Jaunumi

LJZA pārstāvji par apvienības paveikto zinātnes komunikācijā un politikā

LJZA pārstāvji par apvienības paveikto zinātnes komunikācijā un politikā

Šī gada decembrī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) svinēs savu 15 gadu jubileju. Tā jau kopš 2005. gada aktīvi darbojas zinātnes komunikācijā un zinātnes politikas veidošanā. Lai atzīmētu apvienības dibināšanas gadadienu, jaunievēlētais valdes loceklis Miķelis Grīviņš tikās sarunā par apvienības aktualitātēm un mērķiem ar Kristapu Jaudzemu, Lauru Bužinsku, Kārli Pleiko un Eduardu Baķi.

 Intervija pilnībā lasāma šeit (pdf).

“Zinātnes Vēstnesis”, Nr. 18 (602), 2020. gada 2. novembris (pdf).

LJZA: 15 gadi zinātnes komunikācijā un politikā

Šī gada decembrī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) svinēs savu 15 gadu jubileju. Tā jau kopš 2005. gada aktīvi darbojas zinātnes komunikācijā un zinātnes politikas veidošanā. Lai atzīmētu apvienības dibināšanas gadadienu, jaunievēlētais valdes loceklis Miķelis Grīviņš tikās sarunā par apvienības aktualitātēm un mērķiem ar Kristapu Jaudzemu, Lauru Bužinsku, Kārli Pleiko un Eduardu Baķi.

Kristaps Jaudzems, LJZA priekšsēdētājs

Vadošais pētnieks un laboratorijas vadītājs Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kā arī asociētais profesors Latvijas Universitātē. Pieredzi ieguvis Scripps pētniecības institūtā (ASV), Lionas Augsta magnētiskā lauka centrā (Francija) un Austrālijas Nacionālajā universitātē. Izmantojot kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopiju, pēta topošo zāļvielu darbības mehānismu un zirnekļu zīda proteīnu struktūras-funkcijas-īpašību likumsakarības, ar mērķi iegūt jaunas zāļu kandidātvielas vai jaunus biomateriālus.

Eduards Baķis, LJZA Valdes loceklis

Pētnieks-pēcdoktorants Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes docētājs. 2019. gadā ieguvis doktora grādu Imperial College London, Lielbritānijā. Pētniecības intereses: ilgtspējīgāki ķīmiskie procesi, alternatīvie šķīdinātāji, jonu šķidrumu fizikālorganiskā ķīmija.

Laura Bužinska, LJZA Valdes locekle

Doktora grāda kandidāte pedagoģijā. Interesē diasporas, migrācijas, kā arī starpkultūru, neformālās un iekļaujošās izglītības jautājumi. Strādājusi Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrā un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Šobrīd uzsākusi darbu Latvijas Zinātnes padomē ar zinātnes komunikācijas jautājumiem.

Miķeļis Grīviņš, LJZA Valdes loceklis

Baltic Studies Centre pētnieks un Latvijas Sociologu asociācijas priekšsēdētājs, Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas loceklis. 2013. gadā ieguvis socioloģijas doktora grādu Latvijas Universitātē. Pētnieciskās intereses: lauku attīstība, pārtikas aprite, savvaļas produkti, inovācijas, pētījumu metodes.

Kārlis Pleiko, LJZA Valdes loceklis

Pašlaik doktorants molekulārajā bioloģijā Latvijas Universitātē. Kopš 2017. gada strādā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē kā zinātniskais asistents, iepriekš četrus gadus strādājis farmaceitisko preparātu ražošanas uzņēmumā kā produktu izstrādes speciālists. LJZA biedrs kopš 2017. gada. Profesionālās intereses saistītas ar mērķēto terapiju izstrādi onkoloģiskām saslimšanām. Pētījumu specifika saistīta ar in vitro šūnu pētījumiem, atlasot aptamērus (īsi vienas virknes nukleotīdi, kas spēj saistīties ar mērķa proteīniem līdzīgi kā antivielas), kuri saistās ar audzēja šūnām, neskarot blakus esošās veselās šūnas.

Miķelis Grīviņš (MG): Kristap, tu valdes priekšsēdētāja amatā esi tikai vienu mēnesi, kā līdz šai pozīcijai nonāci?

