Šajā laikā, kad jaunā doktorantūras modeļa ieviešana Latvijā ir kļuvusi par vienu no apspriestākajiem un diskutablākajiem jautājumiem augstākās izglītības jomā, ir būtiski uzsvērt, ka doktorantūras studijās iegūtās zināšanas, ko apliecina arī zinātniskais doktora grāds, ir ļoti nozīmīgas gan akadēmiskajā, gan profesionālajā darbā.
Daugavpils Universitātē šajā studiju gadā 37 studējošie ir uzsākuši studijas 11 dažādās doktora studiju programmās, izrādot interesi par humanitārajām, sociālajām un dabaszinātnēm. Savu redzējumu par doktorantūras studijām Daugavpils Universitātē, studējošo motivāciju iesaistīties zinātniskajā darbā un nākotnes izaicinājumiem izteica gan universitātes vadošie darbinieki, gan doktora studiju programmās studējošie. Sarunā piedalījās Daugavpils Universitātes rektore, Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras profesore, doktora studiju programmas “Vadībzinātne” un maģistra studiju programmas “Sabiedrības un iestāžu vadība” direktore Dr. psych. Irēna Kokina un zinātņu prorektors, Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamenta profesors, doktora studiju programmas “Bioloģija” direktors, akadēmiķis Dr.biol. Arvīds Barševskis.
Intervija pilnībā lasāma šeit (pdf).
Anita Rukmane–Bārbale Daugavpils Universitātes doktora studiju programmas “Bioloģija” 3. kursa studente; promocijas darba zinātniskais vadītājs ir prof. Arvīds Barševskis. Anita ir arī Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamenta zinātniskā asistente. 2017. gadā saņēmusi Latvijas Studentu apvienības Gada balvu nominācijā “Gada jaunais zinātnieks”.
Liene Leikuma–Rimicāne Daugavpils Universitātes doktora studiju programmas “Vadībzinātne” 2. kursa studente, viņas promocijas darba zinātniskā vadītāja ir prof. Irēna Kokina. Liene ir arī Starptautisko un sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste sadarbības jautājumos un uzņēmēja.
Intervijas pilnībā lasāmas šeit (pdf).
Avots: “Zinātnes Vēstnesis”, nr. 15, 2020. gada 21. septembris (pdf).
ZINĀTNISKAIS GRĀDS PAVER PLAŠĀKAS IESPĒJAS – doktorantūra Daugavpils Universitātē
Šajā laikā, kad jaunā doktorantūras modeļa ieviešana Latvijā ir kļuvusi par vienu no apspriestākajiem un diskutablākajiem jautājumiem augstākās izglītības jomā, ir būtiski uzsvērt, ka doktorantūras studijās iegūtās zināšanas, ko apliecina arī zinātniskais doktora grāds, ir ļoti nozīmīgas gan akadēmiskajā, gan profesionālajā darbā.
Daugavpils Universitātē šajā studiju gadā 37 studējošie ir uzsākuši studijas 11 dažādās doktora studiju programmās, izrādot interesi par humanitārajām, sociālajām un dabaszinātnēm. Savu redzējumu par doktorantūras studijām Daugavpils Universitātē, studējošo motivāciju iesaistīties zinātniskajā darbā un nākotnes izaicinājumiem izteica gan universitātes vadošie darbinieki, gan doktora studiju programmās studējošie. Sarunā piedalījās Daugavpils Universitātes rektore, Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras profesore, doktora studiju programmas “Vadībzinātne” un maģistra studiju programmas “Sabiedrības un iestāžu vadība” direktore Dr. psych. Irēna Kokina un zinātņu prorektors, Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamenta profesors, doktora studiju programmas “Bioloģija” direktors, akadēmiķis Dr.biol. Arvīds Barševskis.
Jūs esat gan universitātes vadošie darbinieki, gan zinātnieki, gan doktora studiju programmu direktori, gan promocijas darbu vadītāji. Kāpēc izvēlas studēt doktorantūrā?
