LZA un SIA "Rīgas koncertzāle" tiesvedība. Pārskats 

Strīds starp LZA un Jura Millera uzņēmumu SIA “Rīgas koncertzāle” sākās jau 2015. gadā, kad, SIA “Rīgas koncertzāle” nepildot J. Millera parakstītā LZA Lielās konferenču zāles nomas līguma saistības, LZA, atbilstoši šī līguma noteikumiem, 2015. gada 1. septembrī bija spiesta lauzt nomas līgumu ar SIA “Rīgas koncertzāle”, secinot, ka tas varētu būt mēģinājums prettiesiski izmantot valsts mantu privātā biznesa nodrošināšanā bez nomas maksas veikšanas. SIA “Rīgas koncertzāle” apstrīdēja šī līguma laušanas likumību tiesā.

Ar spēkā esošo 01.02.2017. Latgales apgabaltiesas spriedumu civillietā Nr. C29592315 LZA lēmums par līguma laušanu ir atzīts par pamatotu, jo nomnieks nepildīja līgumā paredzētās saistības pret iznomātāju par valsts mantas – LZA Lielās konferenču zāles ar palīgtelpām – izmantošanu un neveica abpusēji saskaņotās nomas maksu un komunālo pakalpojumu izmaksu segšanu, paliekot parādā LZA 62.4 tūkst. euro.

Nomas līgums noteica, ka SIA “Rīgas koncertzāle” nepienākas nekāda atlīdzība par veiktajiem ieguldījumiem LZA Lielās konferenču zāles renovācijā un aprīkošanā, ja tas tiek lauzts nomnieka vainas dēļ, bet, atstājot LZA telpas, SIA “Rīgas koncertzāle” ir tiesības savu kustamo mantu un aprīkojumu aizejot ņemt līdzi. Tomēr nomas līgums noteica arī to, ka aizejot SIA “Rīgas koncertzāle” LZA Lielo konferenču zāli un palīgtelpas bija jāatstāj ne sliktākā stāvoklī, kādas tās bijušas pirms iznomāšanas.

Bet, kamēr notika tiesāšanās par nomas līguma laušanas likumību, VID veica SIA “Rīgas koncertzāle” finansiālās darbības auditu, savā 01.08.2016. audita slēdzienā cita starpā konstatējot, ka SIA “Rīgas koncertzāle” rīcībā 2014. un 2015. gadā bija būtiski mazāk legālu līdzekļu, nekā pēc J. Millera apgalvojumiem šis uzņēmums šajā laikā esot ieguldījusi LZA Lielajā konferenču zālē ar palīgtelpām.

Tāpat tika konstatēts, ka 2014. un 2015. gadā SIA “Rīgas koncertzāle” nav ņēmusi aizdevumus un secināts, ka darījumi starp SIA “Rīgas koncertzāle” un LZA Lielās konferenču zāles “renovācijas ģenerāluzņēmēju”, citu J. Millera kontrolētu uzņēmumu– SIA “Global Technology Group”, notikuši tikai epizodiski, noformēti tikai formāli dokumenti, neievērojot likuma “Par grāmatvedību” prasības.

VID lēmumā ir konstatēti SIA “Rīgas koncertzāle” pieļautie pārkāpumi nodokļu jomā, tostarp konstatējot darījumu dokumentu neatbilstību grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros likuma “Par grāmatvedību” izpratnē.

Vēl vairāk, šajā tiesas procesā J. Millers apgalvoja, ka renovācijas darbus LZA Lielajā konferenču zālē un tās palīgtelpās pārsvarā ir veikuši vairs neidentificējami brīvprātīgie, kas nekādu atlīdzību par savu paveikto darbu nav saņēmuši, un tādējādi to darba apmaksai nav veikti nekādi SIA “Rīgas koncertzāle” vai SIA “Global Technology Group” ieguldījumi, bet materiālus un aprīkojumu to piegādātāji arī ir piegādājuši ar ievērojamām atlaidēm.

No tā var secināt, ka arī pats J.Millers neapstrīd, ka “Rīgas koncertzāles” faktiskie ieguldījumi ir bijuši daudz mazāki nekā tas būtu gadījumā, ja renovācija tiktu veikta parastajā kārtībā un ja tiktu samaksāta darba alga un arī visi nodokļi, tai skaitā darba devēja sociālais nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

Šis VID lēmums ar Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 29.03.2019. spriedumu un Administratīvās apgabaltiesas 17.06.2020. spriedumu stājās likumīgā spēkā bez izmaiņām, pastiprinot LZA aizdomas par to, ka, iespējams, tiek gatavots liela apmēra līdzekļu izkrāpšanas mēģinājums no LZA.

Zīmīgi, ka Latgales apgabaltiesas Daugavpils tiesa jau 2016. gada 8. jūnijā bija izdevusi izpildu rakstu lietā Nr.C29592315, saskaņā ar kuru bija jāveic SIA “Rīgas koncertzāle” piederošās kustamās mantas izsole, kas atradās telpās, kuras SIA “Rīgas koncertzāle” nevēlējās nedz atbrīvot, nedz nodrošināt iespēju tajā atrodošos “Rīgas koncertzāles” kustamo mantu uzskaitīt.

