Zinātnes sasniegumu konkurss

2015. gada sasniegumi

LZA prezidenta Ojāra Spārīša komentārs, 2015. gada 21. decembris:

Apzīmējums ACADEMIA - 200 ir kvalitātes zīme šajā gadā sekmīgi veiktajiem pētījumiem zinātnē. Var tikai uzteikt un apbrīnot Latvijas zinātnieku talantu un inovatīviem atklājumiem disponēto intelektuālo enerģiju, kas, par spīti gan valsts atbalsta trūkumam, gan zinātnisko institūtu reorganizācijas kampaņai, ir rezultējusies daudzos desmitos izgudrojumu. Tie liecina par visu paaudžu zinātniskās domas aktivitāti Latvijā un par zinātnieku motivāciju strādāt savas zemes tautsaimniecības attīstībai.

Visu četru Latvijas Zinātņu akadēmijas nodaļu īpaši izveidotām žūrijas komisijām bija jāizvērtē vairāki desmiti zinātnisko izgudrojumu pieteikumu. Paziņojot atklātībā uzvarētājus, LZA ar gandarījumu apliecina faktu, ka Latvijas zinātne ir plaši integrēta gan mūsu zemes augstskolu, valsts zinātnisko un pētniecisko institūciju sadarbības struktūrās, gan globālo zinātnes ekselences institūciju tīklā. Par to ļauj pārliecināties zinātnisko pētījumu autoru kolektīvu un rezultātu ieguvē iesaistīto institūciju plašā starptautiskā izkliede - no Baltijas un Austrumeiropas valstu zinātniski pētnieciskajiem institūtiem un augstskolām, līdz Kaukāza republikām, Turcijai un Amerikas Savienotajām valstīm. No tā var izdarīt arī secinājumu, ka zinātniski pētniecisko uzdevumu veikšanai tiek veidoti starptautiski konsorciji, kas nebūtu iespējams bez iesaistīto valstu ieinteresētības kopīgi iegūstamo rezultātu izmantošanā.

Ar gandarījumu var sacīt, ka Latvijas zinātnieku atklājumi gan teorētiskajās zinātnēs, gan to atklājumu pārnesē uz praktiski izmantojamiem risinājumiem izpaužas mūsu zemes pētniecisko institūciju nozaru specifika un tai atbilstošie pētījumu virzieni, kuros tiek gūtas ievērojamākās sekmes. Neiedziļinoties katra godalgotā pētījuma raksturojumā un neuzskaitot pilnīgi visu godalgoto atklājumu institucionālo piederību, jāatzīmē, ka uzvarētāju vidū ir gan individuālu tematisku monogrāfiju autori, gan ārstniecības iestāžu zinātniskās pētniecības centru speciālisti, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnisko institūtu darbinieki, konkurētspējīgāko fakultāšu un katedru mācībspēki, gan zinātnes ekselences kvalitātes pārstāvji - tradicionālie godalgu ieguvēji no Latvijas Organiskās sintēzes institūta, RTU Lietišķās ķīmijas, LU Cietvielu fizikas un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtiem.

Nav grūti prognozēt, ka saistībā ar inovatīvo izgudrojumu tehnoloģiskās pārneses un atklājumu komercializācijas procesu intensificēšanos tuvākajos gados palielināsies tādu pētījumu skaits, kuri būs orientēti iespējami ātrākai ekonomiskā efekta gūšanai un ātrākai ieviešanai ražošanā kā mūsu zemē, tā arī citur  pasaulē. Tādēļ mūsu valsts vadītājiem var ieteikt domāt par valsts ieņēmumu bilances kāpināšanu un īpašu vērību pievērst to zinātnisko izgudrojumu patentēšanai un ieviešanai ražošanā, kas jau šobrīd liecina par straujiem soļiem komercializācijas sekmju virzienā. Pēc šādiem kritērijiem vērtējot izgudrojuma "pievienotās vērtības" koeficientu, valsts ekonomikas stimulēšanas nozīmē vienādā svarā ir gan inovatīvie risinājumi pretvēža zāļu sastāva uzlabošanai, biodīzeļdegvielas ražošanas procesu racionalizācijai, gan ekoloģiski augstvērtīgu pārtikas produktu ražošanai.

