Jaunumi

Klajā nākusi LZA Gadagrāmata 2021

Klajā nākusi LZA Gadagrāmata 2021

Klajā nākusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Gadagrāmata 2021 - pārskats par akadēmijas darbību viena gada tvērumā, aptverot laiku no 2020. gada marta līdz 2021. gada martam. Šogad Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) atzīmē savu 75. gadu jubileju. Akadēmijas vēsturē ieskatās LZA prezidents Ivars Kalviņš rakstā "Quo vadis Latvijas Zinātņu akadēmija - 75?": 

"Katrai valstij ir nācijas pašlepnuma un valstiskās neatkarības simboli, tādi kā savs parlaments, valdība, universitāte, opera, Nacionālais teātris, Nacionālā bibliotēka un Zinātņu akadēmija. Arī Latvija var lepoties ar to, ka mums ir visi šie neatkarīgas valsts atribūti. Šogad Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) svin savu 75. jubileju. Tomēr jāatceras, ka LZA saknes ir daudz senākas. 1946. gada 7. februārī ar Viļa Lāča parakstītu Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu tika dibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, kura uz pirmo kopsēdi sanāca 1946. gada 14. februārī. Par pirmajiem Zinātņu akadēmijas akadēmiķiem kļuva valodnieks Jānis Endzelīns, ģeogrāfs Matvejs Kadeks, mežzinātnieks Arvīds Kalniņš, mikrobiologs un veterinārmediķis Augusts Kirhenšteins, arhitekts Arturs Krūmiņš, lauksaimniecības zinātnieks Paulis Lejiņš, purvu pētnieks Pēteris Nomals, agroķīmiķis Jānis Peive, mediķis Pauls Stradiņš, bioķīmiķis Aleksandrs Šmits, arhitekts Ernests Štālbergs, rakstnieks un literatūrzinātnieks Andrejs Upīts, nomenklatūras darbinieks un fi lozofs Pēteris Valeskalns. Taču patiesībā Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmsākumi meklējami jau pirmajā reģionālajā zinātņu akadēmijā Latvijas teritorijā – 1815. gadā dibinātajā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā. LZA tapšanas vēsturei nozīmīgi ir vēl vairāki datumi, kurus redzam ierakstītus LZA karogā un Hartā: 1815, 1869, 1932, 1936. Tie iezīmē Akadēmijas priekšvēsturi un apliecina Latvijas zinātnes gadsimtiem ilgās tradīcijas."

Rakstā LZA prezidents Ivars Kalviņš raksturo arī akadēmijas stratēģiju šodien un nākotnē, akcentējot tās būtisko lomu valsts inovāciju ekosistēmas izveidē un attīstīšanā: 

"[..] 2020. gada novembrī LZA Pilnsapulce nobalsoja par būtiskām izmaiņām. Kā galveno cēloni tam, ka politiķi nebalso par zinātnes, pētniecības un inovāciju finansējuma palielināšanu publiskajam sektoram, LZA identifi- cēja zemo zinātnes ietekmes līmeni sabiedrībā un politiskajā vidē. Tas notiek tāpēc, ka Latvijas universitātēs un valsts zinātniskajās institūcijās zināšanas gan tiek radītas (ciktāl to atļauj pieejamais finansējums), bet tās gandrīz vai nepārtop tehnoloģijās un produktos jeb inovācijās. Un tas nenotiek tāpēc, ka Latvijā nav izveidota tāda inovāciju ekosistēma, kas ļautu īstenot inovācijas “no idejas līdz tirgum”. Publiskā sektora zinātnei nav nedz atbilstoša finanšu instrumenta, nedz materiāli tehniskās bāzes, kur radīt prototipus un aprobēt tehnoloģijas. Tāpēc jaunā stratēģija paredz, ka LZA paspārnē būtu izvietojami konstruktoru biroji, zinātniski tehnoloģiskās informācijas apstrādes centri, mākslīgā intelekta centri, testēšanas laboratorijas un, iespējams, arī prototipēšanas un analītiskās laboratorijas."

Ar jauno LZA Gadagrāmatas 2021 izdevumu aicinām iepazīties LZA  tīmekļvietnē ! 

 

Lasīts 1791 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")