Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ivara Kalviņa uzruna monogrāfijas “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas” atklāšanas svētkos,
2021. gada 9. augustā
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, augsti godātais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka kungs, Saeimas deputāti, ekselences, ministriju pārstāvji, kolēģi un pasākuma viesi!
Man šodien ir liels gods sveikt jūs svinīgajā pasākumā, kas veltīts jauna pētījuma apkopojuma atvēršanas svētkiem. Ar prieku varam atzīmēt, ka ir noslēdzies darbs pie ļoti vērtīga un nopietna zinātniskā pētījuma, kura rezultāti atspoguļoti 28 autoru kolektīvajā monogrāfijā “LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA PANDĒMIJAS ĒNĀ UN PĒCKRĪZES IZRĀVIENA IESPĒJAS” 358 lappusēs ar izvērstu kopsavilkumu angļu valodā!
Vispirms es gribētu apsveikt gan šī izdevuma autorus, gan arī zinātnieku kolektīvus, pie kuriem viņi pieder, ar lielisko zinātnisko sniegumu, kas radis atspoguļojumu šajā monogrāfijā!
Tā tapusi Covid-19 seku mazināšanas valsts pētījumu programmas ietvaros, un ar tās finansiālo atbalstu, it īpaši tas attiecas uz projektu “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes (reCOVery-LV)”, kuru vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe Inna Šteinbuka.
Man ir liels prieks un lepnums par to, ka četri no monogrāfijas autoriem ir LZA īstenie locekļi – Inna Šteinbuka, Baiba Rivža, Irina Pilvere un Edīte Kaufmane.
Grāmata ir zinātnieku, ekonomistu, ierēdņu un uzņēmēju kopdarbs, un tās autori pārstāv astoņas zinātniskās institūcijas, tostarp četras vadošās universitātes, trīs zinātniskos institūtus un vienu augstskolu, kā arī Ekonomikas ministriju un divus uzņēmumus (SIA LMT, SIA Visma Enterprise).
It īpaši gribētos atzīmēt to, ka šajā monogrāfijā vienu no nodaļām ir sarakstījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovska kungs.
Monogrāfijas autori pārstāv sekojošas institūcijas:
Eiropas Komisiju (priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis),
LZA Eiropas politikas pētniecības institūtu ( Inna Šteinbuka, Aldis Austers, Oļegs Barānovs),
Latvijas Universitāti (Gundars Bērziņš, Inna Šteinbuka, Jānis Priede),
Rīgas Tehnisko universitāti, (Jūlija Bistrova, Olga Bogdānova, Ludmila Kasperoviča, Natālija Lāce),
Latvijas Lauksaimniecības Universitāti (Baiba Rivža, Irina Pilvere, Andra Zvirbule, Maiga Krūzmētra),
Rīgas Stradiņa universitāti (Andris Sprūds, Vineta Kleinberga,)
RISEBA (Biznesa, mākslas un tehnoloģijas augstskolu) (Kārlis Piģēns).
Kā arī:
LLU Dārzkopības institūtu ( Edīte Kaufmane),
Latvijas Ārpolitikas institūtu (Kārlis Bukovskis),
LR Ekonomikas ministriju, (Jānis Salmiņš, Irina Skribāne, Dace Gaile),
Latvijas Zinātnes padomi (Oļegs Krasnopjorovs),
SIA Latvijas Mobilais telefons (Juris Binde),
SIA Visma Enterprise (Konstantīns Kovaļovs),
Fiskālās disciplīnas padomi (Normunds Malnačs).
Monogrāfijai ir piecas sadaļas :
- Pandēmijas krīze – Latvijas ilgtspējas stresa tests
- Pēckrīzes tautsaimniecības izrāviena veicināšana: produktivitātes celšana un vieds valsts atbalsts
- Strukturālās izmaiņas tautsaimniecībā
- Inovācijas – tautsaimniecības izrāviena dzinējspēks
- Digitālā transformācija
Šis pētījums analizē gan Latvijas stiprās, gan vājās puses un dod ieskatu par zinātnieku, ekonomistu, uzņēmēju un politikas veidotāju redzējumu uz Latvijas ekonomikas problēmām Covid-19 krīzes apstākļos un pēckrīzes attīstības iespējām.
Īsā laika periodā – 12 gados – esam piedzīvojuši divas ekonomiskās krīzes un redzam, ka Latvijas pozīcijas starptautiskajā konkurencē ar Lietuvu un Igauniju šajā laikā ir vājinājušās.
Protams, ka savu iespaidu ir atstājis fakts, ka Latvija dažādu iemeslu dēļ ir zaudējusi savas priekšrocības, kas bija saistītas ar tranzīta un banku biznesu. Bet padziļinātā analīze, kas ir arī daļa no šodien prezentējamās monogrāfijas, liecina, ka Latvijas izaugsmes viens no galvenajiem attīstību bremzējošajiem faktoriem ir Latvijas atpalicība investīcijās izglītībā, zinātnē, pētniecībā un inovācijā, kas noveda pie tā, ka nav sasniegts cerētais pieaugums darba ražīguma izaugsmē un eksportspējīgu, zināšanās balstītu produktu un tehnoloģiju izstrādē un ražošanā.
Tieši šī apstākļa dēļ Latvijas Zinātņu akadēmija ir uzsākusi darbu pie pakāpeniskas savas darbības fokusa pārvirzīšanas no galvenokārt teorētiskās zinātnes izcilības veicināšanas uz atbalsta sniegšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to centienos attīstīt inovāciju.
LZA kolektīvs ir lēmis, ka, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības ministriju, kā arī citām atbildīgajām institūcijām, LZA pieliks visus spēkus, lai Latvijā tiktu nodibināts un sāktu funkcionēt Inovāciju atbalsta fonds, kā arī Misijas orientētu pētniecības programmu kopums, kas, attīstot mērķorientētu zinātni, pētniecību un inovāciju, palīdzētu Latvijas ekonomikai ne tikai atgūties no Covid-19 krīzes, bet arī īstenot spēcīgu izrāvienu inovācijā balstītas tautsaimniecības izaugsmē.
Daudzi no šādam izrāvienam nepieciešamajiem risinājumiem ir analizēti šodien atveramajā monogrāfijā. Tāpēc es gribētu aicināt mūsu valsts politikas veidotājus un īstenotājus rūpīgi iepazīties gan ar šo monogrāfiju, gan arī ar citiem LZA un valsts zinātnisko institūciju ieteikumiem, lai kopīgiem spēkiem mēs panāktu ilgi gaidīto ekonomikas un tautas labklājības izaugsmes izrāvienu!
Lai mums visiem veicas šajā darbā!
(pdf.)
Foto: Valsts prezidenta kanceleja.