Tāpēc, pēc LZA pieteikuma, 01.11.2018. Latgales apgabaltiesa nosprieda izlikt SIA “Rīgas koncertzāle” no LZA valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma – Lielās konferenču zāles un palīgtelpām – kopā ar visām mantām.

SIA “Rīgas koncertzāle” faktiskā izlikšana no LZA telpām notika tikai 10.06.2019. jeb vairāk nekā četrus gadus pēc līguma laušanas. Tādējādi visu šo laiku J. Milleram piederošā SIA “Rīgas koncertzāle” faktiski bloķēja LZA likumīgās tiesības lietot tās valdījumā nodoto valsts īpašumu, līdz ar to nodarot zaudējumus Latvijas valstij.

Vēlāk atklājās, ka, bez saskaņošanas ar LZA, SIA “Rīgas koncertzāle” ir veikusi arī neatļautu būvniecību tai iznomātajās telpās, kuras seku likvidēšanai LZA varētu būt nepieciešami 213,7 tūkst. euro. Tāpat tika konstatēts un dokumentēts, ka SIA “Rīgas koncertzāle” aizejot ir daļēji demontējusi skatuves grīdu, aprīkojumu, krēslus un citu inventāru, kā arī paņēmusi līdzi lielu daļu tai piederošās kustāmās mantas, kuras vērtību cesionārs J. Millers vēlāk nepamatoti ir iekļāvis savā prasībā pret LZA par it kā veikto ieguldījumu apmaksu.

Savukārt SIA “Rīgas koncertzāle” piederošās kustamās mantas izsole no LZA neatkarīgu apstākļu dēļ notika tikai vairāk nekā astoņus gadus pēc Latgales apgabaltiesas Daugavpils tiesas izpildu raksta izdošanas – 2024. gada 12. septembrī, kad SIA “Rīgas koncertzāle” jau sen bija likvidēta.

Saskaņā ar Latgales apgabaltiesas Daugavpils tiesas 2016. gada 8. jūnijā izdoto izpildu rakstu lietā Nr.C29592315 Rīgas apgabaltiesas Iecirkņa Nr. 80 zvērināts tiesu izpildītājs B. Baltā 2024. gada 12. septembrī veica SIA “Rīgas koncertzāle” piederošās kustamās mantas izsoli. Kopējais kustamās mantas novērtējums bija 11 892 euro. Izsoles rezultātā SIA “Rīgas koncertzāle” LZA telpās atstātā kustamā manta (krēsli, skatuves aprīkojums un pārējais inventārs) tika pārdota par 17 952 euro, kas tad arī parāda šīs mantas tirgus vērtību.

SIA “Rīgas koncertzāle” kustamās mantas izsoles rezultāti apstiprināja LZA viedokli par to, ka, balstoties uz lietas faktiskajiem apstākļiem, Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē 2024. gada 18. aprīļa spriedums diez vai var tikt uzskatīts par pamatotu. Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē sprieduma motīvu daļā SIA “Rīgas koncertzāle” kustamā manta tika LZA ieskatā nepamatoti novērtēta par 456 083,50 euro, jo šī manta izsolē tika novērtēta tikai par 11 892 euro un tika pārdota par 17 952 euro.

Zīmīgi ir tas, ka SIA “Rīgas koncertzāle” LZA telpās atstāto mantu neatdeva LZA, un tā nekad nebija nonākusi LZA īpašumā, un LZA nebija nekādu tiesību to lietot vai pārdot, jo tā bija apķīlāta, un tagad – izsoles rezultātā – tā ir nonākusi citas organizācijas īpašumā.

Tas nozīmē, ka SIA “Rīgas koncertzāle” darbības rezultātā nekāds LZA Lielās konferenču zāles aprīkojums nav nonācis LZA īpašumā un nav uzskatāms par ieguldījumu, kas palielina LZA Lielās konferenču zāles vērtību.

Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē 2024. gada 18. aprīļa spriedums balstās uz LZA ieskatā nepatiesu informāciju, ko iesniedza tiesas nozīmētais eksperts J. Biršs un cesionārs J. Millers. Tiesa pilnībā ignorēja LZA iesniegtos materiālus par SIA “Rīgas koncertzāle” kustāmās mantas patieso vērtību. Izsoles rezultāti pilnībā apstiprina LZA iesniegto materiālu pareizību un atbilstību šīs mantas patiesajai tirgus vērtībai.

Nesaprotamu iemeslu dēļ netiek ņemts vērā LZA un SIA “Rīgas koncertzāle” noslēgtajā un abpusēji parakstītajā LZA Lielās konferenču zāles nomas līgumā paredzētais, ka gadījumā, ja nomnieka vainas dēļ LZA būs spiesta līgumu lauzt, tad Nomniekam (SIA “Rīgas koncertzāle”) par tās ieguldījumiem nepienākas nekāda kompensācija.