Kristaps Jaudzems (KJ): Nesen notikušajās Rīgas domes vēlēšanās iepriekšējā LJZA valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa guva vēlētāju uzticību un kļuva par deputāti. Pēc stāšanās politiskajā amatā viņa nolēma atkāpties no pozīcijas LJZA valdē, lai nerastos šaubas par apvienības politisko neitralitāti. Ieva, ņemot vērā manu iepriekšējo darbu valdē, lūdza mani apsvērt iespēju kandidēt uz LJZA valdes priekšsēdētāja amatu. Man patīk sevi izaicināt, un šāda veida pienākumi ir kas jauns, tāpēc izlēmu kandidēt. Apvienības statūtos ir paredzēts, ka par valdes vadītāju var būt tikai jaunais zinātnieks, t.i. pētnieks, kas ieguvis grādu ne senāk kā pirms 10 gadiem. Man šis brīdis būs pēc pus gada. Vienlaicīgi tas ir pietiekami īss laiks, lai šis blakus darbs neatstātu negatīvu ietekmi uz manu pētniecību, bet pietiekami ilgs, lai paspētu izdarīt ko nozīmīgu apvienības labā.

MG: Runājot par pašu apvienību - kādas ir galvenās LJZA iekšējās aktualitātes?

Kārlis Pleiko (KP): Iekšēji mūsu galvenais mērķis, protams, ir nodrošināt komunikāciju starp biedriem. No šobrīd aktuālajiem darbiem var pieminēt, ka mēs mēģinām aktualizēt biedru sarakstu un iesaistīt lielāku biedru daļu apvienības darbā. Vēl pavisam nesen mēs ar Kristapu un Lauru pārskatījām mūsu biedru sarakstu, lai atjaunotu informāciju, un saprastu, cik mums ir aktīvu biedru.

Eduards Baķis (EB): Pēdējo gadu laikā biedru skaits ir audzis. Šogad vien pievienojušies 25 jauni biedri. Mūsu izaicinājums ir panākt, lai LJZA biedri zina viens otru, zina, ar kuru runāt, ja ir vēlme ciešāk iesaistīties LJZA darbā. Pandēmijas laikā tas ir īpaši izaicinoši – organizēt tīklošanās pasākumus attālināti, kas ļautu neformālā atmosfērā biedriem, kuri vēlas darboties, saprast, kuras ir tās jomas, kurās viņi varētu iesaistīties.

KP: Man ir gandarījums par biedru aktivitāti un augošo vēlmi piedalīties LJZA darbībā. Domāju, daļēji gan tas ir saistāms ar to, ka mēs vairāk izmantojam digitālos rīkus un rezultātā esam kļuvuši vieglāk pieejami. Tagad biedri var pieteikties elektroniski – nav vairs jāiesniedz papīra dokumentācija, kas tiek skenēta un kaut kur sūtīta. Jāpiemin, ka mums arī visa iekšējā komunikācija notiek tiešsaistē. Mēs darbojamies Slack aplikācijā, un katrs biedrs, ja vien izrāda interesi, var šim rīkam pieslēgties. Tā laikam ir tā lieta, kas jaunajiem biedriem un arī interesentiem, kas tikai vēl plāno mums pievienoties, būtu jāsaprot – lielākā aktivitāte notiek tur, nevis e-pastu sarakstē. Tas atvieglo ikdienas saziņu un ļauj visiem viegli sekot līdzi aktuālajam.

Laura Bužinska (LB): Tomēr tas nav vienīgais veids, kā mēs mēģinām uzturēt saikni ar biedriem. Piemēram, tuvākajā laikā plānojam atklātu tiešsaistes valdes sēdi, lai apzinātu jauno biedru intereses. Pati sēde būs atklāta, bet pēc tās ir ieplānots laiks, kurā atnākušie var iepazīties un runāt par sev svarīgo. Lai būtu droši, ka jaunie biedri ir informēti par šādu iespēju, mēs pirms pasākuma apzvanīsim jaunos biedrus, aicinot viņus atrast laiku dalībai. Tas prasa laiku, bet veicina tālāku biedru aktivitāti un iesaisti.

