2025. gada 8. janvārī Tallinā notika Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Marta Sārmas (Mart Saarma) inaugurācijas ceremonija.
Marts Sārma savā atklāšanas runā pievērsās zinātņu akadēmijas uzdevumiem. Viņš sacīja, ka Igaunijas sabiedrību gaida grūti laiki, kad Eiropas kara dēļ pieaugs mūsu valsts aizsardzības izdevumi, sabiedrība novecos, pieaugs arī sociālie izdevumi. "Tajā pašā laikā mēs saskaramies ar globālajām klimata pārmaiņām, iespējamām jaunām pandēmijām un ar cilvēku novecošanu saistīto slimību pieaugumu." Papildus visam Igaunijas ekonomika stagnē. Tas viss liek secināt, ka līdztekus fundamentālo pētījumu veicināšanai ir nepieciešams palielināt akadēmijas lomu lietišķo zinātņu un inovāciju veicināšanā.
Marts Sārma kā galvenos akadēmijas uzdevumus izcēla zinātnes popularizēšanu, zinātniskās domas izplatīšanu, zinātnes sasniegumu un jauno tehnoloģiju iepazīstināšanu un skaidrošanu sabiedrībai. Tuvākajā nākotnē zinātnes un inovāciju atslēgvārdi būs jaunas zāles un medicīnas tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, jauna lauksaimniecība un jauni pārtikas produkti, jauni materiāli un jauni enerģijas avoti.
Prezidents Sārma uzsvēra, ka mākslīgais intelekts ir viens no lielākajiem jauninājumiem, ko nedrīkstam palaist garām. Tā ieviešana Igaunijas uzņēmumos varētu būt burvju nūjiņa, kas ienes gaidītās tehnoloģiskās pārmaiņas. "Visas pazīmes liecina, ka mums tagad vajadzētu dot spēcīgu ieguldījumu mākslīgā intelekta attīstībā Igaunijā." Tas būtu jādara jaunā veidā, lai fundamentālo pētījumu atklājumi varētu ātri atrast pielietojumu. Tam nepieciešama cieša sadarbība starp augstskolām un uzņēmumiem un, manuprāt, īpaša valsts programma. Inovācijas mākslīgā intelekta jomā tiek ātri ieviestas, un atbilstošie produkti un pakalpojumi ātri nonāk pasaules tirgū.
Pēc prezidenta domām, Zinātņu akadēmijai būtu jāuzņemas daudz aktīvāka un redzamāka loma valsts pētniecības un attīstības politikas veidošanā un īstenošanā. "Akadēmijai noteikti ir jāveido regulārs kontakts ar valdību, Riigikogu un Igaunijas Eiropas Parlamenta deputātiem." Pieņemot svarīgus politiskus lēmumus, arvien vairāk jāpaļaujas uz zinātni un jāpārzina jaunās tehnoloģijas.
Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss (Alar Karis) savā runā sacīja, ka valsts, kas ciena sevi un novērtē zināšanas, nav iedomājama bez Zinātņu akadēmijas. Plašākas pārmaiņas sabiedrībā nozīmē, ka akadēmijas pašrefleksijas darbs nekad nevar beigties. "Sabiedrības mainīgo raksturu atspoguļo arī tas, ka dažādām sabiedrības grupām dažādos laikos nepieciešama akadēmijas uzmanība un atbalsts." Dažreiz ir laiks iestāties par zinātniekiem, dažreiz ir laiks atbalstīt politiķus gudru lēmumu pieņemšanā, dažreiz ir laiks dot stimulu uzņēmējiem. Vienīgais, kas paliek nemainīgs, ir tas, ka mums vienmēr ir jāmeklē kontakts ar cilvēkiem.
Iepriekšējais Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Somere (Tarmo Soomere) savā uzrunā sacīja, ka Igaunija ir viena no mazākajām valstīm un valstīm pasaulē ar pareizi funkcionējošu un valsts atbalstītu Zinātņu akadēmiju. “Akadēmiju izveides process visā pasaulē turpinās. Topošās jaunās valstis apsver iespēju izveidot savu akadēmiju. Šajā kontekstā Igaunijas Zinātņu akadēmija ir lakmusa papīrs, uz kuru cilvēki raugās un kuras darbība, veiksme vai neveiksme daudziem var būt nozīmīgs piemērs savas valsts nākotnei. Ja mazas valsts Zinātņu akadēmija nāks valstij par labu, citi būs drosmīgāki pieņemt un pamatot lēmumu par akadēmijas izveidi.”
Uzrunas teica Helsinku Universitātes kanclers profesors Kārle Hāmeri (Kaarle Hämeri), Tartu Universitātes genomikas un biobanku profesors akadēmiķis Andress Metspalu (Andres Metspalu), Helsinku Universitātes Biotehnoloģijas institūta direktors profesors Juha Huiskonens (Juha Huiskonen), Tallinas Tehnoloģiju universitātes emeritētais rektors Andress Kēvaliks (Andres Keevallik), Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Jūrs Banis (Jūras Banys) un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Desmitais Igaunijas Zinātnu akadēmijas prezidents Marts Sārma tika ievēlēts 2024. gada 9. oktobrī, un viņa piecu gadu pilnvaru termiņš sākās 8. decembrī. Viņš ir Helsinku Universitātes Biotehnoloģijas institūta pētniecības direktors un 1990. gadā tika ievēlēts par Igaunijas Zinātņu akadēmijas locekli molekulārās bioloģijas jomā. Viņa galvenās pētnieciskās intereses ir nervu sistēmas attīstības un nervu šūnu nāves mehānismu izpēte un nervu augšanas faktoru izmantošanas iespēju izpēte neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā.
Inaugurācijas ceremoniju var noskatīties šeit.
Fotogalerija (©Reti Kokk)
Avots: Igaunijas Zinātņu akadēmija, 08.01.2025.