Irēna Kokina (I.K.): Mēs dzīvojam tādā laika posmā, kad jebkuram profesionālim ir nepieciešams augt un pilnveidoties, un tas ir saistīts gan ar personīgo konkurētspēju un produktivitāti, gan ar pielāgošanos pārmaiņām un straujajām tehnoloģiju izmaiņām, gan ar pārliecinošu un stabilu skatu nākotnē. Līdz ar to studijas doktorantūrā, manuprāt, ir vispiemērotākais studiju veids, kas dod iespēju turpināt iedziļināšanos kādā specifiskā zinātņu virzienā, veikt atbilstošu pētniecisko darbu un spēt sevi pozicionēt kā pieprasītu speciālistu.
Arvīds Barševskis (A.B.): Doktora zinātniskais grāds paver plašākas iespējas. Es pazīstu Daugavpilī vairākus uzņēmējus, kas ir zinātņu doktori. Viņu uzņēmumi ir zinātņietilpīgi. Šie uzņēmēji nāk uz universitāti un runā ar zinātniekiem. Pazīstu vairākus ārstus ar zinātņu doktora grādu, un viņi visi ir lieliski speciālisti. Persona ar zinātņu doktora grādu – tas ir cits līmenis, tā ir cita domāšana – plašāka un inovatīvāka.
Kas jūs motivēja izvēlēties zinātnieka karjeru?
I.K. Manuprāt, tas, kurš ir uzsācis zinātniski pētniecisko darbību, vienkārši nevar apstāties, jo tieši zinātniskā pētniecība ļauj risināt dažādas problēmas. Savukārt, lai to risinājumi būtu pamatoti, jāmeklē atbilstošs pētnieciskā darba vispiemērotākais veids.
A.B. Es jau 4. klasē zināju, ka kļūšu par biologu. Man paveicās ar skolu, skolotājiem, klases audzinātāju, kas dažādos veidos mani atbalstīja, veicināja manas intereses par zinātnes attīstīšanu. Man paveicās, ka es bioloģiju savulaik studēju tieši Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Mazā augstskolā pasniedzēji daudz vairāk laika velta komunikācijai ar studentiem. Būdams tikai 2. kursa students, es jau biju personīgi pazīstams ar tā laika vadošajiem PSRS koleopterologiem. Es nebaidījos viņiem rakstīt, uzdot dažādus jautājumus, braukt pie viņiem uz Maskavu, Sanktpēterburgu. Jaunajiem zinātniekiem vienmēr saku: “Spraudiet pēc iespējas augstāku mērķi un dariet visu iespējamo un neiespējamo, lai to sasniegtu, ticiet saviem spēkiem un nebaidieties komunicēt ar savas nozares speciālistiem, vienalga, kurā pasaules malā.”
Kā, jūsuprāt, iespējams palielināt zinātniskā grāda ieguvēju skaitu? Kas motivētu cilvēkus izvēlēties studijas doktorantūrā?
I.K. Tā, kā to dara daudzas valstis – motivējot ar ieņemamo amatu prasībām gan pēc juridiskā statusa, gan atbalstot finansiāli.
A.B. Ja būtu lielākas darba iespējas un adekvāts atalgojums, doktorantu skaits noteikti palielinātos. Latvijā ir ļoti daudz gudru un izcili talantīgu cilvēku. Vismaz pagaidām. Taču zemais un neregulārais finansējums zinātnes un augstākās izglītības jomā ir novedis pie zemā zinātnes prestiža. Vai jaunā zinātnieka atalgojums, kas dažreiz ir tāds pats kā apkopējam vai sētniekam, motivē jauniešus studēt doktorantūrā? Protams, ka nē. Kamēr Latvijā zinātne netiks finansēta vismaz vidējā Eiropas Savienības līmenī, visas runas ir demagoģija. Politiķi un dažreiz sabiedrības pārstāvji mēdz kritizēt zinātniekus par to, ka nav atdeves ekonomikai, vienlaicīgi apzināti nerunājot par to, kāds finansējums Latvijā tiek atvēlēts zinātniekiem. Zinātnes un augstākās izglītības apzināta badināšana diemžēl jau ilgus gadus ir mērķtiecīga valsts politika, kas nav ilgtspējīga. Atvēliet adekvātu finansējumu zinātnei un saņemsiet pienesumu ekonomikai! Citādi nenotiks! Un maziniet birokrātiju, citādi zinātniekam nav laika pētīt, viņam jāraksta atskaites.
