Foto: Reti Kokk (Igaunijas Zinātņu akadēmija)
Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis", Nr.1(650), 2025. gada 27. janvāris (PDF).
Ikvienas demokrātiskas valsts viens no pamatsimboliem un demokrātiskās iekārtas balstiem ir nacionālā zinātņu akadēmija. Arī Latvijai ir sava Zinātņu akadēmija – LZA, kura apvieno sevī Latvijas izcilākos zinātniekus no visdažādākajām valsts zinātniskajām institūcijām, kā arī ievērojamākos kultūras un mākslas darbiniekus.
LZA ir viena no vissvarīgākajām valsts institūcijām, kurai ir sava Saeimas apstiprināta Harta un Statūti, kas garantē, ka valsts izcilākajiem prātiem ir sava starpdisciplināra un nepolitizēta sadarbības un pārstāvniecības institūcija jeb platforma, kuras ietvaros iespējams bez cenzūras un ārējo spēku iejaukšanās diskutēt par izglītībai, zinātnei, kultūrai un mākslai, kā arī valsts ekonomikas attīstībai, nācijas un sabiedrības labbūtībai svarīgiem jautājumiem.
LZA darbības virsmērķis ir padarīt Latviju par valsti, kurā lēmumu pieņemšana jebkurā jomā būtu pierādījumos balstīta. Tāpēc ir nepieciešams panākt, ka LZA patiešām tiek iesaistīta Latvijas attīstības procesu prognozēšanā, dodot iespēju Latvijas zinātniekiem operatīvi iepazīstināt mūsu sabiedrību un valsts vadītājus ar zinātniskajām prognozēm par dažādu tautsaimniecisku, kultūras un sociālo norišu un projektu sagaidāmajiem rezultātiem, brīdinot arī par iespējamajām nevēlamajām sekām gadījumos, kad tiek veiktas nepārdomātas vai kļūdainas reformas un pieņemti voluntāri politiski lēmumi, kas nav balstīti zinātniskajā analīzē.
Protams, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība pirmām kārtām bija un būs vērsta vispirms uz zinātnes ekselences veicināšanu – kā fundamentālo, tā lietišķo pētījumu jomā, iestājoties gan par zināšanu radīšanu, gan arī par to iemiesošanu jaunās tehnoloģijās un inovācijās. Tādējādi tiek veicināta arī augstākās izglītības kvalitāte, kas nav iedomājam bez augsta līmeņa zinātnes un pētniecības.
Zinātniskās ekselences kopšanā LZA tradicionāli izmanto tādus instrumentus kā zinātnisko ziņojumu uzklausīšanu un izvērtēšanu LZA nodaļu sēdēs un LZA pilnsapulcēs, kā arī semināru, konferenču un kongresu rīkošanu un dalību tajos. Savukārt pētījumu zinātniskās ekselences izvērtēšanai LZA rīko konkursus, atlasot un suminot gada izcilāko zinātnisko sasniegumu laureātus Latvijas fundamentālo un lietišķo zinātņu jomās, kā arī vērtējot un godinot izcilākos konkrēto zinātņu nozaru pārstāvjus, kuriem tiek piešķirtas slavenu Latvijas zinātnieku vārdos nosauktās balvas jeb vārdbalvas.
Īpašu vērību LZA velta jauno zinātnieku veikuma cildināšanai, rīkojot konkursus par balvām jaunajiem zinātniekiem, kā arī piešķirot Baltijas valstu zinātņu akadēmiju un UNESCO nacionālo komisiju kopējās stipendijas izcilākajām jaunajām zinātniecēm, tostarp arī topošajām zinātniecēm. Šie pasākumi ir vērsti uz to, lai ne tikai atbalstītu jauno zinātnieku maiņu to karjeras sākumposmā, bet arī – lai modinātu interesi par zinātni skolu jaunatnes vidū. Mūsu uzdevums šajā jomā ir panākt šo pasākumu plašāku publicitāti ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Kā viens no iespējamiem nākotnes risinājumiem būtu piedāvājums LZA kļūt par Eiropas Zinātnes nakts koordinatoriem Latvijas mērogā, kas pavērtu iespēju veidot izvērstu pasākumu kopumu atbilstoši rūpīgi izstrādātam scenārijam, nodrošinot augstāku kvalitāti un efektivitāti zinātnes popularizēšanai skolu jaunatnes un to vecāku vidū.
Esam iecerējuši jau tuvākajā laikā LZA paspārnē izveidot Jauno akadēmiju, kuru pārraudzītu jaunās paaudzes LZA akadēmiķi, jo pašlaik Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurai vēl nav savas Jaunās akadēmijas. Tā nodrošinātu Latvijas izcilāko jauno zinātnieku pietuvināšanos savu skolotāju un vecāko kolēģu izveidotajai LZA, veicinot sapratnes un kopdarbības garu zinātnieku jaunās maiņas izaugsmei par nākošajiem LZA locekļiem.
