Jaunumi

Latvijas un Igaunijas Valodu balvu šogad saņem Karls Pajusalu

Latvijas un Igaunijas Valodu balvu šogad saņem Karls Pajusalu

No kreisās: Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, Karls Pajusalu, Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. Foto - Ārlietu ministrija. 

Ikgadējo Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu šogad saņēma Tartu Universitātes profesors, valodnieks un dzejnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Karls Pajusalu (Karl Pajusalu). 5. jūlijā svinīgā ceremonijā laureātam balvu Cēsīs, sarunu festivālā LAMPA, pasniedza Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna).

Valodu balvas vērtība ir 5000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Šogad to pasniedza jau 15. reizi.

Valodu balvas laureāts Karls Pajusalu

Karls Pajusalu kopš 2000. gada ir Tartu Universitātes igauņu valodas vēstures un dialektoloģijas profesors. Kā valodnieks iesaistījies daudzās Latvijas un Igaunijas lingvistikas norisēs, lasījis lekcijas par igauņu valodu Latvijas Universitātē. Būdams Starptautiskās lībiešu draugu biedrības valdes loceklis, regulāri piedalās lībiešu pasākumos un popularizē lībiešus, lībiešu valodu un kultūru dažādās valstīs, vadījis zinātnisku projektu lībiešu valodas kopējās gramatikas izstrādei. 2009. gadā kopā ar Eberhardu Vinkleru (Eberhard Winkler) sastādīja Salacas lībiešu valodas vārdnīcu. Ar pseidonīmu Ķempju Kārlis ir autors vai līdzautors trim grāmatām Salacas lībiešu valodā – “Salats joug kolm aģa”(Salacas upes trīs krasti, 2013), “Toini Sina” (Cita tu, 2013), “Ēzkyrdiz vīzd” (Tuvības veidi, 2023), kā arī līdzautors izdevumam “Trilium / Trillium”. Uzskatāms par vienīgo dzejnieku, kurš raksta par zudušu uzskatītajā Salacas lībiešu valodā. Viņa dzejoļi tulkoti arī igauņu un latviešu valodā.

Par Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu

Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva dibināta 2010. gadā. Valodu balvas mērķis ir stiprināt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi un pielietošanu, latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkotāju aktivitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā. Tāpat Valodu balvai ir liela nozīme, lai popularizētu abu valstu akadēmiskos pētījumus un literatūru. Tā ir arī iespēja novērtēt mūsu tulkotāju, valodnieku un valodu skolotāju lomu, veicinot interesi par mūsu valstu valodu bagātību, kā arī sekmējot Latvijas–Igaunijas divpusējās attiecības. Valodu balva arī ļauj sekmēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā.

Iepriekš Valodu balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga (2009, 2012), Guntars Godiņš (2010, 2013, 2018), Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun) (2011), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra (2014), Valts Ernštreits (2015), Livija Vītola (Livia Viitol) (2016), Rūta Karma (2017), Ilze Tālberga (2019), Lembits Vaba (Lembit Vaba) (2020), Daila Ozola (2021) un izdevniecība “Hea Lugu” (2022).

Fotogalerija

Avots: Latvijas un Igaunijas Valodu balva šogad ceļos uz Tartu Universitāti, LR Ārlietu ministrija, 05.07.2024.

 

Lasīts 157 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")