Visus 2015. gada zinātnisko sasniegumu konkursa uzvarētājus godināsim īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas svinīgajā sarīkojumā 2016. gada 19. janvārī. Ikvienam Latvijas zinātnieku saimes pārstāvim - gan jau atzīstamus panākumus sasniegušajiem, gan censoņiem, kuru triumfa stunda vēl ir priekšā - Jaunajā gadā vēlu atklājuma prieku un gandarījumu par Jūsu inovatīvām idejām piepildīto zinātnieka dzīvi!

Apzīmējums ACADEMIA - 200 ir kvalitātes zīme šajā gadā sekmīgi veiktajiem pētījumiem zinātnē. Var tikai uzteikt un apbrīnot Latvijas zinātnieku talantu un inovatīviem atklājumiem disponēto intelektuālo enerģiju, kas, par spīti gan valsts atbalsta trūkumam, gan zinātnisko institūtu reorganizācijas kampaņai, ir rezultējusies daudzos desmitos izgudrojumu. Tie liecina par visu paaudžu zinātniskās domas aktivitāti Latvijā un par zinātnieku motivāciju strādāt savas zemes tautsaimniecības attīstībai.

Visu četru Latvijas Zinātņu akadēmijas nodaļu īpaši izveidotām žūrijas komisijām bija jāizvērtē vairāki desmiti zinātnisko izgudrojumu pieteikumu. Paziņojot atklātībā uzvarētājus, LZA ar gandarījumu apliecina faktu, ka Latvijas zinātne ir plaši integrēta gan mūsu zemes augstskolu, valsts zinātnisko un pētniecisko institūciju sadarbības struktūrās, gan globālo zinātnes ekselences institūciju tīklā. Par to ļauj pārliecināties zinātnisko pētījumu autoru kolektīvu un rezultātu ieguvē iesaistīto institūciju plašā starptautiskā izkliede - no Baltijas un Austrumeiropas valstu zinātniski pētnieciskajiem institūtiem un augstskolām, līdz Kaukāza republikām, Turcijai un Amerikas Savienotajām valstīm. No tā var izdarīt arī secinājumu, ka zinātniski pētniecisko uzdevumu veikšanai tiek veidoti starptautiski konsorciji, kas nebūtu iespējams bez iesaistīto valstu ieinteresētības kopīgi iegūstamo rezultātu izmantošanā.

Ar gandarījumu var sacīt, ka Latvijas zinātnieku atklājumi gan teorētiskajās zinātnēs, gan to atklājumu pārnesē uz praktiski izmantojamiem risinājumiem izpaužas mūsu zemes pētniecisko institūciju nozaru specifika un tai atbilstošie pētījumu virzieni, kuros tiek gūtas ievērojamākās sekmes. Neiedziļinoties katra godalgotā pētījuma raksturojumā un neuzskaitot pilnīgi visu godalgoto atklājumu institucionālo piederību, jāatzīmē, ka uzvarētāju vidū ir gan individuālu tematisku monogrāfiju autori, gan ārstniecības iestāžu zinātniskās pētniecības centru speciālisti, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnisko institūtu darbinieki, konkurētspējīgāko fakultāšu un katedru mācībspēki, gan zinātnes ekselences kvalitātes pārstāvji - tradicionālie godalgu ieguvēji no Latvijas Organiskās sintēzes institūta, RTU Lietišķās ķīmijas, LU Cietvielu fizikas un Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtiem.

