INTERFRAME-LV
VALSTS PĒTĪJUMU PROGRAMMA "LATVIJAS MANTOJUMS UN NĀKOTNES IZAICINĀJUMI VALSTS ILGTSPĒJAI"
PROJEKTS "LATVIJAS VALSTS UN SABIEDRĪBAS IZAICINĀJUMI UN TO RISINĀJUMI STARPTAUTISKĀ KONTEKSTĀ (INTERFRAME-LV)"
Projekta vadītāja - LZA akadēmiķe, LLU profesore, Dr.habil.oec. Baiba Rivža
Projekts INTERFRAME-LV ir viens no valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" pieciem projektiem. Tā būtība ir novērtēt globālo norišu ietekmi uz ilgtspējīgi virzītu Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības modeli; izvērst ciešākas zinātnes un prakses kopdarbības variācijas maksimāli labvēlīgam sabiedrības un tautsaimniecības attīstības rezultātam, zinātniekiem sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi u.c.
Projekta INTERFRAME-LV mērķis - novērtēt tautsaimniecības un sabiedrības modeļa atbilstību globālo un eiropeisko procesu kontekstā; formulēt vēlamā tautsaimniecības un sabiedrības modeļa raksturīgākās iezīmes, kas risinātu Latvijas valsts iekšējo un ārējo drošību un tās pastāvēšanas ilgtspēju; salīdzināt esošā un vēlamā tautsaimniecības un sabiedrības modeļa kopējās un atšķirīgās iezīmes, kas uzrādītu vērtību un rīcības pārmantojamības un radikalizācijas vēlamos virzienus un to sabalansētības iespējas; izvirzīt vadlīnijas Latvijas valsts ilgtspējai perspektīvā, izceļot galvenos rīcības modeļus globālo procesu apstākļos, un izstrādāt tālākās attīstības scenāriju.
Projekta INTERFRAME-LV īstenotājs ir Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), kā partneriem piedaloties Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), Latvijas Universitātei (LU), Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Agroresursu un ekonomikas institūtam (AREI).
Zinātniekiem no partnerorganizācijām LLU, LU, RSU jau ir iepriekšējās starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības pieredze, kopā īstenojot valsts pētījumu programmu EKOSOC-LV (2014-2018).
Projekta INTERFRAME-LV rezultatīvie rādītāji:
- zinātnisko publikāciju sagatavošana;
- doktora un maģistra darbu izstrāde;
- Web avotu sagatavošana;
- pieteikumu izstrāde un iesniegšana H2020 ietvarprogrammā;
- interaktīvo pasākumu organizēšana projekta rezultātu popularizēšanai;
- līdzdalība konferencēs un semināros;
- vasaras skolu un forumu organizēšana;
- tautsaimniecisko rezultatīvo rādītāju sasniegšana (konsultāciju sniegšana valsts, pašvaldības institūcijām un privātajiem uzņēmumiem; studiju kursu / moduļu izstrāde augstākās izglītības studiju programmām u.c.).
Ligita Āzena, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Ar INTERFRAME-LV projekta rezultātiem iepazīstina SGEM 2022 konferences dalībniekus
Albenā, Bulgārijā, no 2022. gada 2. līdz 11. jūlijam norisinājās XXII starptautiskā daudznozaru zinātniskā ģeokonference SGEM 2022 (XXII International Multidisciplinary Scientific GeoConference SGEM 2022). Konferences plenārsēdē 4. jūlijā uzstājās LZA ģenerālsekretāre, VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja, akadēmiķe Baiba Rivža.
Informācija par konferenci https://www.sgem.org/index.php .
Krīze kā stimuls izmaiņām: cilvēks, daba, uzņēmējdarbība
Par virsrakstā minēto tēmu 2022. gada 30. jūnijā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta (LZA EI) sadarbībā ar tā atbalstītājiem – SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, LZA vadīto projektu “Interframe-LV” u.c. – organizētais V Starptautiskais Ekonomikas forums. Uzmanības centrā bija abas pēdējā laika lielās globālās krīzes – Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās – un to iespējamie pārvarēšanas mehānismi. Neklātienes uzrunā premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja krīzēs meklēt un izmantot iespējas valsts ekonomikas un drošības stiprināšanai, liekot prātus kopā zinātniekiem, uzņēmējiem un politiķiem – kā šajā forumā.
Izceļams, ka līdz ar darbu foruma pirma jāsekcijā “Cilvēks, daba, uzņēmējdarbība: projekta “Interframe-LV” kontekstā” LZA ģenerālsekretāres Baibas Rivžas vadībā tika noslēgts viņas vadītais LZA projekts “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā” (“Interframe-LV”) valsts pētījumu programmā “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”. Notika arī projektā “Interframe-LV” sagatavotās monogrāfijas latviešu un angļu valodā “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” / “The Strength of Latvia for the Long-term Development” atvēršana (galvenā redaktore Baiba Rivža, atbildīgā redaktore Ausma Mukāne, mākslinieks un maketētājs Jānis Rožukalns). Gan projektā, gan monogrāfijā ir daudzi zinātniskajos pētījumos rasti un izvirzīti risinājumi, secinājumi un ieteikumi mūsdienu izaicinājumu un krīžu pārvarēšanai.
Redzamākais Covid-19 krīzes radītais stimuls ir digitalizācijas procesu paātrināšanās, zinātniekiem dodot ieteikumus, kā neapstāties un to attīstīt tālāk produktivitātē, ērtā un saprotamā sabiedrības un valsts pārvaldes komunikācijā, papīra aprites samazināšanā, drošībā. Savukārt karš ir piespiedis ātrāk risināt enerģētiskās neatkarības jautājumus. Energokrīzes pārvarēšanai un energoneatkarībai bija veltīta foruma otrā sekcija “Enerģētika & zaļā ekonomika”, tās moderators – Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents Namejs Zeltiņš.
Sakārtots cilvēks var sakārtot pasauli
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko: “Mūsu mērķis ir pilnīga valsts deokupācija, ieskaitot Krimu, Krievijas militārais zaudējums, tās teroristiskās un totalitārās politiskās sistēmas sabrukums, starptautiskais kara tribunāls pret rašismu”. Šī gada forumā līdzās izteiktajai solidaritātei ar Ukrainu tika izcelta cilvēka jeb, zinātniskā valodā, cilvēkkapitāla izšķirīgā loma pārvērtību procesos.
Inovācijām, digitalizācijai, robotizācijai, nepārtrauktai izglītības iegūšanai, pārkvalifikācijai un citām 4. industriālās revolūcijas iezīmēm un nepieciešamībām progresa jēgu un virzienu var piešķirt ar antropoloģiski noteikto brīvo gribu un izvēli (ne tikai instinktiem) apveltītais cilvēks – personība (ir dota iespēja kļūt par personību, bet tas nav garantēts). Attīstības virzītājs ir cilvēks ar Dieva tēla līdzības, nevis neprātīgu krīžu un risku provocētāja, identitāti. Sakārtots cilvēks var sakārtot pasauli, valsti, uzņēmumu, māju, apkārtējo vidi, bet jāsāk ar sevi. Kristietība ir izglītošanās, rakstura attīstīšana, t.sk. brīvības saglabāšana un neieslīgšana digitalizācijas atkarībā, bet tās tikai kā rīka izmantošana savās darbībās. Diskusijā šo aspektu analizēja Latvijas Kristīgās akadēmijas (LKrA) rektore Skaidrīte Gūtmane. Viņa arī minēja, ka augstskolas veiktajos starptautiskajos pētījumos diemžēl uzrādījusies tendence – tikai neliels procents jauniešu vēlas kļūt par zinātniekiem.
Saistībā ar jauno zinātnieku atbalstītāja, viena no lielākā nodokļu maksātāja un darba devēja Latvijā AS “Grindeks” 75 gadiem, šī farmācijas uzņēmuma padomes priekšsēdētājam Kirovam Lipmanam Valsts prezidenta Egila Levita padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos Ieva Siliņa pasniedza Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa parakstītu Atzinības rakstu, cita starpā arī par cilvēciskuma un vienkāršības kā vērtību nostiprināšanu darba vietā, papīra aprites mazināšanu.
Foruma atklāšanā LZA EI direktore Ņina Linde kontekstā ar galveno tēmu atsaucās uz Raiņa slavenajiem vārdiem “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Īpaša izturība un gudrība patlaban nepieciešama notikumu neprognozējamības dēļ. Kā uzrunā uzsvēra LZA prezidents Ivars Kalviņš, “nav zināms, vai Covid-19 pandēmija rudenī mums uzbruks ar jaunu spēku, vai SARS-CoV-2 vietā dominēs kāds cits vīruss. Pastāv bažas, ka jaunās omikrona mutācijas ir padarījušas šo vīrusu vēl bīstamāku. Nedrīkstam arī novērtēt par zemu pērtiķu baku spēju strauji izplatīties un inficēt arvien jaunas sabiedrības grupas”. Tomēr ar savu nostāju prognozējamāku varam padarīt kara situāciju: “Mūsu pienākums ir skaidri paust valstu valdībām, ka vienīgais veids, kā ātrāk un ar Ukrainas uzvaru izbeigt šo karu un panākt suverenitātes atjaunošanu visā tās teritorijā, ir nevilcināties un sniegt Ukrainai militāro un finansiālo atbalstu tādā apjomā, kāds ir vajadzīgs. To darīt uzreiz! Tikai tā iespējams apturēt Krievijas agresiju un piespiest to ievērot citu nāciju un valstu tiesības, neļaut tai turpināt uzbrukumus saviem kaimiņiem.”
Vislētākā ir nepatērētā enerģija
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere, visu piecu LZA EI rīkoto Ekonomikas forumu dalībniece, izteica vēlmi runāt “skaistākajā valodā pasaulē – man tā ir latviešu valoda”, lai arī foruma darba valoda bija angļu valoda, un, pateicoties izcili profesionālajam tulkam Annai Hrapanai-Gromnickai, tas bija iespējams. Valsts valoda jāsaglabā un jāizkopj arī zinātnes jomā, par lieku neuzskatot zinātnisko monogrāfiju izdošanu latviešu valodā.
Krievijas netaisnīgais un brutālais karš Ukrainā ir mainījis ne tikai Eiropas drošību, bet arī ekonomiku. Pārejai uz atjaunīgo enerģiju Eiropas Savienībā (ES) plānoti resursi līdz pat 300 miljardiem eiro. Perspektīvi ir saules paneļi, Latvijā – koksnes izmantošana, bet svarīgi ir samazināt enerģijas patēriņu – jāpārskata paradumi, jāveic mājokļu siltināšana u. c. Vislētākā ir tā enerģija, kas netiek patērēta! Karš nav atcēlis zaļo pārkārtošanos, tikai tā ir jāveic pārdomāti, ar lielāku elastību vides prasībās.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atgādināja, ka ekonomikā krīze var izpausties no lejupslīdes līdz pārkaršanai, ar kritieniem un izrāvieniem (pat Covid-19 pandēmijas laikā ir piesaistīti 5,5 miljardi eiro investīciju), un šī mainīgā vide prasa elastību. Izšķirīgā nozīme – digitalizācijai: “Lai arī Latvijas teritorija ir maza, inovācijās neesam tik mazi, mūsu inovācijas lieto pasaulē, piemēram, Luvras muzejā Parīzē.” Latvija ir atzīta kā draudzīga vide jaunuzņēmumiem, bet ļoti nepieciešama ir iedzīvotāju digitālās kompetences uzlabošana. Cilvēkkapitāls daudz lielākā mērā ir pilnveidojams mūžizglītības veidā. Jāattīsta STEM joma (Science, Technology, Engineering, Mathematics / zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) un STREAM pieeja (STEM pievienojot izpēti un radošumu – Research, Art), lai jaunieši izvēlas būt zinātnieki, kā arī attīsta uzņēmējdarbības prasmes tieši digitālajā inovācijā. Valsts izaugsmes pamatā ir zinātnes un ekonomikas sasniegumi.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) video uzrunā akcentēja nākamajos gados risināmos izaicinājumus, lai Latvijas pētniecības un attīstības (P & A) sistēma atbilstu Eiropas standartiem un nodrošinātu ilgtermiņa attīstību, augstas pievienotās vērtības produktus. “Ceļa karte” tam ir pieņemtās Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Latvijas P & A budžeta finansējums joprojām ir mazs, bet 2022. gadā ir lielākais tā pieaugums. Paaugstinās zinātņu nozaru neatkarīgais novērtējums un starptautiskie reitingi.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts izcēla faktu, ka 40% no kopējās eksporta vērtības veido produkcija, kas radīta Zemkopības ministrijas (ZM) pārraudzības jomās. ZM ir liela nacionālās lauksaimniecības un meža zinātnes patērētāja un iespēju robežās arī rūpējas par tās finansiālo nodrošinājumu, attīstību. Būtisku ieguldījumu dod Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (LLMZA) apvienotās zinātniskās institūcijas. Nozarei jāsniedz savs devums klimatneitralitātē, ir veikta Latvijas situācijas analīze ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kontekstā, un ir bažas par lauksaimnieku spējām pielāgoties KLP jaunajai stratēģijai – tā prasa ievērojami pārveidot saimniekošanu. Tas iespējams tikai ar zinātnes palīdzību, ES un valsts atbalstu.
Kopumā nozare ir aktīva tehnoloģiju ieviešanā, izmantojot liela apjoma datu pētījumus par ganāmpulkiem, bišu dravām u. c. Izcils piemērs zināšanu pārnesei ir AS “Latvijas Finieris” atklātā betulīna ražošanas rūpnīca – zināšanas un tehnoloģijas radītas Latvijā. Tagad ir īstais brīdis tiem, kas seko tendencēm un vēlas iet līdzi laikam. Politiķiem, zinātniekiem, mācībspēkiem, uzņēmējiem vienoti jārisina pašreizējo lielo krīžu radītie izaicinājumi.
Ar atradumiem digitālajos džungļos pret ģeopolitiskajiem džungļiem
Pirmajā Starptautiskajā Ekonomikas forumā 2017. gadā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) prezidents Juris Binde uzsvēra, ka Latvija, tāpat daudzas citas valstis, pārdzīvo tā saukto digitālo džungļu fāzi, kad multidisciplinārām komandām tajos jāveido takas un ceļi, pa kuriem IKT nozare varētu dot pievienoto vērtību citām nozarēm. Šajā forumā Juris Binde akcentēja Latvijas kā valsts ar ES un NATO robežu lomu Eiropas kiberdrošībā – tehnoloģiskās iespējas nepārtraukti aug un uzlabojas (džungļi tiek aizvien labāk apgūti), ko veicina pāreja uz 5G tīklu. Ikdienas svarīgie procesi arvien vairāk tiek īstenoti tiešsaistē: attālinātais darbs, datu glabāšana mākoņos, nevis fiziskajos serveros, virtuālā nauda u. c. Viedtālruņi no sakaru ierīcēm ir kļuvuši par daudzfunkcionāliem rīkiem. Tiek izstrādāti jauni tīkli: viedās transporta sistēmas, viedās pilsētas, dronu sistēmas, lietu internets utt. Vienlaikus ir mainījusies izpratne par drošību un aizsardzību, draudi vairs nav tikai fiziski, bet arī virtuāli.
Konkrētajā ģeopolitiskajā situācijā pieaug hibrīdkara izplatība pāri valstu robežām, un Latvija ir “starp pirmajiem kaujiniekiem neredzamās frontes līnijā”, ļoti būtiski tajā iesaistoties LMT ar vienu no uzdevumiem – operatīvi identificēt un neitralizēt iespējamos draudus. Tā ir iesaiste valsts aizsardzības projektos, Eiropas kiberdrošības projektos, attīstot progresīvas drošības tehnoloģijas. Drošību ievērojami uzlabo kvantu tehnoloģiju izstrāde, ražošana, kvantu programmatūras algoritmi, kvantu aparatūra un kvantu internets. Līdz ar 2022. gada maijā EP panākto vienošanos par TID 2 direktīvu (NIS 2) dalībvalstīm tiek paaugstinātas kiberdrošības prasības. Kiberdrošībai nepieciešams: vadības atbalsts un apņemšanās to nodrošināt; speciālistu tehnoloģiskā kompetence; resursu un risku vadība; drošs, atjaunots un labi uzturēts aprīkojums; regulāras lietotāju apmācības kiberdrošības jomā; droša sakaru tīkla izvēle un droša iekštīkla izveide; aizsardzības līdzekļu izvēle; praktiskās apmācības reaģēšanai uz incidentiem.
Uzņēmējs no Austrijas Džeralds Hopšteters auditorijai nodeva Centrālāzijas un Kaukāza institūta priekšsēdētāja Stīvena Frederika Stāra (ASV) vēstījumu, kurā tika analizēta kara izraisītās krīzes ietekme uz Austrumeiropas valstīm. Pēc pētnieka domām, karš Ukrainā ir kulminācija Krievijas mērķim sagrābt varu pār bijušajām padomju teritorijām, un tas kļuva pamanāms līdz ar uzbrukumu Čečenijai, Gruzijai, Kirgizstānai, Vidusāzijas savienības izjaukšanu, Krimas sagrābšanu. Taču Putina varai trūkst resursu, lai noturētu un attīstītu iekaroto, viņš jau ir zaudējis. Kremļa centienu šķelt un iekarot beigas ir tikai laika jautājums.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds drošības un nākotnes perspektīvu kontekstā akcentēja, ka ir atgriezušies “ģeopolitiskie džungļi”, un tas prasa “demokrātijas enerģizēšanu”, militāro un enerģētisko neatkarību, ar kuras veidošanu vienlaikus ir jādod pienesums valsts ekonomiskajai attīstībai. Tas nozīmē nepieņemt “vakardienas” lēmumus, saprotami komunicēt ne tikai ar starptautisko, bet arī ar vietējo sabiedrību.
Starp LZA EI pētnieka Jāņa Vanaga atziņām prezentācijā par tautsaimniecības draudiem un iespējām ir arī tādas, ka visi draudi, ar ko saskaras iedzīvotāji, ir valsts draudi; nav radīta sistēma, ka karš tiek pasludināts ārpus likuma; draudi ir: zems resursu, t.sk. darbaspēka, izmantošanas līmenis, plaisa starp zinātni un uzņēmējdarbību, augsts alkoholisma līmenis; valsts pārvaldības iezīme ir: darīt, kā sanāk, nevis tā, kā vajag; ir būtiski uzlabojama statistisko datu vākšanas un pieejamības sistēma; draudus un iespējas mēdz sajaukt.
Projekta “Interframe-LV” un enerģētikas sesiju galvenie secinājumi
Līdzās tam, ka LZA īstenotā projekta “Interframe-LV” vadītāja Baiba Rivža to prezentēja foruma plenārsēdē, tam veltītajā sesijā, kuru moderēja arī projekta LU pētnieku grupas vadītāja prof. Inna Romānova, tika sniegti vairāk nekā 10 ziņojumi un stenda referāti.
“Interframe-LV” sesijas secinājumi: ilgtspējas attīstības stratēģijas un politikas īstenošanai nepieciešama pierādījumos balstītu instrumentu un metožu lietošana, regulāra pētījumu un datu pārskatīšana un atjaunināšana; jānovērš reģionu ekonomikas stagnācija, sociālā, ekonomiskā, politiskā un cilvēkkapitāla aizplūšana no pašvaldībām, jāizmanto visi valstī pieejamie darbaspēka resursi, tajā skaitā jāveicina cilvēku ar invaliditāti, jauniešu nodarbinātība; valsts pārvaldes institūcijām plašāk un pilnvērtīgāk jāizmanto digitālie risinājumi un sociālie tīkli sabiedrības informēšanai un sabiedrības iesaistei; jāiedrošina iedzīvotājus (arī vecāka gadagājuma) paplašināt zināšanas dažādās izglītības formās, t.sk. mūžizglītībā un profesionālajā izglītībā, iegūt digitālās prasmes, lai veicinātu uzņēmējdarbības / sociālās uzņēmējdarbības attīstību un lai cilvēki varētu pretendēt uz augstāk apmaksātām darbavietām, nodrošināties arī pensijas vecumam; krīzes laikā un atveseļošanas posmā uzņēmējdarbības stratēģijas centrā ir jābūt inovācijai; nepieciešams apjomīgāk izglītot sabiedrību par ilgtspējas principiem, t. sk. par zaļo kursu, kurā ietilpst arī aprites ekonomika (pāreja no modeļa “ņemt, saražot, patērēt, izmest” uz modeli “atkārtoti izmantot, sadalīt daļās, pārstrādāt, mazāk patērēt”), u.c.
Sesijas “Enerģētika & zaļā ekonomika” secinājumi: ES nepieciešama elektroenerģijas tirgus liberalizācija, elektroenerģijas patērētājiem vajadzēs pielāgoties ražotājam (nevis otrādi, kā tas ir tagad), paredzamas lielas elektroenerģijas cenu svārstības; ražošanas procesos un mājsaimniecībās izmantojamām tehnoloģiskajām iekārtām ir jābūt nelielām un energoefektīvām, tāpēc nepieciešamas zināšanas un inovatīvie risinājumi, lai pārkārtotu dažādu iekārtu, mašīnu ražošanu, tas pats attiecas uz būvēm; ar aprites ekonomiku jāsamazina atkritumu daudzums; siltumapgādē nepieciešama diversifikācija no gāzes izmantošanas uz citiem energoresursiem gan mājsaimniecībās, gan pašvaldībās; jāsamazina energoresursu importa atkarība; AS “Latvenergo” jādarbojas pēc tirgus principiem; lai arī Latvijā atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā patēriņā ir tuvu 50%, ir jāattīsta saules un vēja enerģijas ieguve; Latvija varēs paļauties arī uz Skandināvijā iegūto vēja enerģiju; vēja enerģija varētu stabilizēt energoresursu cenas; Latvijā nodrošinājuma garants varētu būt Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa izbūve un Inčukalna gāzes krātuves gudra izmantošana; Latvijai svarīgi kļūt no energoresursu importētājas par to eksportētāju, tas samazinātu energoresursu cenas, u. c.
Sagatavoja Ausma Mukāne
VPP INTERFRAME-LV pētnieki piedalās V Starptautiskajā Ekonomikas forumā
2022. gada 30. jūnijā notika LZA Ekonomikas institūta organizētais V Starptautiskais Ekonomikas forums “Krīze kā stimuls izmaiņām. Cilvēks. Daba. Uzņēmējdarbība”, tā ietvaros VPP INTERFRAME-LV projekta sekcijās piedalījās 20 pētnieki.
Foruma norises kārtība un kopsavilkumu grāmata (Agenda&The Book of Abstracts, pdf.).
Foto - Jānis Brencis.
Veiksmīgi noritējis Vidzemes forums
2022. gada 29. jūnijā veiksmīgi noritēja Vidzemes forums VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektā “INTERFRAME-LV – Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi”.
Foruma ietvaros Inženierzinātņu fakultātes dekāns Alvis Sokolovs klātesošos iepazīstināja ar Vidzemes Augstskolas viedokli par digitalizācijas ienākšanu akadēmiskajā vidē.
Par projekta INTERFRAME-LV gaitu un galvenajiem rezultātiem informēja akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes profesore Baiba Rivža.
Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietniece un Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle, kopā ar Informācijas tehnoloģiju centra vadītāju Edgaru Martinsonu foruma dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajiem uzlabojumiem pakalpojumu nodrošināšanā pašvaldības uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Savukārt, Valmieras Attīstības aģentūras locekle un biedrības “Latvijas Digitālais akselerators” valdes locekle Līga Vecā informēja par jaunākajiem piedāvājumiem uzņēmējiem, uzņēmumu tehnoloģiskajai pilnveidei un attīstībai.
Foruma noslēgumā noritēja zinātniski praktiskas diskusijas pie kafijas tases. Foruma apmeklētāji varēja saņemt INTERFRAME-LV projekta ietvaros izdoto grāmatu “Latvijas spēks ilgi pastāvēt”.
Sagatavoja Katrīne Kūkoja, Vidzemes Augstskola
Vidzemes forums – Valmierā
2022. gada 29. jūnijā Valmierā norisināsies Vidzemes forums, kas tiek veidots valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā – INTERFRAME-LV” ietvaros.
Forumā tiks prezentētas projekta INTERFRAME-LV izdevumi, un ikvienam būs iespējams piedalīties diskusijās par zinātnes sasniegumu izmantošanu izglītības uzlabošanā, pašvaldību darbā, uzņēmējdarbības attīstībā, nevalstiskajās organizācijās un sabiedrības iesaistīšanā.
Foruma norises vieta: Valmieras koncertzāle, Leona Paegles iela 10. Reģistrācija no plkst. 14.30, foruma sākums 14:45.
Foruma darba kārtība [pdf].
Liepājas Universitātes zinātnes prorektores Ievas Ozolas atsauksme par monogrāfiju “Latvijas spēks ilgi pastāvēt”
Kurzemes forumā, kas 2022. gada 14. jūnijā notika Liepājas Universitātē, tika atvērta un apspriesta akadēmiķes Baibas Rivžas vadītā autoru kolektīva veidotā zinātniskā monogrāfija “Latvijas spēks ilgi pastāvēt”, kas balstās VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)” rezultātos. Prieks, ka lielajā pētnieku kolektīvā ir pārstāvēta arī Liepājas Universitāte: Aprites ekonomikas centra vadītāja Lilita Ābele, pašlaik arī Baibas Rivžas LLU doktorante, ir izstrādājusi bioekonomikai un aprites ekonomikai veltīto rakstu, kurā cita starpā analizēta attālinātā darba pieredze Latvijā 2021. gadā.
Tā kā projekta īstenošanas laikā pētnieku komandai bija jāstrādā pandēmijas ietekmētā vidē, ar īpašu interesi lasāmi secinājumi un ieteikumi, kas apkopo kopš 2020. gada marta iegūtos rezultātus par pandēmijas ietekmi uz nodarbinātību, digitalizāciju, sabiedrības drošību un ilgtermiņa attīstības plānošanu. Attālinātā darba un studiju organizēšana pandēmijas laikā bija visu augstskolu ikdienas diskusiju temats, tāpēc var piekrist Lilitas Ābeles un viņas raksta ekspertu – Natālijas Cudečkas-Puriņas un Jāņa Brizgas – secinājumiem: bez priekšrocībām, kas parasti tiek izceltas, ir jāapzinās arī trūkumi, piemēram, izmaksu pieaugums mājsaimniecībām (šo izmaksu pierādīšana un kompensēšana, vismaz augstskolu vidē, joprojām ir neatrisinātu diskusiju temats), kā arī virtuālo sanāksmju intensitāte un ilūzija, ka tajās no rīta līdz vakaram var piedalīties kvalitatīvi.
Monogrāfija ir vērtīga studiju literatūra ne tikai Liepājas Universitātes vadībzinātņu studentiem: ilgtspējas jautājumi iekļauti visu studiju virzienu saturā. Izvēle publicēt darbu divās valodās – latviešu un angļu – ne tikai veicina pētījuma satura popularizēšanu Latvijas sabiedrībā, bet arī uztur un attīsta latviešu zinātnes valodu, tās ilgtspēju.
Lai zinātniski pamatotie pētījumu rezultāti, secinājumi un ieteikumi kļūst par darba pamatu Latvijas attīstības plānošanai un lēmumu pieņemšanai!
Ieva Ozola, Liepājas Universitātes zinātnes prorektore
Kurzemes forums Liepājas Universitātē
Kurzemes forumā Liepājas universitātē 2022. gada 14. jūnijā tika prezentēti VPP projekta Interframe-LV rezultāti un monogrāfija “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” un tās tulkojums angļu valodā – “The Strength of Latvia for the Long-term Development”, kas ir autoru kolektīva darbs Dr.habil.oec. Baibas Rivžas redakcijā. VPP un projekta vadītāja, akadēmiķe Dr.habil.oec. Baiba Rivža uzstājās ar referātu „Projekta “INTERFRAME-LV” gaita un galvenie secinājumi”. Foruma programma (pdf).
Latgales forums Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā
Valsts pētījumu programmas projekta “INTERFRAME-LV – Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā” Latgales forums notika 2022. gada 8. jūnijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA).
Forumu atklāja RTA rektore, profesore Iveta Mietule, uzsverot zinātnisko pētījumu nozīmi un to potenciālo praktisko pielietojumu. Par projekta INTERFRAME-LV gaitu un galvenajiem rezultātiem informēja akadēmiķe, LLU profesore Baiba Rivža, kā arī iepazīstināja ar projekta grāmatu “Latvijas spēks ilgi pastāvēt”.
Par zināšanu ekonomikas teoriju un praksi pasaules un Latvijas kontekstā stāstīja RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, profesore, Iluta Arbidāne. Ar teorētisko zināšanu pielietojumu lauksaimnieciskajā ražošanā pieredzē dalījās biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības “Zelmeņi” īpašnieks Aivars Bernāns no Rēzeknes novada Lendžu pagasta.
Par profesionālās izglītības iespējām darbaspēka kvalitātes uzlabošanai informēja Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale. LLU doktorante Inese Trušiņa prezentēja jaunu pieeju valsts ilgtspējīgas attīstības novērtēšanai, izmantojot stabilu koordinātu sistēmu jaudas (enerģijas plūsmu) vienībās. Par inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanu mazajos uzņēmumos un viedo ciemu pieeju stāstīja "Handmade Latgola" īpašniece Marika Rudzīte-Griķe no Līvāniem.
