Lai pulcētu zinātniekus, inženierus, pedagogus un apspriestu jaunus biofotonikas aspektus, no 8. līdz 13. septembrim viesnīcā “Radisson Blu Latvija”, Rīgā, notiks 14. Starptautiskā Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūta (Institute of Electrical and Electronics Engineers, IEEE) “Nanomaterials: Applications & Properties” (NAP) konference.
Konference aizsākās jau pirms 14 gadiem Ukrainā, taču šobrīd tā ir lielākā nanomateriālu konference Austrumeiropā. Šogad fokuss ir uz nanomēroga materiāliem, uzsvaru liekot uz starpdisciplināriem pētījumiem, kas pēta un izmanto šo materiālu unikālās fizikālās un ķīmiskās īpašības praktiskam pielietojumam.
Konferenci atklās Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks Dr. Maksym Pogorielov, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs, akadēmiķis prof. Modris Greitāns, Argonnas nacionālās laboratorijas priekšsēdētājs Dr. Valentyn Novosad (ASV), Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Dr. Guntars Kitenbergs un IEEE NAP padomes viceprezidente konferenču jautājumos Dr. Kremena Makacheva.
Konferences pirmajā dienā, vadošie pētnieki no dažādām nanozinātnes jomām sniegs plenārsēdes dalībniekiem un viesiem. Mēs esam lepni uzņemt šādus izcilus plenārsēdes runātājus:
- Prof. Yury Gogotsi, Drekselas Universitāte (Drexel University), Filadelfija, ASV;
- Prof. Vladimir Tsukruk, Džordžijas Tehnoloģiju institūts (Georgia Institute of Technology), Atlanta, ASV;
- Prof. Stuart S.P. Parkin, Maksa Planka Mikrostruktūru fizikas institūts (Max Planck Institute of Microstructure Physics), Halle, Vācija;
- Prof. Xiaoning Jiang, Ziemeļkarolīnas Valsts universitāte, (North Carolina State University), ASV;
- Prof. Stefan Andersson-Engels, Tindalas Nacionālais institūts (Tyndall National Institute), Īrija.
Lai gan nanozinātne un nanotehnoloģija ir salīdzinoši jauns zinātnes virziens, šī strauji attīstošā pētniecības joma ātri pārveido gandrīz visus mūsu ikdienas dzīves aspektus. No jaunām industriālām lietotnēm un atjaunojamās enerģijas līdz attīstītām transporta un tīrām gaisa tehnoloģijām – nanozinātne ir kā starta kapitāls daudziem dzīvi mainošiem atklājumiem tuvākajās desmitgadēs.
Konferences runaspersonas ir vadošie starptautiskie nozares un akadēmisko aprindu eksperti – ķīmiķi, fiziķi, materiālu zinātnieki, inženieri, uzņēmēji, kas tradicionāli piesaista daudzus vietējos un starptautiskos doktorantus un jaunos karjeras profesionāļus.
Konference pulcēs ap 300 ekspertiem no vairāk kā 40 valstīm, kas prezentēs savus jaunākos zinātniskos rezultātus 5 dienu laikā 4 paralēlās sesijās.
Konferences laikā norisināsies arī starptautisks zinātniskais simpozijs: “Biophotonics – Rīga 2024”. Simpozijā, ievērojot iepriekšējo trīs “Biophotonics Riga” pasākumu tradīcijas, tiks apspriesti jauni biofotonikas aspekti, fokusējoties uz sekojošām tēmām:
- Biomedicīnas audu attēlveidošana,
- Optiskā klīniskā diagnostika un monitorings,
- Ādas optika un spektroskopija.
Vairāk par konferenci var lasīt starptautiskās konferences mājaslapā.
IEEE NAP konference tiek rīkota IEEE Nanotehnoloģiju padomei sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Sumu Valsts universitāti, kā arī ar IEEE Magnetics Society.
Šogad konferenci atbalsta vairāki vadošie Eiropas Savienības un starptautiskie uzņēmumi un organizācijas, piem. Angstrom Engineering (Kanāda), BioUkraine (ASV un Ukrainas fonda iniciatīva), Respilon (Čehija) and Linari Nanotech (Itālija). Mūsu atbalstītāji palīdz sekmēt jaunos pētniekus, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainas dalībniekiem. Tāpat viņi sniedz atbalstu apbalvojumu piešķiršanā – “Rising Star in Nanoscience & Nanotechnology”: The Best Presentation Awards, #IEEENAP: Best Paper Award and “Nanoscience as Art” Competition.
Konferencē notiks īpašas sesijas, ko atbalsta vairāki Horizon Europe (MAX-MAP, ESCULAPE, ARGO) un starptautiski (IMPRESS-U) projekti, kas pulcē vadošos nanozinātnes, inženierzinātnēm, fizikas un medicīnas pētniekus. Konferences īpašais viesis – programma “Viedie materiāli, fotonika, tehnoloģijas un inženieru ekosistēma” (MOTE), kuru pārstāvēs vairākas vadošās pētniecības organizācijas no Latvijas.
Avots: LU, 06.09.2024.