Konkursā kopumā tika vērtēti četrdesmit septiņi pieteikumi: 26 – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zinātnēs, 16 – humanitārajās un sociālajās zinātnēs, 5 – lauksaimniecības zinātnēs. Divpadsmit darbus, kas pārstāv šos zinātņu virzienus, akadēmija nosaukusi par konkursa uzvarētājiem.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš: “Ar gandarījumu varam secināt, ka pretendentu loks LZA rīkotajā gada labāko zinātnisko sasniegumu Latvijā konkursā kļūst aizvien plašāks, un iesniegto darbu līmenis arvien augstāks. Šogad laureātu godu izpelnījās 12 izcilākie pētījumi, kuru atlasi īstenoja visas četras LZA nodaļas atbilstoši to pārstāvētajiem zinātņu blokiem – fizikā un tehnikā, ķīmijā, bioloģijā un medicīnā, kā arī lauksaimniecībā un meža zinātnēs un, protams, arī humanitāro un sociālo un mākslas zinātņu jomā. Konkursa nominantu nosaukšanas kārtība nav uzskatāma par to ranžējumu, jo visi ir saņēmuši visaugstāko novērtējumu katrs savā zinātņu nozarē.
Arvien plašāk kopīgos pētījumos ar Latvijas izcilākajiem zinātniekiem iesaistās arī LZA ārzemju locekļi un viesprofesori no citām valstīm, kas būtiski palielina konkurenci. Šogad konkursā piedalījās vairākas starptautiskas augstākās pētnieku komandas, kurās Latviju pārstāvēja galvenokārt LZA akadēmiķu zinātnieku grupas. Priecē, ka lielākā daļa no uzvarētājiem konkursā piedalās ar mērķorientētiem starpdisciplināriem pētījumiem, tostarp tādiem, kuru rezultāts ir aprobēts praksē, kā tas ir, piemēram, ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pieteikto pētījumu ciklu, kā rezultatā radītais materiāls jau ir atradis pielietojumu Eiropas Kosmosa aģentūras nesējraķetes Arian-6 degvielas tvertnes krioizolācijas nodrošināšanā un ir sekmīgi izturējis pirmo lidojumu kosmosā. Starptautiska Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Karolinska institūta Zviedrijā zinātnieku komanda ir izstrādājusi tehnoloģiju zirnekļu zīdam līdzīgu šķiedru iegūšanai superizturīgu audumu ražošanai, kuram sagaidāms ārkārtīgi plašs pielietojums. RTU konkursā piedalījās ar starptautisku komandu, kas atradusi risinājumu superātru datu pārraides tehnoloģijām. Latvijas zinātnieki no Elektronikas un datorzinātņu institūta kopā ar kolēģiem no RTU atraduši veidu, kā uzlabot saziņu ar robotiem, izmantojot mākslīgo intelektu, bet LU Cietvielu fizikas instītūta pētnieki kopā ar kolēģiem no Ķīnas īstenojuši pētījumus nākotnes enerģijas avotu jomā. OSI un RTU zinātnieku grupa ir atradusi veidu, kā iegūt fosforicējošus organiskos materiālus ar programmētu spīdēšanas laiku, kuriem sagaidāms pielietojumums visdažādākās tehnikas jomās. Savukārt LU zinātnieki atraduši jaunus agrīnās aizkuņģa dziedzera vēža diagnostikas paņēmienus. Arī pārējie konkursa laureātu pētījumi, kurus es šeit neuzskaitīju, ir ne mazāk izcili. Īpaši priecē izcilie sasniegumi humanitāro un sociālo zinātņu jomā: fundamentālais pētījums par Latvijas arheoloģijas un mākslas vēstures senāko posmu, mūsdienu tiesību zinātnē aktuāliem jautājumiem veltīta monogrāfija, gan Latvijas vēstures un garīgās dzīves dažādos aspektus atklājoša 18. gadsimta domātāja biogrāfija.”
NOZĪMĪGĀKIE SASNIEGUMI ZINĀTNĒ 2024 [pdf.]
***
TEORĒTISKĀ ZINĀTNE – FUNDAMENTĀLIE PĒTĪJUMI
Teorētiskā fizika
Rītdienas enerģija: grafēna, bateriju, supravadītspējas un fotokatalīzes potenciāla atslēgšana.
2023. un 2024. gadā pētnieku grupa ir publicējusi 13 rakstus prestižos zinātniskos žurnālos, piedāvājot būtiskas inovācijas un teorētiskos modeļus materiālzinātnes un enerģētikas jomā, un būtiski veicinot zināšanas par jaunu materiālu izstrādi un to izmantošanas potenciālu enerģijas ieguves avotu tehnoloģijās. Pētījumu rezultātā ir izstrādāti tādi teorētiskie modeļi, kas ļauj paredzēt, kādi materiāli varētu būt piemēroti saules enerģijas tehnoloģijām, tostarp tādas borazola (BN) nanocaurules, kas veidotas, izmantojot bora-bora (B-B) un slāpekļa-slāpekļa (N-N) saites, kā arī oglekļa nanocaurules, kuras ir iegūtas no Me-grafēna. Piedāvātas jaunas perovskītu materiālu virsmu un robežvirsmu struktūras, kas varētu tikt izmantotas ūdens katalītiskajā sadalīšanā skābekļa un ūdeņraža ražošanai, kas ir būtisks solis ūdeņraža enerģētikas attīstībā. Pētnieku kolektīvs ir atklājis, ka oglekļa alotropajā struktūrā imino grupas spēj regulēt materiāla aizliegto enerģijas zonu. Šīs īpašības padara grafdiīnu par daudzsološāko fotokatalizatoru ūdens sadalīšanai un oglekļa dioksīda (CO₂) izmešu samazināšanai. Ir izstrādāts arī jauns uz molibdēna disulfīda (2D-MoS₂) bāzēts fotokatalizators ar kobalta-fosfora pārklājumu (Co-P@MoS₂). Šis materiāls demonstrē augstu efektivitāti fotokatalītiskajās reakcijās, atklājot jaunas iespējas enerģijas pārveides tehnoloģijās. Papildus augšminētajam, pētnieki ir izstrādājuši arī jaunu metodi, kas ļauj precīzi noteikt supravadītspējas pārejas temperatūru nelīdzsvarotības apstākļos, tā paplašinot fundamentālās zināšanas par supravadītāju īpašībām.
Mākslas vēsture
Elita Grosmane, Ieva Ose, Baiba Dumpe, Irita Žeiere, Baiba Vaska un Imants Lancmanis. “Latvijas mākslas vēsture I: Aizvēsture un viduslaiki. 9. g. t. pr. Kr. – 1562”. Sastādītāja un zinātniskā redaktore Elita Grosmane. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2024, 528 lpp., 799 att. ISBN 9789934882456 (LV), 9789934882463 (EN).
Mākslas vēsturnieku un arheologu sadarbībā tapušais izdevums aptver Latvijas teritorijā radīto mākslu un arhitektūru no aizvēstures līdz viduslaiku beigām, pirmo reizi tik plaši un daudzpusīgi aplūkojot šo periodu mantojumu dažādās jomās.
Sintezējot ilgstošu pētījumu rezultātus un jaunatklājumus, mākslas vēsturnieku un arheologu sadarbībā tapušais izdevums aptver Latvijas teritorijā radīto mākslu un arhitektūru no aizvēstures līdz viduslaiku beigām, pirmo reizi tik plaši un daudzpusīgi aplūkojot šo periodu mantojumu dažādās jomās. Sējuma sastādītāja un zinātniskā redaktore Dr.art. Elita Grosmane (LMA Mākslas vēstures institūts) rakstījusi par būvmākslas sākotni, pilsētbūvniecību, sakrālo arhitektūru un tēlotāju mākslu, kā arī sagatavojusi historiogrāfijas un vēsturiskā fona pārskatus. LZA akadēmiķe Dr.hist. Ieva Ose (LU Latvijas vēstures institūts) izstrādājusi nodaļas par viduslaiku pilīm un pilsētu aizsargmūriem, Mg.hist., Mg.art. Baiba Dumpe (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) – par keramiku, Mg.hist. Irita Žeiere (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) – par tekstilmākslu, Dr.hist. Baiba Vaska – par metālmākslu un Dr.h.c. Imants Lancmanis – par agrīno vēsturisko stilu lietišķo mākslu. Vienlaikus publicēts grāmatas tulkojums angļu valodā, kas pētnieku veikumu padara starptautiski pieejamu.
