Projekti

Projekta aktivitātes

Divdesmit otrās starptautiskās zinātniskās konferences ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2021”/Valsts pētījumu programmas projekts INTERFRAME-LV/ REZOLŪCIJA

2021. gada 13. maijā notika starptautiskā zinātniskā konference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2021 ar mērķi iepazīstināt sabiedrību, jaunos zinātniekus, doktorantus, sadarbības partnerus un zinātnes sabiedrību ar jaunākajiem pētījumiem un zinātniskajām atziņām. 

Rezolūcija (pdf.)

VPP projekta INTERFRAME-LV pētnieki piedalījās 5. Krievijas un Austrumeiropas pētījumu konferencē

Š.g. 8. jūnijā VPP INTERFRAME-LV pētnieki piedalījās 5. Krievijas un Austrumeiropas pētījumu konferencē, ko tiešsaistē rīkoja Tartu Universitāte. Latvijas pētnieki nolasīja četrus referātus sekcijā “Raksturs vai institūcijas? Latvijas iedzīvotāju politiskās pasivitātes skaidrojumi”. RSU doktorante Sanita Vasiļjeva referēja par mūsu valsts iedzīvotāju sociālā kapitāla struktūru, uzverot, ka cilvēki joprojām paļaujas tikai uz sevi un tuvāko cilvēku loku. Tikmēr savienojošais sociālais kapitāls, kas ļautu veidot uzticības sadarbību ar maz pazīstamiem cilvēkiem, attiecības ar kuriem nestiprina kopējā emocionālā pieredze, ir ļoti zems.

RSU doktorante Sanita Šuriņa un profesore Kristīne Mārtinsone izpētījušās uzticēšanās rādītāju izmaiņas paaudžu grupās. Neapstiprinās pieņēmums, ka gados jaunāki cilvēki, kam nav personiskas padomju pieredzes, demonstrētu lielāku uzticēšanos citiem un institūcijām.

RSU profesores Inna Dovladbekova in Anželika Berķe-Berga izvērtējušās apstākļu, kas kavē uzņēmējdarbību. Latvijā ir ļoti neliels to cilvēku skaits, kam ir savas bizness: SKDS 2019. gada reprezentatīvā aptauja uzrāda, ka šādu cilvēku respondentu vidū ir vien 4%; vēl 9% pauduši gatavību veidot savu uzņēmumu. Zinātnieces referātā atklāj virkni institucionālo ierobežojumu, kuri respondentus attur no iesaistīšanas vienmēr riskantajā patstāvīgajā biznesā.

RSU profesors Sergejs Kruks analizējis trīs Nacionālās attīstības plānus un četrus integrācijai, saliedētībai un pilsoniskai sabiedrībai veltītus politikas dokumentus. Dokumenti atzīst, ka individuālā iniciatīvā pilsoniskajā sabiedrībā un ekonomikā ir valsts attīstības resurss. Taču pasivitātes cēloņus dokumenti redz pašos cilvēkos nevis institūcijās, kas uzliek šķēršļus sadarbībai. Turklāt rakstura uzlabošanas instrumenti nav teorētiski pamatoti. Paredzot kognitīvo (zināšanas par demokrātiju un līdzdalību) un emocionālo (piederības sajūta) personības aspektu uzlabošanu, politikas dokumenti nerunā par personības motivāciju rīkoties, ko nosaka indivīda esošā mijiedarbības pieredze ar apkārtējo vidi, t.sk. pārvaldes institūcijām. Ignorējot motivācijas aspektu, politikas veidotāji piedāvā tikai vienvirziena audzinošo komunikāciju.

VPP INTERFRAME-LV pētījumu rezultāti ir noderīgi arī skaidrojot zemo politisko aktivitāti nupat aizritējušajās pašvaldību vēlēšanās. Aptaujās respondenti pauž neapmierinātību ar pārvaldes institūciju darbību, sabiedrības dienaskārtība atšķiras no mediju un politikas dienaskārtībām, un arī vēlēšanu mehānisms nenodrošina atgriezenisko saiti.

Tartu U3

Starptautiskais seminārs “Young Qualified Workers: Empowerment and Participation – Strategies in the Baltic States and in the European Union”, 2021. gada 27.-28. maijs

Programma (pdf).

2021. gada 27.–28. maijā Latvijas Kristīgajā akadēmijā (LKrA) notika starptautisks seminārs “Jauniešu darbs: spēka un kvalitātes avoti” (“Young Qualified Workers: Empowerment and Participation – Strategies in the Baltic States and in the European Union”), to organizēja LKrA sadarbībā ar EK tīkla organizāciju EZA (Eiropas Centrs strādājošo jautājumos, Vācija). Seminārā hibrīda formā, ņemot vērā pandēmijas ierobežojumus, piedalījās speciālisti no Igaunijas un Lietuvas, kā arī Latvijas. Latvijas Kristīgā akadēmija sadarbojas ar EZA kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, un sociālajam dialogam un Eiropas Sociālajai programmai (European Social Agenda) veltīti semināri augstskolā notiek ik gadu pavasarī. 

Avots: Latvijas Kristīgā akadēmija

 

VPP projekta INTERFRAME-LV atskaite par 2019. - 2020. gadu un 2021. gada plānotās aktivitātes

2021. gada aprīlī notiek divas valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” īstenošanas un uzraudzības komisijas sēdes, kurās VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža prezentē saturiskajos pārskatos par 2019.–2020. gada periodu atspoguļoto informāciju un prezentē 2021. gada plānotās aktivitātes.

Prezentācijā akadēmiķe B. Rivža uzsver šajā laika periodā projekta ietvaros sasniegtos rezultātus, horizontālo uzdevumu izpildi, sadarbību ar ieinteresētajām pusēm un projekta mērķa grupām, kā arī projekta īstenošanas gaitu kopumā.

Projekta vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža. VPP projekts "IINTERFRAME-LV – Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā" (pdf). 2021. gada 14. aprīlis.

Devums tautsaimniecībai un cilvēkkapitālam

Latvijas Universitātes (LU) 79. starptautiskajā konferencē bija veltītas sekcijas, 2021. gada 4. martā, projektam “reCOVery-LV” (“Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes”, valsts pētījumu programma (VPP) “Covid-19 krīzes mazināšanai”), kurā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir LU sadarbības partneris, un 2021. gada 11. martā – projektam “Interframe-LV” (“Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā”, VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”), kurā LZA ir vadošā institūcija. Gan “Interframe-LV”, gan “reCOVery-LV” darba paketes par strukturālām izmaiņām valsts ekonomikā vadītāja ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore LZA ģenerāldirektore akadēmiķe Baiba Rivža.

F9B5.tmp

Atveseļošanās potenciāls “reCOVery-LV” pētījumos

Projekta “reCOVery-LV” ļoti īsajā pētījumiem paredzētajā laikā, nedaudz vairāk par pusgadu, ir sasniegti izcili rezultāti. Par to ir iespējams pārliecināties sekcijas sēdes ierakstā vietnē: https://www.youtube.com/watch?v=BO7DnyVkQ60. “reCOVery” mērķis ir gan dot Covid-19 ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku, gan sagatavot zinātniski pamatotus rīcībpolitikas ieteikumus pandēmijas radīto izaicinājumu sekmīgai pārvarēšanai, un starpdisciplinārā darbā tas ir sasniegts. Kā attālinātās sekcijas ievaduzrunā uzsvēra projekta vadītāja akadēmiķe LU profesore Inna Šteinbuka, dažādu jomu ~ 80 zinātnieki – ekonomisti, juristi politologi, sociologi u. c. – pētījumos pandēmijas laikā ir nonākuši pie prāva devuma tautsaimniecībai, tajā īstenojamiem ieteikumiem, kuri jau apspriesti nozaru profesionālajās vidēs un iesniegti ministrijās. Centrālie atslēgas vārdi, kuru kontekstā veikti pētījumi, ir – produktivitāte, konkurētspēja un izaugsme.

Konkrētie ieguvumi projektā “reCOVery”:kritēriji valsts atbalsta sniegšanai uzņēmumiem; Latvijas produktivitātes novērtējums (pirmoreiz izstrādāts Latvijas produktivitātes ziņojums atbilstīgi Eiropas Komisijas prasībām, ievietots arī EK mājas lapā); priekšlikumi digitalizācijai, e-komercijai, dokumentu apritei un inovācijām, kas ietekmē produktivitāti; attālinātā darba (t. sk. no administratīvo un konstitucionālo tiesību viedokļa) ietekme uz produktivitāti un priekšlikumi rīcībpolitikai; starptautiskās attīstības scenāriji un ekonomiskā ietekme Covid-19 kontekstā (prognozēti 4 scenāriji, pēcpandēmijas laikā it sevišķi liela nozīme spēcīgas un veiksmīgas valsts tēlam); praktiski priekšlikumi vietējo pārtikas ķēžu stiprināšanai krīzes un pēckrīzes laikā (pēc vairākiem scenārijiem; pārtikas nozarē Latvijai iespējams būt pašnodrošinātai, veicot virkni pētījumos noskaidroto nepieciešamo uzlabojumu); priekšlikumi publiskās pārvaldes un tiesību sistēmas pilnveidei.

Krīzes laikā ekonomika saskaras ne tikai ar tradicionāliem ekonomiskiem riskiem, bet scenāriji attīstās strauji un neparedzami. Kā akcentēja LU profesors Gundars Bērziņš, riska novērtējuma pieeja ir būtiska, arī modelējot ierobežojumus. Sekcijā pētījumu prezentācijas bija sagrupētas blokos, un darbs sākās tieši ar iespējām un riskiem tautsaimniecībā stresa apstākļos, tālāk produktivitātes celšanas izaicinājumi un visbeidzot tautsaimniecības strukturālā transformācija, kurā pētījumus prezentēja arī Baibas Rivžas vadītās darba paketes zinātnieki.

Paātrinājumu ieguvuši sen brieduši procesi: papīra aprites samazinājums, e-komercija, uzņēmējdarbības pārorientēšanās, zaļāks dzīvesveids

Baiba Rivža attiecībā uz tautsaimniecības sistēmas struktūras pārmaiņām, pētot to saturiskās (dažādas nozares), organizatoriskās (mazais, vidējais, lielais uzņēmums; augsto tehnoloģiju, vidēji augsto tehnoloģiju uzņēmums vai citi veidi; tiešais vai attālinātais darbs; tiešā tirdzniecība vai e-komercija u. c) un telpiskās variācijas (pilsēta vai lauki, kāds reģions), uzsvēra aktīvu rīcību. Izmaiņu procesa pamatā ir motivācija darboties un meklēt risinājumus sekmīgai tālākattīstībai. No uzņēmēju puses vērojama aktīva ideju radīšana krīzes ietekmes mazināšanai pašreizējā situācijā. Raksturīgākās ir: jauna struktūtvienība ar speciālām funkcijām; ekonomiskās darbības daudzveidošana – preču jeb pakalpojumu variantu pavairošana; zinātnes un prakses sadarbības izvēršana; e-komercijas aktivizēšana noieta paplašināšanai vietējā tirgū, bet sevišķi eksportam; uzņēmuma darbības pilnveides stratēģijas izstrāde īpašiem apstākļiem. Kāda auto nomas un pilna servisa auto līzinga uzņēmuma vadītājs šajā sakarā atgādinājis uzņēmējdarbības pamatlikumu – vienmēr jābūt gataviem jebkādiem dzīves pavērsieniem, un ir lietderīgi jau laikus izstrādāt vairākus rīcības plānus, kas ļauj pieņemt stratēģiski pareizākus lēmumus arī neparedzētā situācijā.

Covid-19 ietekmētie pasākumi un rīcības, kas veicinājušas izmaiņas uzņēmējdarbības saturā un struktūrā:pastiprinājušās rūpes par darbinieku un klientu veselību un drošību; patērētāji un patēriņa paradumi – no jauniem pakalpojumu un preču piegādes modeļiem līdz akcentam uz vietējiem produktiem un pakalpojumiem; ātrā reaģēšana un pārmaiņu procesi – no īstermiņa un operatīvās darbības dominances uzņēmumā līdz juceklim ar normatīvajiem un reglamentējošajiem procesiem mikrovidē (darba drošības prasības; darba laika ievērošana ) un ārējā vidē (biznesa jomu darbības ierobežošana un reglamentēšana); pēcpandēmijas gaidas – izmaksu samazināšana un produktivitātes celšana, jaunu biznesa un komunikācijas modeļu izstrāde, kā arī uzņēmumu pārlēkšana nākamajā dzīves cikla stadijā vai dažkārt darbības izbeigšana.

Jauna uzņēmējdarbības tendence ir saistīta ar procesu, ka pandēmijas ietekmē vairāk “lauki ienāk pilsētā un pilsēta ienāk laukos”. Piemēram, kāds uzņēmums sācis ražot zemi urbānajai lauksaimniecībai pilsētvidē, cits – betona puķu podus, jo aug pieprasījums pēc zaļākas dzīves telpas, cilvēkiem palielinājusies vēlme šādi labiekārtot māju, terasi vai balkonu, un betona izstrādājumi noder arī publiskajā pilsētvidē. Savukārt, ņemot vērā pandēmijas laikā nostabilizējušos pilsētnieku paradumu bieži atpūsties dabā un izpētot pieprasījumu, tika radīts uzņēmums piknika kārbu gatavošanai. Līdzīgi arī ierobežojumi pārrobežu ceļošanai un cilvēku izvairīšanās no ļaužu pārpilnām vietām devušas vismaz kādas iespējas cietušajai vietējai tūrisma uzņēmējdarbībai.

Viens no secinājumiem: jebkuras krīzes pārvarēšanai nepietiek ar valsts institūciju sagatavotām regulām, finanšu līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības segmentiem un rezultātu gaidīšanu. Liela nozīme ir pašu uzņēmēju rīcībai šādos apstākļos. Ne velti kritēriju izstrādē valsts atbalsta sniegšanai uzņēmumiem ir runa par mērķētu atbalstu saistībā ar produktivitāti, kad attīstīties spējīgs uzņēmums nonācis īstermiņa grūtībās (neatkarīgi no kategorijām – vecs vai jauns, liels vai mazs), nevis pandēmijas dēļ paildzināt dzīvotnespējīga uzņēmuma pastāvēšanu. Starp zinātnieku paustajiem rosinājumiem ir: uzņēmējiem maksimāli jāpilnveido zināšanas par jaunām tehnoloģijām, procesiem e-vidē.

LLU doktorante Ina Gudele un Dr. Ieva Brence 4. marta sekcijā sniedza ieskatu pētījumos par digitalizāciju un tās izaicinājumiem papīra aprites samazināšanā, kam valstiskā līmenī ir jābūt vienam no institūciju stratēģiskās attīstības jautājumiem. Covid-19 laikā palielinājies attālinātā darbā strādājošo un attālināti apkalpoto iedzīvotāju skaits, kas veicinājis arī digitalizācijas palielināšanos un papīra aprites samazināšanos, par 33 % pieaugusi digitālo parakstu lietošana. Bet daudz plašāk jāapzinās, ka šis nav īstermiņa krīzes risinājums un tāda prakse ir jāturpina un jāpaplašina pēcpandēmijas apstākļos. Latvijā šobrīd tikai aptuveni 10 % rēķinu tiek apstrādāti digitāli, tāpat neizmantots papīra aprites samazināšanas potenciāls ir valsts institūciju savstarpējā sadarbībā un komunikācijā ar juridiskām un privātpersonām.

Svarīgi, ka normatīvo aktu analīze rāda – tie atbalsta un veicina digitālās transformācijas procesus Latvijā, šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav vajadzīgas, tikai normatīvi ir jāizmanto praksē. Arī tehnoloģiskās vides un piekļūstamības analīze liecina, ka Latvijā ir labi attīstīta maģistrālā piekļuves tīklu sistēma, tomēr problēma ir uzņēmēju piekļuve internetam lauku teritorijās, kur nepastāv tā sauktais pēdējās jūdzes pieslēgums. Daļai uzņēmēju, lai arī nelielam skaitam, tas traucē attīstīt e-komerciju, attālinātās darbavietas. Tāpēc jāuzsāk interneta platjoslas projekta II kārta, iesaistot pašvaldības telekomunikāciju operatoru problēmu risināšanā ar zemes nomu infrastruktūras izvietošanai. Tāpat rīcības plānos ir jāparedz finanses digitālās transformācijas procesu īstenošanai tieši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.