Nav grūti prognozēt, ka saistībā ar inovatīvo izgudrojumu tehnoloģiskās pārneses un atklājumu komercializācijas procesu intensificēšanos tuvākajos gados palielināsies tādu pētījumu skaits, kuri būs orientēti iespējami ātrākai ekonomiskā efekta gūšanai un ātrākai ieviešanai ražošanā kā mūsu zemē, tā arī citur  pasaulē. Tādēļ mūsu valsts vadītājiem var ieteikt domāt par valsts ieņēmumu bilances kāpināšanu un īpašu vērību pievērst to zinātnisko izgudrojumu patentēšanai un ieviešanai ražošanā, kas jau šobrīd liecina par straujiem soļiem komercializācijas sekmju virzienā. Pēc šādiem kritērijiem vērtējot izgudrojuma "pievienotās vērtības" koeficientu, valsts ekonomikas stimulēšanas nozīmē vienādā svarā ir gan inovatīvie risinājumi pretvēža zāļu sastāva uzlabošanai, biodīzeļdegvielas ražošanas procesu racionalizācijai, gan ekoloģiski augstvērtīgu pārtikas produktu ražošanai.

Visus 2015. gada zinātnisko sasniegumu konkursa uzvarētājus godināsim īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas svinīgajā sarīkojumā 2016. gada 19. janvārī. Ikvienam Latvijas zinātnieku saimes pārstāvim - gan jau atzīstamus panākumus sasniegušajiem, gan censoņiem, kuru triumfa stunda vēl ir priekšā - Jaunajā gadā vēlu atklājuma prieku un gandarījumu par Jūsu inovatīvām idejām piepildīto zinātnieka dzīvi!

Latvijas zinātnes sasniegumu 2015. gada konkursa uzvarētāji (pdf).

Teorētiskā zinātne

  1. Izstrādātas jaunas metodes nelineāro optomagnētisko rezonanšu izmantošanai vāju magnētisko lauku mērīšanai

Akadēmiķis M.Auziņš, akadēmiķis R.Ferbers, Dr. F.Gahbauers, Mg. A.Bērziņš, Mg. A.Mozers

Latvijas Universitātes (LU) Lāzeru centrs sadarbībā ar Kalifornijas Universitāti Berklijā, Armēnijas Zinātņu akadēmijas Fizikālo pētījumu institūtu un Krakovas Universitāti Polijā

Darbu ciklā par nelineāro optomagnētisko rezonanšu  pētījumiem sārmu metālu atomos ir noskaidrota  šo rezonanšu atkarība no ārējā magnētiskā lauka, vides temperatūras un lāzera stara intensitātes. Atklāti   un izpētīti jauni efekti - atomu leņķiskā momenta telpiskā sadalījuma simetrijas maiņa atomiem ar supersīkstruktūru mijiedarbojoties ar intensīvu lāzera starojumu magnētiskajā laukā. Piedāvātas metodes šo rezonanšu  izmantošanas vāju magnētisko lauku mērīšanā, tai skaitā magnetometros, kas attālināti atrodas zem ūdens. Vāja magnētiskā lauka mērīšanas metodes pielieto drošības pasākumos paaugstinātas bīstamības objektos.

Darbu cikls par nelineāro optomagnētisko rezonanšu pētījumiem sārmu metālu atomos. Izpētīta šo rezonanšu atkarība no ārējā magnētiskā lauka, vides temperatūras un lāzera stara intensitātes kā arī starojuma intensitātes sadalījuma lāzera stara profilā. Atklāti  un izpētīti jauni efekti - atomu leņķiskā momenta telpiskā sadalījuma simetrijas maiņa atomiem ar supersīkstruktūru mijiedarbojoties ar intensīvu lāzera starojumu magnētiskajā laukā. Piedāvātas metodes, lai šīs rezonanses varētu tikt izmantotas vāju magnētisko lauku mērīšanā. Tai skaitā magnetometros, kas attālināti atrodas zem ūdens. Īpaši tika nodemonstrēta iespēja mērīt nelielus magnētiskā lauka gradientus ar submikronu telpisko izšķirtspēju. Šim nolūkam tika izveidotas optiskās nanošūnas, kurās atomārā slāņa biezums bija apmēram 50 nm. Tas ļāva mērīt gan magnētisko lauku ar šādu telpisko izšķirtspēju, gan arī mērīt nelielus magnētiskā lauka gradientus. Par šo tēmu 2015. gadā sekmīgi noslēdzies NATO finansēts pētījumu projekts, kura mērķis bija izveidot vāja magnētiskā lauka mērīšanas metodes un attīstīt to pielietojumus drošības pasākumos paaugstinātas bīstamības objektos. Šiem nolūkiem ir svarīgi mērīt gan vāju magnētisko lauku, gan arī tā gradientu. Izšķiroši lielākā pētījumu daļa gan eksperimentālajā gan teorētiskajā jomā ir veikta LU Lāzeru centrā.