Ar šo izdevumu LMA MVI turpina pētniecības un izdevējdarbības projektu, kurā kopš 2014. gada LZA goda locekļa Dr.habil.art. Eduarda Kļaviņa virsredakcijā ir jau iznākuši trīs sējumi (III (2 grāmatās), IV, V), kas vēsta par laiku no 1780. līdz 1940. gadam.
Tiesību zinātne
Daiga Rezevska. General Principles of Law: Natural Rights, Legal Methods, and System Principles. Leiden, Boston: Brill|Nijhoff, 2024, 166 pages.
ISBN: 978-90-04-69051-6.
Pētījums izvirza jaunu tiesību teoriju – mūsdienu tiesību teoriju, kas raksturīga demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai.
Zinātniskā institūcija: Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte.
Prof. Dr.iur. Daigas Rezevskas pētījums par vispārējiem tiesību principiem, kas publicēts prestižajā izdevniecībā Brill|Nijhoff 2024. gadā, piedāvā jaunu skatījumu uz vispārējiem tiesību principiem kā tiesību avotu un tieši piemērojamu normu. Šī pieeja, ko autore attīsta, balstoties uz tādu domātāju kā Hans Kelsen, Herbert Hart un Ronald Dworkin idejām, piedāvā saikni starp tiesību teoriju un demokrātisku tiesisko sistēmu, kas balstīta uz tiesiskuma un cilvēka cieņas principiem. Pētījums izstrādā teoriju par vispārējiem tiesību principiem, kas palīdzēja Latvijai veikt pāreju no totalitārās tiesību sistēmas uz demokrātiju un iekļauties Eiropas Savienībā. Grāmata ir nozīmīgs ieguldījums tiesību teorijas attīstībā, jo tā sniedz instrumentus taisnīguma nodrošināšanai un stiprina sabiedrības uzticību tiesiskajai sistēmai. Tiesību teorija, ko izstrādājusi prof. D. Rezevska, tagad ir pieejama arī starptautiskam lasītāju lokam, palīdzot izprast Latvijas tiesisko sistēmu un tās vērtības.
Vēsture
Frīdrihs Bernhards Blaufūss. Dzīvesgājums (=Friedrich Bernhard Blaufuß.
Lebenslauf). Sastādītāja, tulkotāja no vācu valodas, ievada un komentāru autore Beata Paškevica. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. 247 lpp. ISBN 9789934610486.
F.B. Blaufūsa autobiogrāfija ir gan personisks un subjektīvs, gan arī pārlaicīgi uztverams teksts par cilvēka attiecībām ar Dievu un savas sūtības meklējumiem pasaulē. “Dzīvesgājums” ir nozīmīgs avots dažādu nozaru – medicīnas, farmācijas, reliģijas, literatūras, teoloģijas, filozofijas un arhitektūras – vēstures pētniekiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Dr.phil. Beata Paškevica veikusi Frīdriha Bernharda Blaufūsa (Friedrich Bernhard Blaufuß, 1697–1756) autobiogrāfijas “Dzīvesgājums” tulkojumu, izdevuma sastādīšanu, komentēšanu, Blaufūsa tekstu bibliogrāfijas izveidi, kā arī pārskata “Par Frīdriha Bernharda Blaufūsa dzīvi un literāro darbību” izstrādi. Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfijas manuskripts vairākus gadsimtus glabājies Unitātes arhīvā Hernhūtē, kur to atklāja, transkribēja un tulkoja LNB vadošā pētniece Beata Paškevica. Sadarbībā ar Halles piētisma pētniecības centra vadītāju prof. Holgeru Caunšteku (Zaunstöck) un pētnieku Tomasu Grūnevaldu (Grunewald) viņa to sagatavoja publicēšanai [saite: https://www.francke-halle.de/de/forschung/edition-blaufuss].