Izglītība ir vēl viens atslēgas vārds digitalizācijas paplašināšanā, tehnoloģiju izmantošanā un no tās izrietošajā produktivitātes celšanā, papīra aprites samazināšanā, e-komercijas palielināšanā. Nepieciešami atbalsta instrumenti uzņēmēju izglītošanai, jāturpina uzņēmumu darbinieku izglītība digitālajās prasmēs un digitālās transformācijas jautājumos. Būtu nepieciešams arī ieviest uzņēmumu e-pratības indeksu. Ekonomikas ministrijai jāpasūta izglītības iestādēm informācijas tehnoloģiju un digitālās transformācijas speciālistu sagatavošana nākotnes specialitātēs (digitālais mārketings, e-komercija, IT drošības speciālisti, informācijas sistēmu testētāji, datu analītiķi, mākslīgā intelekta treneri).

Projektā “Interframe-LV” sasniegtais un vēl paveicamais

Latvijas Universitāte ir LZA partneris “Interframe-LV”, konferencē tam veltīto sekciju 11. martā vadīja LU profesore Inna Romānova, kas ir savas augstskolas projektā pārstāvēto pētnieku grupas līdere, un projekta vadītāja Baiba Rivža. Viņa sekcijas darbu sāka ar “Interframe-LV” rezultātu pārskatu, uzsverot īpaši akadēmisko un zinātnisko guvumu, t. sk. zinātniskā cilvēkkapitāla papildinājumu ar jauniem doktoriem, un tālāk veicamajiem darbiem. Tika pavēstīta aktualitāte, ka 2019. gadā sāktā un 2021. gadā noslēgt plānotā projekta īstenošanas termiņš ir pagarināts līdz 2022. gada 30. jūnijam. Tas nepieciešams galvenokārt tāpēc, ka projekta noslēguma publikācijās un monogrāfijā ir svarīgi aktualizēt Covid-19 ietekmi uz pētītajiem procesiem un sniegt 2020. un daļēji 2021. gada izvērtējumu.

Līdzās 4 (plānoto 3 vietā) ziņojumiem par rīcībpolitikas ieteikumiem un rīcībpolitikas ietekmi ir tapuši 2 (plānoti 3, vēl ir laiks trūkstošā izpildei) oriģināli zinātniski raksti, kas publicēti žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa; 29 (plānoti 12) oriģināli zinātniski raksti, kas publicēti Web of Science vai Scopus (A vai B) datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos. Pārskata ailē par sekmīgi nokārtotiem maģistra valsts (gala) pārbaudījumiem un noteiktā kārtībā aizstāvētiem promocijas darbiem no kopā paredzētajiem 11 jau izpildīti 10, bet pavisam tuvu doktora grāda iegūšanai ir vēl 5 doktoranti, kas projektā dod savu pētniecisko ieguldījumu saskaņā ar projekta mērķiem un uzdevumiem. Tie ir: Dace Štefenberga, par inovatīvo uzņēmējdarbību reģionos to ekonomiskajai izaugsmei, viņa ar ziņojumu piedalījās arī sekcijas darbā; Ina Gudele, elektroniskās komercijas izmantošanas faktoru analīze Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sektorā; Zaiga Oborenko, par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību Latvijā; Ligita Āzena, par teritorijas konkurētspēju viedās uzņēmējdarbības specializācijas attīstībai Pierīgas plānošanas reģionā; Natālija Kostrikova, par blokķēdes tehnoloģiju ieviešanas iespējām Latvijas tautsaimniecībā Baltijas valstu reģiona kontekstā.

“Interframe-LV” ir viens no VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” pieciem projektiem, kas nozīmē nepieciešamību veidot savstarpējās horizontālās saites un rast programmatiskos kopsaucējus. Sekcijas darbā piedalījās šīs VPP projekta „Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” (“DemoMig”) vadītāja LU profesore Zaiga Krišjāne un dalījās pieredzē par reģionu vajadzību izzināšanu. Visas VPP kopīgos rezultātus plānots atspoguļot LZA zinātniskā žurnāla «LZA Vēstis» speciālizdevumā 2022. gada pavasarī.

Projekta “Interframe-LV” rezultātiem iecerēta monogrāfija angļu un latviešu valodā, tās veidošanā piedalīsies visi LZA sadarbības partneri savās kompetenču jomās projektā. LU atslēgas tēmas ir sabiedrības novecošana un noslāņošanās, pētījumos veiktajās aptaujās un datu analīzēs rodot ceļus uzlabojumiem ar tādiem instrumentiem kā reģionu attīstību veicināšana, sociālā uzņēmējdarbība, darba ņēmēju prasmju attīstība, pensiju sistēmas uzlabošana u. c. Ziņojumi sekcijā galvenokārt bija šo tēmu kontekstā: ienākumu nevienlīdzības samazināšanas aspekti; pandēmijas apstākļi kā papildu faktors sociālās atstumtības un ienākumu nevienlīdzības pieaugumam; Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas un iespējamie risinājumi; reģionālās noslāņošanās novērtēšana starp pašvaldībām un vienā pašvaldībā; finanšu pratības aspekts uzkrājumu veidošanas tradīcijas iedzīvināšanā Latvijā; uzņēmēju, profesionālās izglītības iestāžu un izglītojamo sadarbības pieredze darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošanā Latvijā; nodarbināmības kompetenču attīstības profesionālajā izglītībā svarīguma un veikstspējas analīze; iedzīvotāju līdzdalības veicināšana u. c.

Jāturpina darbi saskaņā ar “Interframe-LV” uzdevumiem un VPP kopējiem uzstādījumiem, lai atlikušajā projekta īstenošanas termiņā iegūtu vēl papildu rezultātus gan publikācijām, gan izmantošanai rīcībpolitikā.

2021. gada 20. janvārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā – INTERFRAME-LV” (valsts pētījumu programmā (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, 2019–2021) sanāksme Zoom platformā par veikto pētījumu rezultātu apkopošanu un ieteikumu izstrādi izmantošanai rīcībpolitikā. LZA sadarbības partneri, specializējoties tēmās, šajā projektā ir: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (digitalizācija izglītības, uzņēmējdarbības, pārvaldības attīstībai); Latvijas Universitāte (sabiedrības novecošanās un noslāņošanās, t. sk. ģeogrāfiskā, ar akcentu uz mūžizglītību un sociālo uzņēmējdarbību dzīves līmeņa paaugstināšanā); Rīgas Stradiņa universitāte (sabiedrības radikalizācija, personības un sociālo struktūru ietekme uz rīcībspēju un uzskatiem par drošību; populisma negatīvās ekonomiskās sekas); Agroresursu un ekonomikas institūts (klimata izmaiņas).

Projekta vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža kopā ar sadarbības institūciju pārstāvjiem kā vienu projekta rezultātu apkopošanas formu apsprieda monogrāfijas veidošanu un izdošanu angļu un latviešu valodā. Monogrāfijā teorētisko sadaļu par globālo norišu ietekmi uz ilgtspējīgi virzītu Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības modeli aicināts veidot Eižens Eteris (Eugene Eteris), autors 2018. gadā iznākušajai grāmatai “Latvia in Europe and the world: growth strategy for a new centennial” (“Latvija Eiropā un pasaulē: izaugsmes stratēģija jaunai simtgadei”). Līdzās attiecīgo tēmu pētījumu rezultātu apkopojumam tiks arī izstrādāti un monogrāfijā publicēti tālākās attīstības scenāriji globālo un eiropeisko procesu kontekstā.

Projektā ir arī akcentēta zinātnes un prakses vienotība maksimāli labvēlīgai sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai, un gan pētījumu gaitā, gan monogrāfijā, gan citās rezultātu prezentēšanas formās iezīmējas zinātnieku sadarbība ar dažādām profesionālajām organizācijām un pārvaldes institūcijām. Projektā ir pildīts un rezultātos atspoguļojas arī uzdevums – atbilstīgi aktuālajiem sabiedrības un tautsaimniecības attīstības uzstādījumiem sagatavot jaunos zinātniekus.

Kā bija redzams VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” vidusposma konferencē 2020. gada 27. oktobrī, INTERFRAME-LV kā viens no programmas pieciem projektiem ir devis nozīmīgu ieguldījumu izvirzīto uzdevumu izpildē. Tas vēl jāpārvērš rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanai izmantojamā formā.

2021. gada 20. janvārī LLU ESAF sadarbībā ar VPP projektu INTERFRAME-LV rīko zinātnisku semināru, veltītu profesora E. Grinovska atcerei "DAŽĀDĪBA ZINĀTNES PĒTĪJUMOS ” (pdf).

2020 

2020. gada 29. jūnijā Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā (RTA) notika projekta INTERFRAME-LV (valsts pētījumu programmā (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", 2019-2021) trešais reģionālais forums par digitalizāciju - "Digitālie rīki uzņēmējdarbības atbalstam Latgales reģionā". Pandēmijas laikā uzkrātās pieredzes ietekmē pasākums šajā forumu ciklā pirmoreiz norisinājās attālināti. Vispirms līdzīgi kā forumos citos reģionos tēmas fonu iezīmēja INTERFRAME-LV vadītāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore Baiba Rivža, raksturojot pašreizējo digitālo vidi pasaulē un Latvijā; un LLU profesors Pēteris Rivža, iepazīstinot ar mākslīgo intelektu (MI) un tā izmantošanu uzņēmējdarbībā. Atklājot forumu, RTA rektore profesore Iveta Mietule uzsvēra Latgales reģiona lielos svarīgos uzdevumus informācijas un komunikācijas  tehnoloģiju (IKT) jomā - nodrošināt vispārēju mobilā tīkla pārklājumu un  iestāžu pāreju uz digitālo vidi. Reģiona pārstāvji iepazīstināja ar digitalizācijas attīstības tendencēm Rēzeknes novadā un Latgalē kopumā. Plašāk šeit (pdf). 

2020. gada 12.-15. maijā Latvijas Lauksaimniecības Universitātē (LLU) notika 21.  starptautiskā zinātniskā konference "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2020" (21th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2020).

Konferences laikā notika VPP projekta INTERFRAME-LV pētījumu rezultātu prezentācijas: 13. maijā posteru prezentācijas, 14. maijā darbs sekcijās.

Informācija par konferenci: https://conferences.llu.lv/homepg/escrud_2020/home .

Konferencē piedalījās vairāki jaunie zinātnieki LLU doktoranti un LLU vadošie pētnieki, lai prezentētu savus pētījumu rezultātus: tūrisma jomā un viedo teritoriju attīstības iespējām Latvijā, par e- komercijas attīstību un darba iespējām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. aktuālas tēmas.

2020. gada 6. maijā pirmo reizi notika tiešsaistes seminārs, kuru rīkoja LZA LMZN un VPP projekts INTERFRAME-LV sadarbībā ar Ziemeļvalstu Agrāro zinātņu asociācijas (Nordic Association for Agricultural Science) Ekonomikas sekcija. Seminārā piedalījās pārstāvji no Somijas, Dānijas, Islandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Lietuvas un Latvijas. Asociācijai ir senas pētniecības tradīcijas, tā pastāv jau 100 gadus, un galvenais mērķis ir attīstīt agrārās ekonomikas pētījumus Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Asociācijas galvenā pārvalde atrodas Upsalā, Zviedrijā, savukārt, Latvijas Nacionālās asociācijas Ekonomikas sekcijas vadītāja ir akadēmiķe, profesore,Dr.habil.oec. Baiba Rivža.

Ziemeļvalstu agrāro zinātņu asociācija uzsākusi šādu konferenču sēriju iniciatīvu, kas turpināsies līdz 2020. gada nogalei, un, kurā pētnieki no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm piedalās ar prezentācijām un ziņojumiem par reģionā aktuāliem pētniecības jautājumiem. Pirmajā seminārā ar prezentācijām piedalījās Somijas Nacionālās asociācijas Ekonomikas sekcijas vadītājs Jarrko Niemi ar pētījumu "Dzīvnieku veselības ekonomiskās ietekmes analīze cūkkopības sektorā"  ("Analyzing Economics of Animal Health in the Intensive Pig Production Sector") un

Ventspils Augstskolas Zinātņu un attīstības daļas vadītāja, Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centra pētniece, Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante Dace Štefenberga ar pētījumu "Inovācija un sadarbība kā atslēgas faktori policentriskai reģionālai attīstībai" ("Innovation and Cooperation as Key Factors for Polycentric Regional Development". Pētījums ir daļa no promocijas darba, kura vadītājas ir prof. Baiba Rivža un prof. Biruta Sloka. Pētījumā tika izskatītas jaunas pieejas inovāciju definēšanā, sadarbības modeļu attīstības jaunākās tendences, kā arī šo faktoru ietekme uz līdzsvarotu valsts attīstību, ko nosaka visu tās reģionu attīstība, īpaši uzsverot zināšanu centru lomu reģionos. Pētījuma praktiskā daļa veikta, pateicoties dalībai divos valsts pētījumu programmas projektos: "Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā" (EKOSOC-LV) ietvaros un "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā"  (INTERFRAME-LV) ietvaros.

Virtuālie semināri tiek plānoti katru mēnesi, tajos būs iespēja piedalīties gan ar prezentācijām, gan kā klausītājiem ikvienam interesentam. Nākamais seminārs notiks jūnija mēneša sākumā.

2020. gada 26. februārī VPP projekta INTERFRAME-LV rezultāti tika prezentēti Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros rīkotajā forumā "Digitalizācija: iespējas un izaicinājumi".  Forums notika Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē, Valmierā.

Foruma laikā notika VPP projekta INTERFRAME-LV pētījumu rezultātu prezentācija un diskusija par digitalizāciju izglītībā, bija iespēja dzirdēt uzņēmēju pieredzes stāstus, kā arī - piedalīties inovāciju "tirdziņā."

2020. gada 19. februārī Jelgavā mājražojumu veikalā "Amatnieku sēta" sākās projekta INTERFRAME-LV (valsts pētījumu programmā (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", 2019-2021) reģionālo forumu cikls par digitalizāciju uzņēmējdarbībā. Projektā ar šo tēmu strādā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki, tajā skaitā Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja LLU doktorante Ina Gudele, LLU profesors Pēteris Rivža. Ne tikai klātesošajiem mazajiem uzņēmējiem, bet arī kupli pārstāvētajiem LLU studentiem forums sniedza jaunu vērtīgu informāciju. Noslēgumā šitaki sēņu audzētājs Jānis Volksons no Lielplatones "Trubeniekiem" foruma dalībniekiem  sarīkoja sēņu maizes ar sēņu sviesta degustāciju.

Latvijas attīstītā tehnoloģiju infrastruktūra lietderīgāk jāizmanto uzņēmējdarbībā

Foruma vadītāja Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte ievadā uzsvēra, ka gan produkta ražošanu, gan tā nonākšanu līdz patērētājam būtiski ietekmē starpinstitucionālā sadarbība, šajā ķēdē ietilpstot, piemēram, LLU zinātniekiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jelgavas biznesa inkubatoram, pašvaldībām ar struktūrām uzņēmēju atbalstam un tās posmus saistot kopā un darbinot tehnoloģijām.

INTERFRAME-LV vadītāja LLU profesore Baiba Rivža raksturoja pašreizējo digitālo vidi: vēl esam tā sauktās 4. industriālās revolūcijas (pēc Klausa Martina Švāba formulējuma) 1. posmā, kas zīmīgs ar sensoriem, droniem, liela apjoma datu uzkrāšanu, robotiem u.tml. Kardināli mainās veids, kā dzīvojam un strādājam (dzīvosim un strādāsim), notiek robežu izzušana starp fizisko, digitālo un bioloģisko jomu. Šobrīd vēl cilvēks ir galvenais noteicējs, bet 2. posmā daudzās jomās jau roboti pieņems izšķirīgus lēmumus. Profesijas zudīs un nāks klāt jaunas. Robotus grūtāk būs nodarbināt nozarēs, kur nepieciešams cilvēcisks atbalsts un sirds siltums (apkalpojošā joma un brīvā laika serviss), bet fiziskā darba veikšana būs mākslīgā intelekta pārziņā. Tas saistās ar jauna tipa darbaspēka sagatavošanu un apmācību, tehnoloģiju visaptverošu apgūšanu.

ES Kopējā lauksaimniecības politikā (2021-2027) akcentēta mazo un vidējo lauku saimniecību piekļuve tehnoloģijām, kā arī lauksaimnieku un lauku apvidu pilnīga pievienošana digitālajai ekonomikai. Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija ļauj strauji palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, vienlaikus sekmējot vides un klimata ziņā viedu lauksaimniecību. Pagaidām jauno tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā ES ir nevienmērīga.

Pēc Eiropas Komisijas veidotā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2019. gada rādītājiem par dažādām digitalizācijas pozīcijām Latvijā visattīstītākā ir savienojamība un digitālie publiskie pakalpojumi (augstāk par Eiropas vidējo līmeni); bet atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos jeb uzņēmējdarbības digitalizācija, t. sk. interneta izmantošana e-komercijai (zem Eiropas vidējā līmeņa); cilvēkkapitāls (par maz sagatavoto speciālistu).

Nebūt lētticīgiem, neizplatīt lieku informāciju un pārbaudīt saņemto informāciju

Tehnoloģiju izmantošanai tā, lai tehnoloģijas nesāktu izmantot to lietotājus, proti, datu drošībai ikdienā auditorijas nedalītu uzmanību piesaistīja Ina Gudele, minot ap divdesmit apdraudējumu pozīciju. Viens, ka līdz ar tehnoloģijām mūsu dzīvē kopumā ir ļoti krities iespējamais privātuma līmenis ("Kā plikam iziet uz ielas - tādi esam digitālajā vidē!"), bet otrs, ka ar nezināšanu, neuzmanību, aizmāršību un lētticību paši situāciju pasliktinām, iedodam "atslēgas" uz guļamistabām un pat tualetēm.

Cilvēki ikdienā par sevi digitālajā vidē izplata daudz informācijas, ieskaitot ģeolokāciju, personas datus, foto, digitālie rīki paši saimnieka vietā informāciju nosūta uz e-vidi. To diemžēl izmanto arī ļaunprāši un rada finanšu līdzekļu un īpašumu apdraudējumu. Lietu internets (viedie skaitītāji, videonovērošana, datu sensori) un sociālie tīkli ir vislielākais apdraudējums cilvēciskajam faktoram.

Ne septiņreiz, bet daudzkārt vairāk reižu jāapdomā, kādas fotogrāfijas likt digitālajā vidē, jo tās vairs nešķitīs "prikolīgas", kad iznirs no interneta dzīlēm visnepiemērotākajā brīdī - kad vēlēsities kļūt par vadītāju vai deputātu. Savukārt tādai viedierīcei kā novērošanas kamera atstāt ražotāja paroli un to nenomainīt uz personalizētu datu drošības paroli nozīmē ļaut vietu, kur tā uzstādīta, novērot vairākiem simtiem šādu pašu kameru ar vienādu ražotāja paroli īpašnieku. Bet aizmāršības dēļ neizslēgta videonovērošanas kamera, kas dienā uzmanījusi auklīti vai kādu mājās vienu atstātu mājdzīvnieku, vakarā var jūs pašus demonstrēt jebkādā situācijā plašam novērotāju lokam. Arī nenomainīta parole viedajam televizoram ļaus ielūkoties TV lietotāja mājās - ne tikai jūs skatīsieties televizoru, bet televizors skatīsies jūs.

Datoru parolēm tāpat jābūt oriģinālām - oriģinalitāte atmaksājas kā drošība un aizsargātība no uzlauztiem datoriem un šantāžas. Pret viltus sūtījumiem par mantojumu vai krāpniekiem precinieku ādā derēs tikai viens padoms - neesiet lētticīgi un pārbaudiet saņemto informāciju. Uzņēmumos šajās šķietami elementārajās gudrībās ir jāapmāca darbinieki. Tehnoloģijas biznesā var būt labi palīgi, tās lietojot gudri un piesardzīgi.

Mākslīgais intelekts: tuvu 10 Latvijas uzņēmumos jau ir virtuālie asistenti

Pēteris Rivža sniedza priekšstatu par mākslīgā intelekta (MI) attīstības tendencēm.  Jēdzienu "mākslīgais intelekts" 1956. gadā ieviesa Džons Makartijs (John McCarty), bet plašāk pazīstams sabiedrībā tas kļuva 1997. gadā, kad šaha mašīna Deep Blue uzvarēja pasaules čempionu Gariju Kasparovu. Tomēr MI strauji attīstījies tieši pēdējā laikā, jo ir uzlabojušās tehnoloģijas, daudzkārt palielinājies datu apjoms. Pastāv MI iedalījums 3 veidos: šaurs (vājš), kāds tas ir pašreizējā posmā, - mašīnintelekts, kas izmanto dabiskās valodas apstrādi, tāds ir arī, piemēram, "Google" tulkotājs, roboti ar tērzēšanas prasmēm, kuri ir ieprogrammēti mijiedarbībai ar cilvēkiem personalizētā, dabiskā veidā.

Vispārīgajam MI būtu jābūt tikpat spējīgam kā cilvēkam; pārākajam MI jau būtu jāpārspēj cilvēks it visā, ieskaitot lēmumu pieņemšanu un emocionālās attiecības. MI pamatā tomēr ir mākslīgie neironi ar dažām ieejām, cilvēka bioloģisko neironu sistēma ir daudz spēcīgāka ar tūkstošiem ieeju un nesalīdzināmi aktīvākām saziņas iespējām.

Latvijā arī ir izveidots rīcības plāns, nosakot, ka valsts sektora ieguldījumiem MI jāsasniedz 25 miljoni eiro līdz 2030. gadam; jāsagatavo priekšlikumi VPP izveidei IKT jomā, integrējot tajā MI komponentu; nacionālajos vai nozares plānošanas dokumentos, pašvaldības attīstības plānos jāiekļauj izvērtējums par automatizāciju un MI izmantošanu.

MI pašreizējais lietojums: mašīntulkošana - "Tildes" tulkojumi par 64,9% atbilst cilvēka tulkojumam, "Google" par 52,1%, kas abos gadījumos ir augsts rādītājs; virtuālais asistents (čatbots, sarunbots, tērzēšanas bots jeb robotprogrammatūras) - uzņēmumam jāizvērtē, vai klientu un ienākošo jautājumu plūsma ir tik liela, lai būtu nepieciešams virtuālais asistents, tomēr pie noteikta jautājumu apjoma tas dod lielu darba stundu ietaupījumu un ar laiku arī finansiālu ietaupījumu; attēlu analīze; robotika; lielu apjoma datu analīze un uz tās balstīta prognozēšana; lēmumu pieņemšanas automatizācija un atbalsts.

Tuvu 10 Latvijas uzņēmumos jau ir virtuālie asistenti, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam - Toms, Lauku atbalsta dienestam - Varis, SIA "Tele 2" - Ieva utt. Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) ir uzsācis inovatīvas virtuālo asistentu koplietošanas platformas izveidi publiskās pārvaldes iestāžu vajadzībām. Projekts tiek īstenots, izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Tādējādi katrai iestādei nav jāveido savs virtuālais asistents no nulles.

Ieguvumi no virtuālā asistenta ir, piemēram, spēja labi sadalīt zvanu plūsmu un uzņēmumi var samazināt zvanu centru darbinieku skaitu pat vairākkārtīgi; īpaši noderīgi uzņēmumiem, kuriem liela daļa klientu atrodas ārvalstīs, arī citās laika joslās; uzņēmumi ar jauniešu mērķauditoriju, jo viņi vēlas jautājumus uzdot rakstiski un sagaida ātras atbildes. Populārākā virtuālā asistente pasaulē ir Sofija, skaistākā - Erika.

MI jomā LLU ir izstrādāti vairāki maģistra un bakalaura darbi, piemēram, par dziļās mašīnmācīšanās metožu izmantošanu kokmateriālu bojājumu noteikšanai, sejas atpazīšanas sistēmas prototipa izstrāde.

Mazajam uzņēmējam arī nepieciešama digitālā platforma, lai nesāktos stagnācija

Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes galvenais speciālists mūžizglītības jautājumos Jānis Erno iepazīstināja ar digitālajām iespējām pašvaldībā un uzņēmējdarbībā. Jelgavas novadā 2015. gadā tika izveidots Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) ar 14 pieņemšanas punktiem - 13 novada pagastos un administratīvajā ēkā Pasta ielā 37, Jelgavā. Tuvāk dzīvesvietai iedzīvotājiem tiek sniegtas konsultācijas un praktiska palīdzība. Gadā no iedzīvotājiem tiek saņemts aptuveni pustūkstotis elektronisku iesniegumu, vairāk nekā tūkstotis elektroniski parakstītu dokumentu un viņiem nosūtīts vairāk nekā tūkstotis elektroniski sagatavotu dokumentu, samazinot papīra formāta dokumentu apriti.

Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai: iespēja piedalīties dažāda mēroga izstādēs; projektu ietvaros izveidotas amatnieku darbnīcas; konkursi «Uzņēmēju gada balva», «Esi uzņēmējs Jelgavas novadā»; preču zīmes «Vietējais ražotājs - novada lepnums» izveide un attīstīšana; pieejams tirdzniecības aprīkojums; gadatirgu organizēšana; semināru, apmācību, t. sk. digitālo prasmju apgūšanas, pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana u.c.

Foruma diskusijā, kurā piedalījās  arī uzņēmējas Daiga  Latkovska un Ināra Mālkalne, izskanēja atziņa, ka mazajiem uzņēmējiem pagaidām vēl rūpes par pamatbiznesu ir svarīgākas nekā digitālo attīstības tendenču īstenošanu praksē. Taču digitālā platforma ir neizbēgama arī mazajiem uzņēmējiem, lai nesāktos stagnācija.

Sagatavoja Ausma Mukāne

2020. gada 19. februārī Jelgavas novada domē notika Zemgales Forums: Digitālie rīki uzņēmējdarbības atbalstam Zemgales reģionā, kuru organizēja VPP projekts INTERFRAME-LV sadarbībā ar Jelgavas novada domi.

Forumu atklāja VPP projekta Interframe vadītāja Baiba Rivža ar ziņojumu par digitālo vidi un tās iespējām uzņēmējdarbībā. Forumā piedalījās Interneta asociācijas priekšsēdētāja Ina Gudele un klātesošos iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par datu drošību ikdienā un jaunākajām tehnoloģijām un LLU profesors Pēteris Rivža par mākslīgo intelektu uzņēmējdarbībā. Ar savu pieredzi par digitālajiem rīkiem pašvaldībā iepazīstināja Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte.

Forumā turpinājumā notika diskusija, kurā piedalījās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, iedzīvotāji, zinātnieki, mācībspēki: Ināra Mālkalne, Ina Gudele, Edīte Bišere, Modrīte Pelše, Tatjana Lejava, Daiga Latkovska u.c. Diskusiju vadīja: Līga Lonerte.

2020. gada 14. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika valsts pētījumu programmas (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" (2019-2021) LZA īstenotā projekta INTERFRAME-LV domnīca. Tajā visi projekta partneri rezumēja paveikto pirmajā darba gadā un iezīmēja galvenos pēctecīgi otrajā gadā veicamos darbus. Sanāksmē piedalījās arī Inguna Paredne no Studiju un zinātnes administrācijas un zinātnieks Eižens Eteris (Eugene Eteris), 2018. gadā iznākušās grāmatas "Latvia in Europe and the world: growth strategy for a new centennial" ("Latvija Eiropā un pasaulē: izaugsmes stratēģija jaunai simtgadei") autors.

Ir bāze attīstības modelēšanas uzsākšanai

LZA īstenotā projekta „Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža vispirms analizēja visu  dalībnieku kopējo veikumu 2019. gadā (Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) - pētniecības pamatvirziens uzņēmējdarbības digitalizācija u.c. digitalizācijas iespēju efektīva  izmantošana; Latvijas Universitāte (LU) - sabiedrības radikalizācijas ekonomiskās sekas; Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) - klimata pārmaiņu ierobežošana un adaptācija klimata pārmaiņām; Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) - personības un sociālo struktūru faktoru ietekme uz rīcībspēju un uzskatiem par drošību). Projekta darba rezultāti 2019. gada nogalē tika prezentēti arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) kopā ar VPP pārējo 4 projektu rezultātiem.

Baiba Rivža uzsvēra aktivitāti vietējo un starptautisko konferenču rīkošanā pētījumu rezultātu publiskošanai un popularizēšanai, konferencēs ir sniegti vairāk nekā 70 ziņojumi; ir jau publicēti un iesniegti 62 zinātniskie raksti, t. sk. datu bāzēs SCOPUS un Web of Science indeksētos izdevumos vairāk nekā 10; tuvu iesniegšanai un tapšanas stadijā ir 5 doktora promocijas darbi. Tika pievērsta uzmanība tādai darba formai kā pētniecības procesā tapušā intelektuālā īpašuma nodošana ar līgumu tā lietošanai un izmantošanai praksē - tā ir jāizmanto intensīvāk kā viens no pētniecības rezultātu popularizēšanas un zināšanu pārneses veidiem. Tā, piemēram, LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta galvenās speciālistes Ingas Eihenbergas pētījums par vietējās attīstības atbalstam paredzēto programmu "LEADER" nodots Finanšu institūcijai "Altum". Kā arī LLU ir noslēgti vēl citi intelektuālā īpašuma nodošanas līgumi, vairāki saistībā ar digitalizāciju.

Baiba Rivža vērsa uzmanību uz to, ka INTERFRAME-LV darba otrajā gadā jārod kopsaucējs atsevišķo pētījumu rezultātu izmantošanā Latvijas izaugsmes modelēšanai starptautiskā kontekstā, projekta noslēdzošajā gadā modelim tiekot jau pilnībā izveidotam, un tas tiktu prezentēts kopējā monogrāfijā. Vēl plašāks uzdevums turpmākajos divos gados ir VPP visu 5 projektu rezultātu koncentrēšana Latvijas attīstības modelī. Tas nozīmē atsevišķo projektu dalībnieku ciešākas sadarbības nepieciešamību turpmākajā VPP īstenošanas gaitā. Viena no darba formām informācijas apmaiņai un ideju gūšanai, kā arī testēšanai ir reģionālie forumi.

Turpinās datu apstrāde, augstskolu konferencēs veltītas sekcijas INTERFRAME-LV

INTERFRAME-LV projekta LU pētnieku grupas vadītāja Inna Romānova saistībā ar pētniecības virzieniem (sabiedrības radikalizācijas ekonomiskās sekas, ģeogrāfiskā noslāņošanās, sabiedrības novecošana un noslāņošanās) minēja gan 2019. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas par gatavība protestēt pret iedzīvotāju interesēm neatbilstošiem pašvaldību lēmumiem, par publiskās pārvaldes iestāžu sadarbību ar iedzīvotājiem, par sociālo uzņēmējdarbību, par digitālo demokrātiju u.c.; gan ekspertu aptaujas par sociālā mārketinga attīstības iespējām, par uzņēmējdarbības attīstību un iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā, par profesionālo izglītību kā nozīmīgu līdzekli iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai. LU zinātnieki ir bijuši aktīvi sadarbībā ar ministrijām, attiecīgām tautsaimniecības nozarēm.

LU 2020. gadā aicina piedalīties konferencēs, no kurām pirmās būs jau visai drīz: 10. martā INTERFRAME-LV tiek veltīta sekcija LU 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē;  aprīlī būs LU un RTU kopīgā Studentu zinātniskā konference.

RSU pētnieku grupas vadītājs Sergejs Kruks informēja, ka tiek turpināta iepriekšējā gadā veikto aptauju datu apstrāde tādās tēmās kā: rīcībspējas līmenis, psiholoģiskais līmenis (individuālā anomija, iemācītā bezpalīdzība), kolektīvās rīcībspējas līmenis (sociālais kapitāls), rīcībspējas skaidrojums indivīda psiholoģijas un sociālo struktūru un resursu pieejamības kontekstos. Secinājumi ir tādi, ka individuālo rīcībspēju nereti bremzē tieši valsts struktūras, koncentrējoties vairāk uz sodu nekā uz palīdzību. Lielais uzdevums ir sociālās drošības sistēmas izveide. Pētnieki arī turpina lauka darbu ģimenes uzņēmumos - tiek noskaidroti ģimenes biznesa plusi un arī mīnusi, bet uzticība ģimenei ir liela. RSU 29. aprīlī INTERFRAME-LV ir veltīta sekcija 6. konferencē "Veselība un personības attīstība: starpdisciplinārā pieeja".

AREI pētnieku grupas vadītāja Ligita Melece pievērsa uzmanību tam, ka Latvija ir viena no divām Eiropas Savienības valstīm, kas vēl nav izstrādājusi klimata pārmaiņu samazināšanas un adaptācijas stratēģiju, un arī iestrādnes attiecas tikai uz piejūru.  Pētot un salīdzinot Eiropas, Baltijas jūras reģiona un Baltijas valstu klimata pārmaiņu un adaptācijas programmas, kā arī pētījumus aprakstot 10 dažāda līmeņa publikācijās, ir tapis skaidrs, ka Latvijā ir vienkāršota pieeja klimata jautājumiem. AREI ar pētījumu rezultātiem un secinājumiem vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī rezultātus izplatīs diskusijās ar politikas veidotāju, nozaru, NVO un sabiedrības pārstāvjiem;  piedalīsies zinātniskās konferencēs, tāpat kā iepriekšējā gadā.

LLU pētnieku grupas vadītāja Andra Zvirbule iepazīstināja ar detālu zinātniskās pētniecības darba plānu un  ļoti konkrēti iezīmētiem darba uzdevumiem, t. sk. vēlamā tautsaimniecības un sabiedrības modeļa izveides stratēģisko pamatvirzienu noteikšana. Ekonomikā tas nozīmē digitalizācijas pozitīvās ietekmes pilnīgu izmantošanu; pārvaldībā - pārvaldītāju un pārvaldāmo optimāli komunicējoša sistēma radikalizācijas procesu regulēšanai; izglītībā - ekonomiskās izglītības uzlabošana, pilnveidojot formālo izglītības sistēmu un izvēršot mūžizglītības sistēmu; zinātnē izvēršami zinātniskie pētījumi par cilvēku zināšanu, prasmju nozīmi valsts drošības un iedzīvotāju labklājības kāpināšanā. Kā mēdz teikt, kaut ko jaunu nevar iegūt ar veciem līdzekļiem. Lai sasniegtu citādu rezultātu, šajā gadījumā ilgtspējīgu un straujāku attīstību, domāšanai un rīcībai jāmainās.

2019

2019. gada 22. decembrī par VPP projekta INTERFRAME-LV zinātnieku izaicinājumiem, pētot Latvijas tautsaimniecības attīstības un digitalizācijas iespējas raidījumā "Dzīvīte brīvdienās": https://youtu.be/p7L1vvpUNSc

2019. gada 13. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) kā valsts pētījumu programmu (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai"administrējošajā institūcijā notika šīs VPP visu 5 projektu, tajā skaitā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta INTERFRAME-LV, darba sanāksme. Tajā projektu vadītāji sniedza pārskatu par pirmajā gadā paveikto un iezīmēja tālākās atsevišķo projektu sadarbības iespējas, t. sk. kopējas monogrāfijas izveidi un izdošanu VPP realizācijas laikā (2019-2021). Sanāksmi vadīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte zinātnes politikas plānošanas jomā Lana Frančeska Dreimane.

Starpdisciplināra VPP sociālajās un humanitārajās zinātnēs: modeļu definēšana atbildīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanai un ietekmei uz valsts attīstību un ilgtspēju

Akadēmiķe Baiba Rivža prezentēja LZA īstenoto projektu Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" (sadarbības partneri Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) - pētniecības pamatvirziens uzņēmējdarbības digitalizācija; Latvijas Universitāte (LU) - sabiedrības radikalizācijas ekonomiskās sekas; Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) - klimata pārmaiņu ierobežošana un adaptācija klimata pārmaiņām; Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) - personības un sociālo struktūru faktoru ietekme uz rīcībspēju un uzskatiem par drošību. Kopumā tā ir  strukturālo pārmaiņu procesu analīze un prognoze pasaulē, Eiropas Savienībā, Baltijas valstīs un padziļināti Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības sistēmā.

Par INTERFRAME-LV pētījumiem ir sniegti jau 76 ziņojumi vietējās un starptautiskās konferencēs, ir publicēti un iesniegti 62 zinātniskie raksti, t. sk. vairāk nekā 10 datu bāzēs SCOPUS un Web of Science indeksētos izdevumostapšanas stadijā ir 5 doktora promocijas darbi. Notiek dalība starptautiskajos projektos ("Vērtspapīru tirgus attīstības iespējas Baltijas valstīs", "Meta klasteris Japānas tūrisma tirgus piesaistei") un ir iesniegti jauni pieteikumi starptautiskajos projektos ("Apvārsnis 2020" projekts par lauku attīstību; ES lauksaimniecības veicināšanas politikas novērtējums - iekšējie un trešo valstu tirgi u.c.).

Projektos ir jābūt arī šādiem zinātniskajiem un akadēmiskajiem rezultātiem. Nereti zinātnes uztvere un izpratne, sabiedrībā kopumā un arī varas līmenī, ir šauri merkantila jeb komerciāli tirdznieciska - cik naudas kāds pētījums vai izgudrojums dos jau rīt. Zināšanu pārnese un komercializācija, protams, ir ļoti svarīga zinātnes daļa, bet tai ir arī citas tikpat nozīmīgas funkcijas - cilvēkresursu jeb zinātnes darbinieku veidošana, iesaiste starptautiskos projektos un procesos, zinātniski pamatotu atziņu bāzes radīšana zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšanai ikvienā jomā, proti, rīcībpolitikas ietekme. Sanāksmē izskanēja viedoklis, ka gan lēmējvarā, gan izpildvarā joprojām dominē politiski, nevis zinātniski pamatoti lēmumi.

Rezultātu popularizēšana un rīcībpolitikas ietekme gan izpratnes par zinātni un tās nozīmi maiņai, gan pārejas no politiskiem uz zinātniski pamatotiem lēmumiem sekmēšanai tāpēc ir viens no visas VPP un katra projekta uzdevumiem. Baiba Rivža piedalījās jaunā Nacionālā  Attīstības plāna (NAP 2027) ekspertu grupā, paužot viedokli, ka zinātnei jābūt visu attīstības jomu un nozaru pamatā. Daudz par projekta rezultātiem ir stāstīts un rakstīts masu medijos.

Dr. geogr. Zaiga Krišjāne sniedza pārskatu par to, kā norit projekts „Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem", DemoMig (īsteno LU sadarbībā ar LLU un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA)), uzsverot līdzās zinātniskajiem rezultātiem (15 zinātniskie raksti augstas citējamības u.c. izdevumos, 4 sekmīgi maģistra darbi, 30 ziņojumi starptautiskās un vietējās konferencēs) arī zinātnes komunikācijas jeb "zinātnes integrācijas diplomātijas" veidošanu, sadarbību ar nozari, nozaru ministriju pārstāvjiem un ieguldījumu rīcībpolitikas plānošanā. Izmantotas arī tādas darba formas kā reģionālās ideju darbnīcas (5), populārzinātniskās lekcijas, vasaras skola, informācija sociālās saziņas tīmekļa vietnēs - visvairāk Facebook.

Pārējie 3 VPP projekti ir īpaši vērsti uz kultūrvēsturiskajā mantojumā saņemtās zināšanu bāzes izpēti, paplašināšanu un tajā atrodamo likumsakarību sasaisti ar nākotnes attīstību, sevišķi valsts drošības, pilsoniskās un iekļaujošās sabiedrības, etnisko un sociālo grupu lomas aspektā.

Dr. hist. Vija Daukšte iepazīstināja ar projektu „Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" (īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu). Galvenais ir LNB bagāto fondos guļošo resursu padarīšana par redzamiem un dzirdamiem, t. sk., lai tie tiktu izmantoti tālākajā pētniecībā, kā arī, lai tos varētu iepazīt un uztvert plašāka sabiedrība.

Sava auditorija ir jau  izveidojusies tādai aktivitātei kā "Letonikas lasījumi", piemēram, "Asja Lācis. Avangarda inženiere" un vienlaikus izstāde par pasaulē  ar šādu vārdu pazīstamo latviešu režisori, aktrisi, pedagoģi Annu Lāci. Izstāde "Neredzamā bibliotēka" dod ieskatu kādreizējo Latvijas muižu bibliotēku krājumos, privātajās bibliotēkās, ir izveidots katalogs, kā arī buklets par materiāliem skolēniem. Tiek turpināta hernhūtisma jeb Brāļu draudžu rokrakstu kolekcijas digitalizācija - šī 18. gadsimtā no Vācijas uz Vidzemi atceļojusī kustība tiek uzskatīta par pirmo nācijas atmodu, kā arī dod neaizstājamu liecību par latviešu zemnieku dzīvi. Vija Daukšte pievērsa uzmanību tādai problēmai kā cilvēkresursu trūkums seno vācisko rokrakstu, kuros ir Latvijas kultūrizglītības un tautsaimniecības vēsture,  atšifrēšanai un jaunas vērtīgas informācijas iegūšanai.

Dr. hist. Guntis Zemītis prezentēja paveikto projektā „Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" (īsteno Latvijas Universitāte sadarbībā ar Daugavpils Universitāti).  Ir jau izveidoti 2 rakstu krājumi, daudz zinātnisko publikāciju; notikusi dalība vairāk nekā 30 konferencēs; veikti lauka pētījumi par katoļu dievnamu tekstilijām, par izglītības iegūšanu staļinisma laikā, par starpetnisko komunikāciju; notikušas izstādes, piemēram, par ebrejiem Latgalē; rīkoti pasākumi, piemēram, par pēckara bruņoto pretošanos Baltijas valstīs un Polijā un cīņu par brīvību.

Zīmīgs ir izdoto Latvijas vēsturnieku II kongresa materiālu krājuma nosaukums "Vēstures zinātne Latvijā - 27 gadi pēc neatkarības atjaunošanas. Joprojām krustcelēs?", kas norāda uz iespējamām pārmaiņām vēstures izpētes tradīcijās, metodoloģijas attīstību pašā zinātnē. Katrā ziņā zinātniskie pētījumi vēsturē ir ļoti nozīmīgi Latvijas drošības aspektā - tie parāda, ka pie dažādām valstiskām kolīzijām lielākoties noveduši iekšējie procesi, nevis ārējās ietekmes.

Dr. hist. Gatis Krūmiņš projekta „Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību" (īsteno ViA sadarbībā ar RSU) realizācijā izcēla pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu ar jaunām politiskām pieejām un šo jauno rīcības modeļu izstrādi, turklāt stratēģiskajai komunikācijai un integrācijai jānotiek 3 līmeņos - reģionālajā (lokālajā), nacionālajā un pārnacionālajā (eiropeiskajā). Decembra sākumā ViA notika Ziemeļvalstu starpkultūru komunikācijas tīkla konference, apmēram 40 pasaules zinātniekiem dodot iespēju iepazīt Latvijas kultūru un vēsturi.

Saistībā ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā un šī notikuma 30. gadadienu 2020. gada 4. maijā tiks izdota monogrāfija "Latvijas valsts dibinātāji un atjaunotāji". Projekta noslēgumā iecerēta starptautiska konference un krājuma Latvijas valsts atjaunošanas starptautiskās atzīšanas kontekstā atvēršana. Notiek aktīva informācijas izplatīšana medijos,  dokumentāli raidījumi skatāmi Youtube kanālā.

VPP projektu tālākā sadarbība

Lai līdzās zinātniskajiem un akadēmiskajiem ieguvumiem nonāktu arī līdz rīcībpolitikā noderīgiem un izmantojamiem scenārijiem un modeļiem, atlikušajos 2 VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" īstenošanas gados atsevišķo 5 projektu dalībniekiem aktīvi jāsadarbojas. Vidusposma rezultātu izvērtēšanai 2020. gada pavasarī paredzēta kopīga konference, kā arī  zinātnieki ir aicināti savstarpēji piedalīties atsevišķo projektu konferencēs un citos pasākumos.

Sevi attaisnojusi aktivitāte ir reģionālie forumi, kuros ir ne vien iespēja dalīties ar pētījumu rezultātiem, bet arī iegūt atgriezenisko saiti par konkrētām nostādnēm, uzklausīt jaunus viedokļus. Tas ir nākamo gadu uzdevums. Tāpat kā VPP kopīgas monogrāfijas veidošana un izdošana.

Sagatavoja Ausma Mukāne

2019. gada 15. novembrī jau 5. reizi valsts pētījumu programmu pētnieki piedalās starptautiskā videokonferencē, kuru rīko LLU sadarbībā ar Varšavas Dzīvības zinātņu universitāti. Iepriekšējos gados tā bija VPP EKOSOC - LV, bet šogad jaunās VPP projekta INTEFRAME - LV pētnieki. 5. Starptautisko videokonferenci "TRENDS IN REGIONAL DEVELOPMENT IN THE EU COUNTRIES 2019" atklāja VPP projekta INTEFRAME - LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža un LLU prorektore prof. Irina Arhipova, savukārt ar referātiem uzstājās prof. Pēteris Rivža, Laila Kundziņa, Sandris Ancāns, Ina Gudele, Tatjana Lejava, Zane Vītoliņa un posterus prezentēja Lilita Ābele, Aija Eglīte, Sandra Lejniece, Rolands Feldmanis, Vera Hohlova, Maira Leševica, Inta Ostrovska, Liene Leikuma - Rimicāne, Aija Pilvere- Javorska, prof. Irina Pilvere, Olga Šulzingere.

2019. gada 31. oktobrī un 1. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika III Starptautiskais Ekonomikas Forums "UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTS: traucējoši faktori, zinātnē balstītie risinājumi & starptautiskā sadarbība".

Foruma mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības vides attīstību, veltot lielāku uzmanību uzņēmējdarbības attīstību traucējošo aspektu izzināšanai un sniedzot zinātniski pamatotās rekomendācijas mērķtiecīgas valsts un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas darbības pilnveidošanai. III forumā tiek turpināta I un II Ekonomikas Forumā sekmīgi iedibinātā prakse, ka Forums kalpo par platformu zinātnieku, uzņēmēju un politiķu pieredzes apmaiņai un sadarbībai, stimulējot ārvalstu un vietējo investīciju ienākšanu un inovatīvu tautsaimniecību ilgtermiņā.

Foruma pirmās dienas plenārsēdē uzrunu teica VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja, Dr. habil. oec, prof. Baiba Rivža. Otrajā dienā notiks VPP projekta INTERFRAME-LV sekcija: Digitālie risinājumi kā efektīvs rīks uzņēmējdarbības vides straujākai attīstībai, kuru moderatorēs Dr. habil. oec., prof. Baiba Rivža un Dr. prof. Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente. Sekcijā ar ziņojumiem piedalīsies VPP projekta INTERFRAME-LV partneraugstskolu vadošie docētāji, pētnieki un doktoranti no LLU, LU un citām Latvijas augstskolām - Vidzemes Augstskolas, Liepājas Universitātes, Ventspils Augstskolas, Biznesa augstskolas Turība, Banku Augstskolas, kā arī pārstāvji no Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta.

2019. gada 31. oktobrī - 1. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta (LZA EI) organizētajā III Starptautiskajā ekonomikas forumā par atbalstu uzņēmējdarbībai pasākuma otrajā dienā sekcijā "Digitālie risinājumi kā efektīvs rīks uzņēmējdarbības vides straujākai attīstībai" strādāja projekta INTERFRAME-LV pētnieki (VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai"). Sekcijas darbu moderēja projekta INTERFRAME-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Dr. Signe Bāliņa. Piedalījās arī zinātnieki no Baltkrievijas.

Pēc DESI Latvijā visattīstītākie ir digitālie publiskie pakalpojumi un savienojamība, bet atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos, cilvēkkapitāls un e-komercija

Ziņojumos kopā ar stenda referātiem tika prezentētas gandrīz divdesmit tēmas, sākot no Latvijas kopējās situācijas Eiropas Komisijas veidotā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) kontekstā līdz izglītības un mūžizglītības uzdevumiem ekonomiskās vides digitalizācijā, kā arī digitalizācijas izmantošanai pašā izglītības procesā.

Kā uzsvēra akadēmiķe Baiba Rivža,  Pasaules ekonomikas foruma dibinātāja un izpilddirektora profesora Klausa Martina Švāba formulētā ceturtā industriālā revolūcija prasa gan jaunu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu, gan jauna veida darbaspēka sagatavošanu un apmācību. Jauno tehnoloģiju jomas: mākslīgais intelekts, liela apjoma dati, lietu internets, mākoņskaitļošana, kiberdrošība, autonomie roboti, virtuālā realitāte, simulācija, viedie sensori, blokķēdes  tehnoloģija decentralizētas un nemanipulējamas informācijas nodrošināšanai, kā arī digitālās ētikas attīstība u.c.

Pēc 2019. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa ziņojuma 28 ES dalībvalstu vidū Latvija ierindojas 17. vietā (salīdzinātās pozīcijas: savienojamība, digitālo tehnoloģiju integrācija, cilvēkkapitāls, digitālie publiskie pakalpojumi, interneta pakalpojumu izmantošana) ar rādītāju 50,03; ES vidējais - 51,96; visaugstāk novērtētajās Skandināvijas valstīs - ap 70. Tāpēc, ka Latvijā ir plaši pieejami ātrdarbīgie un īpaši ātrdarbīgie fiksētie un mobilie platjoslas tīkli  un arvien lielāks iedzīvotāju skaits ikdienā izmanto e-pakalpojumus, vislabākie rādītāji ir pozīcijās: savienojamība un digitālie publiskie pakalpojumi. Savienojamībā ar 8. vietu un rādītāju 65,2 Latvija ir virs ES vidējā - 59,3 un virs Igaunijas - 62,0, kā arī Lietuvas - 50,8. Digitālos publiskos pakalpojumos ar 7. vietu un rādītāju 73,7 Latvija ir virs ES vidējā - 62,9.

Latvija savukārt atpaliek no ES vidējiem rādītājiem, kā arī abām Baltijas valstīm digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmējdarbībā, attiecīgi ES - 41,1; Lietuvā - 49,7; Igaunijā - 39,2 un Latvijā - 25,8, ieņemot 24. vietu. Cilvēkkapitāla jomā Latvijai ir 21. vieta ar rādītāju 44,4, bet ES vidējais - 48. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tomēr trūkst digitālo pamatprasmju, kā arī  darba tirgū augošais pieprasījums pēc IKT speciālistiem diemžēl netiek apmierināts - to tiek sagatavots par maz. Vienlaikus uzņēmumiem vairāk vajadzētu ieguldīt darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanā, pašiem cilvēkiem piedalīties mūžizglītībā.  LIKTA ir īstenojusi IKT speciālistu augsta līmeņa kursu jaunāko tehnoloģiju jomā.

Viens no iemesliem zemiem rādītājiem digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmējdarbībā ir arī tas, ka Latvijas uzņēmumi vāji izmanto e-komercijas piedāvātās iespējas. Piemēram, tikai 10 % mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē, ES vidēji - 17 %, un vēl uz pusi mazāk ārpus valsts. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētījumā par e-komerciju kā inovācijas sekām Latvijā un Lietuvā tiek secināts, ka e-tirdzniecībā aktīvāka ir Lietuva. Piegādātāju un pircēju uzrādītie e-komercijas pozitīvie un problemātiskie aspekti: pozitīvie no piegādātāju viedokļa - dod iespēju komunicēt ar patērētājiem un palielināt neto apgrozījumu, no pircēju viedokļa - piekļuve vēlamajai precei / pakalpojumam no mājām; negatīvie aspekti piegādātājiem - speciālistu trūkums, pircējiem -  internetā pieejamā informācija par preci ir nepietiekama, piegādes laiks par garu. Tie ir nākotnē risināmie jautājumi.

Pētnieki Ilona Dubra un Daniels Vladimirovs prezentēja tēmu par biznesa procesu automatizācija MVU, jo ekonomikas digitālajai pārveidei ir svarīga tieši MVU digitalizācija un visu tās sniegto priekšrocību izmantošana. MVU lieli automatizācijas risinājumi ne vienmēr ir izdevīgi, bet efektīva ir vairāku mazu uzdevumu un funkciju digitalizācija un automatizācija, kas var samazināt izmaksas un celt produktivitāti. Ir jāpārskata organizatoriskā struktūra, jāizmanto modernāki rīki, t. sk. mākoņskaitļošana, biroja lietotnes ar plašu funkciju klāstu, jāeksperimentē un jāatrod labākie pielāgotie risinājumi produktīvākam darbam.

Intensīvāku un elastīgāku prasmju apguvi, īpaši mūžizglītības formā

Liela daļa ziņojumu bija veltīti mūsdienīgai uzņēmējdarbības izglītībai, kas ietver arī digitālās prasmes. Tā Vidzemes Augstskolas profesore Maira Leščevica iepazīstināja ar digitalizētas profesionālās apmācības specifiku zaļi orientētajiem mikrouzņēmējiem Baltijā. Uzmanība tiek pievērsta tādām kategorijām kā ilgtspējīgs bizness, bioekonomika, aprites ekonomika, ekosistēmas, atbildīgs patēriņš. Turklāt tiek uzsvērtas atšķirības starp zaļo uzņēmējdarbību, kas nozīmē tradicionālo uzņēmējdarbību ar uzsvaru uz atbildīgu attieksmi pret vidi, līdz minimumam samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku, un bioloģisko produktu un izejvielu ražošanu jeb zaļo biznesu, kura pamatā ir  ekoloģiskie aspekti un kas jāpierāda ar dažādiem "eko" sertifikātiem vai licencēm.

Vēl Maira Leščevica pastāstīja par Igaunijas un Latvijas sadarbību Nordplus projektā - ar intensīviem apmācības moduļiem rast inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbības studiju, t. sk. mūžizglītības piedāvājuma, attīstībai. Tas ietver radošo uzņēmējdarbību, iepazīšanos ar viedo pilsētu digitalizācijas izaicinājumiem, mācības darbavietā u.c.

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētniece Ligita Melece dalījās pētījuma par digitālās apmācības iespējām lauku apvidos rezultātos. Ar ITK ietilpīgu zināšanu aktivitāšu, t. sk. uzņēmējdarbības lauksaimniecības pārtikas ražošanas, tūrisma, biomasas u.c. jomās, palīdzību ir iespējams veicināt lauku teritoriju attīstību. Pētījumā tika salīdzinātas Baltijas reģiona valstis un atsevišķās pozīcijās ES 28 valstis. Secinājumi, ka Latvijā lauku apvidos nepieciešami plašāki atbalsta pasākumi, t. sk. daudz izvērstākas un elastīgākas mūžizglītības formā, gan digitālo prasmju apgūšanā, gan uzņēmējdarbībā. Piemēram, lai gan Latvijā kopumā ir laba digitalizācijas infrastruktūra un savienojamība, ne visur laukos tas tā ir. Bet īpaši mūžizglītībā ir svarīgas tālmācības iespējas, tiešsaistes kursi, neformālā mācīšanās arī ārpus izglītības sistēmas.

Dace Štefenberga no Ventspils Augstskolas akcentēja to, ka inovatīva reģionālā attīstība ir līdzeklis visas valsts uzplaukumam. Latvijai jāattīstās policentriski.

Latvijas Universitātes (LU) zinātnieku Birutas Slokas, Ilzes Buliginas, Jura Dzelmes, Gintas Toras pētījums par sociāli atstumtās iedzīvotāju daļas labāku iesaistīšanu digitalizācijā arī sasaucas ar iepriekš uzsvērto plašākas un pieejamākas mūžizglītības izvēršanu, t. sk. sociāli atstumto slāņu kontaktu un motivācijas radīšanai, lai pārtrauktu "apburto loku" - nav kontaktu, nav zināšanu, nav motivācijas. Citā LU zinātnieku pētījumā par darbā balstītu profesionālo izglītību apkopotā pieredze apstiprina iespējami elastīgāku mācību formu izmantošanas lietderību labāku mācību rezultātu un prasmju apguvju sasniegšanā, t. sk. digitālās un uzņēmējdarbības prasmes.

LU pētnieks Eduards Lielpēters digitālās vides lietderīgākai izmantošanai piedāvā uzlabot un attīstīt valsts pārvaldes iestāžu dialogu ar pilsoņiem; Kate Čipāne, Inga Jēkabsone, Emīls Volgasts digitalizācijas izaicinājumiem pievērsušies Latvijas reģionu mājsaimniecību griezumā - lai paaugstinātu ienākumus, būtiski ir samazināt prasmju neatbilstību darba tirgus piedāvājumiem, un arī tāpēc ir nepieciešama mūžizglītības pieejamība ikvienam neatkarīgi no   dzīvesvietas vai vecuma. Evija Dundure (LU) pētījusi, kā brīvprātīgos pensiju uzkrājumus ietekmē to pārstāvēšana digitālajās pārdošanas platformās - visu triju Baltijas valstu salīdzinājums.

Salīdzinājumam ar citām valstīm ir arī tūlītējs efekts

Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pārstāvja Oļega Koļedas prezentācija bija veltīta sociālās uzņēmējdarbības attīstībai ar digitalizācijas rīku palīdzību. Visizplatītākās sociālās uzņēmējdarbības formas Baltkrievijā ir: komercuzņēmumi, kurus izveidojušas bezpeļņas organizācijas vai indivīdi, lai risinātu sociālās vai vides problēmas; individuālie uzņēmēji; reliģiskās darbnīcas, kuru mērķis ir sniegt nodarbinātību un rehabilitāciju neaizsargāto grupu pārstāvjiem, piemēram, cilvēkiem ar alkohola un narkotiku atkarību, bijušajiem cietumniekiem; ar ārvalstu kapitāla (galvenokārt ārvalstu NVO, starptautisku organizāciju) līdzdalību nodibināti kopīgi komercuzņēmumi ilgtspējīgai sociālo / vides problēmu risināšanai, kas lielākoties atkarīga no ārvalstu ieguldījumiem.

Jaunuzņēmumu, inkubatoru, apmācības platformu un programmu izveidošana, t. sk. uzņēmējdarbībā un digitalizācijā, galvenokārt notiek ar Vācijas federālās valdības atbalsta programmas Baltkrievijai, ANO Attīstības programmas, ES atbalsta programmas palīdzību. Veidojas arī vietējie fondi, kas atbalsta sociālos projektus. Baltkrievijā pastāv digitālās ekonomikas un informācijas sabiedrības attīstības valsts programma līdz 2020. gadam, ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, zinātnes un tehnoloģiju stratēģija līdz 2040. gadam.

Starp problēmām viesis minēja: atšķirīgas dažādu paaudžu digitālās zināšanas, ierēdņu zemo digitālās kompetences un IKT prasmju līmeni, dažādu teritoriju un sociālo grupu digitālās iekļaušanas trūkumu, IKT speciālistu nepietiekamību pie salīdzinoši augstas algas, likumdošanas nepilnības uzņēmējdarbības, t. sk. sociālās, un digitalizācijas regulēšanā. Baltkrievijā vēl nav sociālās uzņēmējdarbības likuma kā tas ir Latvijā. Par vairākām pozīcijām var uzskatīt, ka Latvijai šī "skola" jau aiz muguras, bet daudzi vēl attīstāmi un regulējami procesi priekšā kā vienai, tā otrai valstij.

Aijas Pilveres-Javorskas, Irinas Pilveres un Baibas Rivžas  no LLU pētījums "Kapitāla struktūra: vai tā ir tik atšķirīga? Baltijas un Ziemeļvalstu salīdzinājums" par biržā kotēto uzņēmumu kapitāla struktūras rādītājiem ir noderīgs uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem. Viens no secinājumiem ir, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem Ziemeļvalstīs ir ievērojami vairāk tādu aktīvu, kas tiek finansēti no parāda, nevis no pašu kapitāla, savukārt Baltijā biržas sarakstā iekļautie uzņēmumi savu aktīvu finansēšanai salīdzinājumā ar pašu kapitālu ir izmantojuši mazāk parāda, kas norāda uz zemāku atkarību no ārējā finansējuma.

Ritas Vanagas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prezentācija bija veltīta finanšu regulatoru darbam un finansēšanas pieredzei ārzemēs.

Procesu starptautiskai izpētei un salīdzinājuma iespēju rašanai arī precīzākām Latvijas nākotnes prognozēm, kāds ir INTERFRAME-LV uzdevums, ir arī tūlītējs efekts. Faktu analīzē balstīts salīdzinājums parāda, no vienas puses, kad savu valsti novērtējam nepelnīti zemu, un, no otras puses, kad jābeidz mīņāties uz vietas un straujāk jāvirzās uz priekšu.

Sagatavoja Ausma Mukāne

2019. gada 22. oktobrī par aktualitātēm saistībā ar finansējumu izglītībai un zinātnei un par VPP projekta INTERFRAME-LV pētījuma rezultātiem Rīga TV24 raidījumā TOP5 Anša Bogustova vadībā viesojās LZA akadēmiķe, LLU profesore Baiba Rivža. Raidījuma ieraksts: https://xtv.lv/rigatv24/video/4OW7qMr67vY-22_10_2019_zinu_top_5

2019. gada 2.-5. oktobrī VPP projekta INTEFRAME-LV vadītāja akad. Baiba Rivža piedalījās Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas kongresā "Zinātne, uzturs un veselība", kurš norisinājās Minskā. B. Rivža kongresa plenārsēdē uzstājās ar ziņojumu "Research in food production and security for Latvia Society needs" un iepazīstināja klātesošos klausītājus ar Latvijas pētījumiem un pieredzi VPP INTERFRAME-LV projekta ietvaros.

Kongresu "Zinātne, uzturs un veselība" Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Pārtikas zinātniski - praktiskais centrs rīko jau otro reizi, tajā tiek diskutēts par dažādām tēmām pārtikas jomā, kā arī veselības aizsardzībā, par bērnu un sportistu uztura problēmām. Kongresā piedalījās gandrīz 200 dalībnieki no 6 pasaules valstīm - Polijas, Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Baltkrievijas.

Vairāki ziņojumi un paneļdiskusija kongresā bija saistīta ar pārtikas ražošanu, uzņēmējdarbības nozīmi reģionu izdzīvošanā un attīstībā, kā arī ar viedo attīstību, viedo specializāciju u.tml. 

2019. gada 20.-21. septembrī VPP projekta INTERFRAME - LV pārstāvji piedalījās starptautiskā konferencē The 12th Jonas Pranas Aleksa International Interdisciplinary Scientific conference "Development of the State Vision", kuru organizēja Šauļu universitāte (Lietuva).   Konferencē piedalījās VPP projekta INTERFRAME - LV vadītāja akad. Baiba Rivža un LLU  doktorante Vera Hohlova un RSU doktorante Diāna Kalniņa. 

2019. gada 16. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā, INTERFRAME-LV" (viens no pieciem projektiem valsts pētījumu programmā (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", 2019-2021) darba sanāksme, lai apkopotu pirmā gada deviņos mēnešos paveikto un precizētu tālākos uzdevumus. INTERFRAME-LV īstenotājs ir LZA sadarbībā ar šādiem galvenajiem partneriem un šādu tēmu sadalījumu starp tiem: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, LLU (digitalizācijas ekosistēmas ar stratēģisku virzību uz ražošanas ekosistēmu digitalizāciju); Latvijas Universitāte, LU (sabiedrības radikalizācijas ekonomiskās sekas, ģeogrāfiskā noslāņošanās, sabiedrības novecošana un noslāņošanās); Rīgas Stradiņa universitāte, RSU (neelites cilvēku rīcībspēja, sociālā kapitāla izmantošana, identitātes un drošības jautājumi, drošības koncepts); Agroresursu un ekonomikas institūts, AREI (klimata pārmaiņu raksturs un ietekme Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā, identificējot apdraudētākās nozares, klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumi ES un Latvijā).

Paveikts jau daudz un strādāts arī vasarā

Projekta vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža sniedza kopējo pārskatu par  projektu tā norises pirmajā nepilnajā gadā. Par uzsākto pētījumu rezultātiem ziņots jau 26 konferencēs: 7 referāti plenārsēdēs, 20 referāti projektu semināros, 44 ziņojumi sekcijās. Tapušas 30 starptautiskās publikācijas. Šī zinātniskā domu apmaiņa ir ļoti nozīmīga galarezultātu un secinājumu veidošanā, īpaši jauno zinātnieku pieredzes iegūšanā, kā arī projekta rezultātu popularizēšanā.

Projekta būtība ir Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību - ekonomisko vidi, dabas vidi un sociālo vidi - novērtēt un prognozēt dažādu globālo norišu kontekstā (skat. attēlu). "Panta rei" - jau senie grieķi bija novērojuši, ka viss plūst un mainās, un arī katrā no šo svarīgāko globalizācijas procesu grupām Latvijai ir savi uzdevumi. Bet projekts, no vienas puses, palīdz saredzēt, kur valstī pārmaiņas ir par lēnām vai vispār nenotiek, un, no otras puses, kā novērst nevēlamās pārmaiņas vai kā tām sagatavoties.

Jūlijā INTERFRAME-LV projekta vadītāja Baiba Rivža piedalījās Preiļu NVO Centra un Preiļu Sieviešu kluba organizētajā vasaras skolā "Atelpa - 2019" un prezentēja pētījumu "Digitalizācija, izglītība, sabiedrība", kura viens no secinājumiem, ka pat Baltijas valstu vidū atpaliekam e-komercijā. Vērtējot izglītības procesus, nav pieņemams un atbalstāms publiski izskanējušais viedoklis par ierobežojumu noteikšanu vidusskolas beidzēju iestājai augstskolā. Tad Latvija attālinātos no Eiropas un pasaules masu augstākās izglītības tendences - Eiropas attīstītākās valstis no elitāras augstākās izglītības uz masu augstāko izglītību pārgāja jau 70. gados, Latvija lielākam skaitam studentu augstskolu durvis atvēra 90. gados. Jādomā arī par sabiedrības kvalitāti un ne tikai šauri pragmatiski, ka visi nestrādā savā specialitātē u.tml. Augstākā izglītība ir cieši saistīta ne tikai ar darba tirgu, bet arī ar personības attīstību. Turklāt Latvijā jau tāpat trūkst apmēram 3000 dažāda līmeņa datorspeciālistu, kuru būs nepieciešams arvien vairāk.

Jūnijā LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē (BVEF) notikušajā kolektīvās monogrāfijas "Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi", kas izstrādāta uz VPP EKOSOC-LV (2914-2018) bāzes, iezīmējās demogrāfijas pētījumu pēctecīga turpināšanās jaunā perioda VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi" pat divos projektos - INTERFRAME-LV, kur LU ir sadarbības partneris, un projektā DEMOMIG, ko LU realizē sadarbībā ar LLU un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA). Pētniecībā ietvertais jaunais tautas ataudzes jēdziens paplašina  demogrāfijas tēmas ierasto ietvaru no individuālā ģimenes līmeņa līdz pārveidi un izmaiņas prasošajam sabiedrības līmenim. Šoruden izskanējusi laba ziņa, ka 1. klasē sākuši mācīties vairāk bērnu nekā iepriekš.

LU, LLU un RSU notikušajās vietējās un starptautiskajās konferencēs ziemā un pavasarī tika uzrādīta virkne risināmu problēmu. Piemēram, LU BVEF, sistēmiski novērtējot nabadzību un materiālo atstumtību, izvirzīja problēmu, ka līdz ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanos un vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību svarīgi samazināt prasmju neatbilstību, attīstīt dažāda veida iesaisti pieaugušo izglītībā un profesionālajā apmācībā, mūžizglītībai jābūt tiešām visa mūža garumā un pieejamai ikvienam neatkarīgi no dzīvesvietas vai vecuma. Tāpat tika uzrādītas problēmas par Baltijas jūras akvakultūras potenciāla nepietiekamu izmantošanu, tehnoloģiju vides lielākas sasaistes nepieciešamība ar digitālās demokrātijas attīstīšanu,  sabiedrības līdzdalību un uzticēšanos pārvaldei.

INTERFRAME-LV sadarbībā ar Baltijas valstu zemkopības ministrijām un Eiropas Komisijas  Lauksaimniecības pētniecības pastāvīgo komiteju (SCAR, Standing Committee on Agricultural Research) aprīlī LZA  rīkoja  semināru par bioekonomiku, kas  arī ietver ekonomikas, sociālās un dabas vides līdzsvarošanu. Latvijā bioekonomikas attīstība galvenokārt ir saistāma ar bioresursu primāro ražošanu un pārstrādi, zemes racionālu izmantošanu, bioresursos balstītu pakalpojumu izvēršanu. Te ir plašas iespējas starpdisciplīnu zinātņu sadarbībai.

Viena no INTERFRAME-LV aktivitātēm ir arī dalība ekspertu grupās par Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritātēm 2021.-2027. gadam. Akadēmiķe Baiba Rivža piedalījās ekspertu grupas "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" apspriedē, profesors Sergejs Kruks (RSU) piedalījās Ministru kabineta sēdē par NAP.

Joprojām jautājums - kā rokās ir valsts dzīvotspēja?

INTERFRAME-LV pārstāvēto institūciju pētījumu grupu vadītāji darba sanāksmē līdzās projektā paveiktajam prezentēja arī tuvākā laika aktivitātes. Dr. oec. Inna Romānova (LU) informēja par dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs ar 25 referātiem, publicētiem 8 zinātniskiem rakstiem starptautiski recenzētos izdevumos (6 indeksēti SCOPUS un/vai Web of Science). LU 2020. gadā ir paredzētas 3 zinātniskas konferences saistībā ar INTERFRAME-LV veikto pētījumu tēmām. Vēl šogad LU ir pieteikusi dalību ar 12 ziņojumiem LZA Ekonomikas institūta rīkotajā III starptautiskajā ekonomikas forumā "BUSINESS SUPPORT: Critical Points, Science-Based Solutions & International Cooperation" / "BIZNESA ATBALSTS: kritiskie punkti, uz zinātni balstīti risinājumi un starptautiskā sadarbība" no 30. oktobra līdz 1. novembrim.

Ekonomikas institūta direktore Dr. Ņina Linde visus klātesošos aicināja piedalīties šajā forumā, atgādinot, ka 1. novembrī vienas darba grupas temats ir "Digitālie risinājumi kā efektīvs rīks biznesa vides ātrākai attīstībai" un sasaucas ar INTERFRAME-LV pētījumiem.

LLU komandas (vadītāja Dr. oec. Andra Zvirbule) devumā Baiba Rivža izcēla līgumu slēgšanas praksi par zinātnisko darbu intelektuālā īpašuma (šajā gadījumā 3 maģistra darbu) nodošanu praktiskai lietošanai. Tā, piemēram, Tatjanas Tihankovas pētījumu rezultātu apkopojums "Digitalizācijas izvērtējums Latvijas augstskolās" nodots Latvijas Interneta asociācijai.

Starp LLU veikumiem projektā ir: apkopota informācija par tautsaimniecības strukturālajām izmaiņām pasaulē, padziļināti - Eiropas Savienībā un izvērsti - Latvijā 2009.-2018. gadā. Uz šīs informatīvās bāzes plaši analizēta zināšanu ekonomikas (kā HT un MHT rūpniecības bloka, tā arī zināšanu ietilpīgo pakalpojumu) vertikālā un horizontālā attīstība. Te svarīgs ir konstatējums, ka dominējošais nav iedzīvotāju blīvums teritorijā vai attālums no Rīgas, bet gan  rezultātus nosaka cilvēku ieinteresētība un gatavība darboties atbilstoši mainīgajiem apstākļiem, t. sk. arī vietējo pašvaldību ieinteresētība pārmaiņās un atbalsta sniegšana.

LLU turpina aptauju "Kā rokās ir valsts dzīvotspēja?", citu mērķu starpā, lai salīdzinātu ar 2017. gadā veiktās aptaujas rezultātiem. Tā kā 4. industriālās revolūcijas centrā ir digitalizācija, veikta uzņēmējdarbības struktūru vadītāju  un darbinieku aptauja par e-vides izmantošanu.

Dr. sc. inf. Sergejs Kruks iepazīstināja ar RSU veikumu INTERFRAME-LV, izceļot apjomīgas aptaujas anketas veidošanu par pētāmajiem jautājumiem indivīda līmenī, iedziļinoties tādos tematos kā iemācītā bezpalīdzība, sociālais kapitāls, individuālā psiholoģija u.c. Tas sasaucas ar LLU pētnieku konstatēto, ka dominējošā loma konkrētu rezultātu sasniegšanā ir cilvēku attieksmei.  AREI  pārstāve Dr. oec. Ligita Melece līdzās vairākām notikušām un ieplānotām konferencēm uzsvēra sagatavotos 5 projektu pieteikumus ES pētniecības un inovāciju programmai Horizon 2020. Darba sanāksmē piedalījās arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš, Dr. oec. Veronika Bikse kā INTERFRAME-LV pētnieki.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju un zinātnes administrācijas Zinātnes projektu nodaļas vadītāja Inguna Paredne pievērsa uzmanību tam, ka visiem VPP 5 projektiem jāorientējas uz kopēju rezultātu apkopojumu. Tā kā šajā posmā atšķirībā no iepriekšējo gadu prakses VPP  nav viens konkrēts personalizēts vadītājs (kopumā VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" pārrauga IZM), projektu vadītājiem, t. sk. INTERFRAME-LV, pašiem jāuzņemas iniciatīva sadarboties. Kā solis šajā virzienā bija programmas projektu vadītāju tikšanās augustā Aizkalnē, Preiļu novadā.

Sagatavoja Ausma Mukāne

2019. gada no 24. augusta līdz 2. septembrim Albenā (Bulgārijā) norisinājās VI Starptautiskā multidisciplinārā sociālo zinātņu un mākslas konference SGEM 2019 (VI International Multidisciplinary Scientific Conference ON Social Sciences & Arts, SGEM 2019). Konferencē piedalījās un projekta INTERFRAME - LV rezultātus prezentēja projekta INTERFRAME - LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, pētnieces RTA rektore IVETA Mietule un DU prorektore Maija Burima.

SGEM konferences ir labi pazīstamas un tiek atzītas par vieniem no prestižākajiem notikumiem Starptautiskajā zinātniskajā pasaulē. Konferences organizatori ārkārtīgi lepojas ar saviem izcilajiem zinātnes sasniegumiem, augstu ietekmes faktoru un veiksmīgu starptautisku atzinību. SGEM konferences aptver visas sociālo zinātņu un mākslas jomas, sākot no sendienām līdz pat mūsdienu zinātnes jomām, kopumā 28 zinātnes jomas. Visi pieņemtie dokumenti pēc salīdzinošās izvērtēšanas tiek publicēti konferences rakstu krājumā (ISSN 2367-5659), un ik gadu tie tiek iesniegti izvērtēšanai un indeksēšanai Zinātnes tīklā - Clarivate, ELSEVIER products - Mendeley, CrossRef, EBSCO, ProQuest, RSCI (Russian eLibrary - РИНЦ), Google Scholar, CiteULike, British Library un daudzi citi. Visi pieņemtie dokumenti saņem unikālu DOI numuru, kas nepieciešams, lai tos atpazītu starptautiskajās zinātniskajās datubāzēs.

VPP projekta INTERFRAME-LV 2019. gada 2. pusgada plānotās aktivitātes

- 6th International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences and Arts SGEM 2019, Albena, Bulgaria, 24 August - 2 September, 2019 (piedalās akad. B. Rivža);
- Projektu vadītāju un darba grupas otrā sanāksme 16.09. LZA (datums vēl tiks precizēts);
- The 12th Jonas Pranas Aleksa International Interdisciplinary Scientific conference "Development of the State Vision", 20-21September, 2019 (piedalās projekta vad. akad. B. Rivža un projekta pētnieki);
- Nordic association for agricultural science (NJF) vadības saiets, Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. oktobrī 2019 (piedalās projekta vad. akad. B. Rivža un projekta pētnieki)
- III International Economic Forum, Latvian Academy Of Sciences, Riga, 31 October - 1 November 2019 (piedalās projekta vad. akad. B. Rivža un projekta pētnieki)https://www.economicforum.lv/
- 34th IBIMA conference, Madrid, Spain, 13-14 November 2019 (piedalās L. Āzena)
- Trends In Regional Development in the Eu Countries 2019/ Video konference LLU sadarbībā ar Varšavas Dzīvības universitāti 15. novembrī 2019 (piedalās projekta vad. Akad. B. Rivža un pētnieki);
- LZA prezidija sēdes (2 reizes mēnesī) LZA LMZN sēdes (1 reizi mēnesī).

2019. gada 31. jūlijā notika VPP projekta INTEFRAME- LV  dalība Preiļu NVO Centra un Preiļu Sieviešu kluba organizētā Vasaras skolā "ATELPA- 2019" . Pasākuma ietvaros tika klātesošie iepazīstinātināti ar VPP projektu INTEFRAME- LV: ģeopolitisko un starptautisko procesu ietekme uz Latvijas valsts tautsaimniecību un sabiedrību un to dažādo ietekmes faktoru specifiskās izpausmes Latvijā.

VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja, akadēmiķe Baiba Rivža nolasīja referātu: ‘'Digitalizācija, izglītība, sabiedrība".

2019. gada 6. augustā RTA rektore Iveta Mietule piedalījās valsts pētījumu programma "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projektu vadītāju tikšanās, kurā tika diskutēts par šīs programmas ietvaros īstenoto projektu sadarbības iespējām un sagaidāmajiem rezultātiem. Pasākuma ietvaros notika arī viena no projektiem vasaras skolas „Kodarīt ar vietu?" atklāšanas pasākums, kur RTU rektore I. Mietule teica uzrunu studentiem. I. Mietule klātesošos iepazīstināja ar VPP projekta INTEFRAME - LV 1. pusgada rezultātiem:

Ziņojumi starptautiskās konferencēs - 24:
Referāti plenārsēdēs - 6;
Ziņojums sekcijās - 42;
Referāti projektu semināros - 19.
Starptautiskās zinātniskās publikācijas - 30;
Uzsākti 4 pētījumi;
Dalība 9 starptautiskos projektos u.c.

2019. gada 28. jūnijā līdz 5. jūlijam VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja akad. Baiba Rivža piedalījās SGEM GEO starptautiskā konference Albenā (Bulgārijā). Konferencē piedalījās  pārstāvji no 15 valstīm, Latvija tika plaši pārstāvēta, jo piedalījās kolēģi  ar multidisciplināriem  pētījumiem no 5 augstskolām, tai skaitā no LLU, RISEBA, Ventspils augstskolas u.c.

Akad. B.Rivža starptautiskās konferences orgkomitejas locekle uzrunāja konferences dalībniekus plenārsēdē un iepazīstināja ar jauno VPP projektu INTERFRAME- LV.

2019. gada 27. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē (BVEF) tika atvērta kolektīvā monogrāfija "Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi", kas izstrādāta uz valsts pētījumu programmas (VPP) EKOSOC-LV (2914- 2018) bāzes. Demogrāfijas pētījumi pēctecīgi turpinās jaunā perioda  VPP  "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi" divos projektos - Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotajā projektā INTERFRAME-LV, kur LU ir sadarbības partneris, un projektā DEMOMIG, ko LU realizē sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA).

LU rektors Indriķis Muižnieks izcēla VPP nozīmi tādu lielu tēmu kā demogrāfija u.c. pētniecībā, kas jāveic starpinstitucionāli un starpdisciplināri plašākam zinātnieku lokam, bet VPP finanšu atbalsts būtībā ir nepieciešams visās nozarēs. Atvērtā monogrāfija ir viena no labajām dāvanām  LU simtgadē.

BVEF dekāns Gundars Bērziņš uzsvēra grāmatas iznākšanas aktualitāti - valdība ir deklarējusi datos balstītu lēmumu pieņemšanu, bet monogrāfijā ir vērtīgs materiāls administratīvi teritoriālās reformas veikšanai, tāpat jaunā posma Nacionālajā attīstības plānā (NAP) jāiekļauj demogrāfijas risinājumi, lai samazinātu citas tautsaimniecības riska zonas. Turklāt izdevumā atklājas ne tikai faktiskā situācija, bet arī teorētiskā plānošana, kas ir ļoti būtiski zinātnes nozares attīstībā, jo mainās nostādnes, kā skaitīt cilvēkus u.tml. Tas ir noderīgs materiāls studiju procesā, fakultātē tiek attīstītas doktora līmeņa studijas demogrāfijā.

Monogrāfijas zinātniskais redaktors Juris Krūmiņš prezentāciju sāka ar faktu, ka 1919. gada 29. septembrī Latvijas Augstskolas atklāšanā tūdaļ aiz Valsts prezidenta Jāņa Čakstes runāja tautsaimnieks Jānis Balodis, uzsvērdams demogrāfiskās situācijas nozīmi valstī. Monogrāfijas nosaukumā ietvertā tautas ataudze, sabiedrības atjaunošana ir jauns jēdziens, kas paplašina šīs tēmas ierasto ietvaru no individuāla, ģimenes līmeņa līdz sabiedrības līmenim - dabisks sabiedrības attīstības process, kas prasa pārveidi un izmaiņas ierastajās struktūrās un procesos, t. sk. demogrāfijā. Šī monogrāfija ir sagatavota, balstoties uz paveikto VPP EKOSOC-LV projektā "Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus, veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai Latvijas tautsaimniecības transformācijai", kura rezultāti līdz ar pārējo 9 projektu rezultātiem ietverti arī EKOSOC-LV kopējā monogrāfijā "Simtam pāri. Viedā Latvija", kas tika atzīta par vienu no 10 zinātnes sasniegumiem 2018. gadā.

Atvērtās monogrāfijas otra zinātniskā redaktore Zaiga Krišjāne vairāk pievērsās jaunajam DEMOMIG projektam "Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem", kas ir turpinājums EKOSOC-LV iesāktajam darbam.

VPP EKOSOC-LV un jaunā projekta INTERFRAME-LV vadītāja Baiba Rivža  minēja, ka VPP darba rezultātā ir ne tikai izveidotas gandrīz 10 monogrāfijas, bet arī aizstāvēti 35 promocijas darbi. Iepriekšējai VPP ir bijis liels sinerģiskais efekts. Budžetā būtu katras nozares ministrijai jāatvēlē  daži miljoni VPP īstenošanai. INTERFRAME-LV projektā "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā" uzsākto pētījumu iestrādņu prezentēšana universitātēs liecina par tautsaimniecībā un studijās noderīgu rezultātu potenciālu.

Sagatavoja Ausma Mukāne

2019. gada no 11.-14. jūnijā Ašhabadā notika Turkmenistānas Zinātņu akadēmijas organizēta Starptautiskā konference „Zinātne, tehnika un inovatīvās tehnoloģijas labklājības laikmetā" ("Наука, техника и инновационные технологии в эпоху могущества и счастья"). Konferencē piedalījās 13 valstu zinātnieki un uzņēmēji - no Bulgārijas, Spānijas, Japānas, Tadžikistānas, Latvijas, Korejas, Marokas, Krievijas, Baltkrievijas, Turkmenistānas, Ukrainas, Kazahstānas un Polijas.

Latviju starptautiskajā konferencē pārstāvēja LZA VPP EKOSOC-LV un VPP projekta INTERFRAME- LV vadītājas asistente un pētniece Ligita Āzena, kurā piedalījās sekcijas darba grupā "Informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas" ar ziņojumu "Viedās specializācijas izvērtēšanas kritēriji Latvijā" (Evaluation of smart specialisation influence indicators in the Latvia), un uzsvērta viedo tehnoloģiju nozīmi, veidojot viedu pilsētvidi. Ziņojumā tika izmantoti VPP EKOSOC-LV un VPP projekta INTERFRAME- LV pētījuma rezultāti.

2019. gada 16. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) realizētā projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā -  INTERFRAME-LV" (VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi") ietvaros Latvijas Universitātē  (LU), kas ir šī projekta dalībnieks, norisinājās jau otrā konference, šoreiz starptautiskā līmenī. Foruma darbu moderēja INTERFRAME-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Biruta Sloka. Konferencei bija sagatavotas 16 pētījumu tēmu prezentācijas un 19 stenda referāti.

Vienuviet piedāvājums un pieprasījums

INTERFRAME-LV līdzās cilvēkkapitāla attīstībai, starptautisko procesu izpētei un gatavošanās jaunajam Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Horizon posmam ir mērķis izvērst ciešāku zinātnes un prakses kopdarbību, t. sk. lēmumu pieņemšanas līmenī. Iespēju konferencē piedalīties ministriju pārstāvjiem plaši izmantoja Labklājības ministrija, darbiniekiem gan uzdodot metodoloģiskas dabas jautājumus, gan iesakot pētījumos papildu iekļaujamos un apskatāmos aspektus.

Konferences laikā raisījās arī praktiķu ierosinātas diskusijas. Tā, piemēram, kad Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) doktorante Ina Gudele prezentēja pētījumu par digitālo tehnoloģiju izmantošanu Latvijas lauku tūrisma attīstībā un dalījās informācijā, ka tomēr daudzi komersanti par moderno rīku neizmantošanas iemeslu minējuši zināšanu trūkumu, auditorijā izvērtās diskusija par IT speciālistu sagatavošanu Latvijā - ir par maz. Kopumā pēc digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI), kas atspoguļo ES dalībvalstu progresu digitalizācijas jomā,  2018. gada rādītājiem Latvija sāk nedaudz zaudēt pozīcijas, bet ne tāpēc, ka pie mums kļuvis sliktāk - citi sākuši intensīvāk izmantot tehnoloģijas, nedrīkstam atslābt.

LU doktorants Eduards Lielpēters pamatoja tehnoloģiju izmantošanu jauniešu plašākai iesaistei publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā un digitālās demokrātijas veidošanā Latvijā. Iedzīvotāju līdzdalība politiskajos procesos ir zema, iestādes komunikāciju vairāk veido ar konsultatīvo struktūru (padomju) starpniecību (bet tieši jauniešus mazāk interesē institucionālās formas), nevis izmanto elektronisku jautājumu un atbilžu saziņu, ir jāpāriet uz divvirziena komunikāciju. Viens no vēlamajiem veidiem būtu iestādes uzturēta mobilā lietotne vai līdzdalības aplikācija viedtālrunim. Attālinātība un atsvešinātība komunikācijā pakāpeniski samazina iedzīvotāju interesi par vēlēšanām un piedalīšanos tajās. Piemēram, jauniešu līdzdalība iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās bija zem 20 procentiem.  Turklāt ir pamats apgalvojumam, ka nepiedalīšanās pirmajās vēlēšanās jaunietim veido ieradumu to nedarīt arī tālāk, viņš tiek "pazaudēts" kā vēlētājs. Digitālā vide jāizmanto lietderīgāk - gan izglītošanai un informēšanai, gan divpusējai saziņai.

LU profesora Ata Bērziņa pārstāvētajā demogrāfijas pētniecības jomā jau iepriekšējo pētījumu laikā, t. sk. VPP EKOSOC-LV ietvaros, izvērtusies cieša sadarbība gan ar Labklājības ministriju, gan ar citām demogrāfiju pārraugošajām struktūrām valdībā un parlamentā. Jaunajā ar INTERFRAME-LV vienā VPP esošajā demogrāfijai un migrācijai veltītajā DemoMig projektā akcents ir likts uz  norisēm reģionos, ieskaitot "smadzeņu cirkulāciju" starp reģioniem. Projekta uzdevums ir izstrādāt pētniecībā balstītus ilgtspējīgus rīcībpolitikas risinājumus iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas jautājumos, zinātnieku un politikas veidotāju sadarbības turpināšana ir abpusēji nepieciešama.

Zinātnieku un politikas veidotāju komunikācija ir svarīga arī pensiju sistēmas iespējamā uzlabošanā. Larisa Bule, LU, saistībā ar pētījumu par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējas problēmām uzsvēra, ka sistēma ir sociāli apdraudēta, lai arī šobrīd vēl finansiāli ilgtspējīga, un pētījuma mērķis ir veicināt sociālo stabilitāti. Arī Latvijai jāattīstās saskaņā ar ES vadošo struktūru izvirzītā Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principiem publiskajā atbalstā / sociālajā aizsardzībā un iekļautībā (t. sk. minimālie ienākumi, ienākumi un pensijas vecumdienās), līdzās vēl divām pozīcijām - vienādām iespējām darba tirgus pieejamībā un taisnīgiem darba apstākļiem. Darba ņēmēju un pašnodarbināto pensijām jābūt samērīgām ar iemaksām un pienācīgu ienākumu līmeni un cilvēka cienīgas dzīves nodrošinošām. Ir konkrēti zinātniski kritēriji arī  kategoriju "pienācīgs", "cienīgs", "taisnīgs" mērīšanai. Ir jātiecas uz nabadzības mazināšanu un labklājības paaugstināšanu visām iedzīvotāju grupām. Uz to virza arī Ingas Jēkabsones, LU, prezentētais pētījums par  materiālo nenodrošinātību Latvijas reģionos.

Lēmumu pieņēmējiem jāpierod pie zinātnes instrumentiem

Ludmila Aleksejeva, Daugavpils Universitāte (DU), prezentēja pētījumu par viedo pārvaldību kā attīstības instrumentu vairāklīmeņu pieejā, līdz pat uzņēmuma līmenim, skatot šo viedās pārvaldības dimensiju Latgalē. Jau iepriekšējā VPP EKOSOC-LV tika izstrādāts jauns instruments vieduma mērīšanai - viedās attīstības indekss ar kritērijiem četrās dimensijās: uzņēmējdarbība, resursi, pārvaldība, iedzīvotāji, un šajā pētījumā padziļināti ir pievērsta uzmanība pārvaldībai. Viens no secinājumiem, ka dažāda līmeņa vadītājus ir jāizglīto par zinātnes instrumentiem, jāmudina tos lietot. Tā var lauzt destruktīvus stereotipus, piemēram, par Latgales depresivitāti. Katrai teritorijai ir savs īpašais potenciāls un tāpēc katra vieta attīstās atšķirīgi, pastāv izaicinājums atrast vietas īpašās iespējas un tās izmantot, ko vislabāk palīdz paveikt zinātnes instrumenti. Tā pat negatīvākajā situācijā var atklāties pirmajā acumirklī nesaredzamas pozitīvas tendences.

Zaiga Ozoliņa, LU, iepazīstināja ar pētījumu par akvakultūras izaugsmes potenciālu, attīstības fāzēm un iespējamiem risinājumiem Baltijas jūras reģionā starptautisko ekspertu skatījumā. Lai arī jūra aizņem 1/3 Latvijas teritorijas, kā resurss tā tiek izmantota vienveidīgi, galvenokārt zvejniecībā. Pēc ekspertu vērtējuma, pagaidām jūras un piekrastes devums valsts kopējā ekonomikā ir nenozīmīgs, bet šo situāciju ir iespējams mainīt, apgūstot jaunus veidus jūras resursa izmantošanā un veicot arī būtiskus grozījumus normatīvajā regulējumā. Viens no veidiem varētu būt gliemeņu audzēšana, kas vienlaikus nozīmētu arī aļģu savākšanu un ūdens attīrīšanu, un pārstrāde, īpaši klimata pārmaiņu apstākļos. Par pētījumu ir informēta Zemkopības ministrija, kāds zvejnieks jau gatavojas eksperimentam ar gliemenēm. Varētu attīstīties zaļais mārketings, uz produkta uzlīmēm norādot vides ieguvumus.

Ekonomiskā uzvedība ekonomiskajai drošībai

Inna Dovladbekova, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), pētījumā par indivīdu ekonomisko uzvedību labklājības nodrošināšanas un uzņēmējdarbības attīstības kontekstā izcēla ekonomiskās drošības aspektu. Cilvēkam ekonomiskā drošība nozīmē spēju panākt un uzturēt sev svarīgu dzīves līmeni, tas nosaka viņa ekonomisko uzvedību un ekonomiskos lēmumus - lai sasniegtu ekonomisko drošību. Tas ir saistīts arī ar gatavību uzņemties risku. Šādā aspektā Latvijā nav pētīti ģimenes uzņēmumi, pat nav precīzas statistikas, cik to ir, bet, piemēram, Vācijā to skaits ir ļoti liels. Pētījums pievērsīsies šai uzņēmējdarbības formai Latvijā.

LU maģistrantes Yinglu Xu, Ķīna, pētījuma tēma - radikalizācijas ekonomiskās sekas, ar mērķi novērtēt radikalizācijas iespējamo negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, analizējot Grieķijas, Itālijas un ASV piemērus. Svarīgi nepārprast radikalizācijas saturu un nejaukt to, piemēram, ar terorismu. Ekonomikas kontekstā radikalizācija var stimulēt valdību veikt ekspansīvu fiskālo politiku ar augstu budžeta deficītu, protekcionisma tirdzniecības politiku, kā tas ir bijis vērojams gan Eiropā, gan Amerikā. Tas neveicina ekonomisko drošību.

Izglītība augstai nodarbināmībai

LU doktorante Anita Līce pētījumā par profesionālās izglītības vadību nodarbināmības veicināšanai, proti, kā izglītība palīdz cilvēkam atrast darbu, analizēja sistēmas plusus un mīnusus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tika pievērsta uzmanība tādiem statistikas datiem, ka 36% reģistrēto bezdarbnieku ir ar profesionālās izglītības kvalifikāciju, tiesa, liela daļa ar sen iegūtu; tuvāko gadu laikā mainīsies 42% pamatprasmju. Panākumus profesionālās izglītības vadībā veicinājusi modernizēta infrastruktūra, sadarbība ar darba tirgus partneriem un darba devēju organizācijām, pedagogu tālākizglītība, programmu atjaunināšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām u.c.; profesionālās izglītības vadību bremzē ilgtermiņa plānošanas un stratēģijas, institūciju savstarpējas koordinācijas trūkums, finansējums nesedz reālās izmaksas, zemas algas, profesionālo priekšmetu pedagogu trūkums u.c. Īpašu risinājumu prasa tāds jautājums kā augstais audzēkņu atbirums - būtu nepieciešama elastīga individualizēta pieeja gan labākajiem, gan ne tik sekmīgajiem, lai arī viņi pabeigtu mācības atbilstoši savām spējām un varētu iekļauties darba tirgū, kur trūkst darba roku.

Biruta Sloka vērsa uzmanību uz vēl citiem pētījumiem izglītības sakarā, piemēram, par darba vidē balstīto mācību pozitīvo pieredzi profesionālajā izglītībā. Ziņojums ar Ilzes Buliginas veikto aptauju - audzēkņu, izglītības iestāžu personāla un darba devēju - rezultātu apkopojumu jau ir pieņemts Ministru kabinetā, šī labā prakse būtu tālāk atbalstāma un nostiprināma, kā arī pētījuma rezultāti ir izmantoti zinātniskajās publikācijās.

Sagatavoja Ausma Mukāne

2019. gada 10. maijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) Starptautiskās nedēļas ietvaros norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta INTERFRAME-LV, vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža,  konference "Economic Science for rural development" / "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai".

Starptautiskā dimensija ir Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi" projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā -  INTERFRAME-LV" centrālā ass, jo projekta uzdevums ir izpētīt un apzināt Latvijas attīstības starptautiskos kontekstus, panākt starptautisko procesu iespējami pozitīvāku ietekmi uz Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi.  Starptautiskās konferences, kā šis forums ar dalībniekiem no Skandināvijas, Baltijas valstīm, Polijas u.c., ir viens no rīkiem pārrobežu procesu izzināšanai un sadarbības attīstīšanai. Latvijas pētnieki no LLU un Latvijas Universitātes (LU), šīs augstskolas ir starp LZA partneriem INTERFRAME-LV projektā, prezentēja uzsāktos pētījumus.

Tā Sandris Ancāns pievērsās nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām ilgtspējīgai  nacionālās ekonomikas attīstībai. Edmunds Jansons apskatīja reģionālo augstskolu nozīmi  un  to konkrēto devumu reģiona cilvēkpotenciālā, un ieguldījums ne visur ir vienāds. Lindas Trapānes un Modrītes Pelšes tēma - uzņēmējdarbības atbalsta izaugsmi veicinošie faktori Baltijas reģionā Eiropas Savienības kontekstā. Toms Sanders, Biruta Sloka, Ieva Pūķe, Anastasija Vilciņa - par video izmantošanu darba reklāmās potenciālo kandidātu piesaistei. Biruta Sloka, Inga Jēkabsone - dažādu uzturā regulāri nepieciešamu produktu (gaļa, zivis u.c.) lietošanas iespēju mājsaimniecībās analīze. Natālija Kostrikova, Baiba Rivža - Latvijas ekonomikā izplatītas uzskaites sistēmas (ledger technology) nomainīšanas potenciāls. Evija Rusīte, Biruta Sloka - sadarbības ar darba devējiem ietekme uz augstākās izglītības institūciju reitingu. Dace Ziediņa, Modrīte Pelše -  īpašā ekonomiskā zona kā inovāciju veicinātājs mazāk attīstītos reģionos.

Projekta INTERFRAME-LV mērķis ir arī jauno zinātnieku sagatavošana atbilstoši izpētītajiem aktuālajiem tautsaimniecības attīstības uzstādījumiem, tālab svarīga ir doktorantu iesaiste pētījumos un iespēja viņiem prezentēt rezultātus starptautiskās konferencēs, kā tas notika šajā gadījumā.

Sagatavoja Ausma Mukāne

2019. gada 25.-27. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā notika 5. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Veselība un personības attīstība: starpdisciplinārā pieeja", kurā piedalījās Latvijas un ārvalstu dažādu jomu eksperti.

RSU ieguldījums valsts pētījumu programmā

Konferenci iesāka simpozijs, kas bija veltīts Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" 3. projektam "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā" (INTERFRAME-LV). Iepazīstinot ar projekta norisi, tā vadītāja, LZA akadēmiķe Baiba Rivža uzsvēra, cik nozīmīgs projekta uzdevums ir novērtēt gan tautsaimniecības, gan  šodienas sabiedrības modeļa atbilstību modernajiem izaicinājumiem Eiropā un pasaulē kopumā, kā arī izstrādāt vadlīnijas Latvijas valsts ilgtspējīgai attīstībai. Tādejādi tiek sniegts ieguldījums uz pierādījumiem balstītas politikas plānošanā un izstrādē.

Projekta ietvaros šogad tiek novērtēts kā ģeopolitiskie notikumi, valstu drošības apdraudējumi, klimata izmaiņas, globāli sabiedrības radikalizācijas procesi, noslāņošanās un novecošana, kā arī digitalizācijas izplatīšanās ietekmē Latviju. RSU  jau šobrīd ir devusi nozīmīgu ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanā, izstrādājot promocijas darbus, apkopojot starptautiskos un Latvijas dokumentus, veicot socioloģisko aptauju, piedaloties dažādās starptautiskās zinātniskās konferencēs, analizējot datus par drošības uztveri sabiedrībā un aktīvi sadarbojoties ar partneriem, piemēram, EK pārstāvniecību Latvijā, LDDK, Latvijas Žurnālistu asociāciju un citiem.  Nākamajā gadā projekta ietvaros tiks analizēta darba devēju un ņēmēju, sabiedriskā  un privātā kapitāla sadarbība, zināšanu un praktisko iemaņu tuvināšana, kā arī tolerance un iejūtība mūsdienu sabiedrībā.  Savukārt 2021. gadā tiks izstrādāti tautsaimniecības un sabiedrības modeļa izveides stratēģiskie pamatvirzieni.  Projekta īstenošanā kopā ar RSU ir iesaistītas vadošās Latvijas augstskolas, kas ir izcils sadarbības piemērs, jo katra no augstskolām atbilstoši tās specifikai dot savu augstas raudzes pienesumu.

Kristīne Mārtinsone, RSU profesore 

2019. gada 4.-5. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) projektā "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" (VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai") sadarbībā ar integrētai Eiropas pētniecības telpai paredzēto koordinācijas un padomdevēja struktūru Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgo komiteju (SCAR, Standing Committee on Agricultural Research), Latvijas Zemkopības ministriju, Lietuvas Lauksaimniecības ministriju un Igaunijas Lauku lietu ministriju īstenoja bioekonomikas stratēģijai veltītu semināru.

INTERFRAME-LV, vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, viens no uzdevumiem ir panākt ciešāku zinātnes un prakses sadarbību maksimāli labvēlīgam sabiedrības un tautsaimniecības attīstības rezultātam, novērtējot globālo norišu ietekmi un stiprinot starptautiskos kontaktus. Tas sasaucas ar SKAR CASA (Common Agricultural and wider bioeconomy research agenda / Kopējā lauksaimniecības un bioekonomikas pētniecības darba kārtība) darba aktualitāti - bioekonomikas stratēģijas  atjaunināšanu, lai paātrinātu ilgtspējīgas bioekonomikas ieviešanu, kas Eiropai nozīmē ekonomikas, sabiedrības un vides saiknes stiprināšanu.

Ilgtspējīgai bioekonomikai ir arī jādod liels ieguldījums Parīzes nolīgumā, kas ir pirmā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā un ko Eiropas Savienība (ES) ratificējusi 2016. gada oktobrī. Bioekonomikas stratēģijas atjauninājumā ir ņemtas vērā arī tādas Eiropas prioritātes kā cirkulārā jeb aprites ekonomika, tīras enerģijas inovācijas, tiek piedāvāts paplašināt bioloģiskajā ražošanā balstītās nozares, vietējos bioekonomikas risinājumus izplatīt visā Eiropā, kā arī apzināt un izprast bioekonomikas ekoloģiskās robežas.

Bioekonomika skar visas lauksaimniecības jomas. Seminārā SCAR pārstāvji -  zinātnieki un praktiķi no Francijas, Vācijas, Austrijas, Nīderlandes, Beļģijas u.c. valstīm -  iepazīstināja ar struktūras pētniecisko darbību dažādos virzienos, piemēram, dzīvnieku veselība un labturība, ilgtspējīga produkcija; globālo pārmaiņu ietekme lauksaimniecībā; zivsaimniecība un akvakultūra; inovācijas mežsaimniecībā; pārtikas drošības sistēmas.

Visu trīs Baltijas valstu pārstāvji semināra dalībniekus iepazīstināja ar bioekonomikas stratēģijām un darbības jomām savā zemē: Latvija - LLU rektore Irina Pilvere, Lietuva - Dalia Miniataite no Lauksaimniecības ministrijas, Igaunija - Helena Pērensone no Lauku lietu ministrijas. Tieši Baltijas valstu bioekonomikas attīstībai - vajadzībām, iespējām un novēršamiem trūkumiem - bija veltīta diskusija, pieredzē daloties arī Turcijas un Kanādas speciālistiem.  Tāpat visu trīs Baltijas valstu pētnieki un doktoranti prezentēja vairāk nekā 10 pētījumus par bioekonomiku un ar to saistītām tēmām. Jauno zinātnieku sagatavošana un iesaiste aktuālos un tautsaimniecībai nepieciešamos pētījumos arī ir viens no INTERFRAME-LV uzdevumiem.

Visāda veida starpdisciplinaritāte un sadarbība ir atslēgas vārdi ilgtspējīgas bioekonomikas, t. sk. pētniecībā balstītas prakses, attīstīšanai.

2019. gada 22. martā Latvijas Universitātes (LU) 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisinājās darbs projektam "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV"(1 no 5 projektiem valsts pētījumu programmā "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai") veltītā sekcijā. Uzsākto pētījumu pirmos rezultātus prezentēja pētnieki no LU un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), kas projektā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sadarbības partneri, līdzās Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Agroresursu un ekonomikas institūtam (AREI).

Kā INTERFRAME-LV ir saistīts ar pasākumiem valstī

Projekta un konferences vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža uzsvēra, ka INTERFRAME-LV (2019-2021) tiek īstenots valsts dzīvē īpašā - jaunu stratēģisko dokumentu un attīstības modeļu veidošanas - posmā. Projekta nozīme ir tieši starptautisko kontekstu izpētē, lai uz pasaules fona labāk tiktu ievērotas Latvijas un Latvijas iedzīvotāju intereses. Viens no INTERFRAME-LV uzdevumiem ir arī jauno zinātnieku veidošana un iesaiste izpētes procesā. Konferencē līdzās pieredzējušiem pētniekiem pētījumu rezultātus prezentēja arī doktorantūras studenti.  

Saistībā ar jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP 2027) veidošanu Pārresoru koordinācijas centra konsultante un vienlaikus LU doktorante Elīna Petrovska akcentēja, ka dokumentā jāņem vērā arī Eiropas Savienības (ES) kopējās telpas ietvars un ANO izvirzītie ilgtspējīgas attīstības mērķi, piemēram, iespēju un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, ieguldījumi sociālajā jomā. Šajā konferencē tika apskatīti vairāki tamlīdzīgām tēmām veltīti pētījumi, jo LU darbības virziens INTERFRAME-LV ir sabiedrības novecošana un noslāņošanās. Vēl citi virzieni projektā - sociālā kapitāla izmantošana, drošības jautājumi (RSU), digitalizācija (LLU), klimata pārmaiņas (AREI). Tādējādi INTERFRAME-LV ir saistīts ar šobrīd valstī aktuālo stratēģisko plānošanu un stratēģisko mērķu izvirzīšanu.

Baiba Rivža atgādināja, ka NAP 2027 izstrādē jārēķinās ar akadēmiskās un zinātniskās vides ieteikumu plānā īpaši iezīmēt augstākās izglītības un zinātnes prioritāti, jo šī nozare ir pamatā visu citu jomu attīstībai, t. sk. ekonomikai.

Sistēmiski novērtē nabadzību un materiālo atstumtību

Kādu Latvijas dzīves ainu kontekstā ar starptautiskām norisēm atklāja INTERFRAME-LV galvenokārt LU virziena pētījumu sākotnējie rezultāti. Inga Jēkabsone prezentēja statistikas datus par materiālo nenodrošinātību Latvijas reģionos - pēc starptautiskās prakses materiālo nevienlīdzību pēta, analizējot iedzīvotāju iespēju iegādāties noteiktas grupas produktus.   Piemēram, rādītājs: nespēja segt neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem - Rīgā pusei iedzīvotāju tas nav pa spēkam, citos reģionos šādu cilvēku īpatsvars ir ap 60% un Latgalē pat 67%, bet ES vidēji 33%. Iespējā kārtīgām maltītēm Latvija ir 5. valsts no beigām ar 13,8%, ES vidēji 8%. No ES vidējā atpaliekošie dati arī tādās pozīcijās kā 1 nedēļas atvaļinājums ārpus mājas, komunālie maksājumi, piespiedu atteikšanās no ilglietošanas precēm (piemēram, auto) u.c. liecina par ekonomisko spriedzi no 30% iedzīvotāju Rīgā līdz gandrīz 50% Latgalē. Inna Romānova ierosināja, ka būtu lietderīgi turpmāk izvērtēt šādā aspektā arī veselības (aprūpes pieejamības u.tml.) kategoriju.

Biruta Sloka, Juris Dzelme, Ginta Tora, Ilze Buligina, Emīls Volgasts pēta Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeņa ietekmi uz dzīves līmeni - ienākumi reģionu griezumā, mājsaimniecību lielumu griezumā, teritoriju griezumā u.c., pētījuma ietvaram iezīmējot gados vecus un nabadzīgus iedzīvotājus. Tā, piemēram, Latvijā ir eirozonas valstīs zemākais vidējais mājsaimniecību ienākums zemāko ienākumu grupās - tikai no 2,3 līdz 2,7 tūkst. eiro gadā, vidējais rādītājs eirozonā šajā kategorijā - 8,7 tūkst. eiro, Somijā 13,8 tūkst. eiro. Situācijā, kad pensionēšanās vecums paaugstinās, vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātībai svarīgi samazināt prasmju neatbilstību, attīstīt dažāda veida iesaisti pieaugušo izglītībā un profesionālajā apmācībā, mūžizglītībai jābūt tiešām visa mūža garumā un pieejamai ikvienam neatkarīgi no dzīvesvietas vai vecuma. Ramonas Rupeikas-Apogas  prezentētajā pētījumā (pārējie pētnieki Inna Romānova, Larisa Bule, Gundars Bērziņš) arī tiek pētīta sabiedrības noslāņošanās un novecošanās.

Larisa Bule (pārējie pētnieki pētījumā Inna Romānova, Ramona Rupeika-Apoga) iepazīstināja ar Latvijas pensiju sistēmas novērtējumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra kontekstā - pīlārā izklāstīti 20 principi, t. sk. par publisko atbalstu, sociālo aizsardzību un iekļautību, kas attiecas arī uz pensijām. Latvijā 2017. gadā visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. Valstī nav noteikti iztikas standarti, nepastāv metodoloģija, kā to noteikt, ienākumu kategorija "pienācīgs" nav pārvērsta skaitļos.  "Pienācīgs" var būt pēc 4 pamatpieejām - aizsargā pret nabadzību, nodrošina bāzes iztikas standartu, nodrošina % no vidējās mūža algas, nodrošina % no vidējās algas valstī. Latvijā jātiek skaidrībā par to, ko saprast ar adekvātiem ienākumiem. Starptautiskajā praksē reti kur vairs pastāv arī nodokļi no pensijām.

Sabīne Anete Vasina pētījusi ienākumu nevienlīdzību dzimumu griezumā kā sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības. Tās pastāv visā pasaulē un starptautiskā līmenī ir daudz pētītas, bet Latvijā darba samaksa maz analizēta dzimumu griezumā nozaru, reģionu, profesijas, vecuma intervālu un izglītības kontekstā.

No SU un DVB līdz digitālās demokrātijas iespējām

LLU pētnieces Baiba Rivža un Zaiga Oborenko apskatīja cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības iespējas sociālajos uzņēmumos Latvijā. Sakarā ar darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā un prognozēto darbaspēka trūkumu turpmākajos gados cilvēki ar invaliditāti būtu jāatzīst par vērtīgu resursu darba tirgū. Sociālā uzņēmējdarbība (SU) ir jauna nodarbinātības un sociālās iekļaušanas iespēja tieši invalīdiem, jo sociālā uzņēmuma mērķis ir vai nu darba integrācija, vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, proti, sociālā ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Eiropā SU pastāv jau 65 gadus, Latvijā šī forma ir pirmsākumos, Sociālā uzņēmuma likums stājās spēkā tikai 2018. gadā. Tieši no pašvaldību attieksmes un rīcības, sadarbības ar nevalstisko sektoru ir lielā mērā atkarīgs, vai SU kļūs spēcīga nacionālā līmenī. Šobrīd Latvijā darbojas ap 200 sociālo uzņēmumu dažādos juridiskos statusos.

LU doktorante Zaiga Ozoliņa pētījumā par jūras akvakultūras izaugsmes potenciālu Baltijas jūras reģionā ekspertu skatījumā pievērsa uzmanību jaunu darbavietu radīšanai intensīvi apdzīvotajā piekrastē un piekrastes resursu efektīvākai izmantošanai ar zivju un gliemeņu audzēšanu, jūras produktu pārstrādi, vēja un viļņu parkiem.

Darba vidē balstītas (DVB) mācības konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanai - pētnieces Biruta Sloka, Ilze Buligina - ir pēc Vācijas parauga Latvijas profesionālajā izglītībā ieviesta novitāte, un tiek izvērtēts, kā veicies. Aptaujas parāda, ka DVB pozitīvi uztver gan uzņēmēji, gan audzēkņi, un, iespējams, šo pieredzi varētu pārņemt Baltkrievija. LLU doktorants Edmunds Jansons savukārt prezentēja pētījumu par augstāko izglītību reģionu depopulācijas kontekstā. Pētot uzņemto studentu dinamiku pēc to reģionālās piederības, visvairāk jauniešu reģionā notur Latgales augstskolas - Daugavpils Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, lielākais "smadzeņu aizplūdes" risks pastāv Vidzemes reģionā. Tālāk būtu jāpēta augstskolu darbības to noturības rādītāju uzlabošanai.

Vairāki pētījumi veltīti tehnoloģiju laikmeta iespējām. Kates Čipānes  pētījuma aktualitāte ir interneta mārketings - lai gan 81,6% mājsaimniecību Latvijā ir pieejams internets, iepirkšanās attālināti ir samērā vāji attīstīta salīdzinājumā ar citām ES valstīm un to ietekmē arī ienākumu līmenis: trūcīgākie ir apdomīgāki un piesardzīgāki, izvēloties pirkumus internetā, vai vispār tādā veidā neiepērkas. Datu ieguvei notiek cieša sadarbība ar biznesa vidi. Evijas Uljanovas pētījumā par īsām pārtikas ķēdēm, proti, kad patērētājs preci nopērk tieši no ražotāja, zemniekiem un mājražotājiem lauksaimniecības tirgus diferencēšanai arī parādās secinājums, ka vairāk jāizmanto e-komercija īso pārtikas ķēžu attīstībai.  

Eduards Lielpēters tehnoloģiju vidi saista ar digitālās demokrātijas attīstīšanas iespējām -  Latvijā ir zema sabiedrības līdzdalība un uzticēšanās pārvaldei, bet starptautiskā pieredze rāda, ka ir iespējams izmantot digitālo vidi šo rādītāju uzlabošanai, īpaši jauniešu iesaistei. Digitālā demokrātija nozīmē divvirziena komunikāciju - kad arī iestādes vēršas pie iedzīvotājiem. Latvijas priekšrocības: ātrs internets un tā aktīva lietošana.

Sekcijas darba kārtība pieejama https://www.bvef.lu.lv/index.php?id=58544

Sagatavoja Ausma Mukāne

2019. gada 8. janvārī  Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" (2019-2021) darba grupas sanāksme. INTERFRAME-LV ir viens no pieciem Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projektiem, kura būtība ir novērtēt tieši dažādu globālo norišu ietekmi uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību un izstrādāt tālākās attīstības scenāriju. Projekta īstenotājs ir LZA - vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, kā partneriem piedaloties Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) Dr. oec. Andras Zvirbules vadībā, Latvijas Universitātei (LU) - Dr. oec. Inna Romānova, Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) - Dr. sc. inf. Sergejs Kruks, Agroresursu un ekonomikas institūtam (AREI) - Dr. oec. Ligita Melece. 

We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")