MG: Vai LJZA ir arī ārzemju biedri?

KP: Ir daži ārzemnieki. Es atceros vismaz divus reģistrētus biedrus. Agrāk, kad bija iespējams tikties klātienē, LJZA organizēja interesentu tikšanās vakarus “Zinātnes pusstops”, vairāki ārzemnieki mēdza mums pievienoties arī šajos pasākumos. Problēma ir, ka diskusijās mēdzam apspriest vietējās aktualitātes… Hei, šajā nedēļā, piemēram, ir tāds un tāds likumprojekts apspriešanā! Šādās diskusijās ir ļoti grūti iesaistīties cilvēkiem, kuriem nav priekšzināšanu par šīm tēmām un kuri lielākoties tur nāk, lai socializētos ar vietējiem.

LB: Pieaug arī diasporas zinātnieku interese. Ne visi viņi izvēlas kļūt par biedriem, bet diasporas zinātnieku klātbūtne dažādās mūsu organizētās aktivitātēs ir jūtama. Es uzturu doktorantu grupu Facebook, un tur aktīvi piedalās vairāki diasporas pētnieki. Diasporas interese iesaistīties Latvijas zinātnes procesos arī mums aktualizē jautājumu – kā nodrošināt saikni ar šo zinātnieku grupu. Tas ir viens no maniem mērķiem, kādēļ es iesaistījos valdes darbā. Man ir mobilitātes pieredze, un es vēlējos aktualizēt diasporas iesaistes jautājumu. Cilvēkus ārpus Latvijas nav jāredz tikai kā potenciālos reemigrantus, īpaši zinātniekus. Pagājušā gada septembrī LJZA sadarbībā ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā” organizēja sesto “Jauno zinātnieku sanākšanu”, pasākumu, kurā piedalījās 2 diasporas pārstāvji – Toms Bergmanis, kurš tajā brīdī bija doktora grāda kandidāts Edinburgas Universitātes Informātikas skolas Valodas, kognitīvo zinātņu un datorikas institūtā, un Valters Negribs – doktorantūras students Volfsonas Koledžā, Oksfordas Universitātē, kur viņš studē Senās Indijas valodas un askētisko literatūru. Šī tikšanās izraisīja arī mediju interesi, un Toms arī vēlāk piedalījās LNT rīta ziņu raidījumā.

2019. gada 27. aprīlī par šiem jautājumiem runāju arī paneļdiskusijā Londonā, kur notika konference “Diasporas pētnieciskais potenciāls: ar skatu uz Latviju” ar mērķi izzināt, kā ārpus Latvijas dzīvojošie studenti un pētnieki var sadarboties savā starpā, uzturēt saikni ar Latviju un izmantot savu potenciālu arī Latvijas labā. Konferenci organizēja “Association of Latvian Students and Researchers in the UK” (ALSRUK / latviski: Latvijas Studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā), un šī bija otrā ikgadējā konference, kura tika rīkota ar Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Viena no lietām, ko ar Aiju Lulli secinājām, veicot pētījumu ar studentiem, kuri pilnā laikā studē ārpus Latvijas, cilvēki īsti nezina, kuriem pētniekiem Latvijā varētu interesēt viņu tēmas. Tāpēc cenšos radīt telpu, kurā cilvēki var satikties un pārrunāt interesējošos jautājumus.

EB: Manuprāt, te ir arī jāpiebilst, ka LJZA ir iesaistīta visās mūsu reģiona jauno akadēmiju apvienībās – European Young Academy, Nothern-Baltic Young Academy, Global Young Academy. Visaktīvāk gan mēs darbojamies EURODOC (European Council of Doctoral Candidates and Junior Researchers) – šī organizācija apvieno nevis jaunos doktorus pārstāvošas organizācijas kā akadēmijas, bet doktorantūras studentus pārstāvošās organizācijas. Latvija ir maza valsts, tādēļ mēs pārstāvam abas grupas, tādēļ esam abos tīklos. EURODOC mūsu biedri ieņem vēlētus amatus un līdzdarbojas politikas veidošanā pārstāvot 50 000 Eiropas topošo zinātnieku. EURODOC ir liels un spēcīgs spēlētājs Eiropas pētniecības telpas līmenī.

