Jaunumi

Konferencē uzsver nepieciešamību plašāk atbalstīt pētījumus par nacionālo pretošanās kustību Latvijā

Konferencē uzsver nepieciešamību plašāk atbalstīt pētījumus par nacionālo pretošanās kustību Latvijā

Š.g. 17. martā Valsts prezidents Egils Levitst organizēja tiešsaistes konferenci “Cīņa par Latviju. Nacionālās pretestības kustības izpēte un atcere”. "Atklājot konferenci, Valsts prezidents akcentēja: “Iespēju un vērtību pašiem lemt par savu dzīvi un nākotni brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī mums ir dāvājušas iepriekšējās paaudzes. Cīņa par Latvijas un mūsu tautas tiesībām brīvi pastāvēt ilga visus 50 okupāciju gadus. Par to ir ziedotas dzīvības un maksāts ar gariem nebrīves gadiem. Tāpēc mūsu atbildība šodien, brīvajā Latvijā ir atcerēties nacionālās pretošanās kustību un tās dalībniekus, cilvēkus, kuri par spīti okupācijām nosargāja mūsu tautas valstsgribu. Jo atmiņā balstās rīcības modeļi nākotnei. Tie formē tautas morālo satvaru.”" 

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis Guntis Zemītis skaidro: “1944. gada 17. martā, Rīgā, nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos, 188 Latvijā pazīstami politiskie un kultūras darbinieki parakstīja Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memorandu, kurā aicināja atjaunot Latvijas valsts suverenitāti. Memorands bija adresēts Rietumu valstu valdībām. Memorands skaidri pauda Latvijas sabiedrības velmi iestāties pret abām okupācijas varām, kuras Latvijā kopš 1940. gada secīgi nomainīja viena otru. LCP priekšsēdētāju Konstantīnu Čaksti drīz pēc Memoranda parakstīšanas 1944. gada 29. aprīlī arestēja Gestapo, un viņš 1945. gada 22. februārī mira ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni”. “Pēc kara cīņu par Latvijas Republikas neatkarību turpināja nacionālie partizāni. Šīs Latvijas vēstures lappuses pagaidām nav pietiekoši pētītas, un 17. marts vēl nav pienācīgi novērtēts.”

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits vairākkārt un arī šajā konferencē uzsvēra nepieciešamību plašāk atbalstīt pētījumus par nacionālo pretošanās kustību, kas sākās tūlīt pēc Latvijas okupācijas un turpinājās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. Konferences diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes centra eksperts Mārtiņš Kaprāns, tajā piedalījās vēsturnieki Gints Zelmenis, Zigmārs Turčinskis un LZA korespondētājloceklis, LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs.

Tiešsaistes konferences ieraksts pieejams Latvijas Valsts prezidenta Youtube kanālā.

Papildu informācija
Lasīts 1320 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")