Šajā gadā Daugavpils Universitātē pieprasītākās doktora studiju programmas ir “Bioloģija”, “Literatūrzinātne” un “Izglītības zinātnes”. Kāpēc, jūsuprāt, tiek izvēlētas tieši šīs jomas?
I.K. Šobrīd Daugavpils Universitāte praktiski visos zinātņu virzienos piepilda budžetā atvēlētās doktorantūras studiju vietas. Cits jautājums, cik to budžeta vietu katrā no virzieniem ir. Līdz ar to grūti spriest, kuras ir pieprasītākās studiju programmas. Ja vērtēt pēc iesniegtajiem dokumentiem katrā no virzieniem, tad “Izglītības zinātnēs” pretendentu skaits tik tiešām šogad bija vislielākais, lai gan budžeta vietu skaits bija uz pusi mazāks no pieprasītajām. Respektīvi, dažiem pretendentiem nācās noslēgt līgumu studijām par maksu. Vēlme studēt šajā virzienā acīmredzot ir saistīta ar to, ka tieši izglītības nozarē pašreiz ir ļoti daudz risināmu problēmu, turklāt tas attiecināms ne tikai uz situāciju Latvijā, bet gan visā pasaulē kopumā. Tieši tāpat katru gadu ir pietiekami daudz pretendentu doktorantūras programmā “Vadībzinātne”, piesakoties ne tikai studijām budžetā, bet arī par maksu. Turklāt šajā virzienā katru gadu ir studējošie no ārvalstīm. Kas attiecas uz studiju virzieniem “Bioloģija” un “Literatūrzinātne”, tad tie Daugavpils Universitātē jau tradicionāli ir augstā līmenī un apliecinājuši sevi ar augstiem pētnieciskajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
A.B. Nosauktie virzieni pašlaik ir vieni no spēcīgākajiem Daugavpils Universitātē. Bioloģijas virzienā ar studentiem sākam strādāt jau pirmajā dienā, kad viņi uzsāk studijas universitātē. Atbilstoši studentu interesēm mēs viņus piesaistām laboratorijām un aktīvākajiem zinātniekiem. Pirmā kursa studentiem piedāvājam noslēgt brīvprātīgā darba līgumu. Students veic noteiktus darbus laboratorijās, bet, beidzot studijas, saņem apliecinājumu par studiju laikā iegūto darba pieredzi. Turklāt mūsu biologiem ir ļoti cieša sadarbība ar ārvalstu universitātēm. Jau studiju laikā daudziem studentiem ir pirmās publikācijas izdevumos, kas indeksēti SCOPUS vai Web of Science datubāzēs.
Kā Daugavpils Universitāte atbalsta savus doktorantus? Kādas ir viņu iespējas studiju laikā?
A.B. Daugavpils Universitātes doktorantiem ir plašas iespējas strādāt izcilos darba apstākļos ar modernu aprīkojumu, braukt uz ārvalstu zinātniskajām institūcijām ERASMUS+ u. c. mobilitāšu ietvaros, piedalīties Daugavpils Universitātes pētniecības grantu konkursos. Pie mums strādājošiem doktorantiem ir iespēja saņemt ļoti konkurētspējīgu autoratlīdzību par katru SCOPUS/Web of Science publikāciju, saņemt universitātes finansējumu publicēšanas izdevumu segšanai, par Hirša indeksu un daudzas citas “ekstras”. Maniem doktorantiem, kas pēta vaboles, ir cieša sadarbība ar Mindanao Universitāti Filipīnās, kur pēc mūsu piemēra tika izveidots analogs vaboļpētniecības centrs. Notiek kopīgas ekspedīcijas gan Filipīnās, gan Latvijā, regulāri kopīgi vebināri par noteiktu vaboļu pētīšanas tēmu, ir daudzas kopīgas publikācijas. Man ir doktoranti, kas paši ir atklājuši un aprakstījuši pat 40 zinātnei jaunas, līdz šim nezināmas sugas. Tas ir nopietni. Viņi jau kā doktoranti darbojas nopietnā starptautiskā līmenī.