MG: Ļoti vērtīga piezīme. Vai variet ieskicēt apvienības galvenās ārējās darbības?

KJ: LJZA vienmēr ir bijusi aktīva arī zinātnes un augstākās izglītības politikas procesos. Lielie spēlētāji, kā universitātes, vienmēr tiks uzaicinātas pie politikas dokumentu izstrādes diskusiju galda. Mēs savukārt pārstāvam zinātnieku intereses un precīzāk – jaunos zinātniekus. Šī ir specifiska zinātnieku grupa, kurai nereti ir jācīnās par savām interesēm lēmumu pieņemšanā. Pamatā mēs sadarbojamies ar Izglītības un Zinātnes ministriju, mēs sniedzam savu viedokli par aktuālajiem politikas dokumentiem, grantu konkursu nolikumiem utt. Mēs mēģinām mūsu viedokli līdz ministrijai aiznest dažādos veidos: gan izmantojot klātienes tikšanās, kurās diskutējam par pamatprincipiem, gan arī komentējot dokumentu sagataves un attiecīgi – sniedzot viedokli rakstiski. Mēs cenšamies būt tāds kā padomdevējs politikas veidotājiem.

LB: Jā, man bija nesen viena saruna ārpus LJZA, kurā kopējais paustais viedoklis bija, ka reformās var ļoti labi dzirdēt visu augstskolu balsis, bet pietrūkst skaidras zinātnieku balss. Es darbojos LJZA un tāpēc esmu vairāk vai mazāk informēta, kas ir galvenās šī brīža aktualitātes, bet citi zinātnieki, iespējams, nav pievērsuši uzmanību tam, ka šobrīd notiek lielākā reforma zinātnes jomā (Grozījumi Augstskolu likumā). Šo ziņu vajadzētu ar trekniem burtiem visur rakstīt, lai visi zina par šo procesu. Vienlaikus, ir jāņem vērā, ka lielākai daļai zinātnieku nebūs laika visam sekot līdzi un visos procesos iesaistīties. Es redzu, cik daudz laika tam velta Kristaps, un tas ir sabiedrībai ziedots laiks. Mēs tad cenšamies būt tie, kuri pārstāv vismaz jauno zinātnieku balsi.

KJ: Kā Laura norādīja, grozījumi Augstskolu likumā šobrīd ir mūsu politiskā darba prioritāte. Mēs aktīvi piedalāmies gan tajās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kur tiek diskutēts par šiem grozījumiem, gan arī esam iepriekš komentējuši IZM sagatavotos dokumentus un dažādu nozares organizāciju priekšlikumus. Augstskolu likuma grozījumi šobrīd paņem teju visu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas laiku – gandrīz visas sēdes ir veltītas šim jau vairākus pēdējos mēnešus. Dalība šajās sanāksmēs nozīmē divas sēdes nedēļā, katra divas stundas. Tas prasa mums atvēlēt milzīgu laiku, lai piedalītos visās šajās tikšanās reizēs.

Vienlaikus jau var teikt, ka augstskolās notiek gatavošanās tāda kā jaunā doktorantūras modeļa pilotprojekta ieviešanai. Šī ir otra lielā politikas lieta, ar kuru darbojamies. Iepriekš bija izstrādāts konceptuālais ziņojums par jaunu doktorantūras modeli, lai īstenotu izmēģinājumu šim modelim, šobrīd ieviešanai noris konkurss vienā no struktūrfonda aktivitātēm. Mēs bijām iesaistīti gan konceptuālā ziņojuma izstrādē, gan struktūrfondu projekta nosacījumu izveidē, gan arī tagad – runājam ar augstskolu pārstāvjiem par to, kā viņiem organizēt jauno doktorantūru. Galvenie izaicinājumi saistās ar doktorantūras skolu izveidi un doktorantu grantiem… Tās nebūs stipendijas, bet atalgojums jeb grants, no kura tiks maksāti nodokļi. Grantu gadījumā jautājums ir, kā veikt atlasi, lai tā būtu taisnīga un lai grantus varētu saņemt labākie doktora grāda kandidāti no dažādām zinātņu nozarēm.