Pasākuma nobeigumā dalībnieki ieinteresēti diskutēja ar prezentāciju autoriem par dažādām tēmām, kā arī saņēma INTERFRAME-LV grāmatas. Foruma moderatore bija LLU vadošā pētniece Elita Jermolajeva.
Sagatavoja Elita Jermolajeva
INTERFRAME-LV prezentē projekta rezultātus LLMZA forumā 2022. gada 3. jūnijā
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) 2022. gada 3. jūnijā notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) 30 gadu darba jubilejas kopsapulce – forums “Zinātnes loma lauksaimniecības un meža nozares attīstībā”, piedaloties arī projekta “Interframe-LV” (“Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā”; VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”) dalībniekiem – LLU un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pētniekiem.
LZA vārdā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju uzrunāja LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Guntis Zemītis, uzsverot abu zinātnisko institūciju partnerību un kopīgos darbus Latvijas ekonomikas vienas no balstnozares – lauksaimniecības un mežsaimniecības – nodrošināšanā ar zinātnes resursiem, t. sk. LZA tās ģenerālsekretāres akadēmiķes Baibas Rivžas personā ir vadījusi projektu “Interframe-LV”. Projekta ietvaros LZA un LLU zinātnieku grupa ir pētījusi bioekonomikas, aprites ekonomikas, zaļās ekonomikas un digitalizācijas ietekmi uz ilgtspējīgu valsts izaugsmi un piedāvājusi Latvijas ilgtspējas modeļus.
Forumā pirmoreiz tika prezentēta “Interframe-LV” monogrāfija “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” un tās tulkojums angļu valodā – “The Strength of Latvia for the Long-term Development”, kas ir autoru kolektīva darbs Dr.habil.oec. Baibas Rivžas redakcijā. Zinātniskās monogrāfijas ir 480 lapaspušu apjomīgi sējumi ar plašu pētījumos iegūtu faktoloģisko materiālu, zinātnieku secinājumiem un ieteikumiem, kā arī ekspertu viedokļiem. Monogrāfija ir izmantojama lēmumu pieņemšanā dažāda līmeņa pārvaldībā, politikas dokumentu izveidē, izglītības sistēmā, NVO darbā u.c.
Projektā pārstāvēto LLMZA, LZA un LLU zinātnieku grupas vadītāja prof. Dr.oec. Andra Zvirbule, stāstot par projekta norisi, tematiku un monogrāfijas saturu, uzsvēra, ka “Interframe-LV” ir pētīti un grāmatā “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” jau iekļauti daudzi minētie aktuālie jautājumi – digitalizācijas ietekme uz tehnoloģiju un sociālo attīstību, klimata pārmaiņas, zaļais kurss un ilgtspējīga aprites bioekonomika, sabiedrības un ģeogrāfiskās noslāņošanās pārvarēšana u.c.
Monogrāfija latviešu un angļu valodā tika prezentēta arī reģionos: Latgalē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 8. jūnijā; Kurzemē Liepājas Universitātē 14. jūnijā, jo projektā piedalījās arī šo augstskolu pētnieki; grāmatas atvēršana notiks arī LZA Ekonomikas institūta organizētajā Starptautiskajā Ekonomikas forumā Rīgā Latvijas Zinātņu akadēmijā 30. jūnijā .
Sagatavoja Ausma Mukāne
Foto: LZA ģenerālsekretāre Baiba Rivža LLMZA forumā “Zinātnes loma lauksaimniecības un meža nozares attīstībā”(LLU arhīvs).
Iznākusi projekta “Interframe-LV” monogrāfija latviešu un angļu valodā
Iznākusi autoru kolektīva zinātniskā monogrāfija Dr.habil.oec. Baibas Rivžas redakcijā “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” un tās tulkojums angļu valodā – “The Strength of Latvia for the Long-term Development”. Izdevums sagatavots, balstoties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vadībā īstenotā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā” (“Interframe-LV”, 2018–2022) veikto pētījumu rezultātiem, valsts pētījumu programmā (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”.
Monogrāfijas atvēršana notiks vairākos pasākumos/forumos atbilstoši projektā un izdevuma veidošanā iesaistīto zinātnisko institūciju atrašanās vietām: 3. jūnijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā; 8. jūnijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA); 14. jūnijā Liepājas Universitātē (LiepU); 30. jūnijā LZA Rīgā, piedaloties arī Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekiem.
Kā priekšvārdā uzsver LZA prezidents Ivars Kalviņš, projektā “Interframe-LV” un attiecīgi monogrāfijā ir pēctecīgi turpināti sociālo zinātņu VPP “Ekosoc-LV” (2014–2018) sāktie starpdisciplinārie pētījumi par viedās ekonomikas un viedās sabiedrības attīstībai nepieciešamajiem pārveides procesiem, tehnoloģisko un sociālo inovāciju radīšanu, zināšanu ekonomiku, bet dodot jaunu ievirzi – starptautisko kontekstu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Ievadā lasāms, ka monogrāfijas nosaukums ir atbilde uz jautājumu, ko nozīmē tik bieži pieminētā ilgtspēja – tas ir spēks ilgi pastāvēt, līdzsvarojot ekonomikas, sabiedrības un vides attīstību. Ar “Interframe-LV” finansiālo atbalstu izdotās 480 lappušu monogrāfijas 3 nodaļās un 7 pielikumos ir doti virzieni šī spēka iegūšanai un attīstībai.
Nodaļas I autors Eižens Eteris sniedz plašu ieskatu ilgtspējas politikas īstenošanā pasaulē un Eiropā aktuālajā kontekstā ar Covid-19 pandēmijas ieviestajām korekcijām un jaunāko politiku atveseļošanās un ilgtspējas sinerģijai, kā arī dalībvalstīm pieejamajos finanšu resursos pārmaiņu veikšanai. Nodaļā II LZA, LLU un reģionālo augstskolu zinātnieku (grupas vad. prof. Andra Zvirbule) risinātās tēmas – zināšanu ekonomika; mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācija, digitālā kompetence izglītībā; nodarbinātība; bioekonomika un aprites ekonomika kā zaļās ekonomikas elementi. LU pētnieku (grupas vad. prof. Inna Romānova) pamattēma – sabiedrības novecošana un noslāņošanās ar plašu uz šo jomu attiecošos tēmu spektru, t. sk. pensiju sistēmas pilnveide, reģionālās noslāņošanās izlīdzināšana, profesionālās izglītības ieguldījums nevienlīdzības mazināšanā, populisma sekas. RSU zinātnieku (vad. prof. Sergejs Kruks) tēma – uzņēmējdarbība, ienākumi un risku pārvaldība kontekstā ar vērtību un sociālās drošības aspektu, balstoties arī uz 1. pielikumā sniegto RSU veikto Latvijas iedzīvotāju nacionāli reprezentatīvo aptauju datu analīzi. Nodaļa III ir veltīta Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas piemērotākā virziena noteikšanai ar hierarhiju analīzes un analītiskā tīkla metodēm. Pielikumos lielākoties ir atspoguļotas projekta īstenošanas gaitā veiktās aktivitātes, t. sk. 5 reģionālie forumi par digitalizācijas rīkiem uzņēmējdarbības atbalstam.
Izdevums ar plašu faktoloģisko materiālu, projektā un monogrāfijas veidošanā strādājošo zinātnieku secinājumiem un ieteikumiem, kā arī ekspertu viedokļiem ir izmantojams lēmumu pieņemšanā dažāda līmeņa pārvaldībā, politikas dokumentu izveidē, izglītības sistēmā, NVO darbā u. c. Projekta vadītāja un monogrāfijas galvenā redaktore Baiba Rivža, atbildīgā redaktore Ausma Mukāne, tulkojis Sandris Ancāns, mākslinieks un maketētājs Jānis Rožukalns.
Sagatavoja Ausma Mukāne
Projekta “Interframe-LV” rezultātus izvērtē LZA Senāts
VPP “Interframe-LV” projekta noslēguma fāzē, tā vadošās organizācijas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 2022. gada 17. maijā akadēmiķe Baiba Rivža ziņoja par sasniegtajiem rezultātiem. Projekts “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā, Interframe-LV” kā valsts pētījumu programmas (VVP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” daļa ir apliecinājis priekšrocības, ko sniedz VPP ietvars, – starpinstitucionalitāti un starpdisciplinaritāti, integrētas pieejas iespējas pētāmajiem jautājumiem.
Līdzās galvenajām projekta īstenotājorganizācijām – LZA, Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) – projektā tika iesaistītas arī reģionālās augstskolas: Vidzemes Augstskola, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Ventspils Augstskola. Blakus akadēmiķiem un profesoriem strādājot arī maģistriem un doktorantūras studentiem, starp projekta rezultātiem ir izstrādāti 8 promocijas darbi, radītas augsta līmeņa zinātniskās publikācijas, tostarp, 14 Scopus un 4 Ebsco datu bāzēs.. VPP projektu uzdevums – nodrošināt prakses un darba iespējas studējošajiem, lai attīstītos jaunie zinātnieki; tāpat iesaistīties starptautiskos sadarbības tīklos un konsorcijos, ir realizējies, piemēram, RSU sadarbībā ar Tartu Universitāti, Kauņas Tehnoloģiju universitāti un Stavangeres universitāti, Ventspils Augstskolas un LZA sadarbībā ar Norvēģijas Bioekonomikas institūtu, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāti un Vitauta Magnusa universitāti Lietuvā, iesaistē Interreg Baltic Sea Region projektā “Baltic Blue Growth”. Tādējādi zinātniskajiem projektiem ir daudz plašāki mērķi nekā tie lielākoties ir sabiedrības un pat resoru priekšstatos, proti, tikai sniegt tūlītējus ieguldījumus tautsaimniecībā, kas gan ir primārais uzdevums.
Saistībā ar “Interframe-LV” tautsaimniecisko mērķi – novērtēt globālo norišu ietekmi uz ilgtspējīgu Latvijas ekonomisko un sociālo modeli – gūtie zinātniskie secinājumi ir novirzīti tālāk izpildvaras institūcijām, piemēram, Ekonomikas, Labklājības ministrijām; Latvijas Pašvaldību savienībai; Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP) u.c., atbilstoši pētījumu tēmām. Turklāt sadarbība ar organizācijām tika izveidota jau pētniecības procesā. LU pētījumu loks – par sabiedrības novecošanu un reģionālo noslāņošanos, ietverot pensiju sistēmas pilnveidi, e-pārvaldības nostiprināšanu u.c.; RSU – uzņēmējdarbība no vides un sociālās drošības aspekta; LZA un LLU – zināšanu ekonomikas attīstība kontekstā ar digitalizāciju un inovāciju izglītībā, mazajos un vidējos uzņēmumos, u.c. Projekta ietvaros organizētais reģionālo forumu cikls apliecināja, ka zināšanas par valsts ilgtspējai svarīgajiem procesiem 4. industriālās revolūcijas kontekstā, t. sk. par jaunām paradigmām izglītībā, zināšanu pārnesi, zaļo attīstību, nākotnes darbaspēka prasmēm, ir mērķtiecīgāk jāizplata sabiedrībā.
Projekta rezultāti apkopoti zinātniskā monogrāfijā “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” latviešu un angļu valodā (“The Strength of Latvia for the Long-term Development”), 480 lapaspuses katrā valodā.
Informāciju sagatavoja Ausma Mukāne
VPP projekts INTERFRAME-LV 23. starptautiski zinātniskajā konferencē “Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2022”
No 12. līdz 13. maijam Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē notika 23. starptautiski zinātniskā konference “Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2022”, kas pulcēja kopā Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas un Nīderlandes zinātniekus, nozaru speciālistus un citus interesentus, lai dalītos pieredzē un prezentētu plašākai publikai jaunākos pētījumu rezultātus.
Konferencē īpaši tika izcelti šobrīd aktuāli jautājumi – digitālā transformācija, sociāla transformācija, klimatneitrāla ekonomiskā attīstība, ilgtspējīgs patēriņš, vietējās pārtikas sistēmas, kā arī COVID-19 pandēmijas radītās sociāli ekonomiskās sekas.
Konference tika atklāta ar plenārsēdi, kurā akadēmiķe, profesore Dr.oec. Baiba Rivža prezentēja valsts pētījumu programmas projekta INTERFRAME-LV pētījumu rezultātus, akcentējot projekta galvenos izaicinājumus un rastos risinājumus. Ziņojumu par aktualitātēm zema oglekļa lauksaimniecības attīstībā Eiropā sniedza Polijas zinātnieks Ludvik Wicki no Varšavas Dzīvības zinātņu universitātes. Plenārsēdi turpināja Ungārijas zinātnieks Csaba Forgacs, kurš iepazīstināja konferences dalībniekus ar lauksaimniecības uzņēmumu produktivitātes atšķirībām dažādos Eiropas reģionos. Plenārsēdi noslēdza Polijas zinātniece Alina Danilowska ar ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz lauksaimniecību un lauku reģionu attīstību.
Pēc plenārsēdes tālākais konferences darbs tika organizēts trīs sesijās, kas bija veltītas tematiski saistītiem jautājumiem – Ilgtspējīga bioekonomika un aprites ekonomika; Lauku attīstība un uzņēmējdarbība; Integrēta un ilgtspējīga reģionālā attīstība, jaunas sabiedrības attīstības dimensijas, kurā tika prezentēti projekta INTERFRAME-LV pētījumu rezultāti.
Projekta INTERFRAME-LV veltītajā konferences sesijā piedalījās 34 Latvijas un ārvalstu zinātnieki ar 13 ziņojumiem.
Kopumā visi konferences dalībnieki ļoti atzinīgi vērtēja konferences norisi, dalībnieku prezentācijas, sarunu un diskusiju rezultātus. Tika panākta vienošanās par sadarbības turpināšanu nākotnē.
Sagatavoja Dr.oec. Dina Popluga, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes prodekāne, Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta asociētā profesore, vadošā pētniece
Projekta „Interframe-LV” pētnieki piedalās Latgales kongresā
Rēzeknē Latgales vēstniecībā GORS 2022.gada 27.–29. aprīlī notika Latgales kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai”, kurā piedalījās arī VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā” (“Interframe-LV”) pētnieki.
