Aleksandrs Šostaks dzimis 1948. gadā Rīgā. Augstāko izglītību matemātikā Aleksandrs Šostaks ir ieguvis Latvijas Valsts universitātē 1971. gadā. 1974. gadā viņš ir absolvējis Latvijas Valsts universitātes aspirantūru, un 1975. gadā ieguvis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta nosaukumu, aizstāvot disertāciju Tautu draudzības universitātē Maskavā. Latvijas Universitātē 1992. gadā ieguvis habilitētā doktora zinātnisko grādu matemātikā, un 1993. gadā viņam piešķirts profesora akadēmiskais nosaukums.
Aleksandrs Šostaks nozīmīgu darba mūža daļu veltījis Latvijas Universitātei. Fizikas un matemātikas fakultātē sācis strādāt jau studiju laikā 1971. gadā kā vecākais laborants, vēlāk kā asistents, docents un profesors. Aktīvi iesaistījās fakultātes dzīvē, dažādos laika posmos vadot Matemātiskās analīzes katedru un profesionālo studiju programmu “Matemātiķis statistiķis”, pārstāvot Matemātikas nodaļu fakultātes domē.
Aleksandra Šostaka pētnieciskā darbība bija saistīta ar diviem zinātniskajiem institūtiem – ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūtu laika posmā no 1991. gada līdz 2006. gadam, un ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu, kurā par vadošo pētnieku viņš strādāja kopš 2006. gada līdz pēdējai sava mūža dienai.
Viņa zinātnisko pētījumu tematika bija topoloģija, kategoriju teorija, nestriktā loģika, daudzvērtīgas matemātiskas struktūras un to lietojumi. Aleksandrs Šostaks ir ap 200 zinātnisko publikāciju autors. Viņa vadībā izstrādāti un sekmīgi aizstāvēti 10 promocijas darbi (6 no tiem – Latvijā, 1 – Spānijā, 1 – Vācijā, 1 – Maskavā, 1 – Kirgīzijā). Viņa audzēkņiem ir vēl divas gandrīz pabeigtas disertācijas. Pagājušajā gadā profesora Šostaka vadībā pētniecības darbu izcili uzsākuši divi jauni doktoranti, starptautiskajās konferencēs saņemot balvas par zinātniskajām publikācijām jau pirmajā studiju gadā.
Profesors ir izstrādājis 12 mācību līdzekļus un docējis vairāk nekā 20 lekciju kursus. Viņš pasniedza ne tikai Latvijas Universitātē, bet dažādos laika posmos arī Liepājas Universitātē, augstskolā RISEBA, Transporta un sakaru institūtā Latvijā, kā arī ārvalstīs – Dienvidāfrikas Republikā (Rodes universitātē 1993. gadā) un Kanādā (Jorkas Universitātē 2006. gadā). Paralēli docēšanas pienākumiem Jorkas Universitātē, 2006. gadā viņš strādājis Fīldsa institūtā, veicot tur pētniecisko darbu. 1978.-1979. gadā kā zinātniskais pētnieks strādājis Zagrebas universitātē, Horvātijā.
Profesors Aleksandrs Šostaks bija Latvijā un pasaulē atzīts zinātnieks ar plašu sadarbības partneru loku Čehijā, Slovākijā, Spānijā, Kanādā, Vācijā, Igaunijā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Turcijā. Vairāku starptautisko zinātnisko žurnālu redkolēģiju loceklis, daudzu starptautisko konferenču (EUSFLAT, IFSA, ESCIM, FSTA, u.c.) programmu komiteju pastāvīgais loceklis. Viņa vadībā sekmīgi īstenoti daudzi Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo pētījumu projekti un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētie pētījumi.
Viņš bija viens no Latvijas matemātikas biedrības dibinātājiem 1993. gadā, šīs biedrības valdes loceklis kopš tās dibināšanas un priekšsēdētājs laika posmā no 1996. līdz 2001. gadam.
2004. gadā Aleksandrs Šostaks tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 2017. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. 2017. gadā Aleksandram Šostakam tika piešķirts Latvijas valsts emeritētā zinātnieka nosaukums un Latvijas Zinātņu akadēmijā viņam bija pasniegta Pīrsa Bola balva. Viņš ir Latvijas Universitātes 2018. gada balvas ieguvējs par zinātniskās skolas izveidi.
LU FMOF, 18.09.2024.