MG: LJZA ir ļoti aktīva arī zinātnes komunikācijā?

LB: Ārējā komunikācijā mēs darām daudz. Viena no redzamākajām lietām šobrīd ir sarunu cikls Tiešsaistē ar zinātnieku. Šie pasākumi sākās pagājušajā pavasarī, kad izsludināja ārkārtas stāvokli. Ar šo sarunu ciklu mēs atradām iespēju, kā nodrošināt cilvēkiem iespēju uzzināt vairāk par zinātniekiem, un ko viņi ir paveikuši. Tagad, šajā pusgadā, pasākumu organizējam katru otro nedēļu, bet gada pirmajā pusē mums tāds bija katru nedēļu. Tā mums ir notikušas jau 17 sarunas – 13 pirms vasaras un četri – tagad. Visas sarunas ar zinātniekiem ir ierakstītas, un tās ikvienam ir pieejamas gan Facebook, gan Youtube, gan arī Podbean. Mēs cenšamies visus šos ierakstus arī laicīgi augšupielādēt minētajās platformās. Ja kādam ir vēlme noklausīties, to vairums ir publicēti Youtube platformas Latvijas Jauno zinātnieku apvienības” kanālā. Visus ierakstus pagaidām gan var atrasti tikai Facebook.

KP: Man šķiet, ka vēl viena lieta, kuru ir nepieciešams pieminēt, ir arī sarunas par Latvijas zinātnes telpu. Nezinu, vai to varētu saukt par sarunu ciklu, bet tās bija diskusijas, kuru ietvaros dažādas zinātnē iesaistītās puses apsprieda, kā ir organizēta zinātnes politika Latvijā, kādi ir zinātnes aktuālie jautājumi un kā tos risināt. Šīs diskusijas arī ir publiski pieejamas Spotify, Apple podkāstos Podbeans.

Ja mēs runājam par komunikācijas aktivitātēm, tad te varētu arī pieminēt podkāstu Zinātnes zīmes. Šai apraidei arī nu jau būs 10 raidījumi. Pati ideja par ierakstu tapa 26. februārī, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju sanākšanā, bet pirmais ieraksts gan tika publicēts tikai maijā. Zinātnes zīmju mērķauditorija atšķirībā no citiem te pieminētajiem ierakstiem ir paši zinātnieki. Tas ir mēģinājums zinātniekam palīdzēt ar risinājumiem ikdienas izaicinājumos. Paši sev esam definējuši, ka vēlamies uzrunāt jaunos zinātniekus, kuri vēl tikai mēģina saprast, kā uzrakstīt akadēmisku rakstu vai pirmo pētījuma pieteikumu, kā arī zinātnieki, kuri karjerā ir sasnieguši punktu, kurā varbūt viņiem liekas nepieņemami runāt par zinātnes pamatlietām. Tas, ko mēs podkāstā darām, ir atrodam pētniekus, kuri ir sevi pierādījuši kādā no zinātnes jautājumiem un lūdzam pastāstīt, ko viņš ieteiktu citiem, lai arī citi, piemēram, varētu rakstīt labākas publikācijas. Nu jau katru no mūsu ierakstiem noklausās aptuveni 150 – 200 cilvēku. Manuprāt, tas ir ļoti daudz.

 

MG: Laura, Tu iepriekš pieminēji arī doktorantu grupu, pastāstīsi par to?

LB: Kad uzsāku mācības doktorantūrā, man likās interesanti uzzināt, kā iet citiem, kādas ir prasības citās programmās, ar kādām grūtībām citi saskaras, jo pašai nebija viegli. Tāpēc 2017. gada vasarā izveidoju Facebook “Grupa doktorantiem”, kurā pamazām sāka pulcēties doktoranti un tie, kas jau grādu ieguvuši. Sāku veidot arī klātienes pasākumus “Jauno zinātnieku sanākšanas”. Pirmajā no tām pulcējējās ap 50 cilvēku , ar pieredzi dalījās Jānis Lazovskis, stāstot par studijām ASV (viņš tajā brīdī bija teorētiskās matemātikas doktorants Ilinoisas Universitātē Čikāgā). Tā soli pa solim šogad grupā pulcējas jau ap 420 dalībnieku. 2019. gada pavasarī man bija iespēja piedalīties EURODOC konferencē Briselē ar lasījumu “Sharing & Caring: How to Bring Together Phd Students?”, kur stāstīju par pieredzi grupas izveidošanā un tīklošanā. Kā uzzināju konferencē, šāda doktorantu skaita apvienošana ir iespaidīga arī Eiropas kontekstā.

