Foto – AdWHH/Jann Wilken

Viens no centrālajiem tematiem starptautiskajā konferencē “Pašreizējā un nākotnes drošības arhitektūra Baltijas valstīm un Eiropai” (Current and Future Security Architecture for the Baltic States and Europe), kas notika 2025. gada 20. un 21. martā Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas pārstāvniecībā Berlīnē, bija mazo Eiropas valstu iesaistīšana kopējās Eiropas drošības arhitektūras celtniecībā.

Konferenci, kurā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku, organizēja Hamburgas Zinātņu akadēmija kopīgi ar Igaunijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Lietuvas Zinātņu akadēmiju un Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas pārstāvniecību Berlīnē sadarbībā ar Hamburgas Universitātes Miera pētniecības un drošības politikas institūtu (IFSH).

Konference pulcēja vairāk nekā 20 lektorus un diskusiju dalībniekus no Baltijas valstīm un Vācijas, lai apspriestu jautājumu par to, kas ir drošības arhitektūra Eiropā. Prezentāciju un diskusiju fokusā bija četras galvenās tēmas:

•  konceptuāli apsvērumi;
• vēsturiskais fons un norises Krievijā, Baltijas valstīs un Eiropā;
• Eiropas drošības un miera arhitektūras iziršana pēc 1990. gadiem;
• iespējamie nākotnes scenāriji.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis par dramatiskajām sekām, ko izraisījis visaptverošais Krievijas karš pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada februārī. Karš ir iznīcinājis tos kopīgos kolektīvās drošības elementus Eiropā, kas bijuši attīstīti daudzu gadu desmitu laikā.

Konferencē piedalījās Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Jūras Banys, bijušais Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Soomere un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.