F.B. Blaufūsa autobiogrāfija ir gan personisks un subjektīvs, gan arī pārlaicīgi uztverams teksts par cilvēka attiecībām ar Dievu un savas sūtības meklējumiem pasaulē. Blaufūss ir trāpīgs dzimtās Tīringenes, Halles un Vidzemes apstākļu un cilvēku vērotājs. Pēc studijām Halles universitātē Blaufūss tika nosūtīts darbā uz Vidzemi. Darbodamies Vidzemes draudzēs un Rīgas Sv. Jēkaba baznīcā, viņš kļuva par Hernhūtes brāļu draudzes atbalstītāju Rīgas amatnieku vidē. Pret brāļu draudzi Krievijas impērijā vērstajā izmeklēšanas procesā viņam bija jāstājas tiesas priekšā. Šai laikā pārdzīvotais iedragāja viņa veselību, arī autobiogrāfijas lappusēs liekot pievērsties medicīnas tematikai. Blaufūss uztverams kā Vidzemes Augustīns, kurš cīnās ar paša un ārējo apstākļu radītiem šķēršļiem garīgās pilnveides procesā.
“Dzīvesgājums” ir nozīmīgs avots dažādu nozaru – medicīnas, farmācijas, reliģijas, literatūras, teoloģijas, filozofijas un arhitektūras – vēstures pētniekiem. Grāmata ir izraisījusi starptautisku interesi un tiek augstu vērtēta starptautiskajā piētisma pētniecībā. To reklamē Halles Frankes fondi. Plašāka recenzija vācu valodā gaidāma periodiskā izdevuma “Unitas Fratrum” 83. numurā, kas iznāks 2025. gada pavasarī.
LIETIŠĶIE PĒTĪJUMI
Datu apstrādes sistēmas un datortīkli
Izstrādāta augsta ātruma datu pārraides sistēma ar tieši modulētu kvantu kaskāžu lāzeru tehnoloģiju gariem infrasarkano viļņu brīvtelpas optiskiem sakariem.
École Normale Supérieure (ENS), Francija,
Université Paris-Saclay (UPS), Francija,
mirSense, Francija,
Royal Institute of Technology (KTH), Zviedrija,
Research Institutes of Sweden (RISE), Zviedrija,
Ericsson Research, Ericsson AB (Ericsson), Zviedrija,
Zhejiang University (ZJU), Ķīna.
RTU zinātnieku komanda ir devusi nozīmīgu ieguldījumu garo infrasarkano viļņu (LWIR) brīvtelpas optisko (FSO) sakaru attīstībā – jomā, kurai ir arvien pieaugoša nozīme, pateicoties tās zemajiem izplatīšanās zudumiem atmosfērā un augstajai noturībai pret turbulenci. Apvienojot resursus un augsta līmeņa pieredzi no vadošajiem partneriem, piemēram, KTH, ENS, UPS, mirSense, Ericsson, RISE, un ZJU, mēs īstenojām visaptverošu sistēmas līmeņa izpēti. Šīs pūles rezultējās ar ievērojamu sasniegumu: rekordlielu 60 Gbit/s pārraides ātrumu LWIR spektrālajā diapazonā, izmantojot vienpolāro kvantu optoelektroniku, sasniedzot piecas reizes lielāku pārraides ātrumu kā iepriekšējais zināmais datu pārraides rekords. Šis sasniegums, kas ir balstīts uz progresīvu kvantu kaskādes lāzeru (QCL) tehnoloģiju un augsti jutīgiem optiskajiem uztvērējiem, nesen tika publicēts prestižajā žurnālā Nature Communications, kā arī rezultējās, piemēram, ar diviem ielūgtajiem rakstiem Optical Fiber Communication (OFC) konferencē un Journal of Lightwave Technology (JLT) žurnālā. Šīs inovācijas ir būtiskas, lai nodrošinātu uzticamu un ātrdarbīgu savienojamību sarežģītās virszemes vidēs, un tās pozicionē LWIR FSO sakaru sistēmas kā pamatu nākotnes sakaru infrastruktūrai un ilgtspējīgam tehnoloģiskajam progresam
Sistēmu analīze, modelēšana un projektēšana
Robota kognitīva uztvere un augsta līmeņa instrukciju interpretācija ar dabiskās valodas jēdzieniem.