“Interframe-LV” dalībnieki piedalījās visās piecās ekonomikas jomas darba grupās. Vadošā pētniece Elita Jermolajeva vadīja darba grupu “Lauku teritoriju attīstība Latgalē” (skatītie jautājumi: iniciatīvas lauku teritoriju attīstībai, tūrisma un muižu mantojuma loma Latgales lauku atdzimšanai, lauksaimnieciskā ražošana Eiropas Savienības pierobežā u. c) un uzstājās ar ziņojumu “Viedo ciemu attīstība – Eiropas piemēri un iespējas Latgales reģionā”. Projekta “Interframe-LV” vadītāja, LZA ģenerālsekretāre akadēmiķe Baiba Rivža vadīja diskusiju paneli “Latgales zināšanu ekonomika un eksportspēja” (Latgales ekonomiskās telpas pievienotā vērtība, zināšanu ekonomika, inovācijas, jaunuzņēmumi, eksportspēja) un sniedza ziņojumu “Zināšanu ekonomikas aspekti Latgales reģionā”. Abās aktivitātēs risinātie jautājumi ir cieši saistīti ar „Interframe-LV” pētījumu tēmām un rezultātiem. „Interframe-LV” pētnieki piedalījās arī Latgales Kongresa rezolūcijas izstrādāšanā ekonomikas jomā. Zinātnieku referātu tēzes ir publicētas Latgales Kongresa informatīvajā izdevumā. Piedalīšanās ieguvumi – kontakti ar zinātniekiem un praktiķiem no dažādām Latvijas izglītības institūcijām un novadiem, kā arī idejas jauniem pētījumiem un projektiem.
Kongresa pirmajā dienā delegāti un viesi tika aicināti uz svinīgu dievkalpojumu Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, kā arī kopīgā gājienā visi devās uz piemiņas vietu “Latgales kongresam – 100”. Latgales vēstniecībā GORS kongresu atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kam sekoja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa video uzruna, kā arī Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča, Polijas vēstnieces Latvijā LZA ārzemju locekles Monikas Mihališinas, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka uzrunas. Kongresa organizēšanas goda locekļi dzejniece Anna Rancāne, Saeimas deputāte Ilga Šuplinska, jurists Agris Bitāns un režisors Viesturs Kairišs klātesošos iepazīstināja ar padarīto un darāmo Latgalei īpaši nozīmīgajos jautājumos, t. sk. par latgaliešu valodas saglabāšanu.
Otrajā dienā notika diskusijas, referāti un ekspertu viedokļu uzklausīšana par Latgales tautsaimniecībai, tūrismam, izglītībai, latgaliešu valodai, drošībai un efektīvākai pārvaldei aktuāliem jautājumiem, kopumā 19 diskusiju paneļos ar apmēram 100 dažādu jomu ekspertiem, starp kuriem bija arī “Interframe-LV” pētnieki. Darbojās arī kontaktu birža, kurā bija iespēja uz īsu sarunu aicināt jebkuru klātesošo. Trešo kongresa dienu ievadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas svinīgā sēde, tam sekoja politiska diskusija. Pieņemtās rezolūcijas izpildes uzraudzībai tika izveidota Latgales kongresa padome.
Projekta „INTERFRAME- LV” ietvaros izdota grāmata par pētījumu "A study on consumer behaviour in the food market Eastern European countries case"
Projektā „INTERFRAME- LV” izdota grāmata par pētījumu "A study on consumer behaviour in the food market. Eastern European countries case", kuras autori ir Joanna Szwacka-Mokrzycka, Baiba Rivža, Marzena Lemanowicz, Evija Uļjanova. Grāmatu izdevusi Varšavas Dzīvības zinātņu universitāte (Warsaw University of Life Sciences) 2021. gadā.
Pētījumam par patērētāju uzvedību Austrumeiropas valstu tirgū ir gan teorētisks, gan empīrisks raksturs. Tā mērķis ir iepazīstināt ar būtiskām problēmām, kas skar patērētāju uzvedības modeļus Austrumeiropas valstu mainīgajā globālajā tirgū. Pētījums attiecas uz daudziem aspektiem un ietver sevī pamatjēdzienus par patērētāju uzvedību un to noteicošajiem faktoriem, mūsdienu patērētāju pārtikas patēriņa tendencēm un izmaiņām, kā arī uztura vajadzību apmierināšanas līmeni Polijā 21. gadsimta pirmajā un otrajā desmitgadē. Pētījums arī aptver aspektus, kas saistīti ar patērētāju uzvedības izmaiņu tendencēm izvēlētajās Austrumeiropas valstīs: Latvijā un Lietuvā.
Monogrāfija sastāv no četrām nodaļām. Pirmajā nodaļā ir aplūkota patērētāju uzvedība un mūsdienu tendences pārtikas tirgū. Tajā ir ietverts plašs ar aplūkojamo tēmu saistīts literatūras pārskats. Tas īpaši pievēršas patērētāju uzvedībai ekonomikas teorijā, kā arī šīs uzvedības noteicošajiem faktoriem un pārtikas patēriņa tendencēm. Otrā nodaļa, kuras nosaukums ir “Pārtikas patēriņa izmaiņas un uztura vajadzību apmierināšanas līmenis” sastāv no divām daļām: “Ekonomiskais fons Austrumeiropas valstīs” un “Uztura vajadzību apmierināšanas līmenis Polijā 2003.–2019". Šajā nodaļā pētnieciskās intereses galvenokārt tika vērstas uz pārtikas patērētāju uzvedības modeļu izmaiņu virzienu noteikšanu 21. gadsimta pirmajā un otrajā desmitgadē. Patēriņa izpētē tika pielietota starpdisciplināra pieeja, kas izrietēja no nepieciešamības ne tikai meklēt kopsaucēju patēriņa mehānisma interpretācijā, bet arī izstrādāt šai studiju jomai atbilstošus instrumentus. Starpdisciplinārā pieeja pārtikas patēriņam radīja stabilu pamatu tās attīstības paradigmu formulēšanai. Tika prezentēta arī metodoloģiskā un empīriskā pieeja uztura vajadzību apmierināšanas līmeņa novērtēšanai Polijā 2003.–2019. gadam. Trešajai nodaļai ir empīrisks raksturs, un tajā ir izklāstīti Polijas patērētāju vidū veikto pētījumu rezultāti. Šo pētījumu mērķis bija iepazīt Polijas patērētāju iepirkšanās paradumus pārtikas tirgū un identificēt faktorus, kas nosaka šo uzvedību.
Pēdējā nodaļa ar nosaukumu “Patērētāju uzvedības izmaiņu tendences iekšzemes pārtikas tirgū: cēloņi un sekas – Latvijas un Lietuvas gadījums” ietver teorētiskas un empīriskas izmaiņas patērētāju uzvedībā attiecībā uz pārtiku un paradumiem, patēriņu un tā vietu pārtikas produktu sistēmā, cilvēciskās vērtības, perspektīvas nacionālā pārtikas tirgus daudzveidības saglabāšanai klimata pārmaiņu apstākļos, Eiropas Zaļā kursa vai politikas tendences Eiropas Savienībā attiecībā uz mājas apstākļos ražoto pārtiku.
Šajā monogrāfijā tika izmantots plašs informācijas klāsts un daudzpusīga metodoloģija, jo tiek skartas daudzas īpašības. Monogrāfijā izklāstīto priekšmetu sarežģītība un daudzdimensionalitāte radīja nepieciešamību izmantot ļoti daudzveidīgu un visaptverošu metodoloģiju, kuras pamatā ir plašs informācijas apjoms.
Grāmata ir balstīta uz primārajiem un sekundārajiem datiem, apkopota plaša informācija. Tā balstās uz literāro pārskatu sniegtajām galveno jēdzienu definīciju pamata pieejām. Grāmatas empīriskā daļa, kas balstīta uz sekundāriem datiem, balstās uz 2020. gada EU-SILC apsekojuma datu ziņojumu, Eurostat, Polijas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes un citu iestāžu publicētajiem datiem. Grāmatas empīriskā daļa, kas balstīta uz primārajiem datiem, balstās uz Polijā, Latvijā un Lietuvā veikto patērētāju pētījumu rezultātiem. Diagnoze patēriņa jomā tika veikta, pamatojoties uz ekonometriskiem rezultātiem. Ekonometriskās analīzes metodes tika izmantotas, lai pētītu pārtikas patēriņa struktūras transformāciju ātrumu.
Pētījumam tika izvēlēts laika posms no 2003. līdz 2019. gadam. Polijas Centrālās statistikas biroja (GUS) pētījumi par mājsaimniecību budžetiem, kas veikti 2003.–2019. gadā, kalpoja par informācijas avotu ekonometriskās un paneļanalīzes veikšanai. Veiktais pētījums liecina, ka mūsdienās paneļa regresijas modeļi, pamatojoties uz paneļu datiem, kas iegūti no GUS, ir arvien plašāku pielietojumu ar patēriņu saistītajos pētījumos.
Ceturtajā nodaļā izklāstīto pētījumu atbalstīja Latvijas Nacionālā pētījumu programma “Latviskais mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, projekts “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV), ” VPP-IZM-2018/1-0005.
Grāmata ir rakstīta ekonomikas un vadības studiju kursu studentiem, kā arī vadītājiem, kas ikdienā nodarbojas ar patērētāju uzvedības analīzi gan vietējā, gan ārvalstu pārtikas tirgos.
Informāciju sagatavoja Evija Uļjanova, pētījuma līdzautore
“Interframe-LV” veic izglītojošu darbu
2022. gada 9. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā”, “Interframe-LV” (VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”), pētījumu rezultātu apspriešana notika starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Zonta” 6. apgabala jeb Latvijas sanāksmē. Tajā “Interframe-LV” vadītāja un šīs sieviešu organizācijas Latvijā direktore Dr.habil.oec. Baiba Rivža iepazīstināja “Zonta” Jelgavas, Rīgas, Ogres un Valmieras klubu pārstāves ar projekta noslēguma rezultātiem, t. sk. ar pētījumos balstīto monogrāfiju (sagatavošanas stadijā). Projektā un attiecīgi monogrāfijā viena no tēmām ir digitalizācija tās dažādos aspektos – uzņēmējdarbībā, izglītībā, digitālās kompetences iegūšana utt. Projekta “Interframe-LV” dalībniece Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja Ina Gudele sniedza izglītojošu priekšlasījumu par tēmu “Viltus ziņu atpazīšana un datu drošība digitālajā vidē”.
Uzmanība tika pievērsta tam, ka tādās ārkārtējās situācijās, kādu ir izraisījis arī Krievijas asiņainais pretdemokrātijas karš Ukrainā, vēl intensīvāk nekā citkārt uzdarbojas krāpnieki un savā labā izmanto nestandarta apstākļus. Tas attiecināms gan uz ziedojumu, gan humānās palīdzības vākšanu, kad viltus labdari uzdodas par valdības, banku, sabiedrisko organizāciju u. c. struktūru pārstāvjiem. Šādas viltus ziņas un komunikāciju jāmācās atpazīt un jāsargājas atvērt aizdomīgus e-pasta sūtījumus, jāpārbauda informācija. Tāpat viedierīču parolēm ir jābūt oriģinālām – tas atmaksājas kā aizsargātība no uzlauztiem datoriem un šantāžas. Tāda veida zināšanas ir jāapgūst gan individuāli, gan apmācības jārīko darba kolektīvos un sabiedriskajās organizācijās, kā šajā gadījumā.
Sanāksmē attālināti piedalījās arī “Zonta” aktīvistes no Zviedrijas. Šajā labdarības organizācijā pārsvarā iesaistās inteliģences pārstāves, t. sk. ārstes, politiķes, skolotājas, kas iegūto informāciju par viltus ziņu atpazīšana un digitālo datu drošību izplata tālāk savā vidē.
Sagatavoja Ausma Mukāne
Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 2022. gada 30. martā norisinājās INTERFRAME-LV projekta sekcija
Sekcijas “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā” (INTERFRAME-LV) darbā ar referātiem uzstājās 25 dalībnieki. Zinātnieki prezentēja pētījumu rezultātus par Latvijas sabiedrībai aktuāliem sociāliem jautājumiem: sabiedrības novecošanas un noslāņošanās tendencēm, Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējas problēmām sociālo aizsardzību un ienākumu nevienlīdzību, sociālās aizsardzības izdevumu uzraudzību, personu ar invaliditāti izslēgšanas no darba tirgus ekonomiskajiem zaudējumiem, jauniešu bezdarba problēmām ES pandēmijas COVID-19 ietekmē un profesionālās izglītības jautājumiem.
Svarīga tematika Latvijas sabiedrībai ir digitālā transformācija, ar to saistītie riski un risinājumi. Konferencē bija iekļauts pētījums par Latvijas iedzīvotāju līdzdalības veicināšanu valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā.
Finanšu jomā valstij nozīmīgs jautājums ir valsts parāda lieluma ietekme uz valsts ekonomisko izaugsmi, kā arī bankas kredītu restrukturizācija ar valsts garantijām kā ekonomikas stimulēšanas instruments ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.
Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisināsies INTERFRAME-LV projekta sekcija
Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 2022. gada 30. martā plkst. 10.00 norisināsies sekcija "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā" (INTERFRAME-LV), kurā ar referātiem uzstāsies 25 dalībnieki.
Projekta INTERFRAME-LV ietvaros izstrādāti divi promocijas darbi
Valsts pētījuma programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros tika izstrādāti un aizstāvēti divi promocijas darbi:
Ligita Āzena "Teritorijas konkurētspēja viedās uzņēmējdarbības attīstībai Pierīgas reģionā",
Zaiga Oborenko "Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze Latvijā”.
Ligita Āzena promocijas darbā "Teritorijas konkurētspēja viedās uzņēmējdarbības attīstībai Pierīgas reģionā" izvērtējusi teritorijas konkurētspējas nozīmi viedās uzņēmējdarbības attīstībai un izstrādājusi konkurētspējas veicināšanas iespējamos risinājumus viedās uzņēmējdarbības attīstībai Pierīgas reģionā.