Man sagādā prieku, ka doktorantu grupa ir vide, kur parādās pašvirzītās mācīšanās iniciatīvas. Vienai grupas biedrei bija nepieciešams zināt, kā strādāt ar programmu, un cits piedāvāja palīdzēt – tā radās seminārs par LaTeX lietošanu, kuram plānojam turpinājumu.

Šobrīd plānojam “Sēdi un strādā” jeb “Shut up and write” tiešsaistes sesiju, ko LJZA bijušais valdes loceklis Andris Freimanis noskatīja savā pieredzes apmaiņas laikā Lielbritānijā. Pagājušo gadu organizējām šādus pasākums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet tagad doktorantu grupas biedri izteica vajadzību pēc kopīgas strādāšanas sesijas, kurā varētu palīdzēt viens otram rakstīt rakstus vai strādāt pie savām disertācijām. Diemžēl ir tikšanās ierobežojumi, tāpēc taisīsim oktobra beigās tiešsaistes pasākumu, izmantojot “Sēdi un strādā” formātu.

MG: Cik es zinu, tad trešais LJZA darbības virziens ir tīklošanās. Jau nedaudz runājām par tīklošanos ar zinātniekiem, pastāstiet par LJZA attiecībām ar citām institūcijām un organizācijām. Kas notiek šajā jomā ?

EB: Vēl pagājušo nedēļu mums bija tikšanās ar Latvijas Zinātnes padomes direktori Gitu Rēvaldi. Viena no lietām, kas man palika prātā no šīs sanāksmes, ir tā, ka sadarbojoties zinātnes komunikācijas jomā, visi varētu sasniegt daudz vairāk. Vienlaikus, lai varētu sadarboties, būtu nepieciešams esošās komunikācijas audits. Tas ļautu saprast, kas ir tās lietas, kas šobrīd pārklājas. Cilvēki, kas vēlas uzzināt par zinātni un saprast, kas notiek zinātnē, atrod interneta dzīlēs dažādus komunikācijas kanālus. Bet ir grūti saprast, kurš no šiem avotiem ir uzticams.

EB: … Mēs mēģinām meklēt veidus, kā sadarboties par tiem jautājumiem ar kuriem mēs varam sadarboties. Zinātnes komunikācija ir jautājums, kura ietvaros mēs varētu sadarboties ar Latvijas Zinātnes padomi. Piemēram, Fundamentāli lietišķās pētījumu programmas pētījumu rezultātus integrējot sarunu ciklā “Tiešsaistē ar zinātnieku”, gan arī apvienojot spēkus veidojot podkāstu Zinātnes zīmes.

KJ: Man šķiet, ka galvenais, kas par tīklošanos būtu jāpasaka, ir, kāpēc mēs to darām. Manuprāt, galvenais šādu tikšanos mērķis ir saskaņot viedokļus starp iesaistītajām pusēm un arī veidot kopīgas politikas iniciatīvas. Domājot par dažiem no tīklošanās pasākumiem, kuri ir ieplānoti tuvākajā laikā, – es tos galvenokārt redzu kā iespēju pārrunāt aktuālo un saprast, kur mūsu intereses pārklājas. Ja kaut kas pārklājas, tad mēs varam apvienot spēkus, lai virzītu jaunas politikas iniciatīvas, kas šobrīd varbūt nav dienas kārtībā. Ja esam vairāki, kas pauž viedokli par mums aktuālo, tad ir lielāka iespēja, ka mēs tiksim uzklausīti.