  1. Izstrādāta jauna iespēja precizēt astronomisko objektu sastāvu un hronoloģiju

Akadēmiķis R.Ferbers, Dr. M.Tamanis, Mg. A.Krūziņš, Dr. D.Docenko

Latvijas Universitātes Lāzeru centrs un Astronomijas institūts sadarbībā ar Berlīnes Tehnikas un Ekonomikas augstskolas un Stambulas Universitāti

Darbu cikls ar astrofizikas nozīmi, detalizēti izpētīta pārejas grupu elementu enerģētiskā struktūra, kas ļauj modelēt astrofizikā iegūtos spektrus un būtiski uzlabot elementu izplatības zvaigžņu un galaktikas sastāvā noteikšanu un precizēt astronomisko objektu hronoloģiju.

  1. Atklātas oriģinālas selēnu saturošas pretvēža zāļu kandidātvielas

LZA korespondētājloceklis Dr.chem. P.Arsenjans, Dr.biol. I.Šestakova, Dr.chem. I.Domračova, Mg. E.Paegle, Mg. J.Vasiļeva

Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI)

Atklātas vairākas maztoksisku selēnorganisku vielu grupas, kuru pārstāvji in vivo modeļos nomāc audzēja attīstību līdz pat 100%. Selēnu saturošu selektīvu estrogēna receptoru modulatoru rindā labākā kandidātviela par vairāk nekā 80% samazina metastāžu veidošanos krūts vēža gadījumā. Viens no iespējamiem darbības skaidrojumiem ir saistīts ar apoptozes indukciju audzēju šūnā, kā arī ar ekstremāli aktīvu skābekļa formu līmeņa samazināšanu šūnās. Izstrādātas efektīvas sintēzes metodes šo selēnorganisko savienojumu iegūšanai no komerciāli pieejamām izejvielām. Aprakstītā pētījumu cikla rezultāti ne tikai paver iespējas perspektīvāko kandidātsavienojumu tālākai attīstīšanai, bet ir uzskatāmi par pamatu jauna tipa pretvēža preparātu pētniecībai kopumā.

  1. Veikts pētījums par līdz šim pilnīgi neapzinātu Latvijas kultūras mantojuma vērtību - unikālo jūgendstila arhitektūru Liepājā

„Liepāja: Jūgendstila arhitektūra = Liepāja: Art Nouveau Architecture", Liepāja: Liepājas pilsētas dome, 2015, 376 lpp., ISBN 978-9934-14-464-6 (latviešu un angļu valodā), autors: Jānis Krastiņš

Grāmata ir plašs un izsmeļošs vēstījums par nozīmīgu, bet līdz šim pilnīgi neapzinātu Latvijas kultūras mantojuma vērtību - unikālo jūgendstila arhitektūru Liepājā. Veiktais pētījums devis iespēju uzrakstīt Liepājas pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturi, noskaidrot daudzu iepriekš nezināmu arhitektu radošo mantojumu un apzināt vismaz 120 Liepājas ēku arhitektonisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī Liepājas jūgendstila vietu pasaules kultūras vērtību uzkrājumā.