Teritorijas pārvaldei ir jārada pievilcīga vide uzņēmējdarbībai, jāiedrošina un jāatbalsta uzņēmēji veidot uzņēmumus un investēt to tālākā attīstībā. Tas rada nepieciešamību pēc teritorijas konkurētspējas paaugstināšanas un salīdzinošo priekšrocību noteikšanas, kuras ir būtiskas uzņēmēju un investoru piesaistīšanai. No vienas puses, lai šie pasākumi būtu efektīvi, nepieciešams izstrādāt attiecīgu piedāvājumu, veidot katrai teritorijai stratēģiju, orientētu uz konkrētas mērķa tirgus grupas vajadzībām. Bet, no otras puses, lai realizētu stratēģiski svarīgus un finansiāli vai ģeogrāfiski apjomīgus projektus, nepieciešams sadarboties blakus teritorijām un tādējādi sasniegt ievērojamus rezultātus. Šāda stratēģija prasa, lai tā tiktu izstrādāta katrai sabiedrības vai mērķa tirgus grupai atsevišķi, precīzi nosakot atbilstošākos piedāvājumus un ar tiem saistītos pasākumus. Pastāv saikne starp samērā moderno "teritorijas konkurētspējas" jēdzienu un tradicionāli analizēto teritorijas "ekonomiskās attīstības" jēdzienu. Ekonomikas attīstības analīze bieži ir vērsta uz ekonomisko izaugsmi, kas nozīmē, ka tā parāda teritorijas konkurētspējas priekšrocības un iespēju piesaistīt teritorijai konkrētas mērķa tirgus grupas - noteiktas nozares uzņēmumus. Piesaistot noteiktas nozares, īpaši viedo uzņēmējdarbību, tiek veicināta teritorijas ekonomiskā izaugsme. Savukārt viedās uzņēmējdarbības jēdziens izriet no cita jēdziena viedā ekonomika (smart economy) – uz zināšanām balstītu, konkurētspējīgu uzņēmumu un tādu pakalpojumu radīšana, kas apvieno veiksmīgos elementus no uzņēmējdarbības ekonomikas un inovāciju ekonomikas, kas veicina augstas kvalitātes darba vidi, kas savukārt sekmē teritorijas attīstību un veicina tās tālāku konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Promocijas darbā tika apkopotas teorētiskās nostādnes par teritorijas attīstību un konkurētspējas kritērijiem, teritorijas mērķa tirgus grupu vajadzībām, viedās uzņēmējdarbības būtību un Eiropas pieredzi, izpētītas Latvijas, reģionu un pašvaldību uzņēmējdarbības attīstības politikas vadlīnijas: normatīvie akti, Latvijas un Pierīgas reģiona attīstības plānošanas dokumenti, kā arī noslēgumā izanalizēti teritorijas konkurētspējas un viedās ekonomikas rādītāji, sniegti konkurētspējas veicināšanas iespējamie risinājumi viedās uzņēmējdarbības attīstībai Pierīgas reģionā.
Zaiga Oborenko promocijas darbā „Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze Latvijā” izpētījusi galvenos cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ietekmējošos faktorus un izvērtējusi iespējas šīs iedzīvotāju grupas nodarbinātības sekmēšanai Latvijā.
Personu ar invaliditāti integrācijas sociālajā dzīvē un darba tirgū veicināšana ir vērtīgs ieguvums gan pašām personām ar invaliditāti, gan valstij un visai sabiedrībai. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Latvijas demogrāfijas situāciju, kad darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un īpatsvars Latvijā turpina samazināties, bet pieaug personu ar invaliditāti skaits – 2020. gadā invaliditāte reģistrēta 10% iedzīvotāju. No kopējā pilngadīgo personu ar invaliditāti skaita nodarbināti ir vien 27.1% indivīdu, tas veido 5.9% no visiem Latvijas nodarbinātajiem. Neskatoties uz dažādām aktivitātēm sekmēt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, Latvijā 2020. gadā no darbspējas vecuma personām ar invaliditāti nodarbināti bija 45.9% personu, turpretim nodarbinātības līmenis valstī bija 72.3% vecuma grupā 15–64 gadi, kas norāda uz neizmantoto darbaspēka potenciālu.
Promocijas darbā tika izpētīta invaliditātes izpratnes veidošanās, analizētas invaliditātes modeļu konceptuālās pieejas, raksturotas iekļaujošas inovācijas koncepcijas un indivīda ar invaliditāti nodarbinātības faktoru pieeja, analizēti Latvijas un starptautiskie tiesību un plānošanas dokumenti par personu ar invaliditāti tiesisko aizsardzību un nodarbinātības veicināšanu, izvērtēti sociāli ekonomiskie faktori, kas ietekmē cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, izpētīti invaliditātes vadības faktori uzņēmumā un aprēķināts neiegūtais IKP, ja cilvēki ar invaliditāti netiek iekļauti darba tirgū, analizēti cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības faktori Latvijas reģiona pilsētā un novadā darba tirgus un pašvaldības politikas kontekstā, kā arī noslēgumā, pamatojoties uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīzi, izstrādāti scenāriji cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības sekmēšanai Latvijā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības fakultātē (ESAF) 2022. gada 18. martā Ligita Āzena un Zaiga Oborenko aizstāvēja promocijas darbus, iegūstot zinātniskā doktora grādu ( Ph.D.) ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Abu promocijas darbu zinātniskā vadītāja – LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore, LZA īstenā locekle, Dr.habil.oec. Baiba Rivža.
No kreisās: Ligita Āzena – projekta INTERFRAME-LV pētniece, LZA Valsts emeritēto zinātnieku padomes zinātniskā sekretāre: LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore, LZA īstenā locekle, Dr.habil.oec. Baiba Rivža un Zaiga Oborenko – projekta INTERFRAME-LV pētniece, LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža akadēmijas zinātniskā sekretāre.
Līdzekļu piesaistes tendences pirms Covid-19 laika un COVID-19 laikā: Latvijas Universitātes fonda pieredze
Pētījuma referāts, kura autore ir Mg.hist. Laila Kundziņa un līdzautori Dr. habil.oec. Baiba Rivža, Dr. habil.sc.ing. Pēteris Rivža, tika ziņots 2022. gada 2. martā Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnes asociācijas (NJF) Starptautiskajā konferencē „Ekonomikas, izglītības un sabiedrības attīstības izaicinājumi Ziemeļvalstīs – Baltijas valstīs un ārpus tām" (Challengers of Economics, Education and Society Development in the Nordic – Baltic Countries and beyond”). Pētījums tika veikts INTERFRAME-LV ietvaros.
Anotācija. Līdzekļu vākšanas centieni ir atkarīgi no vairākiem aspektiem. Būtiskākie aspekti ir universitāšu līdzekļu vākšanas politika, ieguldījumi komunikācijā ar esošajiem un potenciālajiem ziedotājiem, veiksmīga ziedojumu administrēšana. Diemžēl krīzes laikā ir vērojama tendence samazināties ziedojumu apjomiem. Hipotēze: vai ir kāda Covid-19 ietekme līdzekļu vākšanā Latvijas Universitātes fondam? Šajā pētījumā pētnieki analizēja līdzekļu vākšanas tendences Latvijas Universitātes fondā no 2018. līdz 2021. gadam. Pētījuma mērķis bija veikt līdzekļu vākšanas centienu pētījuma tendences pirms Covid-19 laika un Covid-19 laikā: Latvijas Universitātes fonda pieredzes izpēte. Pētījuma uzdevumi bija: analizēt ziedojuma summu dinamiku, ziedojumu mērķu tendences un ziedotāju skaita tendences laika posmā no 2018. gada līdz 2021. gadam.
Iegūtie rezultāti. 2018. un 2019. gadā līdzekļu piesaistes tendences ir ar labāku rezultātu nekā turpmākajos gados. Iemesls ir LU fonda toreizējo revidentu norāde, ka LU fonda administrētās prakses stipendijas ir ar nodokļu optimizācijas draudiem. Tieši tādēļ kopš 2019. gada marta prakses stipendijas vairs netika izmaksātas. Ziedojumu mērķu dinamikas samazinājums ir saistīts ar prakses stipendiju izmaksu pārtraukšanu. 2018. – 2021. gadā vērojams ziedojumu saņēmēju kritums, ko administrē LU fonds. Tas saistīts tieši ar Covid-19 ietekmi. 2018. gadā vēl bija publiskie pasākumi, kuros, kā piemēram, LU Absolventu salidojums LU Botāniskajā dārzā, kur absolventi pret ziedojumu piedalījās šajā LU Absolventu salidojumā.
Secinājumi. Covid-19 ierobežojumi pasākumu apmeklēšanā mazināja ziedojumu apjomu, līdz ar to dažādu LU fonda administrēto projektu atbalstu. 2020. gadā LU fonds organizēja ziedošanas kampaņu, tādēļ ziedotāju aktivitāte bija lielāka. Covid-19 ierobežojumi ir ietekmējuši ziedotāju aktivitāti, attiecībā uz publiskajiem pasākumiem, lai piesaistītu ziedojumus. Savukārt ziedojumu kampaņas, kas ir ar īsākiem ziedojumu termiņiem, sniedz labāku rezultātu, arī ar attālināto ziedojuma piesaistes režīmu.
LZA Senātā izskatīts VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta INTERFRAME-LV rezultātu apkopojums žurnālā “LZA Vēstis”
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 2022. gada 18. janvārī izskatīts valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” rezultātu apkopojums, kas publicēts LZA zinātniskajā žurnālā “LZA Vēstis”. Šajā VPP viens no pieciem projektiem, “INTERFRAME-LV”, tiek īstenots LZA vadībā (akadēmiķe Baiba Rivža).
Publikācija par visiem pieciem projektiem žurnāla “LZA Vēstis” 2021. gada Nr. 4 ir VPP atsevišķo projektu horizontālās sadarbības piemērs. Senāta sēdē piedalījās visu projektu vadītāji: “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” (“DemoMig”) – Zaiga Krišjāne; īstenotāji Latvijas Universitāte (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU); “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzuma punktos” – vad. Guntis Zemītis, īstenotāji LU, Daugavpils Universitāte; “Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību” – vad. Gatis Krūmiņš, īstenotāji Vidzemes Augstskola (ViA), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU); “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” – vad. Vija Daukšte, īstenotāji Latvijas Nacionālā bibliotēka un ViA; kā arī “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā” (“INTERFRAME-LV”) – īstenotāji LZA, LLU, LU, RSU.
Publikāciju “INTERFRAME-LV par valsts sociālekonomisko ilgtspējību” žurnālam kopīgi veidoja LZA un visu tās sadarbības organizāciju zinātnieki.
Projektu vadītāju diskusijā izskanēja tādas svarīgas atziņas, ka VPP noteikti ir turpināmas, jo dod iespējas starpinstitucionāliem un starpdisciplināriem pētījumiem, kuros var piedalīties arī jaunie zinātnieki, strādājot pieredzējušo vadībā (piemēram, projekta “Interframe-LV” īstenošanas laikā ir tapuši un aizstāvēti seši promocijas darbi). Pētnieki izcēla šo projektu laikā īstenojušos plašo sadarbību ar nevalstisko sektoru un valsts institūcijām, tādējādi veidojot platformu pētījumu atziņu aizvadīšanai līdz rīcībpolitikas veidotājiem.
LZA arī citkārt VPP īstenošanas gaitā ir uzņēmusies iniciatīvu starpprojektu horizontālo saišu veidošanā, piemēram, laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” atspoguļojot visu piecu projektu kopējos pasākumus, t. sk. VPP vidusposma konferenci.
Pētnieki diskutēs par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Covid-19 vakcināciju
Kas bremzējis un kas veicinājis Latvijas iedzīvotāju vakcinēšanos pret Covid-19? Šis ir viens no jautājumiem, kas nodarbinājis zinātniekus projektā Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV). Lai iepazīstinātu sabiedrību ar pētījuma atziņām, zinātnieki trešdien, 2021. gada 10. novembrī, no plkst. 11.00 līdz 12.00 noturēs tiešsaistes preses konferenci, kurā runās par statistiski nozīmīgākajiem psiholoģiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un zināšanu faktoriem, kas ietekmējuši iedzīvotāju uzvedību pandēmijas laikā.
Attieksme pret Covid-19 vakcināciju ir izgaismojusi Latvijas sabiedrības daudzveidību, kas neiekļaujas ierastajā daudzveidības kā kultūru dažādības definīcijā. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir skaidrojuši faktorus, kuri vecina vakcinēšanos, ka arī iemeslus tam, kāpēc daļa sabiedrības nevēlas vakcinēties. Šie faktori neieskicē “antivaksera portretu”, taču ļauj ieskatīties tajos izaicinājumos, ar kuriem sastopas cilvēks, izvēloties uzvedības stratēģiju pandēmijas laikā. Projekta gaitā gūtās atziņas, kā uzsver zinātnieki, ļaus politikas veidotājiem un komunikācijas speciālistiem veidot konkrētus izglītojošus un emocionāli iesaistošus vēstījumus dažādām mērķauditorijām, tāpēc uz preses konferenci laipni aicināti ne vien mediju pārstāvji, bet arī veselības politikas veidotāji, pētnieki un citi interesenti.
“Piekrišana vakcinācijai ir individuāls lēmums, ko cilvēks pieņem konkrētajā situācijā. Cilvēks rīkojas, vērtējot ne tikai objektīvus faktus, bet arī savu individuālo izpratni par faktiem un esošo situāciju. Kā savulaik apgalvojis amerikāņu sociologs Viljams Tomass (William I. Thomas), ja subjektīvi izprasto situāciju definē kā objektīvu realitāti, tad situācijas sekas būs reālas. Cilvēki ir atšķirīgi pēc sava temperamenta, viņu dzīves apstākļi ir objektīvi atšķirīgi, un, lemjot par lietām, kas ir ārpus viņu kontroles, viņi apstrādā daudz informācijas, kas ne vienmēr ir saskanīga,” norāda RSU profesors Sergejs Kruks.
Projektu Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV) Latvijas Zinātņu akadēmijas vadībā īsteno RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte un Agroresursu un ekonomikas institūts. Šis ir viens no pieciem Valsts pētījumu programmas Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai projektiem, kura būtība ir novērtēt tieši dažādu globālo norišu ietekmi uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību un izstrādāt tālākās attīstības scenārijus.
“Interframe-LV” starptautiskā konferencē par reģionālo attīstību
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) MS Teams platformā 2021. gada 22. oktobrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā – Interframe-LV”, vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, kopā ar LLU un Varšavas Dzīvības zinātņu universitātes organizētā 7. Starptautiskā zinātniskā konference “Reģionālās attistības tendences ES valstīs 2021”. Piedalījās zinātnieki no 5 valstīm – Polijas, Ungārijas, Čehijas, Lietuvas un Latvijas; projekta “Interframe-LV” dalībnieki interesentus iepazīstināja ar 8 prezentācijām un 8 stenda referātiem.
Projektu “Interframe-LV” pārstāvošie zinātnieki dalījās pētījumu rezultātos par digitalizāciju un digitālo transformāciju, kuras paātrinājumu izraisījuši Covid-19 pandēmijas radītie apstākļi valsts pārvaldē, atvērtajā Eiropas ekonomikā, izglītības sistēmā, bioekonomikas nozarē, reģionālajā attīstībā; kā arī pauda viedokļus citās konferencē risinātajās galvenajās tēmās – vides politikas īstenošana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, bezdarbs Covid-19 pandēmijas ietekmē pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem un jauniešiem, darba integrācija sociālajos uzņēmumos, lauku uzņēmējdarbības vides attīstība, pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācija, viedā lauku attīstība, filantropiskas pieredzes tendences starp biznesa organizācijām Latvijā u. c.