Kāds ir jūsu viedoklis par jauno doktorantūras modeli, kuru drīzumā plānots ieviest Latvijā?
I.K. Manuprāt, tas ir atbalstošs potenciālo doktorantu piesaistei, perspektīvs un ir orientēts uz nopietnām pārmaiņām. Atzinīgi vērtējams doktorantūras studijām atvēlētais stipendiju fonds, tas noteikti motivēs potenciālos studentus pievērsties pētnieciskajam darbam. Savukārt universitātēm, kas realizēs doktorantūras studijas, ļoti nopietni būs jāplāno potenciālās darba vietas, kuras varētu piedāvāt doktorantiem gan studiju laikā, gan pabeidzot studijas.
A.B. Es pats esmu bijis darba grupā, kura izstrādāja šo modeli. Mēs brīžiem strīdējāmies līdz baltkvēlei, bet kompromiss tika atrasts. Ir daudzas ļoti labas lietas, ir diskutējamas, ir arī šis tas, kas, man šķiet, nav līdz galam izdiskutēts. Taču kopumā es esmu cerīgs un saku labus vārdus par Izglītības un zinātnes ministriju – jaunā doktorantūras modeļa izstrādē nozare bija iesaistīta, un varbūt tāpēc tas sanāca pietiekami labs. Protams, tie, kuri pieraduši doktorantiem lasīt lekcijas, to noteikti kritizēs, taču, manuprāt, doktorantūrā pamata akcenti jāliek uz pētniecību, un tas šajā dokumentā ir nepārprotami iestrādāts. Laiks rādīs, taču, manuprāt, šoreiz ir iets pareizajā virzienā.
Anita Rukmane–Bārbale Daugavpils Universitātes doktora studiju programmas “Bioloģija” 3. kursa studente; promocijas darba zinātniskais vadītājs ir prof. Arvīds Barševskis. Anita ir arī Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamenta zinātniskā asistente. 2017. gadā saņēmusi Latvijas Studentu apvienības Gada balvu nominācijā “Gada jaunais zinātnieks”.
Pastāsti par sevi!
Jau astoto gadu studēju Daugavpils Universitātē. Tā ir sanācis, ka karjera gājusi roku rokā ar izglītību, sāku strādāt Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtā, studējot 2. kursā bakalaura studiju programmā. Tika radīti perfekti apstākļi, lai apvienotu mācības un darbu.
Kāpēc izvēlējies būt zinātnē?
Ja man pēc vidusskolas kāds būtu pateicis, ka reiz būšu zinātniece, es noteikti neticētu. Vienkārši sāku strādāt pie sava darba tēmas, un viss notiekošais tā aizrāva, ka tālākais scenārijs bija pašsaprotams.
Kā savai pētniecībai izmanto Erasmus+ mobilitātes piedāvātās iespējas?
Katru gadu (arī šis gads nebija izņēmums) dodos vismaz divos komandējumos. Jau par tradīciju ir kļuvis doties ikgadējā ekspedīcijā uz Filipīnām, kuras ietvaros varu klātienē ievākt materiālus saviem pētījumiem. Katru gadu dodos uz kādu no Eiropas lielākajiem muzejiem, lai vismaz nedēļu pastrādātu ar vecajām kolekcijām. Esmu bijusi Drēzdenē, Parīzē, Londonā, Stokholmā, Ungārijā. Jāpiebilst, ka pēc katra brauciena atvedu pietiekami daudz materiāla vismaz vienam zinātniskajam rakstam.
Esi gados jauna, bet jau pamanīta ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Kā tik īsā laikā tev izdevies to sasniegt?