LB: Te man nāk prātā pasākums, kurš norisinājās 19. oktobrī. Tika rīkots seminārs “Īss ieskats pētniecisko datu savaldīšanā”, ko organizēja Latvijas Universitātes bibliotēka. To pirmo reizi informatīvi kopīgi atbalstīja gan Latvijas Zinātnes padome, gan LJZA, gan LZA un vēl citi. Pasākums bija ļoti veiksmīgs – pieteicās 470 cilvēki. Tas parāda, ka šāda veida kopīga būšana, kopīga komunikācijas kanāla veidošana ir vajadzīga un nepieciešama, lai zinātnieki redzētu, kas ir jautājumi, kuriem obligāti jāpievērš uzmanība. Pasākums tiešām izkļuva no parastajiem ziņu burbuļiem. Sadarbība komunikācijā ir jāturpina kaut vai i tādēļ, lai cilvēkiem ir vieglāk saprast, kam ir jāseko līdzi.

KJ: Tev taisnība, bet ir jāņem vērā, ka ir vides, kurās ir ļoti grūti atrast viedokļu kopsaucējus. Piemēram, ja mēs runājam par minēto augstskolu likumu, tad tur viedokļu dažādība ir diezgan liela. Ja paskatās kaut vai trīs lielākās universitātes – panākt to, ka tās visas piekrīt vienai politiskai iniciatīvai ir ļoti grūti. Mums jau ir līdzīga pieredze, kad virzījām savu trīs pīlāru modeli par zinātnes bāzes finansējumu. Mēs gājām runāt ar visām trim universitātēm atsevišķi, un viedokļi bija diezgan atšķirīgi. To var saprast – katrai tomēr ir savas nišas, kuras tā aizstāv. Te parādās LJZA stiprā puse – mums nav nišas, kuras aizstāvēt, mēs gribam labāku zinātni Latvijā. Mēs pārstāvam visas zinātnes nozares.

EB: Kristap, Tu ar kolēģiem, manuprāt, labi par šo argumentēji savā viedokļrakstā par universitāšu apvienības nepieciešamību. Ja visas universitātes apvienosies, proti, ja tās būs vienā apvienībā, tad universitātes sapratīs, ka tām ir izdevīgi kopēji pavērsieni, kas nāk par labu konsorcijam.

MG: LJZA pavisam drīz svinēs savu 15 gadu jubileju? Ko novēlēsiet tai?

LB: Jā! Mēs pagājušā gada nogalē nosvinējām 14 gadu jubileju. Tas ir iespaidīgs laiks, salīdzinot ar jauno zinātnieku organizācijām Lietuvā un Igaunijā. Es vēlētos, lai LJZA turpina pulcēt jaunos, aktīvos zinātniekus, dodot iespēju viņiem savā starpā iepazīties un paraudzīties plašāk uz kontekstu, kādā notiek lietas: ārpus konkrētas zinātnes nozares –starpdisciplināri, pārdisciplināri, multidisciplināri, valstiski, Eiropas un pasaules līmenī, ļaujot sajust, ka dzīvojam plašākā, kopīgā pasaules zinātnes telpā. Potenciāls, ko paver kontakts ar līdzīgi domājošiem un darošiem, ir grandiozs.

KJ: Apvienība šobrīd ir kļuvusi gan par nozīmīgu spēlētāju Latvijas augstākās izglītības un zinātnes telpā, gan ieguvusi atpazīstamību plašākā sabiedrībā. Tas no daudziem jaunajiem zinātniekiem ir prasījis nopietnu laika un darba ieguldījumu. Es novēlu apvienībai turpināt audzēt savas spējas zinātnes procesu un sabiedrības viedokļa par zinātni ietekmēšanā. Novēlu kļūt profesionālākai, kas būtu iespējams caur lielāka ārējā finansējuma piesaisti atbalsta personāla nodrošināšanai.

MG: Neskatoties uz to, ka LJZA valdē esmu nesen, pats labprāt atbildētu uz šo jautājumu. Novēlu saglabāt savu spēju darboties un mainīt lietas. Pats galvenais, ko novēlu, ir piesaistīt arvien jaunus aktīvus cilvēkus, kuri ir gatavi veltīt savu laiku un enerģiju, lai risinātu zinātnes jautājumus un palīdzētu jaunajiem zinātniekiem.

 Sagatavoja Miķelis Grīviņš
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis

 

 

Lasīts 1808 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")