Jaunumi

In memoriam. Pēteris Cimdiņš (21.08.1944.–25.01.2024.)

In memoriam. Pēteris Cimdiņš (21.08.1944.–25.01.2024.)

2024, gada 25. janvārī ģimenes lokā mūžībā aizgājis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, valsts emeritētais zinātnieks Dr.habil.biol. Pēteris Cimdiņš.

Pēteris Cimdiņš ir dzimis un audzis Vecpiebalgā, beidzis Vecpiebalgas vidusskolu un ir viens no tās izcilākajiem absolventiem.

Pēteris Cimdiņš ir viens no tiem zinātniekiem, kuru devums sniedzas pāri pētniecības nozarei un ir un bija nozīmīgs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai un zinātnes un izglītības attīstībai. Pēc Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes absolvēšanas 1971. gadā Pētera Cimdiņa pētniecības virziens bija Latvijas upju izpēte, to sugu kopienas, ūdeņu dzīvo organismu biocenotiskās struktūras veidošanās un antropogēnās ietekmes izpēte.

Pētera Cimdiņa kā zinātnieka izveidē izšķiroša nozīme bija sadarbībai ar izcilo trimdas biologu Bruno Bērziņu un līdz ar to mentalitātes attīstība, kas sakņojas pasaules līmeņa pētījumos. Bruno Bērziņš kā skolotājs nodrošināja tradīciju kontinuitāti, kuras sākums bija vācu zinātnieku devums Latvijā un zinātnes attīstība brīvvalsts laikā, kas nodrošināja jaudīgas zinātniskās skolas (laboratorijas) izveidi, vairāku monogrāfiju izstrādi un habilitētā zinātņu doktora grāda saņemšanu 1992. gadā. Saturiski Latvijas upju pētījumi sniedza nozīmīgu ieguldījumu ne tikai Latvijas dabas vides izpētē, bet arī ekoloģijas kā zinātnes atziņu bagātināšanā. Pēteris Cimdiņš ir attīstījis vairākas fundamentāli nozīmīgas koncepcijas ekoloģijā: upju kontinuuma koncepcija, veicis Latvijai raksturīgu ūdeņu kopienu izpēti, izvirzot fona monitoringu kā pamatu monitoringa sistēmas izveidei un citas.

Deviņdesmito gadu sākums un Atmoda pavēra jaunas, nebijušas iespējas zinātniskajai darbībai un jaunu pētniecības virzienu attīstībai, kuru mērķis jau bija vides aizsardzība plašākajā kontekstā. Tika sniegts būtisks ieguldījums Latvijas Republikas vides aizsardzības sistēmas izveidē un daudzu aktuālu vides aizsardzības problēmu risinājumos. Vienlaikus visā savas darbības laikā Pēteris Cimdiņš aktīvi popularizēja zinātnes atziņas, bet kopš 1993. gada, kļūstot par profesoru, piedalījās vides izglītības un bioloģijas studiju satura pilnveidē. Ir izstrādāti daudzi studiju kursi, mācību grāmatas, vadīti daudzi maģistra darbi, doktora disertācijas.

Tūkstošgades mijā kā līdz šim pirmais un vienīgais augstākās izglītības un zinātnes ministrs (1995–1997) Pēteris Cimdiņš pievērsās citam jautājumu lokam: Latvijas augstākās izglītības sistēmas reorganizācija, zinātnes institucionālās sistēmas izveide, kas atbilstu nācijas vajadzībām, un nodrošinātu pētniecībā balstītas izglītības attīstību un augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības integrāciju.

Vienlaikus Pēteris Cimdiņš aktīvi darbojās hidrobioloģijas pētniecībā un vides izglītībā, turpinot šo darbības virzienu kā Vidzemes Augstskolas rektors (2001–2005). Pētera Cimdiņa starptautiskās darbības piemērs bija UNESCO patstāvīgās programmas “Cilvēks un biosfēra“ (MAB) nacionālās komisijas izveide un ieguldījums Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta izveidē.

1992. gadā viņš kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli, bet 2007. gadā ievēlēts par valsts emeritēto zinātnieku.

P. Cimdiņš ir vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors. Grāmatu “Mazās upes” (1983) līdzautors, kā arī “Saules celtā piramīda” (1988) autors. Vadījis Limonoloģijas un tīra ūdens bioloģijas kursus (1993) un Ekoloģijas un vides aizsardzības kursus (1995) Latvijas Universitātē. Bijis eksperts Latvijas Zinātnes padomē – Bioloģijas, ekoloģijas ģeoloģijas un ģeogrāfijas ekspertu komisijas priekšsēdētājs (1993), kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas “Vēstis” B daļas redaktors (1993).

Pēteris Cimdiņš darbojies Latvijas Tautas frontē, kur vadījis Ekoloģisko komisiju; bijis Starptautiskā Zinātnes fonda Latvijas padomdevēju komitejas loceklis (1993), Latvijas Augstākās izglītības attīstības komisijas priekšsēdētājs (1994) un Latvijas Nacionālās UNESCO komitejas priekšsēdētājs (1995), Ieguvis EKO Latvijas–ASV balvu par Latvijas mazo upju izmantošanu (1991) un Ministru kabineta balvu (2004).

Pētera Cimdiņa – gan zinātnieka, gan sabiedriska darbinieka, gan izglītības un zinātnes organizatora  – devumu raksturo atbildība par Latviju, tās sabiedrību, valsti, dabu un kā tāds tas paliks mūsu atmiņā un tiks turpināts.

Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka visdziļāko līdzjūtību Pētera Cimdiņa ģimenei, kolēgiem un draugiem.

Sit tibi terra levis!

 

Atvadas no Pētera Cimdiņa 31. janvārī plkst. 14.00 Vecpiebalgas baznīcā.

 

 

 

Lasīts 288 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")