Šķiet, ka tas bija tikai vakar, kad prakses laikā noķēru pirmo vaboli, bet nē, jau pagājuši vairāki gadi. Jāuzsver, ka man ļoti noderēja vidusskolā gūtās angļu valodas zināšanas. Nebaidījos rakstīt un uzdot jautājumus pasaules mēroga zinātniekiem. Tā iepazinos ar tagadējiem kolēģiem, ar kuriem arī šobrīd rakstu kopīgus zinātniskos rakstus. Lasīju, mācījos, komunicēju, strādāju pie darba tēmas arī naktīs. Nekas nenotiek bez piepūles. Bija arī kļūdas, bet no kļūdām taču mācās! Bija arī kritika, bet esmu tāds cilvēks, kas pamatotu kritiku uztver pozitīvi, savukārt nepamatota kritika man ir kā dzinulis pierādīt, ka citam nebija taisnība. Iespējams, ja no paša sākuma viss izdotos, tad nebūtu tik interesanti turpināt.
Daugavpils Universitātes biologi lielu daļu sava darba laika pavada studiju un pētniecības centrā “Ilgas”. Pastāsti par šo vietu!
“Ilgas” man ir kļuvušas par otrajām mājām. Man produktīvākais darba laiks ir vakarā, tāpēc bieži palieku šeit pa nakti, lai komfortabli pastrādātu. Šeit atrodas milzīga vaboļu kolekcija, ar ko ir vērts lepoties. “Ilgās” ir visas iespējas, lai pētītu un strādātu, – plašums, nepieciešamais materiāls un aprīkojums.
Cik liela loma promocijas darba izstrādē ir zinātniskajam vadītājam?
Konsultācijas, padomi, uzmundrinājumi. Tas viss ir svarīgi un nepieciešami. Lai gan šobrīd darbojos visnotaļ patstāvīgi, joprojām lūdzu padomu un konsultējos ar darba vadītāju.
Kāds ir tavs viedoklis par jauno doktorantūras modeli, kas tiks ieviests Latvijā? Vai plānotais atalgojums var kļūt par spēcīgu motivatoru pievērsties darbam zinātnē?
Man ir ļoti žēl, ka uz modeļa ieviešanas brīdi jau būšu pabeigusi studijas doktorantūrā. Līdz ar solīto atalgojumu arī jaunā studiju forma ir daudzsološa. Vienīgais bet: studējot doktorantūrā, doktoranti saņems konkurētspējīgu atalgojumu, taču kādas būs iespējas, pabeidzot studijas? Manuprāt, lietderīgāk būtu vispirms izveidot stabilu un konkurētspējīgu universitātes pētnieku algojumu, tad tam visam būtu jēga. Jāpiebilst, ka solītais atalgojums būs veicinošs tikai gadījumā, ja vietu skaits būs limitēts un par tām būs konkurence, tādā veidā vietas iegūs labākie un perspektīvākie.
Ja tu šobrīd būtu vidusskolas absolvente un tev būtu iespēja atkārtoti izvēlēties savu karjeru, vai izvēli mainītu?
Jebkurā nozarē iespējams iegūt labus rezultātus, viss atkarīgs no cilvēka gribasspēka, centības, piepūles. Man daudzas profesijas šķiet interesantas, un ar laiku, iespējams, apgūšu arī kādu citu profesiju. Daugavpils Universitāte man devusi labu karjeras bāzi, ko var attīstīt tālāk.
Liene Leikuma–Rimicāne Daugavpils Universitātes doktora studiju programmas “Vadībzinātne” 2. kursa studente; promocijas darba zinātniskā vadītāja ir prof. Irēna Kokina. Liene ir arī Starptautisko un sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste sadarbības jautājumos un uzņēmēja.
Pastāsti par sevi!
Patīk visu pamēģināt. Tikai izmēģinot un darot, var patiešām saprast, kas tev patīk un kas nē. Esmu studējusi Rīgas Tehniskajā universitātē, kur ļoti aktīvi izmantoju Erasmus+ piedāvātās iespējas. Bakalaura studiju laikā papildināju zināšanas Francijā, bet maģistra darbu izstrādāju Beļģijā (Briseles Brīvajā Universitātē). Karjeru uzsāku privātajā sektorā, tad pārgāju uz augstāko izglītību. Nozīmīga pieredze bija stažēšanās Eiropas Komisijā, kas deva pārliecību, ka viss, ko es vēlos, ir sasniedzams. Jautājums ir tikai par to, cik daudz pūļu un laika tas prasīs. Esmu uzņēmēja ar pieredzi ēdināšanas nozarē, lauksaimniecībā un mobilajās aplikācijās. Tomēr visspēcīgāk jūtos, koordinējot starptautiskus projektus, saskatot unikālas iespējas un veidojot jaunas sadarbības, kuras izdevīgas visām iesaistītajām pusēm.
