Gunita Nagle rakstā “Saliktas atzīmes Latvijas zinātnei” žurnāla “IR” 15. aprīļa numurā analizē 2019. gadā starptautisko ekspertu veikto zinātnisko institūciju izvērtējumu.
Salīdzinot ar 2013. gadu, kad Latvijas zinātnes institūcijas un augstskolas tika vērtētas pirmo reizi un starptautiskie eksperti secināja — tajā valda sadrumstalotība, nabadzība un viduvējība, tagad situācija ir mainījusies. Vērtējamo institūciju skaits sešu gadu laikā samazinājies trīs reizes — no 160 līdz 63. Sadrumstalotība ekspertu ieskatā ir vairs tikai sociālo zinātņu jomā.
Latvijā augstā līmenī ir biomedicīnas un medicīnas zinātne, Organiskās sintēzes institūts pat saņēmis visaugstāko vērtējumu — piecas balles. Pārsteigumu sagādājusi humanitārā zinātne, kas pirms gadiem septiņiem nīkuļoja. Tagad virkne humanitāro un mākslas zinātņu institūciju novērtētas kā ļoti labas, bet LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts kļuvis par izcilnieku — otru zinātnisko institūciju, kuras darbs novērtēts ar piecām ballēm.
“Organiskās sintēzes institūts jau iepriekš bija novērtēts kā izcils, taču, lai saglabātu šādu statusu, tas izpildījis veselu uzdevumu kompleksu, stāsta tā direktors Osvalds Pugovičs. Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo izvērtējumu, tagad institūta zinātnieku publikāciju prestižs jeb ietekmes faktors ir divreiz augstāks. Vairāk nekā divas reizes pieaudzis arī publikāciju citējamības līmenis.
Institūta zinātnieki ir piedalījušies 14 dažādos starptautiskos projektu konsorcijos, institūta pētniecības projektu pieteikumu sekmības rādītājs gandrīz divas reizes pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. “Mēs atstājam savu pēdu zinātnes pasaulē,” rezumē Pugovičs.
Izvērtējumā ņemta vērā arī ekonomiskā un sociālā ietekme. “Kādu pienesumu sniedzam tautsaimniecībai, tas ir, vai sadarbojamies ar ražotājiem ; vai ražotāji, izmantojot mūsu zināšanas, var iegūt peļņu, vai veicinām naudas ieplūšanu Latvijā,” Pugovičs skaidro pēc kādiem kritērijiem vērtēta ekonomiskā ietekme.
Kopš pagājušā izvērtējuma perioda Organiskās sintēzes institūts zinātnisku projektu veidā ir iepludinājis Latvijā aptuveni 35 miljonus eiro ārvalstu finanšu līdzekļu. Netiešo ietekmi raksturo fakts, ka tikai divu patentbrīvo medikamentu (zinātnieki tiem Grindeks uzdevumā izstrādāja iegūšanas tehnoloģijas) pārdošanas apjomi pārsniedz septiņus miljonus eiro.
Savukārt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts iepriekš tika vērtēts kā ļoti labs, tagad – izcils. Kopumā humanitārās un mākslas jomas zinātniskās institūcijas novērtētas kā ļoti labas. “Patiess prieks par visas Latvijas humanitārās zinātnes augsto vērtējumu,” saka Dace Bula, Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadītāja. Viņa skaidro, ka humanitārajām zinātnēm ir uzdevums ne tikai veicināt sabiedrības pašizpratni, bet arī “iesaistīties starptautiskā zinātniskā sarunā, tas nozīmē būt lietas kursā par to, kas notiek mūsdienu humanitārajā domā, un nākt ar savu pienesumu”. Viņas vadītais institūts to ir spējis vairākās pētniecības tēmās: Baltijas (arī vācbaltiešu) kultūrpētniecība un pēcsociālisma studijas, folkloras izpēte, digitālās humanitārās zinātnes, kvīru (seksualitātes un dzimtes) studijas un vides cilvēkzinātne.
Laba izaugsme pēdējo sešu gadu laikā bijusi arī institūcijām, kuras darbojas lauksaimniecības, mežzinātnē un veterinārzinātnē. Savukārt par problemātisku eksperti atzinuši sociālo zinātņu jomu, kas pašlaik “ir vissadrumstalotākā zinātnes nozare Latvijā”.”
Vairāk lasiet: Gunita Nagle. “Saliktas atzīmes Latvijas zinātnei” (IR, #15 (571), 15.-21.04.2021.).