Jaunumi

Aizvadīts 10. Sēlijas kongress

Aizvadīts 10. Sēlijas kongress

Šī gada 11. septembrī Viesītes kultūras pilī norisinājās 10. Sēlijas kongress. Tas tika organizēts ar mērķi turpināt akadēmiķa Jāņa Stradiņa un citu Sēlijas entuziastu izloloto Sēlijas asociācijas ideju un tās organizēto Sēlijas kongresu tradīciju.

Kongress tika atklāts ar Valsts prezidenta Egila Levita apsveikuma vārdu nolasīšanu kongresa dalībniekiem, Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieka Alfona Žuka un Latvijas pašvaldību savienības priekšsēža Ginta Kaminska uzrunām.

Kongresa pirmajā daļā norisinājās lasījumi par dažādām Sēlijas ilgtspējai nozīmīgām tēmā. Kā pirmais uzstājās Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Pēteris Stradiņš, iepazīstinot kongresa dalībniekus ar Sēlijas asociācijas vēsturisko darbību un akcentējot Sēlijas kongresu nozīmi ceļā uz Sēlijas kā latviešu vēsturiskās zemes oficiālu atzīšanu. Bijušās Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs Arvīds Kviesis iepazīstināja ar Sēlijas novadu apvienības darbību, kas ilga gandrīz 9 gadus, vienojot septiņus Sēlijas novadus līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Kongress tika turpināts ar Latvijas Universitātes docenta, Valsts prezidenta padomnieka tiesību politikas jautājumos Jāņa Plepa lasījumu par Sēliju Latviešu vēsturisko zemju likumā, skaidrojot kādā veidā šajā likumā apspoguļoti Sēlijas aktuālie jautājumi. Tam sekoja mākslas vēsturnieces, Valsts Heraldikas komisijas pārstāves Ramonas Umblijas stāstījums par Sēlijas vēsturiskajiem simboliem, ko papildināja vēstures profesora, Valsts Heraldikas komisijas pārstāvja Armanda Vijupa izklāsts par valsts simbolu veidošanas principiem. Ar stāstījumu uzstājās kopienu sadarbības tīkla un sabiedriskas organizācijas “Sēlijas salas” pārstāves Daina Alužāne un Ieva Jātniece, kas sniedza ieskatu Sēlijas vēsturiskās zemes iedzīvotāju un kopienu redzējumā par Sēlijas identitāti un tās simboliem, meklējot atbildes uz jautājumu, kādi ir sēļi, uzsverot dažādības nozīmi. Kongresa pirmā daļa tika noslēgta ar Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentes, Jēkabpils apriņķa koru virsdiriģentes Agitas Ikaunieces–Rimšēvičas lasījumu par Sēlijas identitāti, Sēlijas kongresiem un Sēlijas koriem, aktualizējot nepieciešamību pēc kultūrpolitikas rīcības plāna un vienota Sēlijas plānošanas reģiona.

Sēlijas 10. kongresa otrajā daļā tika pieņemts Memorands par Sēlijas asociācijas darbības atjaunošanu. Tajā noteikts, ka Sēlijas asociācijas galvenās vērtības ir kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, sadarbība un daudzveidība. Tika atbalstīts priekšlikums līdz 11. Sēlijas kongresa sanākšanai Sēlijas asociācijai īstenot šādas darbības: 1) piedalīties Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādē un pārstāvēt Sēlijas kopējās intereses, 2) reģistrēt Sēlijas asociāciju kā biedrību un 3) izstrādāt Sēlijas asociācijas darbības stratēģiju un detalizētu rīcības plānu. Par Sēlijas asociācijas pagaidu valdes locekļiem līdz biedrības statūtu izstrādei un reģistrācijai tika iecelti: Agita Ikauniece–Rimšēvica, Evija Vectirāne, Jānis Dimitrijevs, Pēteris Stradiņš, Santa Šmite un Stefans Rāzna. Paredzēts, ka līdz ar Sēlijas 10. kongresa noslēgumu tiks izveidotas trīs darba grupas, kas nodrošinās praktisku Sēlijas asociācijas darbu pēc kongresa noslēguma, aicinot tajā iesaistīties citiem interesentiem.

Kongresa delegāti atbalstīja divu rezolūciju pieņemšanu. Pirmā Sēlijas 10. kongresa rezolūcija “Varam būt droši - Sēlija ir” iekļauj aicinājumu Sēlijas asociācijai paplašināt biedru skaitu un pārstāvēt Sēlijas intereses, kā arī aicinājumu Latvijas republikas Ministru kabinetam un Saeimai īstenot dažādas mērķtiecīgas rīcības, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās, kā arī izvērtētu īstenotās administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un nepieciešamību pārskatīt Sēlijas novadu robežas, apvienojot Sēlijas vēsturiskajai zemei un kultūrtelpai piederīgos pagastus un pilsētas.

Otra kongresa rezolūcija “Par Sēlijas karogu” aicina Kultūras ministriju rosināt Latviešu vēsturisko zemju padomei iesniegt priekšlikumu Valsts prezidentam par Sēlijas karoga apstiprināšanu. Sēlijas karogs ir bijis Sēlijas ļaudis vienojošs un plaši izmantots Sēlijas simbols jau vairāk nekā divdesmit gadus. Šajā laikā karmīnsarkanbaltsūnzaļais karogs kļuvis par Sēlijā vispārēji atzītu un iemīļotu sēliskās piederības zīmi un Sēlijas identitātes vizualizāciju. Tādēļ uzskatāms, ka Sēlijas kongresa laikā pieņemts vēsturisks lēmums, uzsākot šī karoga kā oficiāla Sēlijas simbola apstiprināšanas virzību uz priekšu.

Kongress tika noslēgts ar Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvja profesora Ojāra Spārīša atziņām par Sēlijas asociācijas tālāko darbību. To papildināja fonda “Namejs” vadītāja Raimonda Graubes, kā arī Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas pasaulē mācītāja Kārļa Žola un Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Daugavpils bīskapa Eināra Alpes vēlējumi.

Ar Sēlijas kongresa pirmās daļas ierakstu iespējams iepazīties ŠEIT, bet otrās daļas – ŠEIT.

Kongresu organizēja vēsturiskās Sēlijas asociācijas goda biedri Jānis Dimitrijevs un Stefans Rāzna, Stendera biedrības pārstāvji profesors Pēteris Stradiņš, Laura Dimitrijeva un Jānis Pleps, kā arī Viesītes kultūras pils kolektīvs tās direktores Raisas Vasiļjevas vadībā. Pasākuma organizēšanu finansiāli atbalstīja Jēkabpils novada pašvaldība.

Saziņai un papildu informācijai: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

Lasīts 217 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")