Kāpēc izvēlējies studijas doktorantūrā un tieši Daugavpils Universitātē?
Man patīk pats mācīšanās process, vienalga, vai tā ir pašmācība, semināri vai studijas. Doktorantūra likās lieliska iespēja savas idejas un jauniegūtās zināšanas strukturēt un ielikt rāmjos, lai tām būtu arī praktisks pielietojums. Šobrīd dzīvoju Daugavpilī, līdz ar to Daugavpils Universitātes izvēle studiju turpināšanai bija labākā, izvērtējot visus par un pret.
Kas tevi ikdienā motivē un iedvesmo veikt tik daudz un dažādas aktivitātes, realizēt idejas?
Man patīk daudz filozofēt par globālām tēmām. Mani interesē kopsakarības pasaulē, ir tik daudz nezināmā, ko izzināt un pētīt, ir tik daudz problēmu, ko risināt. Ja man izdotos kaut nedaudz uzlabot pasauli, kurā mēs dzīvojam, es būtu ļoti laimīga. Lai gan laimīga esmu jau tagad, bet vienmēr gribas labāk, vairāk utt., tā laikam arī ir motivācija.
Daugavpils Universitātē tu koordinē Erasmus+ projektus ar partnervalstīm. Ko, tavuprāt, šīs mobilitātes varētu sniegt doktorantūras studentiem?
Uzskatu, ka jebkura iespēja būt ārpus ierastās vides ir labākais, ko cilvēks var dāvāt savai izaugsmei. Tā ir iespēja bagātināt sevi ar nosacījumu, ka esam atvērti iepazīt citādo un pieņemt to, respektējot savas vērtības un otra kultūru un vēsturi. Doktorantiem, tāpat kā jebkuram citam, tas dotu plašāku pasaules redzējumu, jaunu skatījumu uz jau esošajām lietām un iespēju apmainīties ar idejām un zināšanām.
Kāds ir tavs viedoklis par to, vai ir vērts studēt doktorantūrā un iegūt zinātnisko doktora grādu?
Tas ir vajadzīgs tikai tiem, kas to vēlas. Dažiem zinātniskais grāds ir pašmērķis, citiem pietiek ar studiju procesu. Tas ir ļoti individuāli, tāpēc viennozīmīgi nav domāts visiem.
Cik liela loma promocijas darba izstrādē ir zinātniskajam vadītājam?
Manuprāt, to veido divu mainīgo lielumu summa. Pirmkārt, šī loma ir tik liela, cik doktorants savam zinātniskajam vadītājam piešķir. Otrkārt, cik zinātniskais vadītājs ir ieinteresēts veiksmīga promocijas darba izstrādē.
Kādi ir tavi nākotnes plāni un lielākie izaicinājumi zinātnē?
Vēlos aizstāvēt promocijas darbu un iegūt zinātnisko doktora grādu. Vēlos, lai mana tēma ir aktuāla un mani priekšlikumi vismaz daļēji tiek ieviesti praksē. Vēlos līdzdarboties starptautiskajā vidē ar personībām, kas mani iedvesmo un rada vēlmi pilnveidoties.
Ja tu šobrīd būtu vidusskolas absolvente un tev būtu iespēja atkārtoti izvēlēties savu karjeru, vai izvēli mainītu?
Man patīk tas, kur šobrīd esmu, līdz ar to neko nemainītu, jo nevar zināt, kā viss būtu izvērties.
“Zinātnes Vēstnesim” sagatavoja Anna Vanaga,
Daugavpils Universitātes Zinātņu daļas vadītāja