Visu valstu zinātnieki pievērsās pārtikas tēmai, ko arī aktualizējusi Covid-19 pandēmija, skatot tādus jautājumus kā jaunas tendences pārtikas iegādē un patēriņā, ekoloģisko produktu sertifikācija, ekoloģiskie produkti un patēriņa ilgtspēja, pašapgāde ar pārtiku lauku mājsaimniecībās, sociāli ekonomiskās korelācijas ar pārtikas trūkumu. Vēl visu konferencē pārstāvēto valstu pētnieki risināja atjaunojamo energoresursu tēmu, piemēram, ieguldījumi atjaunojamajos energoresursos kā iespēja pašvaldības ekonomikai. Kā aktualitāte lauku pašvaldībām tika skatīta arī finansiālā autonomija.
Attālināto zinātnisko konferenču norisē uzkrātā lielā pieredze LZA un LLU ļāva sekmīgi strādāt un apmainīties ar pētniecības atziņām arī šajā Covid-19 pandēmijas sakarā Latvijā izsludinātājā “lokdauna” jeb mājsēdes situācijā.
Latvijas Zonta kluba kopsapulce sadarbībā ar VPP projektu INTERFRAME-LV
2021. gada 25. septembrī LZA Senāta zāle notika Latvijas Zonta kluba kopsapulce sadarbībā ar VPP projektu INTERFRAME-LV.
Kopsapulci atklāja LZA akadēmiķe Baiba Rivža un iepazīstināja klātesošos dalībniekus, kuru vidū attālināti piedalījās arī starptautiskā Zontu kluba pārstāves Zviedrijā, ar VPP projekta INTERFRAME-LV sasniegtajiem rezultātiem. Kopsapulcē VPP projekta INTERFRAME-LV pētnieces - Z. Oborenko (Invaliditātes vadība organizācijā) un I. Gudele (Digitālā vide - sievietes draugs vai ienaidnieks?) - iepazītināja ar savu pētījumu rezultātiem.
Projekts “Interframe-LV” IV starptautiskajā Ekonomikas forumā
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā – Interframe-LV” (valsts pētījumu programma “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”) dalībnieki aktīvi iesaistījās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta (EI) rīkotajā IV starptautiskajā Ekonomikas forumā (EF) “NĀKOTNES EKONOMIKA: globalizācijas izaicinājumi Eiropai un Baltijai 21. gadsimtā”, kas notika 2021. gada 17. septembrī LZA.
“Interframe-LV” līdzdalība EF izpaudās gan foruma finansiālā atbalstā, gan satura veidošanas posmā ar pētījumu aktuālu tēmu iekļaušanu darba kārtībā, piemēram, digitalizācijas ietekme zināšanu ekonomikas attīstībā, gan līdzdalību foruma plenārsēdēs un paralēlo sekciju darbā.
Ap 20 “Interframe-LV” pētnieku no Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils Augstskolas u. c. izglītības un zinātniskajām iestādēm strādāja 3 dažādajās EF paralēlajās sekcijās: 1) par Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumiem un to risinājumiem starptautiskā kontekstā projektā “Interframe-LV”, sekcijas moderatore projekta vadītāja Dr. Baiba Rivža; 2) aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība; 3) par valsts konkurētspēju teorijā un praksē.
Foto: J. Brencis.
VPP projekta Interframe-LV pētnieki prezentē pētījumu rezultātus IV Starptautiskajā ekonomikas forumā
2021. gada 17. septembrī notika IV Starptautiskais ekonomikas forums “NĀKOTNES EKONOMIKA: globalizācijas izaicinājumi Eiropai un Baltijai 21. gadsimtā”, Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcējot valsts un valdības pārstāvjus, ekspertus, zinātniekus, uzņēmējus un politiķus.
VPP projekta Interframe-LV pētnieki prezentēja savu pētījumu rezultātus I sekcijas darba grupā.
Projekts Interframe-LV iesaistās 5. Latvijas Lauku kopienu parlamenta darbā
2021. gada 16.-17. jūnijs. LZA īstenotā projekta Interframe-LV (valsts pētījumu programma “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”) pētnieki attālināti piedalījās 5. Latvijas Lauku kopienu parlamentā (foruma centrālā norises vieta Gulbenes novada Stāmerienā 2021. gada 16.–17. jūnijā), gan veicot anketēšanu, gan iepazīstoties ar labās prakses piemēriem perspektīvā procesā – iedzīvotāju aizvien masveidīgākā lauku reģionu izvēlē ne tikai par atpūtas, bet arī pastāvīgu dzīves un darba vietu, gan projekta vadītājai akadēmiķei Baibai Rivžai foruma rezolūcijā iesniedzot priekšlikumus par pētniecības atbalstu reģionu potenciāla izmantošanai un valsts policentriskajai attīstībai.
Interframe-LV pētnieki arī iepriekšējos gados veica anketēšanu Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībnieku vidū. Šogad redzama tāda pozitīva tendence, ka salīdzinājumā ar agrāko periodu lielāks kļūst to iedzīvotāju īpatsvars, kas apzinās savu ietekmi kopienas dzīvē un attīstībā, un nevis “no manis nekas nav atkarīgs, nespēju ietekmēt procesus”. Tiesa, zemā aktivitāte nesenajās pašvaldību vēlēšanās gan liecina par kaut ko citu. Taču līdz ar perspektīvo procesu attīstību lauku vidē tas varētu mainīties, jo iezīmējas tendence, ka jaunienācēji ar apzināto reģionu izvēli par savas darbības vietu un iesaisti kopienas dzīvē pamazām paver cerīgu skatupunktu uz dzīvi laukos arī vietējiem iedzīvotājiem.
Šogad 5. Latvijas Lauku kopienu parlamenta darbā spilgti parādītā aktualitāte par ienācējiem laukos ir saistāma kopā ar jaunās administratīvi teritoriālās reformas mērķiem – sniegt visiem iedzīvotājiem vienādas iespējas neatkarīgi no dzīvesvietas, kā arī Eiropas Savienības politiku par dalībvalstu dzīveslīmeņu izlīdzināšanu, t. sk. starp pilsētu un laukiem. Latvijā diemžēl vēl ir viens no augstākajiem reģionālās nevienlīdzības rādītājiem ES. Būtu turpināmi Interframe-LV iesāktie pētījumi, kā ar digitālo pārveidi, ekonomikas dažādošanu, izglītības, t. sk. mūžizglītības, palīdzību ir attīstāma zināšanu sabiedrība, jauna tipa darbaspēka sagatavošana un garantija arī laukos, rezultātā mazinot reģionālo nevienlīdzību.
Interframe-LV noslēguma posmā tiek gatavota rezultātus apkopojoša monogrāfija, ko paredzēts izdot 2022. gada pavasarī. Izdevumā kontekstā ar pētījumu tēmām tiks iekļauta 5. Latvijas Lauku kopienu parlamenta darbā gūtā pieredze par perspektīvajiem procesiem reģionos.
Sagatavoja Ausma Mukāne
Divdesmit otrās starptautiskās zinātniskās konferences “ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2021”/Valsts pētījumu programmas projekts INTERFRAME-LV/ REZOLŪCIJA
2021. gada 13. maijā notika starptautiskā zinātniskā konference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2021 ar mērķi iepazīstināt sabiedrību, jaunos zinātniekus, doktorantus, sadarbības partnerus un zinātnes sabiedrību ar jaunākajiem pētījumiem un zinātniskajām atziņām.
Rezolūcija (pdf.)
VPP projekta INTERFRAME-LV pētnieki piedalījās 5. Krievijas un Austrumeiropas pētījumu konferencē
Š.g. 8. jūnijā VPP INTERFRAME-LV pētnieki piedalījās 5. Krievijas un Austrumeiropas pētījumu konferencē, ko tiešsaistē rīkoja Tartu Universitāte. Latvijas pētnieki nolasīja četrus referātus sekcijā “Raksturs vai institūcijas? Latvijas iedzīvotāju politiskās pasivitātes skaidrojumi”. RSU doktorante Sanita Vasiļjeva referēja par mūsu valsts iedzīvotāju sociālā kapitāla struktūru, uzverot, ka cilvēki joprojām paļaujas tikai uz sevi un tuvāko cilvēku loku. Tikmēr savienojošais sociālais kapitāls, kas ļautu veidot uzticības sadarbību ar maz pazīstamiem cilvēkiem, attiecības ar kuriem nestiprina kopējā emocionālā pieredze, ir ļoti zems.
RSU doktorante Sanita Šuriņa un profesore Kristīne Mārtinsone izpētījušās uzticēšanās rādītāju izmaiņas paaudžu grupās. Neapstiprinās pieņēmums, ka gados jaunāki cilvēki, kam nav personiskas padomju pieredzes, demonstrētu lielāku uzticēšanos citiem un institūcijām.
RSU profesores Inna Dovladbekova in Anželika Berķe-Berga izvērtējušās apstākļu, kas kavē uzņēmējdarbību. Latvijā ir ļoti neliels to cilvēku skaits, kam ir savas bizness: SKDS 2019. gada reprezentatīvā aptauja uzrāda, ka šādu cilvēku respondentu vidū ir vien 4%; vēl 9% pauduši gatavību veidot savu uzņēmumu. Zinātnieces referātā atklāj virkni institucionālo ierobežojumu, kuri respondentus attur no iesaistīšanas vienmēr riskantajā patstāvīgajā biznesā.
RSU profesors Sergejs Kruks analizējis trīs Nacionālās attīstības plānus un četrus integrācijai, saliedētībai un pilsoniskai sabiedrībai veltītus politikas dokumentus. Dokumenti atzīst, ka individuālā iniciatīvā pilsoniskajā sabiedrībā un ekonomikā ir valsts attīstības resurss. Taču pasivitātes cēloņus dokumenti redz pašos cilvēkos nevis institūcijās, kas uzliek šķēršļus sadarbībai. Turklāt rakstura uzlabošanas instrumenti nav teorētiski pamatoti. Paredzot kognitīvo (zināšanas par demokrātiju un līdzdalību) un emocionālo (piederības sajūta) personības aspektu uzlabošanu, politikas dokumenti nerunā par personības motivāciju rīkoties, ko nosaka indivīda esošā mijiedarbības pieredze ar apkārtējo vidi, t.sk. pārvaldes institūcijām. Ignorējot motivācijas aspektu, politikas veidotāji piedāvā tikai vienvirziena audzinošo komunikāciju.
VPP INTERFRAME-LV pētījumu rezultāti ir noderīgi arī skaidrojot zemo politisko aktivitāti nupat aizritējušajās pašvaldību vēlēšanās. Aptaujās respondenti pauž neapmierinātību ar pārvaldes institūciju darbību, sabiedrības dienaskārtība atšķiras no mediju un politikas dienaskārtībām, un arī vēlēšanu mehānisms nenodrošina atgriezenisko saiti.
Starptautiskais seminārs “Young Qualified Workers: Empowerment and Participation – Strategies in the Baltic States and in the European Union”, 2021. gada 27.-28. maijs
Programma (pdf).
2021. gada 27.–28. maijā Latvijas Kristīgajā akadēmijā (LKrA) notika starptautisks seminārs “Jauniešu darbs: spēka un kvalitātes avoti” (“Young Qualified Workers: Empowerment and Participation – Strategies in the Baltic States and in the European Union”), to organizēja LKrA sadarbībā ar EK tīkla organizāciju EZA (Eiropas Centrs strādājošo jautājumos, Vācija). Seminārā hibrīda formā, ņemot vērā pandēmijas ierobežojumus, piedalījās speciālisti no Igaunijas un Lietuvas, kā arī Latvijas. Latvijas Kristīgā akadēmija sadarbojas ar EZA kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, un sociālajam dialogam un Eiropas Sociālajai programmai (European Social Agenda) veltīti semināri augstskolā notiek ik gadu pavasarī.
Avots: Latvijas Kristīgā akadēmija.
VPP projekta INTERFRAME-LV atskaite par 2019. - 2020. gadu un 2021. gada plānotās aktivitātes
2021. gada aprīlī notiek divas valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” īstenošanas un uzraudzības komisijas sēdes, kurās VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža prezentē saturiskajos pārskatos par 2019.–2020. gada periodu atspoguļoto informāciju un prezentē 2021. gada plānotās aktivitātes.
Prezentācijā akadēmiķe B. Rivža uzsver šajā laika periodā projekta ietvaros sasniegtos rezultātus, horizontālo uzdevumu izpildi, sadarbību ar ieinteresētajām pusēm un projekta mērķa grupām, kā arī projekta īstenošanas gaitu kopumā.
Projekta vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža. VPP projekts "IINTERFRAME-LV – Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā" (pdf). 2021. gada 14. aprīlis.
Devums tautsaimniecībai un cilvēkkapitālam
Latvijas Universitātes (LU) 79. starptautiskajā konferencē bija veltītas sekcijas, 2021. gada 4. martā, projektam “reCOVery-LV” (“Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes”, valsts pētījumu programma (VPP) “Covid-19 krīzes mazināšanai”), kurā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir LU sadarbības partneris, un 2021. gada 11. martā – projektam “Interframe-LV” (“Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā”, VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”), kurā LZA ir vadošā institūcija. Gan “Interframe-LV”, gan “reCOVery-LV” darba paketes par strukturālām izmaiņām valsts ekonomikā vadītāja ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore LZA ģenerāldirektore akadēmiķe Baiba Rivža.
Atveseļošanās potenciāls “reCOVery-LV” pētījumos
Projekta “reCOVery-LV” ļoti īsajā pētījumiem paredzētajā laikā, nedaudz vairāk par pusgadu, ir sasniegti izcili rezultāti. Par to ir iespējams pārliecināties sekcijas sēdes ierakstā vietnē: https://www.youtube.com/watch?v=BO7DnyVkQ60. “reCOVery” mērķis ir gan dot Covid-19 ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku, gan sagatavot zinātniski pamatotus rīcībpolitikas ieteikumus pandēmijas radīto izaicinājumu sekmīgai pārvarēšanai, un starpdisciplinārā darbā tas ir sasniegts. Kā attālinātās sekcijas ievaduzrunā uzsvēra projekta vadītāja akadēmiķe LU profesore Inna Šteinbuka, dažādu jomu ~ 80 zinātnieki – ekonomisti, juristi politologi, sociologi u. c. – pētījumos pandēmijas laikā ir nonākuši pie prāva devuma tautsaimniecībai, tajā īstenojamiem ieteikumiem, kuri jau apspriesti nozaru profesionālajās vidēs un iesniegti ministrijās. Centrālie atslēgas vārdi, kuru kontekstā veikti pētījumi, ir – produktivitāte, konkurētspēja un izaugsme.
