Jaunumi

LZA prezidents Ivars Kalviņš: Latvijai ir jāiet pa biotehnoloģiju attīstības ceļu

LZA prezidents Ivars Kalviņš: Latvijai ir jāiet pa biotehnoloģiju attīstības ceļu

Rakstā “Latvijas lielais izaicinājums ekonomikas transformācijas jomā jeb ceļš uz biotehnoloģiju pasauli”, kas publicēts žurnāla “Latvijas Ārsts” š.g. aprīļa numurā, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Prof. Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš analizē situāciju daudzu pasaules valstu farmācijas uzņēmumos un zinātniskajos institūtos, ko radīja vīrusa SARS-CoV-19 izraisītā pandēmija, un kas raksturojama kā savstarpēja sacensība par to, kam pirmajam izdosies izstrādāt augsti efektīvu vakcīnu pret vīrusa izraisītāju. Ņemot vērā vīrusa izplatību un faktu, ka apmēram 5% hospitalizēto pacientu inficēšanās ar Covid-19 beidzās letāli, daudzas attīstīto valstu valdības izšķīrās par bezprecedenta soli, piešķirot farmaceitiskajām kompānijām un pētnieciskajiem centriem vairāk nekā 4 miljardus ASV dolāru, lai maksimāli ātri tiktu radītas un klīniski pārbaudītas vakcīnas Covid-19 ierobežošanai. Drīzumā izvirzījās potenciālie līderi vakcīnu ražošanā – BioNTech Vācijā, Moderna ASV, Oksfordas Universitāte/AstraZeneca Apvienotajā Karalistē/Zviedrijā, kā arī Gamaleja institūts Krievijā un farmācijas giganti Indijā un Ķīnā (CanSino).

Prof. Ivars Kalviņš turpina, ka “šobrīd arī Eiropas Savienība ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt tās firmas, kas būtu gatavas iesaistīties vakcīnu ražošanā ES valstīs. Un Latvijas farmācijas uzņēmumi arī ir izteikuši gatavību iesaistīties vakcīnu ražošanā. Vadošie Latvijas farmaceitiskie uzņēmumi – Olainfarm, Grindeks un Pharmidea – būtu gatavi būvēt rūpnīcu Covid-19 vakcīnu ražošanai, ja tam būtu pieejams valsts atbalsts,” atgādinot, ka, lai arī šāds solis būtu milzīgs izaicinājums, un būtu jāpārvar daudzu skepse, ka vakcīnu ražotni Latvijā principā izveidot nav iespējams, Latvijai ir vērā ņemamas tradīcijas vakcīnu ražošanā, kas iesniedzas vēl pagājušā gadsimta 50. un 60. gados.

Jau 1959. gada sākumā Latvija bija pirmā PSRS republika, kur masveidā tika pielietota dzīvā poliomielīta vīrusa vakcīna. Latvijā izveidojās spējīga virusologu skola, tika attīstītas gēnu inženierijas metodes un fermentu ražošanas tehnoloģijas, īsi pirms PSRS sabrukuma Latvijas Organiskās sintēzes institūtā sadarbībā ar LZA Bioķīmisko preparātu rūpnīcu tika sasniegts līmenis, ko var uzskatīt par biotehnoloģiju attīstības top līmeni pasaulē. Mūsdienās Biomedicīnas pētniecības un studiju centrs (BMC) turpina veikt pētījumus gan gēnu, gan proteīnu inženierijas jomā, tai skaitā attīstīt rekombinantu biotehnoloģijas. Latvijā šobrīd ir augsti kompetentu gēnu tehnoloģijas zinātnieku skolas, un ne tikai BMC, bet arī Latvijas universitātēs un zinātniskajos institūtos. Prof. Ivars Kalviņš uzsver, ka arī farmācijas industrija Latvijā ir labi attīstīta.

Raksta noslēgumā Prof. Ivars Kalviņš pauž pārliecību, ka Latvijai ir jāiet pa biotehnoloģiju attīstības ceļu. Latvijai būtu jātiecas uz šādu mērķi, veicinot cilvēkresursu attīstību biotehnoloģiju jomā, kā arī attīstot tās atbalstam izglītību, pētniecību un inovāciju, kas nodrošinātu šīs zināšanu ietilpīgās nozares strauju izaugsmi.

Rakstu pilnībā lasiet šeit (pdf).

Avots: Ivars Kalviņš. Latvijas lielais izaicinājums ekonomikas transformācijas jomā jeb ceļš uz biotehnoloģiju pasauli. – Latvijas Ārsts, 2021. gada aprīlis, Covid-19 un biotehnoloģijas, 4.-6. lpp.

Lasīts 378 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")