Jāatzīmē, ka arī tiesas nozīmētais eksperts J. Biršs savā slēdzienā par veiktajiem remonta darbiem LZA Lielajā konferenču zālē un palīgtelpās ir atzinis, ka nekādus nepieciešamos izdevumus Civillikuma izpratnē nomātajās LZA telpās SIA “Rīgas koncertzāle” nav veikusi, bet savā tiesai iesniegtajā slēdzienā tomēr apstiprinājis ieguldījumu veikšanu 469 513.64 euro bez PVN. Eksperta J. Birša atzinums par to, ka nomas telpās nepieciešamie izdevumi nav veikti, LZA ieskatā nozīmē to, ka nekāda atlīdzība arī atbilstoši Civillikuma normām par nomnieka ieguldījumiem nomātajā īpašumā SIA “Rīgas koncertzāle” nepienākas.

Lai novērstu to, ka, LZA ieskatā, tādējādi, iespējams, tiek īstenots mēģinājums no valsts institūcijas nepamatoti piedzīt lielu līdzekļu apjomu, Latvijas Zinātņu akadēmija 2024. gada 16. maijā iesniedza LR Augstākajā tiesā kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē 2024. gada 18. aprīļa spriedumu.

LZA paļaujas, ka Augstākā tiesa nodrošinās to, ka valsts likumiskās un līgumiskās tiesības tiek pilnā mērā aizsargātas pret mēģinājumiem prettiesiski iedzīvoties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Informācijai: Kopumā starp LZA un SIA “Rīgas Koncertzāle” ir notikušas 7 tiesvedības, 6 no tām ir uzvarējusi LZA, un visi spriedumi ir stājušies spēkā, bet septītajā tiesvedība turpinās:

1. Latgales apgabaltiesas Spriedums 2016. gada 18. februārī par SIA “Rīgas koncertzāle” maza apmēra prasību pret LZA par parāda, procentu un līgumsoda piedziņu;
2. Latgales apgabaltiesas Spriedums 2016. gada 18. jūlijā par SIA “Rīgas Koncertzāle” prasību pret LZA par saistību izpildi;
3. Latgales apgabaltiesas Spriedums 2017. gada 1. februārī par LZA prasību pret SIA “Rīgas koncertzāle” par parāda un līgumisko procentu piedziņu;
4. Latgales apgabaltiesas Spriedums 2017. gada 15. novembrī par SIA “Rīgas koncertzāle” prasību pret LZA par līguma saistību izpildi;
5. Daugavpils tiesas Spriedums 2018. gada 31. janvārī par LZA prasību pret SIA “Rīgas koncertzāle” par bijušā telpu nomnieka izlikšanu;
6. Rīgas apgabaltiesas Spriedums 2024. gada 23. februārī par J. Millera, SIA “Global Technology Group” un nodibinājuma “Latvijas Jaunatnes teātris” prasību pret SIA “Rīgas Koncertzāle” un LZA, ar trešo personu zvērinātu tiesu izpildītāju B. Balto par kustamās mantas izslēgšanu no apraksta akta.

Šīs tiesvedības ir notikušas tāpēc, ka:

1. SIA “Rīgas koncertzāle” nav pildījusi pašas parakstītā Lielās konferenču zāles ar palīgtelpām nomas līgumu, tostarp nemaksājot nomas maksu un neveicot komunālos maksājumus, un Tiesa ir spriedusi, ka šo nomas līgumu LZA bija tiesīga lauzt nomnieka vainas dēļ;
2. Atbilstoši nomas līgumam, ja līgums lauzts nomnieka (SIA “Rīgas koncertzāle”) vainas dēļ, viņam nepienākas nekāda kompensācija, bet SIA “Rīgas koncertzāle” ir mēģinājusi apstrīdēt pašas parakstītā līguma normas;
3. SIA “Rīgas koncertzāle” nekādu kustāmo mantu nav atdevusi LZA, bet cesionārs J. Millers nepamatoti pieprasa atlīdzību par SIA “Rīgas koncertzāles” aizejot līdzpaņemtajām mantām un aprīkojumu, kā arī tās apķīlāto mantu, ko tā nekad nav nodevusi LZA īpašumā;
4. SIA “Rīgas koncertzāle” nav izpildījusi līguma saistības un iznomātās telpas nav atgriezusi LZA “ne sliktākā stāvoklī, kā tās bija pirms iznomāšanas”, bet padarījusi Lielo konferenču zāli nelietojamu un nepārtrauktās tiesvedībās ir bloķējusi iespēju to lietot jau desmit gadus, nodarot LZA negūto ienākumu veidā vien aptuveni 700 tūkst. euro lielus finansiālus zaudējumus.
5. SIA “Rīgas koncertzāle”, nesaskaņojot ar LZA, ir veikusi LZA telpās nelikumīgu būvniecību, kuras seku likvidēšanas paredzamās izmaksas ir 213,7 tūkst. euro.
6. Tādējādi kopējais J.Millera kontrolēto uzņēmumu valstij nodarītais zaudējums LZA ieskatā jau ir sasniedzis gandrīz vienu miljonu euro, un kura apjomu par maksātnespējīgu atzītais cesionārs J. Millers tiesas ceļā mēģina palielināt par vēl vismaz 469 513.64 euro bez PVN.

Pārskats [pdf.].