Konkrētie ieguvumi projektā “reCOVery”:kritēriji valsts atbalsta sniegšanai uzņēmumiem; Latvijas produktivitātes novērtējums (pirmoreiz izstrādāts Latvijas produktivitātes ziņojums atbilstīgi Eiropas Komisijas prasībām, ievietots arī EK mājas lapā); priekšlikumi digitalizācijai, e-komercijai, dokumentu apritei un inovācijām, kas ietekmē produktivitāti; attālinātā darba (t. sk. no administratīvo un konstitucionālo tiesību viedokļa) ietekme uz produktivitāti un priekšlikumi rīcībpolitikai; starptautiskās attīstības scenāriji un ekonomiskā ietekme Covid-19 kontekstā (prognozēti 4 scenāriji, pēcpandēmijas laikā it sevišķi liela nozīme spēcīgas un veiksmīgas valsts tēlam); praktiski priekšlikumi vietējo pārtikas ķēžu stiprināšanai krīzes un pēckrīzes laikā (pēc vairākiem scenārijiem; pārtikas nozarē Latvijai iespējams būt pašnodrošinātai, veicot virkni pētījumos noskaidroto nepieciešamo uzlabojumu); priekšlikumi publiskās pārvaldes un tiesību sistēmas pilnveidei.
Krīzes laikā ekonomika saskaras ne tikai ar tradicionāliem ekonomiskiem riskiem, bet scenāriji attīstās strauji un neparedzami. Kā akcentēja LU profesors Gundars Bērziņš, riska novērtējuma pieeja ir būtiska, arī modelējot ierobežojumus. Sekcijā pētījumu prezentācijas bija sagrupētas blokos, un darbs sākās tieši ar iespējām un riskiem tautsaimniecībā stresa apstākļos, tālāk produktivitātes celšanas izaicinājumi un visbeidzot tautsaimniecības strukturālā transformācija, kurā pētījumus prezentēja arī Baibas Rivžas vadītās darba paketes zinātnieki.
Paātrinājumu ieguvuši sen brieduši procesi: papīra aprites samazinājums, e-komercija, uzņēmējdarbības pārorientēšanās, zaļāks dzīvesveids
Baiba Rivža attiecībā uz tautsaimniecības sistēmas struktūras pārmaiņām, pētot to saturiskās (dažādas nozares), organizatoriskās (mazais, vidējais, lielais uzņēmums; augsto tehnoloģiju, vidēji augsto tehnoloģiju uzņēmums vai citi veidi; tiešais vai attālinātais darbs; tiešā tirdzniecība vai e-komercija u. c) un telpiskās variācijas (pilsēta vai lauki, kāds reģions), uzsvēra aktīvu rīcību. Izmaiņu procesa pamatā ir motivācija darboties un meklēt risinājumus sekmīgai tālākattīstībai. No uzņēmēju puses vērojama aktīva ideju radīšana krīzes ietekmes mazināšanai pašreizējā situācijā. Raksturīgākās ir: jauna struktūtvienība ar speciālām funkcijām; ekonomiskās darbības daudzveidošana – preču jeb pakalpojumu variantu pavairošana; zinātnes un prakses sadarbības izvēršana; e-komercijas aktivizēšana noieta paplašināšanai vietējā tirgū, bet sevišķi eksportam; uzņēmuma darbības pilnveides stratēģijas izstrāde īpašiem apstākļiem. Kāda auto nomas un pilna servisa auto līzinga uzņēmuma vadītājs šajā sakarā atgādinājis uzņēmējdarbības pamatlikumu – vienmēr jābūt gataviem jebkādiem dzīves pavērsieniem, un ir lietderīgi jau laikus izstrādāt vairākus rīcības plānus, kas ļauj pieņemt stratēģiski pareizākus lēmumus arī neparedzētā situācijā.
Covid-19 ietekmētie pasākumi un rīcības, kas veicinājušas izmaiņas uzņēmējdarbības saturā un struktūrā:pastiprinājušās rūpes par darbinieku un klientu veselību un drošību; patērētāji un patēriņa paradumi – no jauniem pakalpojumu un preču piegādes modeļiem līdz akcentam uz vietējiem produktiem un pakalpojumiem; ātrā reaģēšana un pārmaiņu procesi – no īstermiņa un operatīvās darbības dominances uzņēmumā līdz juceklim ar normatīvajiem un reglamentējošajiem procesiem mikrovidē (darba drošības prasības; darba laika ievērošana ) un ārējā vidē (biznesa jomu darbības ierobežošana un reglamentēšana); pēcpandēmijas gaidas – izmaksu samazināšana un produktivitātes celšana, jaunu biznesa un komunikācijas modeļu izstrāde, kā arī uzņēmumu pārlēkšana nākamajā dzīves cikla stadijā vai dažkārt darbības izbeigšana.
Jauna uzņēmējdarbības tendence ir saistīta ar procesu, ka pandēmijas ietekmē vairāk “lauki ienāk pilsētā un pilsēta ienāk laukos”. Piemēram, kāds uzņēmums sācis ražot zemi urbānajai lauksaimniecībai pilsētvidē, cits – betona puķu podus, jo aug pieprasījums pēc zaļākas dzīves telpas, cilvēkiem palielinājusies vēlme šādi labiekārtot māju, terasi vai balkonu, un betona izstrādājumi noder arī publiskajā pilsētvidē. Savukārt, ņemot vērā pandēmijas laikā nostabilizējušos pilsētnieku paradumu bieži atpūsties dabā un izpētot pieprasījumu, tika radīts uzņēmums piknika kārbu gatavošanai. Līdzīgi arī ierobežojumi pārrobežu ceļošanai un cilvēku izvairīšanās no ļaužu pārpilnām vietām devušas vismaz kādas iespējas cietušajai vietējai tūrisma uzņēmējdarbībai.
Viens no secinājumiem: jebkuras krīzes pārvarēšanai nepietiek ar valsts institūciju sagatavotām regulām, finanšu līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības segmentiem un rezultātu gaidīšanu. Liela nozīme ir pašu uzņēmēju rīcībai šādos apstākļos. Ne velti kritēriju izstrādē valsts atbalsta sniegšanai uzņēmumiem ir runa par mērķētu atbalstu saistībā ar produktivitāti, kad attīstīties spējīgs uzņēmums nonācis īstermiņa grūtībās (neatkarīgi no kategorijām – vecs vai jauns, liels vai mazs), nevis pandēmijas dēļ paildzināt dzīvotnespējīga uzņēmuma pastāvēšanu. Starp zinātnieku paustajiem rosinājumiem ir: uzņēmējiem maksimāli jāpilnveido zināšanas par jaunām tehnoloģijām, procesiem e-vidē.
LLU doktorante Ina Gudele un Dr. Ieva Brence 4. marta sekcijā sniedza ieskatu pētījumos par digitalizāciju un tās izaicinājumiem papīra aprites samazināšanā, kam valstiskā līmenī ir jābūt vienam no institūciju stratēģiskās attīstības jautājumiem. Covid-19 laikā palielinājies attālinātā darbā strādājošo un attālināti apkalpoto iedzīvotāju skaits, kas veicinājis arī digitalizācijas palielināšanos un papīra aprites samazināšanos, par 33 % pieaugusi digitālo parakstu lietošana. Bet daudz plašāk jāapzinās, ka šis nav īstermiņa krīzes risinājums un tāda prakse ir jāturpina un jāpaplašina pēcpandēmijas apstākļos. Latvijā šobrīd tikai aptuveni 10 % rēķinu tiek apstrādāti digitāli, tāpat neizmantots papīra aprites samazināšanas potenciāls ir valsts institūciju savstarpējā sadarbībā un komunikācijā ar juridiskām un privātpersonām.
Svarīgi, ka normatīvo aktu analīze rāda – tie atbalsta un veicina digitālās transformācijas procesus Latvijā, šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav vajadzīgas, tikai normatīvi ir jāizmanto praksē. Arī tehnoloģiskās vides un piekļūstamības analīze liecina, ka Latvijā ir labi attīstīta maģistrālā piekļuves tīklu sistēma, tomēr problēma ir uzņēmēju piekļuve internetam lauku teritorijās, kur nepastāv tā sauktais pēdējās jūdzes pieslēgums. Daļai uzņēmēju, lai arī nelielam skaitam, tas traucē attīstīt e-komerciju, attālinātās darbavietas. Tāpēc jāuzsāk interneta platjoslas projekta II kārta, iesaistot pašvaldības telekomunikāciju operatoru problēmu risināšanā ar zemes nomu infrastruktūras izvietošanai. Tāpat rīcības plānos ir jāparedz finanses digitālās transformācijas procesu īstenošanai tieši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.
Izglītība ir vēl viens atslēgas vārds digitalizācijas paplašināšanā, tehnoloģiju izmantošanā un no tās izrietošajā produktivitātes celšanā, papīra aprites samazināšanā, e-komercijas palielināšanā. Nepieciešami atbalsta instrumenti uzņēmēju izglītošanai, jāturpina uzņēmumu darbinieku izglītība digitālajās prasmēs un digitālās transformācijas jautājumos. Būtu nepieciešams arī ieviest uzņēmumu e-pratības indeksu. Ekonomikas ministrijai jāpasūta izglītības iestādēm informācijas tehnoloģiju un digitālās transformācijas speciālistu sagatavošana nākotnes specialitātēs (digitālais mārketings, e-komercija, IT drošības speciālisti, informācijas sistēmu testētāji, datu analītiķi, mākslīgā intelekta treneri).
Projektā “Interframe-LV” sasniegtais un vēl paveicamais
Latvijas Universitāte ir LZA partneris “Interframe-LV”, konferencē tam veltīto sekciju 11. martā vadīja LU profesore Inna Romānova, kas ir savas augstskolas projektā pārstāvēto pētnieku grupas līdere, un projekta vadītāja Baiba Rivža. Viņa sekcijas darbu sāka ar “Interframe-LV” rezultātu pārskatu, uzsverot īpaši akadēmisko un zinātnisko guvumu, t. sk. zinātniskā cilvēkkapitāla papildinājumu ar jauniem doktoriem, un tālāk veicamajiem darbiem. Tika pavēstīta aktualitāte, ka 2019. gadā sāktā un 2021. gadā noslēgt plānotā projekta īstenošanas termiņš ir pagarināts līdz 2022. gada 30. jūnijam. Tas nepieciešams galvenokārt tāpēc, ka projekta noslēguma publikācijās un monogrāfijā ir svarīgi aktualizēt Covid-19 ietekmi uz pētītajiem procesiem un sniegt 2020. un daļēji 2021. gada izvērtējumu.
Līdzās 4 (plānoto 3 vietā) ziņojumiem par rīcībpolitikas ieteikumiem un rīcībpolitikas ietekmi ir tapuši 2 (plānoti 3, vēl ir laiks trūkstošā izpildei) oriģināli zinātniski raksti, kas publicēti žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa; 29 (plānoti 12) oriģināli zinātniski raksti, kas publicēti Web of Science vai Scopus (A vai B) datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos. Pārskata ailē par sekmīgi nokārtotiem maģistra valsts (gala) pārbaudījumiem un noteiktā kārtībā aizstāvētiem promocijas darbiem no kopā paredzētajiem 11 jau izpildīti 10, bet pavisam tuvu doktora grāda iegūšanai ir vēl 5 doktoranti, kas projektā dod savu pētniecisko ieguldījumu saskaņā ar projekta mērķiem un uzdevumiem. Tie ir: Dace Štefenberga, par inovatīvo uzņēmējdarbību reģionos to ekonomiskajai izaugsmei, viņa ar ziņojumu piedalījās arī sekcijas darbā; Ina Gudele, elektroniskās komercijas izmantošanas faktoru analīze Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sektorā; Zaiga Oborenko, par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību Latvijā; Ligita Āzena, par teritorijas konkurētspēju viedās uzņēmējdarbības specializācijas attīstībai Pierīgas plānošanas reģionā; Natālija Kostrikova, par blokķēdes tehnoloģiju ieviešanas iespējām Latvijas tautsaimniecībā Baltijas valstu reģiona kontekstā.
“Interframe-LV” ir viens no VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” pieciem projektiem, kas nozīmē nepieciešamību veidot savstarpējās horizontālās saites un rast programmatiskos kopsaucējus. Sekcijas darbā piedalījās šīs VPP projekta „Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” (“DemoMig”) vadītāja LU profesore Zaiga Krišjāne un dalījās pieredzē par reģionu vajadzību izzināšanu. Visas VPP kopīgos rezultātus plānots atspoguļot LZA zinātniskā žurnāla «LZA Vēstis» speciālizdevumā 2022. gada pavasarī.
Projekta “Interframe-LV” rezultātiem iecerēta monogrāfija angļu un latviešu valodā, tās veidošanā piedalīsies visi LZA sadarbības partneri savās kompetenču jomās projektā. LU atslēgas tēmas ir sabiedrības novecošana un noslāņošanās, pētījumos veiktajās aptaujās un datu analīzēs rodot ceļus uzlabojumiem ar tādiem instrumentiem kā reģionu attīstību veicināšana, sociālā uzņēmējdarbība, darba ņēmēju prasmju attīstība, pensiju sistēmas uzlabošana u. c. Ziņojumi sekcijā galvenokārt bija šo tēmu kontekstā: ienākumu nevienlīdzības samazināšanas aspekti; pandēmijas apstākļi kā papildu faktors sociālās atstumtības un ienākumu nevienlīdzības pieaugumam; Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas un iespējamie risinājumi; reģionālās noslāņošanās novērtēšana starp pašvaldībām un vienā pašvaldībā; finanšu pratības aspekts uzkrājumu veidošanas tradīcijas iedzīvināšanā Latvijā; uzņēmēju, profesionālās izglītības iestāžu un izglītojamo sadarbības pieredze darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošanā Latvijā; nodarbināmības kompetenču attīstības profesionālajā izglītībā svarīguma un veikstspējas analīze; iedzīvotāju līdzdalības veicināšana u. c.
Jāturpina darbi saskaņā ar “Interframe-LV” uzdevumiem un VPP kopējiem uzstādījumiem, lai atlikušajā projekta īstenošanas termiņā iegūtu vēl papildu rezultātus gan publikācijām, gan izmantošanai rīcībpolitikā.
2021. gada 20. janvārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā – INTERFRAME-LV” (valsts pētījumu programmā (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, 2019–2021) sanāksme Zoom platformā par veikto pētījumu rezultātu apkopošanu un ieteikumu izstrādi izmantošanai rīcībpolitikā. LZA sadarbības partneri, specializējoties tēmās, šajā projektā ir: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (digitalizācija izglītības, uzņēmējdarbības, pārvaldības attīstībai); Latvijas Universitāte (sabiedrības novecošanās un noslāņošanās, t. sk. ģeogrāfiskā, ar akcentu uz mūžizglītību un sociālo uzņēmējdarbību dzīves līmeņa paaugstināšanā); Rīgas Stradiņa universitāte (sabiedrības radikalizācija, personības un sociālo struktūru ietekme uz rīcībspēju un uzskatiem par drošību; populisma negatīvās ekonomiskās sekas); Agroresursu un ekonomikas institūts (klimata izmaiņas).