EDI zinātnieki, kā tehnoloģijas izstrādes vadošais partneris, kopā ar LU MII kolēģiem ir radījuši unikālu tehnoloģiju, kas spēj izveidot 3-dimensionālu, robotam saprotamu apkārtējās vides aprakstu vārdos jeb veidot tā saucamo semantisko karti, kas ļauj robotam saprast un interpretēt dabiskā valodā dotas komandas.
Tehnoloģijas mērķis ir veicināt viedu industriālo un mobilo robotu izmantošanu industrijas digitalizācijā, darbam dinamiskos apstākļos un dabiskā valodā izteiktai intuitīvai sadarbībai starp robotu un cilvēku. Robota redzes-valodas sasaistei un komandu interpretācijai tiek izmantoti ar MI apstrādāti robota dziļuma kameras iegūtie attēli vai LIDAR punkti. Šim nolūkam tika izgatavota pārvietojama sensoru sistēma ar RGB kamerām, LIDAR, inerciālo sensoru un GPS.
Lai robots spētu darboties vidēs, kur nav GPS signāla, izmantojot vizuālus marķierus un mērnieku aprīkojumu, tika izveidota arī jauna atskaites pozīciju mērīšanas metode. Zinātnieku izstrādātais speciālais modulis vārdos izteiktu instrukciju ar MI palīdzību pārvērš robotam saprotamos rīcības plānos. To īstenošanai robots izmanto secīgas ieprogrammētas veicamās darbības. Savukārt objektus, kas nepieciešami darbību izpildei, robots atrod tā atmiņā ievadītajā semantiskajā kartē jeb attēlu vārdnīcā, kurā ir ievadīti objektu nosaukumiem atbilstošie telpiskie attēli. Šādas tehnoloģijas izmantošana ļauj robotam uzdot uzdevumus dabiskā valodā, piemēram, “paņem zaļo ābolu no galda un noliec uz paplātes”, un robota uztveres sistēma atradīs visus nepieciešamos objektus (zaļais ābols, paplāte), kā arī secīgi saplānos veicamās darbības (paņemt, nolikt). Šo tehnoloģiju atzinīgi ir novērtējuši ABB Latvija un NATRIX komandu pārstāvji. Izmantojot sensorus un marķierus, ir izveidota un padarīta publiski pieejama apjomīga datu kopa ar trajektorijām dažādās vidēs – pilsētā, pļavās un mežos, dodot arī citiem iespēju izmantot datus, kādi līdz šim nav bijuši publiski pieejami.
Polimēri un kompozītmateriāli
Eiropas nesējraķetes Ariane-6 pirmais lidojums ar Latvijā izstrādātu kriogēnās izolācijas materiālu.
Viena no nopietnām problēmām, ar kuras risināšanu nodarbojas kosmisko rakešu konstruktori, ir tādu tehnoloģiju un materiālu radīšana, ka nodrošinātu raķetes degvielas (sašķidrināta skābekļa un ūdeņraža) tvertņu termoizolāciju. Ļoti svarīga ir šo degvielas tvertņu izolācija, jo izolācijas materiālam ir jāiztur krio-trieciens, kas rodas pie ļoti zemajām temperatūrām (līdz pat -253°C) un slodzes, kas rodas raķetei paceļoties. Arī Eiropas Kosmosa aģentūras raķetes Ariane-6 gan pamatpakāpei, gan augšējai pakāpei tiek izmantots sašķidrinātais ūdeņradis un skābeklis, un bija nepieciešams radīt atbilstošu degvielas tvertņu izolācijas materiālu.
