Jaunumi

IN MEMORIAM. VIKTORS KALNBĒRZS (2.07.1928.-19.06.2021.)

IN MEMORIAM. VIKTORS KALNBĒRZS (2.07.1928.-19.06.2021.)

Pašā vasaras karstumā, īsi pirms Vasaras saulgriežiem pukstēt stājusi slavenā ķirurga Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, profesora Viktora Kalnbērza sirds.

Dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta Konstantīna Kalnbērza ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs ieņēma Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieka amatu. Kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam ģimene dzīvoja Baškīrijā. Pēc kara (1945–1951) Viktors Kalnbērzs studēja LU Medicīnas fakultātē. No 1951. līdz 1955. gadam bija Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskais līdzstrādnieks, no 1955. līdz 1959. gadam Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Hospitālās ķirurģijas, pēc tam Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras asistents. 1958. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

35 gadus profesors Kalnbērzs bija Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta direktors (1959–1994) un RMI Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras vadītājs (1960–1994). V. Kalnbērza vadībā tika veikta institūta restrukturizācija, noteikti pētījumu galvenie virzieni, starp tiem – ārējās fiksācijas aparātu jaunu modeļu izstrāde un ieviešana praksē. 1979. gadā tika veikta institūta struktūru radikāla reorganizācija – institūts kļuva par zinātnisku, ārstniecības, mācību un ražošanas apvienību. Institūtā tika ražoti ārējās fiksācijas aparāti, aktivizējās patentu–licenču darbs un starptautiskie sakari. Institūts bija klīniskā bāze Rīgas Medicīnas institūta traumatoloģijas un ortopēdijas katedrai, institūtā bija klīniskā ordinatūra un aspirantūra, kurā uzņēma ārstus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Kopš 1989. gada Institūta ārsti stažējās locītavu endoprotezēšanā ASV Jēlas universitātes klīniskajā bāzē Voterberijā pie profesora Kristapa Keggi, bet 1990. gadā institūtā pirmoreiz tika veiktas ceļa locītavas artroskopiskas operācijas (ASV Harvarda Universitātes profesors Bertrams Zariņš).

1968. gadā Viktors Kalnbērzs aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju. Profesora zinātniskā un zinātniski-organizatoriskā darbība visu neticami veiksmīgās ķirurga darbības laiku bija saistīta ar novatoriskajām idejām un to realizāciju. V. Kalnbērzs ilgus gadus strādājis pie kaulu fiksācijas metodes ar metāla stieņiem kaulu lūzuma gadījumos, pētījis osteosintēzi ar metāla plāksnēm un stieņiem garo stobrkaulu lūzumu gadījumos. Viņa vadībā tika izstrādāti ārējās fiksācijas aparāti lūzumu un ortopēdisku saslimšanu ārstēšanai. Starp daudzajām Kalnbērza veiktajām operācijām īpašu publicitāti un neviennozīmīgu novērtējumu ieguva dzimuma maiņas operācija, kas 1970. gadā bija pirmā tāda veida operācija Padomju Savienībā.

Padomju režīma apstākļos tikai daži Latvijas zinātnieki tika ievēlēti par locekļiem PSRS Zinātņu akadēmijā vai PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijā. 1969. gadā Viktoru Kalnbērzu ievēlēja gan par RMI profesoru, gan par PSRS MZA korespondētājlocekli, bet 1988. gadā viņš kļuva par akadēmiķi. 1992. gadā V.Kalnbērzs tika ievēlēts par Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķi.

Ļoti zīmīgi, ka profesors devies mūžībā 32 gadus un vienu dienu pēc Latviešu ārstu pirmā vispasaules kongresa sākšanās Rīgā. Kongress 1989. gadā Rīgā noritēja no 18. līdz 27. jūnijam, un tajā piedalījās ap 6000 mediķu no vairāk nekā 10 valstīm. Idejas autori un lielā mērā arī kongresa organizēšanas aizsācēji bija profesori Viktors Kalnbērzs un Haralds Jansons un latviešu profesori no ASV Bertrams un Kristaps Zariņi un Kristaps Keggi. Latvijas puses organizatoru komandai, kurā atradās virkne izcilāko tā laika mediķu, grūtākais bija panākt, lai pasākumu akceptē Latvijas PSR un Latvijas Kompartijas vadība, kā arī finansējuma sarūpēšana. Laikabiedri atceras, ka pēc Amerikas latviešu pieprasījuma kongresu nolēma sarīkot Sporta pilī, jo Politiskās izglītības namā uz skatuves vēl atradās Ļeņina galvas skulptūra. Ārstu kongress bija labs katalizators, lai 1991. gadā aizsāktos Pasaules latviešu zinātnieku kongresa tradīcijas, kam šī gada jūlijā būs 30 gadu jubileja. Tādējādi Viktoram Kalnbērzam ir bijusi izšķiroša nozīme arī Latvijas neatkarības atjaunošanas veicināšanā.

Vēl pieminama būtu profesora Kalnbērza pilsoniskā aktivitāte. No 1975. līdz 1990. gadam viņš bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, vadīja Veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas pastāvīgo komisiju. No 1990. līdz 1993. gadam bija LR Augstākās Padomes deputāts no LTF un LDDP. No 1995. līdz 1998. gadam bija Latvijas 6. Saeimas deputāts, bet no 2005. līdz 2009. gadam – Rīgas domes deputāts, Dzimtenes frakcijas priekšsēdētājs.

Akadēmiķa V. Kalnbērza vitalitāti iezīmēja arī viņa 90 gadu jubileja 2018. gadā, kad viņš visus apsveikumus pieņēma kājās stāvot un uz tiem asprātīgi atbildot. Viktors Kalnbērzs 30 gadu garumā pie dažādām varām saņēmis ļoti nozīmīgus apbalvojumus – PSRS Valsts prēmiju (1986), Sociālistiskā Darba varoņa goda nosaukumu (1988), Ļeņina ordeni (1988), Triju Zvaigžņu ordeni (2000), LZA un Medicīnas vēstures muzeju piešķirto Paula Stradiņa balvu (2001) un Gada balvu medicīnā par mūža ieguldījumu (2015).

1992. gadā Viktoru Kalnbērzu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. Akadēmiķis Viktors Kalnbērzs bija leģendāra personība, izcils ķirurgs. Ar savu vienmēr inovatīvo pieeju viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā. Viņš ir arī viens no tradīciju bagātajiem posmiem Kalnbērzu mediķu dinastijā, un par to viņam sakām – PALDIES!

Latvija Zinātņu akadēmija izsaka visdziļāko līdzjūtību akadēmiķa Viktora Kalnbērza tuviniekiem!

Latvijas Zinātņu akadēmija

 

 V. Kalnbērzs 2018. gada 6. jūlijā, Oskara Ludviga foto. 

Lasīts 2284 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")