Pētījuma par Liepājas jūgendstila arhitektūru rezultāts ir bilingvāla lielizmēra (215x305mm) grāmata ar krāsainām ilustrācijām (autora fotouzņēmumi dabā, ēku plānu rekonstrukcijas un arhīvu dokumentu reprodukcijas, tostarp 4 uz pauspapīra iespiestas ielīmes). Grāmatā apkopoti arhīvos, muzejos, bibliotēkās un dabā daudzu gadu garumā veikto pētījumu rezultāti. Liepāja var lepoties ar jūgendstila ēku kolekciju, kura ir apjomīgāka un nozīmīgāka nekā daudzos Eiropas jūgendstila arhitektūras centros. Vairākās vietās pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils. Pilsētā ir ne tikai jūgendstila īres nami, bet arī jūgendstila teātris, skolas, bijušie kinoteātri, biroju nami, villas un citas celtnes. Daudzās ēkās ir labi saglabājušās jūgendstila kāpņu telpu autentiskās apdares. Ir identificēti vairāki šo ēku arhitekti.

  1. Pētījums par angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradi un viņa darbu interpretācijām teātrī, sākot no 16. gs. angļu teātra pieredzes līdz Baltijas mūsdienu režisoru interpretācijām

Monogrāfija: „Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu", Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2015, 639. lpp., autors: Guna Zeltiņa

Monogrāfija ir latviešu teātra zinātnieces, mākslas zinātņu doktores G. Zeltiņas pētījums par angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradi un viņa darbu interpretācijām teātrī. Balstoties uz arhīvu studijām, tostarp arī Šekspīra dzimtās vietas fonda bibliotēkā Stretfordā pie Eivonas un Šekspīra Globa teātra bibliotēkā Londonā, kā arī jaunākajiem šekspirologu pētījumiem, autore piedāvā savu versiju par Šekspīra dzīvi un personību, ieskatu viņa darbu kanonā un šo darbu likteņos dažādu valstu teātra kultūrās.

Savā monogrāfijā G. Zeltiņa pēta gan to, kā Šekspīra darbus uztvēra laikabiedri, gan nākamo paaudžu adaptētāji un citi interpreti. Autore izsekojusi tam, kā veidojušies Šekspīra interpretāciju virzieni mūsdienu teātrī un kādas ir vadošās personības šajā procesā. Kā bards kļuva par trešo klasiķi vācu kultūrā līdzās Gētem un Šilleram? Kā Šekspīrs ienāca Baltijas teātrī? Kā globālās pieredzes kontekstā vērtējami latviešu skatuves novatora Eduarda Smiļģa klasiķa lugu iestudējumi un modernizējumi, Oļgerta Krodera un citu latviešu režisoru iestudējumi? Kādus akcentus šajā pieredzē ienes igauņu režisora Elmo Nīganena un lietuviešu Eimunta Nekrošus un Oskara Koršunova interpretācijas? Grāmatā pētīti šie un daudzi citi jautājumi.


Lietišķā zinātne

  1. Izstrādāta jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģija un izveidota daudzfunkcionāla iekārta caurspīdīgu vadošu pārklājumu iegūšanai

Akadēmiķis J.Purāns, Mg. M.Zubkins , Mg. A.Beļajevs, Mg. A.Anzenovs

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) sadarbībā ar AS "Sidrabe"

LU CFI un AS "SIDRABE" izstrādāta jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģija un izveidota daudzfunkcionāla klastera iekārta vakuuma pārklājumu iegūšanai, kuru izgatavoja AS "SIDRABE". Izmantojot vakuuma izsmidzināšanas tehnoloģiju, izstrādāti un izpētīti  inovatīvi caurspīdīgi vadošie pārklājumi.

LU CFI sadarbībā ar AS "Sidrabe" izstrādāta jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģija un daudzfunkcionālu klastera iekārtu vakuuma pārklājumu iegūšanai, kuru izgatavoja AS "Sidrabe". Izmantojot izstrādāto tehnoloģiju, vairāku BKC kompetences centra projektu, COST akcijas MP0804 un ERAF-088 projekta ietvaros tika izgatavoti un izpētīti inovatīvi caurspīdīgi vadošie pārklājumi uz cinka oksīda bāzes. Pētījumu praktiskais aspekts ir alternatīvas meklējumi dārgajiem indija-alvas oksīda pārklājumiem. 