Šāda termoizolācijas materiāla un tā pielietošanas tehnoloģijas izstrādē LVKĶI Polimēru laboratorija ilgstoši sadarbojās ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Šīs sadarbības rezultātā no laboratorijas modeļa līdz pat lidojumam kosmosā tika izstrādāts, attīstīts, testēts un sertificēts unikāls krioizolācijas materiāls un šis, pēc Latvijas zinātnieku izstrādātās receptūras iegūtais materiāls, tika arī sekmīgi pielietots Eiropas jaunākās paaudzes kosmosa nesējraķetes Ariane-6 augšējās pakāpes izolācijai, kuras pirmais lidojums notika 2024. gada 9. jūlijā.
Bioorganiskā ķīmija
Biomimētiska zirnekļa zīda iegūšanas metode.
Zirnekļu zīds ir viens no izturīgākajiem dabas materiāliem, un jau vairākas desmitgades zinātnieki aktīvi pēta tā īpašības un meklē veidus, kā to atdarināt. Šis biomateriāls izceļas ar unikālu stingrības un elastības kombināciju, kas pārsniedz pat kevlāra un tērauda īpašības. Turklāt zirnekļu zīds ir bioloģiski saderīgs un bioloģiski noārdāms, padarot to par daudzsološu materiālu ne tikai materiālzinātnei, bet arī medicīnas un kosmētikas nozarēm. Tomēr zirnekļu zīda proteīnu (spidroīnu) iegūšana no zirnekļiem industriālos apjomos nav iespējama viņu kanibālistiskā un teritoriālā dzīvesveida dēļ. Šis ierobežojums ir veicinājis alternatīvu spidroīnu iegūšanas metožu izstrādi biotehnoloģiskā ceļā. Latvijas Organiskās sintēzes institūts kopā ar sadarbības partneriem Kristapa Jaudzema vadībā ir izstrādājis inovatīvu metodi mākslīgā zirnekļa zīda šķiedru iegūšanai ar uzlabotām fizikālajām īpašībām. Apvienojot spidroīnu ražošanu baktērijās ar iegūtā materiāla ķīmisku modificēšanu, tika iegūtas mākslīgās šķiedras, kuru izstiepjamība ir gandrīz divreiz lielāka nekā dabiskajam zirnekļa zīdam. Šī pieeja ne tikai uzlabo šķiedru mehāniskās īpašības, bet arī ļauj tās pielāgot specifiskām prasībām. Piemēram, samazināt vides ietekmi uz šķiedru īpašībām, kas līdz šim bijis viens no būtiskākajiem mākslīgā zirnekļu zīda trūkumiem.
Medicīnisko procesu biotehnoloģija
Jauns modelis aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanas personalizēšanai.
Aizkuņģa dziedzera adenokarcinoma ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem un aptuveni 90% pacientu, kuriem tas tiek diagnosticēts, zaudē cīņu ar šo slimību piecu gadu laikā. Tas bieži nereaģē uz standarta terapiju, tāpēc ir nepieciešams attīstīt individuālas ārstēšanas pieejas. Pateicoties projektam VPP Fotonika, Latvijas Universitātes zinātnieki ir izveidojuši unikālu mikrofluīdikas ierīci, kas imitē audzēja un asinsvadu mijiedarbību. Šī ierīce ļauj labāk modelēt zāļu darbību audzējā, noteikt asinsvadu caurlaidību un biomarķierus, pētīt metastāzes, kā arī pārbaudīt individuālu pacientu audzēju šūnu jutību uz dažādām zāļu terapijām. Šāda sistēma jau kalpo personalizētas terapijas izstrādei un nākotnē palīdzēs attīstīt efektīvākas ārstēšanas metodes onkoloģijā.
Organiskā ķīmija
Kristālinženierijas pieeja pielāgojamu un ilgi spīdošu organisku materiālu izveidei.