Latvijas Zinātņu akadēmija ir arī tā institūcija, kas savu intelektuālo potenciālu izmanto, lai nodrošinātu Latvijas tautas un valsts vēstures, kultūras un valodas izpēti un izkopšanu, gan risinot terminoloģijas jautājumus latviešu valodas attīstībai, gan izdodot zinātnisko žurnālu “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis”, gan arī veicot, atbalstot un popularizējot pētījumus humanitāro un sociālo zinātņu jomā. It īpaši svarīgi tas ir kontekstā ar Krievijas izvērsto hibrīdkaru pret Latviju, kas ir rezultējies centienos sašķelt Latvijas sabiedrību un noniecināt tās vēlmi attīstīt demokrātiju un sekmēt ekonomisko izaugsmi.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Krievijas agresiju Ukrainā un centienus ar militāriem un hibrīdkara līdzekļiem atkal pakļaut kādreizējās PSRS republikas, neatkarību atguvušās vardarbīgi iekļaujot Krievijas sastāvā, LZA ir identificējusi kā savu prioritāti Latvijas tautas saliedēšanas un latviešu valodas nostiprināšanu, un mūsu uzdevums ir aktīvi iestāties pret mēģinājumiem sašaurināt latviešu valodas lietojumu zinātnē un jaunajās tehnoloģijās.
Tas padara par īpaši svarīgu pienākumu stiprināt LZA Terminoloģijas komisijas kapacitāti un veicināt tās darbību. Papildus tam būtu nepieciešams kritiski izvērtēt līdzšinējo valodu politiku augstskolās, lai nodrošinātu optimālu līdzsvaru starp latviešu valodas aizsardzību un Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz augstāko izglītību latviešu valodā un nepieciešamību piesaistīt studijām Latvijas augstskolās ārvalstu studentus un veicināt ārvalstu mācību spēku un nozaru speciālistu piesaisti, kuras īstenošanai būtiska nozīme ir angļu valodas plašam pielietojumam mācību procesā un zinātniskajā darbā.
LZA joprojām īsteno un vēl divus gadus īstenos arī augstskolās izstrādāto promocijas darbu atbilstības normatīvo aktu prasībām ekspertīzi un izvērtēšanu, nodrošinot Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas darbību, kuras funkcijas nākotnē pārņems augstskolu doktorantūras skolas.
LZA savā darbībā iestājas par Latvijas dabas resursu izpēti un to racionālu izmantošanu valsts attīstības nodrošināšanai, lielu vērību veltot zaļās domāšanas pieejas popularizēšanai un dabas aizsardzībai veltītas pētniecības veicināšanai. LZA uzdevums ir kritiski izvērtēt pasākumu kopumu, ko ES un Latvijas vadītāji ir iecerējuši īstenot, lai tie nebūtu vērsti uz nereālu klimata mērķu sasniegšanu par katru cenu, bet dotu iespēju panākt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi.
Savukārt viena no valsts izaugsmei un atpazīstamībai svarīgām Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības jomām ir LZA īstenotā Latvijas pārstāvniecība starptautiskajās zinātnisko institūciju organizācijās. Īstenojot šo misiju, LZA ir noslēgusi līgumus ar citu valstu zinātņu akadēmijām, bet mēs sadarbojamies arī ar Eiropas Zinātņu akadēmijas apvienojošajām organizācijām, tostarp ar ALLEA, kā arī LZA pārstāvji darbojas šo institūciju pārvaldības institūcijās. Mums ir jāpieliek visas pūles, lai panāktu lielāku valsts finansiālo atbalstu, tādējādi padarot iespējamu LZA daudz plašāku iesaisti starptautiskajās zinātnieku intereses pārstāvošajās institūcijās un nodrošinātu LZA dalību un pārstāvniecību starptautiskajos forumos.
LZA ir aktualizējusi arī nepieciešamību stiprināt Latvijas aizsardzības industriju un civilo aizsardzību, kā arī veikt pētījumus to atbalstam. Šim nolūkam LZA ir jāizmato savs pārresoru zinātniskās institūcijas statuss, lai veidotu starpdisciplinārus pētnieciskos kolektīvus jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei. Mūsu mērķis ir panākt, ka Latvija no militāro tehnoloģiju un produktu importētājvalsts kļūst par to izstrādes, ražošanas un eksportētājvalsti.
Ukrainas piemērs rāda, ka orientēšanās uz partnervalstu atbalstu var radīt milzīgas problēmas valsts aizsardzībai kritiskajos sektoros. Tāpēc joprojām aktuāla ir LZA iecere par Silīcija ielejas izveidi uz LZA Augstceltnes bāzes, jo bez tādas inovācijām nepieciešamās infrastruktūras izveides, kas būtu vienādi pieejama kā privātajam, tā publiskajam sektoram, strauja inovāciju kapacitātes izaugsme nav domājama nevienā no augsto tehnoloģiju jomām. Un te nav runa par to, kam šī infrastruktūra piederēs, bet gan par to, lai tiktu nodrošināta šādas infrastruktūras izveide par publiskajiem līdzekļiem, kas ir priekšnoteikums tās plašai pieejamībai inovāciju iemiesošanā prototipos un to testēšanas iespēju attīstībai.
Esam iniciējuši arī LZA augstceltnes pagrabstāva transformāciju par patvertni un nepieciešamo civilās aizsardzības vadības struktūru izvietošanas vietu.
Šobrīd LZA ir uzsākusi pārrunas ar IZM par LZA nākotni. Cerēsim, ka tās vainagosies ar jaunām iespējām padarīt mūsu Latviju par plaukstošu valsti, kuras tauta ir augsti izglītota, zinoša un laimīga! Es ticu, ka gudri un pašaizliedzīgi strādājot, tas mums izdosies, un šis mūsu gaišais sapnis piepildīsies!
Jūsu Ivars KALVIŅŠ