2018. gada sasniegumi

Par 2018. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē atzīti 12 autoru un autoru kolektīvu pētījumi un izgudrojumi, un pieci autoru darbi apbalvoti ar LZA prezidenta Atzinības rakstu.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija uzsāka 2002. gadā. Kā uzsvēra LZA prezidents Ojārs Spārītis, atklājot 2017. gada zinātnes sasniegumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremoniju: "Mūsu mērķis nav tikai lepoties ar pazīstamu zinātnieku sasniegumiem, bet iepazīt aizvien jaunu Latvijā izglītību ieguvušu un savu zinātnieka karjeru veidojošo pētnieku vārdus, izprast, ko Latvijas zinātne ir atklājusi jaunu milzīgajā jaunās informācijas, zināšanu un pasaules pieredzes okeānā un kā šie izgudrojumi, pētījumi un inovācijas spēj stiprināt valsts ekonomiku un aizsardzību, būt saistoši Latvijas uzņēmējdarbībai un interesanti mūsu sadarbības partneriem globālajā pasaulē".

Par LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa popularitāti Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju vidē liecina pakāpeniski pieaugošais konkursa dalībnieku skaits. LZA zinātnes sasniegumu konkursam 2018. gadā tika iesniegts 51 pieteikums.

Latvijas Zinātņu akadēmija pateicas par atbalstu AS LNK Industries, AS Dzintars, SIA Roche, SIA Itera Latvija, VAS Latvijas Dzelzceļš un AS Latvenergo!

Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikums "Gada balva zinātnē" apbalvošanas ceremonijā (pdf)

Latvijas Zinātņu akadēmija. Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2018. gadā (pdf)

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības raksti (pdf)

Video

Cilvēka šūnās atrasta neparasta DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Dr.biol. Kristīne Salmiņa, LZA akadēmiķe Dr.habil.med. Jekaterina Ērenpreisa, Dr.biol.Tālivaldis Freivalds, Dr.biol. Turs Selga, Mg. Germanis Sorokins, Jēkabs Krīgerts (Mg. students). Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte.
Pirmo reizi starpdisciplināri aplūkota izcilā 18. gadsimta Baltijas vācu teologa un literāta Gotharda Frīdriha Stendera personība un darbība plašā Eiropas apgaismības kontekstā. Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts. LU LFMI, 2018. Sast. LZA īstenā locekle Dr.philol. Māra Grudule. Latvijas Universitāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI).
Pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckara desmitgades (1944-1953) mūzikas norišu aina uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona. Arnolds Laimonis Klotiņš. Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1953. LU LFMI, 2018. Latvijas Universitāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Pirmo reizi zinātniskajā apritē ievadīti jauni fakti par 20. gadsimta sākuma jūgendstila arhitektūras mantojuma vietu un nozīmi Latvijas mūsdienu kultūrvidē. Jānis Krastiņš. Jūgendstila arhitektūra Latvijā = Art Nouveau Architecture in Latvia. Rīga: Madris, 2018. 304 lpp. (latviešu un angļu valodā).
Mūsdienu ekonomikas un sabiedrības kompleksa izpēte un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai Latvijā. Monogrāfija “Simtam pāri. Viedā Latvija”, 2018, 416 lpp. Galvenā redaktore EKOSOC-LV vadītāja LZA akadēmiķe Baiba Rivža, zinātniskā redaktore Dr.oec. Elita Jermolajeva, atbildīgā redaktore Ausma Mukāne.
Jauna energoefektīva metode ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai uz metāliem. Mg.phys. Ivita Bite, Mg.phys. Guna Krieķe, Mg.phys. Aleksejs Zolotarjovs, Mg.phys. Katrīna Laganovska, Bc.phys. Krišjānis Auziņš, Virgīnija Vītola, Dr.phys. Krišjānis Šmits, Dr.habil.phys. Larisa Grigorjeva, Dr.habil.phys. Donats Millers, LZA akadēmiķis Dr.habil.phys. Linards Skuja. Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts.
Izstrādāta jauna neironu mašīntulkošanas tehnoloģija. Dr.sc.comp. Mārcis Pinnis, Mg.sc.comp. Rihards Krišlauks, Mg.sc.comp. Matīss Rikters, B.sc.comp. Roberts Rozis, Dr.sc.comp. Raivis Skadiņš, Mg.sc.comp. Valters Šics, B.mgt. Artūrs Vasiļevskis, Dr.sc.comp. Andrejs Vasiļjevs, LZA korespondētājloceklis Dr.habil.sc.comp. Juris Borzovs, Dr.sc.comp. Jānis Zuters. SIA “Tilde”, Latvijas Universitāte.
Konceptuāli jauni nanoģeneratori mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā. Dr.sc.ing. Andris Šutka, Dr.sc.ing. Kaspars Mālnieks, Dr.phys. Artis Linarts Mg.sc.ing. Linards Lapčinskis, Dr.phys. Juris Blūms, Mg.sc.ing. Ilgvars Gorņevs, Mg.sc.ing. Vilnis Jurķāns, Mg.sc.ing. Astrīda Bērziņa, LZA akadēmiķis Dr.habil.phys. Māris Knite. Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija un Tehniskās fizikas institūts.
Uz augu vīrusu bāzes izveidota universāla vakcīnu tehnoloģija hronisku saslimšanu ārstēšanai. Dr.biol. Ina Baļķe, Mg.biol. Gunta Reseviča, Vilija Zeltiņa, LZA korespondētājloceklis Dr.biol. Andris Zeltiņš. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC).
Perifērās inervācijas loma ādas brūču dzīšanas procesā Dr.pharm.Vadims Parfejevs, Prof. Una Riekstiņa, Prof. Lukas Sommer (Cīrihes Universitāte). Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte.
Ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai. LZA korespondētājlocekle Dr.sc.ing. Dalija Segliņa, Dr.sc.ing. Pawel Gornas, Dr.sc.ing. Vitalijs Radenkovs, Dr.med.vet. Laima Liepa, Dr.med.vet. Ilmārs Dūrītis, Dr.med.vet. Inga Pigiņka-Vjačeslavova, Mg.med.vet. Evita Zolnere. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Veterinārmedicīnas fakultāte, Dārzkopības institūts.
Izstrādāts inovatīvs process multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai. Dr.habil.chem. Gaļina Dobele, Mg. Aleksandrs Volperts, LZA īstenais loceklis Dr.ing. Aivars Žūriņš, Mg. Lilija Jašina, Mg. Ance Pļavniece, Ing. Dmitrijs Djačkovs. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts.