilēšanu, mūsdienīgāku medikamentu ražošanas tehnoloģiju izstrādi un biolīdzinieku attīstīšanu.

“Industrija bieži nav gatava agrīnas fāzes tehnoloģijām, tāpēc svarīgs ir atbalsta finansējums ideju pārbaudei un prototipu izstrādei, kas samazina beigu tehnoloģiskos riskus,” pauda Dāvids Štēbelis. Kā izcils instruments tika novērtēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tehnoloģijas pārneses programma, kas veicināja un atbalstīja prototipu izstrādi un tehnoloģiju pilnveidošanu. Visi iesaistītie dalībnieki rosināja atjaunot šo programmu, lai veicinātu un atbalstītu komercializācijas praksi universitātēs.

Konference organizēta projektu MOTE un BioMedPharm ietvaros. Abi projekti tiek īstenoti ar IF-NPP atbalstu, kas ir Ekonomijas ministrijas veidots valsts pasūtījums ar mērķi veicināt zinātnisko pētniecību un sekmēt tehnoloģiju pārnesi, inovatīvu un komercializējumu produktu un tehnoloģiju attīstību, atbilstoši industrijas pieprasījumam divās Latvijā apstiprinātajās Viedās specializācijas stratēģijas jomās: “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”.

Konferences videoieraksts

Fotogalerija (LOSI) 

Sagatavoja: Andris Anspoks, LU CFI direktors un Osvalds Pugovičs, LOSI direktors. 14.11.2023.

Lasīts 566 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")