Tehnisko risinājumu kā efektīvu un ekonomiski izdevīgu funkcionālo tehnoloģisko mezglu būs iespējams izmantot vakuuma pārklājumu iekārtās inovatīvos ražošanas uzņēmumos dažādu materiālu pārklājumu jomā. Kopīgo projektu rezultātā iegūtie zinātniskie rezultāti ir padziļinājuši vakuuma izsmidzināšanas, tai skaitā augsti jonizētas plazmas impulsa izsmidzināšanas procesu fundamentālo izpratni.

  1. Ļaundabīgo audzēju profilakses un skrīninga pētījumi Latvijā

LZA korespondētājloceklis M.Leja, A.Rūdule, Dr.sc.ing. S.Paršutins, Dr.sc.ing.  I.Poļaka, dr. D.Šantare, dr. P.Kriķe, dr. D.Rudzīte, Dr.med. S.Isajevs, Dr.med. I.Liepniece-Karele, dr. I.Kikuste, dr. A.Vanags, dr. J.Atstupens

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Gremošanas slimību centrs „GASTRO"

Gremošanas sistēmas audzēju (kuņģa vēzis, zarnu vēzis) profilakses pētījums GISTAR* starptautiskā projekta ietvaros ir vienīgais šāda veida pētījums Eiropā. Pētījumā iekļauti 3360 iedzīvotāji Cēsīs, Alūksnē, Ludzā un Saldū. Pētījuma mērķis ir samazināt audzēju izraisīto mirstību, pārbaudot jau zināmās un meklējot jaunas iespējas. Efektīvākā kuņģa vēža profilakses metode ir baktērijas H.pylori izskaušana, taču ārstēšana saistāma ar blakusparādību risku. Projekta ietvaros tiek vērtēti kā sagaidāmie ieguvumi, tā arī riski. Jauno metožu starpā jāmin audzējam raksturīgo gaistošo marķieru noteikšana izelpojamajā gaisā, arī mikrofloras izpēte. 

*GISTAR - study on gastrointestinal cancer prevention, by timely detecting atrophic gastritis and colon or rectal mucosa damage

  1. Izstrādāti jauni katalītiski procesi biomasas konversijai degvielās
Mg. L.Apšeniece, Mg. J.Brinks,
akadēmiķis V.Kampars, Mg. R.Kampare, Mg. K.Lazdovica, Mg. L.Liepiņa, Dr.chem. K.Māliņš, Mg. R.Mūrnieks, Mg. Z.Šustere 

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūts

Darbs ietver pētījumus ar mērķi uzlabot biodīzeļdegvielas ražošanas procesu, izmantojot jauna tipa heterogēnos katalizatorus transesterifikācijas reakcijās, kā arī izstrādājot biodīzeļdegvielas ražošanai ķīmiskās interesterifikācijas procesu. Interesanti rezultāti iegūti arī jaunu biodegvielu sintēzes metožu izstrādē, tajā skaitā rapšu eļļas pilnā katalītiskā hidrogenēšanā un mazvērtīgas biomasas (ūdens attīrīšanas dūņu, salmu, koksnes pārstrādes atlikumu) katalītiskā pirolīzē un katalītiskā solvosašķidrināšanā. Noskaidrotas minēto katalītisko procesu likumsakarības, kas ļauj paaugstināt to efektivitāti un nodrošināt augstāku iegūto produktu kvalitāti.