Pēdējos divdesmit gados ir būtiski pieaugusi interese par tādu organisko materiālu iegūšanu, kam būtu raksturīga fosforescence pie istabas temperatūras, jo tos izmanto datu šifrēšanā, šūnu attēlveidošanā, sensoros un optoelektroniskās ierīcēs. Īpaši noderīgi šiem mērķiem ir fosforescējošie materiāli, kas izceļas ar ilgstošu izstarotspēju, kas ir saderīga ar cilvēka redzes uztveres ātrumu. Šāda spīdēšana jeb bioluminiscence ir pazīstamā dzīvajā dabā un nodrošina, piemēram, jāņtārpiņu spīdēšanu tumsā. Lai gan fosforiscējoši organiskie materiāli ir lēti un netoksiski, radīt materiālus ar nepieciešamo spīdēšanas ilgumu ir bijusi grūti risināma problēma.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki ir izstrādājuši unikālu kristālinženierijas pieeju, kas ļauj ieslēgt un izslēgt fosforescenci organiskos materiālos, kā arī kontrolēt to izstarošanas ilgumu, radot ērtu metodi organisko materiālu ilgstošas izstarotspējas kontrolei un tādejādi paverot ceļu to plašam pielietojumam ikdienā lietojamās ierīcēs. Šim OSI zinātnieku atklājumam ir arī augsta zinātniskā nozīme, jo tas varētu likt pārvērtēt līdzšinējos uzskatus par fosforescences datu interpretāciju.
Lauksaimniecības biotehnoloģija
Lauka pupu slimības un Botrytis ģints daudzveidības izpēte.
Pētījumi papildina zināšanas par jaunu slimību ierosinātāju izplatības iespējām dažādos reģionos, kā arī veicina zinātniski pamatotu augu aizsardzības sistēmu izstrādāšanu.
Palielinoties lauka pupu (Vicia faba var. minor) sējplatībām, straujāk izplatās slimības, kas var samazināt pupu ražu un tās kvalitāti. 2014. gadā uzsākti pētījumi par lauka pupu slimībām un to attīstības īpatnībām, īpašu uzmanību pievēršot ierosinātāju identificēšanai. Nozīmīgāko slimību brūnplankumainību ierosina vairākas Botrytis ģints sēnes. Identificētas gan labi zināmās sugas B. fabae un B. cinerea, gan maz pētītā B. fabiopsis. Pirmo reizi lauka pupu sējumos konstatētas B. pseudocinerea, B. medusae un B. euroamericana, kā arī pierādīta to patogenitāte. Patogēnu daudzveidības pētījumi papildina zināšanas par to izplatības iespējām dažādos reģionos, kā arī veicina zinātniski pamatotu augu aizsardzības sistēmu izstrādāšanu.
Jaunas zināšanas par E vitamīna savienojumiem – tokotrienoliem divdīgļlapju augu sēklās.
Projekta ietvaros iegūtie rezultāti ir pagrieziena punkts zināšanās par tokotrienoliem divdīgļlapju augu sēklās un iegūta vērtīga informācija farmācijas un pārtikas nozarēm.
Vairums eļļas kultūraugu kā tokotrienolu avots pieder viendīgļlapju klasei. Līdz šim bija pieņemts, ka divdīgļlapju klases augos tie ir reti sastopami. Projekta (lzp 2020/1-0422) ietvaros veikta apjomīga divdīgļlapju klasei piederošo augu sēklu izpēte, rezultātā tokotrienolu dominanci atrodot vairāk nekā 10 dzimtās un 3000 sugās. E vitamīna savienojumu ekstrakcijai izstrādāta, aprakstīta un patentēšanai iesniegta videi draudzīga HPLC metode. Aprobēta taksonomiskajā iedalījumā balstīta pieeja, lai identificētu augu sugas ar augstu tokotrienolu saturu. Projekta ietvaros iegūtie rezultāti ir pagrieziena punkts zināšanās par tokotrienoliem divdīgļlapju augu sēklās un iegūta vērtīga informācija farmācijas un pārtikas nozarēm. Pētniecība rezultējusies 15 zinātniskos rakstos un 1 reģistrētā patentā.
MEDIJU ZIŅAS