  1. Izstrādātas zinātniski pamatotas ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas

Dr.sc.ing. I.Gedrovica, Dr.sc.ing. S.Muižniece-Brasava, SIA "Milzu!" valdes loceklis E.Ence

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LLU PTF)

Latvijā izstrādātas zinātniski pamatotas ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas. Tās izgatavotas no Latvijas reģionam tipiskajiem graudaugiem un reģistrētas ar preču zīmi „MILZU!" Jauno produktu izstrādes procesā zinātnieki pārbaudīja dažādu izejvielu (graudaugu un to izstrādājumu veidu, augļu, ogu un dārzeņu produktu veidu, kā arī dažādu papildus vielu - saldvielu un garšvielu) piemērotību konkrētā produkta veida izgatavošanai, tika atrasts optimālais risinājums, lai saglabātu vērtīgās uzturvielas izejvielās, izstrādāta tehnoloģija, atrasti tehnoloģiskie risinājumi, lai no izvēlētajām izejvielām izgatavotu produktu ar augstiem kvalitatīvajiem rādītājiem.

  1. Izstrādāts inovatīvs process kurināmo granulu ieguvei ar uzlabotām īpašībām

MSc A.Aršaņica, MSc J.Akišins, Dr.habil.chem. G.Teliševa, Dr.habil.chem. T.Dižbite, MSc V.Solodovņiks

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Izveidots inovatīvs process, kas ietver sevī augu biomasas granulu pirmsapstrādi mikroviļņu laukā un turpmāku to virsmas modificēšanu ar dabiskās izcelsmes atstrādātām eļļām (pārtikas eļļas) vai ar atstrādātiem naftas produktiem, tādejādi būtiski palielinot granulētās augu biomasas vērtību kā kurināmam, uzlabojot arī citu patēriņu raksturlielumus.

Modificēto granulu degšanas īpatnību izpēte salīdzinājumā ar neapstrādātajām granulām uzrādīja iegūtās siltuma enerģijas pieaugumu (līdz 40%), pilnīgāku sadegšanu, un kaitīgās emisijas samazināšanos. Apstrādātās granulas atšķirībā no neapstrādātām granulām ilgstošā kontaktā ar ūdeni ir izturīgas. Nepieciešamie pētījumi un procesa režīmu pilnveidošana ir veikta oriģinālās Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā izveidotās iekārtās.

  1. Pētīti teorētiskie un praktiskie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspekti Eiropas tiesību kontekstā

Monogrāfija: EU Law on Indications of Geographical Origin. Theory and Practice. Germany, Springer-Verlag, 2014, ISBN 3319056891, 450.lpp., autors: Vadims Mantrovs

Grāmatā aplūkoti teorētiskie un praktiskie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspekti - īpaši Eiropas tiesību kontekstā. Autors izvirzījis četrus savstarpēji saistītus mērķus. Pirmkārt, izvirzīts mērķis analizēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma teorētiskos aspektus, analīzē iekļaujot norāžu vēsturisko izcelsmi, terminoloģiju, aizsardzības mehānismus. Otrkārt, grāmatā autors centies aptvert sistēmisku Eiropas Savienības tiesību analīzi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontekstā. Treškārt, aplūkota Eiropas Savienības tiesību un nacionālo tiesību savstarpējā mijiedarbība, īpaši norādot uz pretrunām un nepieciešamību regulējumu harmonizēt. Visbeidzot, autors analizē esošās likumdošanas iniciatīvas, iespējamos attīstības virzienus Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumā.    

Grāmatā aplūkoti teorētiskie un praktiskie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspekti - īpaši Eiropas tiesību kontekstā. Autors izvirzījis četrus savstarpēji saistītus mērķus. Pirmkārt, izvirzīts mērķis analizēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma teorētiskos aspektus, analīzē iekļaujot norāžu vēsturisko izcelsmi, terminoloģiju, aizsardzības mehānismus. Otrkārt, grāmatā autors centies aptvert sistēmisku Eiropas Savienības tiesību analīzi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontekstā. Treškārt, aplūkota Eiropas Savienības tiesību un nacionālo tiesību savstarpējā mijiedarbība, īpaši norādot uz pretrunām un nepieciešamību regulējumu harmonizēt. Visbeidzot, autors analizē esošās likumdošanas iniciatīvas, iespējamos attīstības virzienus Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumā.     

We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")