Projekta vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža kopā ar sadarbības institūciju pārstāvjiem kā vienu projekta rezultātu apkopošanas formu apsprieda monogrāfijas veidošanu un izdošanu angļu un latviešu valodā. Monogrāfijā teorētisko sadaļu par globālo norišu ietekmi uz ilgtspējīgi virzītu Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības modeli aicināts veidot Eižens Eteris (Eugene Eteris), autors 2018. gadā iznākušajai grāmatai “Latvia in Europe and the world: growth strategy for a new centennial” (“Latvija Eiropā un pasaulē: izaugsmes stratēģija jaunai simtgadei”). Līdzās attiecīgo tēmu pētījumu rezultātu apkopojumam tiks arī izstrādāti un monogrāfijā publicēti tālākās attīstības scenāriji globālo un eiropeisko procesu kontekstā.
Projektā ir arī akcentēta zinātnes un prakses vienotība maksimāli labvēlīgai sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai, un gan pētījumu gaitā, gan monogrāfijā, gan citās rezultātu prezentēšanas formās iezīmējas zinātnieku sadarbība ar dažādām profesionālajām organizācijām un pārvaldes institūcijām. Projektā ir pildīts un rezultātos atspoguļojas arī uzdevums – atbilstīgi aktuālajiem sabiedrības un tautsaimniecības attīstības uzstādījumiem sagatavot jaunos zinātniekus.
Kā bija redzams VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” vidusposma konferencē 2020. gada 27. oktobrī, INTERFRAME-LV kā viens no programmas pieciem projektiem ir devis nozīmīgu ieguldījumu izvirzīto uzdevumu izpildē. Tas vēl jāpārvērš rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanai izmantojamā formā.
2021. gada 20. janvārī LLU ESAF sadarbībā ar VPP projektu INTERFRAME-LV rīko zinātnisku semināru, veltītu profesora E. Grinovska atcerei "DAŽĀDĪBA ZINĀTNES PĒTĪJUMOS ” (pdf).
2020
2020. gada 29. jūnijā Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā (RTA) notika projekta INTERFRAME-LV (valsts pētījumu programmā (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", 2019-2021) trešais reģionālais forums par digitalizāciju - "Digitālie rīki uzņēmējdarbības atbalstam Latgales reģionā". Pandēmijas laikā uzkrātās pieredzes ietekmē pasākums šajā forumu ciklā pirmoreiz norisinājās attālināti. Vispirms līdzīgi kā forumos citos reģionos tēmas fonu iezīmēja INTERFRAME-LV vadītāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore Baiba Rivža, raksturojot pašreizējo digitālo vidi pasaulē un Latvijā; un LLU profesors Pēteris Rivža, iepazīstinot ar mākslīgo intelektu (MI) un tā izmantošanu uzņēmējdarbībā. Atklājot forumu, RTA rektore profesore Iveta Mietule uzsvēra Latgales reģiona lielos svarīgos uzdevumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā - nodrošināt vispārēju mobilā tīkla pārklājumu un iestāžu pāreju uz digitālo vidi. Reģiona pārstāvji iepazīstināja ar digitalizācijas attīstības tendencēm Rēzeknes novadā un Latgalē kopumā. Plašāk šeit (pdf).
2020. gada 12.-15. maijā Latvijas Lauksaimniecības Universitātē (LLU) notika 21. starptautiskā zinātniskā konference "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2020" (21th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2020).
Konferences laikā notika VPP projekta INTERFRAME-LV pētījumu rezultātu prezentācijas: 13. maijā posteru prezentācijas, 14. maijā darbs sekcijās.
Informācija par konferenci: https://conferences.llu.lv/homepg/escrud_2020/home .
Konferencē piedalījās vairāki jaunie zinātnieki LLU doktoranti un LLU vadošie pētnieki, lai prezentētu savus pētījumu rezultātus: tūrisma jomā un viedo teritoriju attīstības iespējām Latvijā, par e- komercijas attīstību un darba iespējām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. aktuālas tēmas.
2020. gada 6. maijā pirmo reizi notika tiešsaistes seminārs, kuru rīkoja LZA LMZN un VPP projekts INTERFRAME-LV sadarbībā ar Ziemeļvalstu Agrāro zinātņu asociācijas (Nordic Association for Agricultural Science) Ekonomikas sekcija. Seminārā piedalījās pārstāvji no Somijas, Dānijas, Islandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Lietuvas un Latvijas. Asociācijai ir senas pētniecības tradīcijas, tā pastāv jau 100 gadus, un galvenais mērķis ir attīstīt agrārās ekonomikas pētījumus Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Asociācijas galvenā pārvalde atrodas Upsalā, Zviedrijā, savukārt, Latvijas Nacionālās asociācijas Ekonomikas sekcijas vadītāja ir akadēmiķe, profesore,Dr.habil.oec. Baiba Rivža.
Ziemeļvalstu agrāro zinātņu asociācija uzsākusi šādu konferenču sēriju iniciatīvu, kas turpināsies līdz 2020. gada nogalei, un, kurā pētnieki no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm piedalās ar prezentācijām un ziņojumiem par reģionā aktuāliem pētniecības jautājumiem. Pirmajā seminārā ar prezentācijām piedalījās Somijas Nacionālās asociācijas Ekonomikas sekcijas vadītājs Jarrko Niemi ar pētījumu "Dzīvnieku veselības ekonomiskās ietekmes analīze cūkkopības sektorā" ("Analyzing Economics of Animal Health in the Intensive Pig Production Sector") un
Ventspils Augstskolas Zinātņu un attīstības daļas vadītāja, Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centra pētniece, Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante Dace Štefenberga ar pētījumu "Inovācija un sadarbība kā atslēgas faktori policentriskai reģionālai attīstībai" ("Innovation and Cooperation as Key Factors for Polycentric Regional Development". Pētījums ir daļa no promocijas darba, kura vadītājas ir prof. Baiba Rivža un prof. Biruta Sloka. Pētījumā tika izskatītas jaunas pieejas inovāciju definēšanā, sadarbības modeļu attīstības jaunākās tendences, kā arī šo faktoru ietekme uz līdzsvarotu valsts attīstību, ko nosaka visu tās reģionu attīstība, īpaši uzsverot zināšanu centru lomu reģionos. Pētījuma praktiskā daļa veikta, pateicoties dalībai divos valsts pētījumu programmas projektos: "Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā" (EKOSOC-LV) ietvaros un "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā" (INTERFRAME-LV) ietvaros.
Virtuālie semināri tiek plānoti katru mēnesi, tajos būs iespēja piedalīties gan ar prezentācijām, gan kā klausītājiem ikvienam interesentam. Nākamais seminārs notiks jūnija mēneša sākumā.
2020. gada 26. februārī VPP projekta INTERFRAME-LV rezultāti tika prezentēti Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros rīkotajā forumā "Digitalizācija: iespējas un izaicinājumi". Forums notika Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē, Valmierā.
Foruma laikā notika VPP projekta INTERFRAME-LV pētījumu rezultātu prezentācija un diskusija par digitalizāciju izglītībā, bija iespēja dzirdēt uzņēmēju pieredzes stāstus, kā arī - piedalīties inovāciju "tirdziņā."
2020. gada 19. februārī Jelgavā mājražojumu veikalā "Amatnieku sēta" sākās projekta INTERFRAME-LV (valsts pētījumu programmā (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", 2019-2021) reģionālo forumu cikls par digitalizāciju uzņēmējdarbībā. Projektā ar šo tēmu strādā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki, tajā skaitā Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja LLU doktorante Ina Gudele, LLU profesors Pēteris Rivža. Ne tikai klātesošajiem mazajiem uzņēmējiem, bet arī kupli pārstāvētajiem LLU studentiem forums sniedza jaunu vērtīgu informāciju. Noslēgumā šitaki sēņu audzētājs Jānis Volksons no Lielplatones "Trubeniekiem" foruma dalībniekiem sarīkoja sēņu maizes ar sēņu sviesta degustāciju.
Latvijas attīstītā tehnoloģiju infrastruktūra lietderīgāk jāizmanto uzņēmējdarbībā
Foruma vadītāja Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte ievadā uzsvēra, ka gan produkta ražošanu, gan tā nonākšanu līdz patērētājam būtiski ietekmē starpinstitucionālā sadarbība, šajā ķēdē ietilpstot, piemēram, LLU zinātniekiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jelgavas biznesa inkubatoram, pašvaldībām ar struktūrām uzņēmēju atbalstam un tās posmus saistot kopā un darbinot tehnoloģijām.
INTERFRAME-LV vadītāja LLU profesore Baiba Rivža raksturoja pašreizējo digitālo vidi: vēl esam tā sauktās 4. industriālās revolūcijas (pēc Klausa Martina Švāba formulējuma) 1. posmā, kas zīmīgs ar sensoriem, droniem, liela apjoma datu uzkrāšanu, robotiem u.tml. Kardināli mainās veids, kā dzīvojam un strādājam (dzīvosim un strādāsim), notiek robežu izzušana starp fizisko, digitālo un bioloģisko jomu. Šobrīd vēl cilvēks ir galvenais noteicējs, bet 2. posmā daudzās jomās jau roboti pieņems izšķirīgus lēmumus. Profesijas zudīs un nāks klāt jaunas. Robotus grūtāk būs nodarbināt nozarēs, kur nepieciešams cilvēcisks atbalsts un sirds siltums (apkalpojošā joma un brīvā laika serviss), bet fiziskā darba veikšana būs mākslīgā intelekta pārziņā. Tas saistās ar jauna tipa darbaspēka sagatavošanu un apmācību, tehnoloģiju visaptverošu apgūšanu.
ES Kopējā lauksaimniecības politikā (2021-2027) akcentēta mazo un vidējo lauku saimniecību piekļuve tehnoloģijām, kā arī lauksaimnieku un lauku apvidu pilnīga pievienošana digitālajai ekonomikai. Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija ļauj strauji palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, vienlaikus sekmējot vides un klimata ziņā viedu lauksaimniecību. Pagaidām jauno tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā ES ir nevienmērīga.
Pēc Eiropas Komisijas veidotā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2019. gada rādītājiem par dažādām digitalizācijas pozīcijām Latvijā visattīstītākā ir savienojamība un digitālie publiskie pakalpojumi (augstāk par Eiropas vidējo līmeni); bet atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos jeb uzņēmējdarbības digitalizācija, t. sk. interneta izmantošana e-komercijai (zem Eiropas vidējā līmeņa); cilvēkkapitāls (par maz sagatavoto speciālistu).
Nebūt lētticīgiem, neizplatīt lieku informāciju un pārbaudīt saņemto informāciju
Tehnoloģiju izmantošanai tā, lai tehnoloģijas nesāktu izmantot to lietotājus, proti, datu drošībai ikdienā auditorijas nedalītu uzmanību piesaistīja Ina Gudele, minot ap divdesmit apdraudējumu pozīciju. Viens, ka līdz ar tehnoloģijām mūsu dzīvē kopumā ir ļoti krities iespējamais privātuma līmenis ("Kā plikam iziet uz ielas - tādi esam digitālajā vidē!"), bet otrs, ka ar nezināšanu, neuzmanību, aizmāršību un lētticību paši situāciju pasliktinām, iedodam "atslēgas" uz guļamistabām un pat tualetēm.
Cilvēki ikdienā par sevi digitālajā vidē izplata daudz informācijas, ieskaitot ģeolokāciju, personas datus, foto, digitālie rīki paši saimnieka vietā informāciju nosūta uz e-vidi. To diemžēl izmanto arī ļaunprāši un rada finanšu līdzekļu un īpašumu apdraudējumu. Lietu internets (viedie skaitītāji, videonovērošana, datu sensori) un sociālie tīkli ir vislielākais apdraudējums cilvēciskajam faktoram.
Ne septiņreiz, bet daudzkārt vairāk reižu jāapdomā, kādas fotogrāfijas likt digitālajā vidē, jo tās vairs nešķitīs "prikolīgas", kad iznirs no interneta dzīlēm visnepiemērotākajā brīdī - kad vēlēsities kļūt par vadītāju vai deputātu. Savukārt tādai viedierīcei kā novērošanas kamera atstāt ražotāja paroli un to nenomainīt uz personalizētu datu drošības paroli nozīmē ļaut vietu, kur tā uzstādīta, novērot vairākiem simtiem šādu pašu kameru ar vienādu ražotāja paroli īpašnieku. Bet aizmāršības dēļ neizslēgta videonovērošanas kamera, kas dienā uzmanījusi auklīti vai kādu mājās vienu atstātu mājdzīvnieku, vakarā var jūs pašus demonstrēt jebkādā situācijā plašam novērotāju lokam. Arī nenomainīta parole viedajam televizoram ļaus ielūkoties TV lietotāja mājās - ne tikai jūs skatīsieties televizoru, bet televizors skatīsies jūs.
Datoru parolēm tāpat jābūt oriģinālām - oriģinalitāte atmaksājas kā drošība un aizsargātība no uzlauztiem datoriem un šantāžas. Pret viltus sūtījumiem par mantojumu vai krāpniekiem precinieku ādā derēs tikai viens padoms - neesiet lētticīgi un pārbaudiet saņemto informāciju. Uzņēmumos šajās šķietami elementārajās gudrībās ir jāapmāca darbinieki. Tehnoloģijas biznesā var būt labi palīgi, tās lietojot gudri un piesardzīgi.
Mākslīgais intelekts: tuvu 10 Latvijas uzņēmumos jau ir virtuālie asistenti
Pēteris Rivža sniedza priekšstatu par mākslīgā intelekta (MI) attīstības tendencēm. Jēdzienu "mākslīgais intelekts" 1956. gadā ieviesa Džons Makartijs (John McCarty), bet plašāk pazīstams sabiedrībā tas kļuva 1997. gadā, kad šaha mašīna Deep Blue uzvarēja pasaules čempionu Gariju Kasparovu. Tomēr MI strauji attīstījies tieši pēdējā laikā, jo ir uzlabojušās tehnoloģijas, daudzkārt palielinājies datu apjoms. Pastāv MI iedalījums 3 veidos: šaurs (vājš), kāds tas ir pašreizējā posmā, - mašīnintelekts, kas izmanto dabiskās valodas apstrādi, tāds ir arī, piemēram, "Google" tulkotājs, roboti ar tērzēšanas prasmēm, kuri ir ieprogrammēti mijiedarbībai ar cilvēkiem personalizētā, dabiskā veidā.
Vispārīgajam MI būtu jābūt tikpat spējīgam kā cilvēkam; pārākajam MI jau būtu jāpārspēj cilvēks it visā, ieskaitot lēmumu pieņemšanu un emocionālās attiecības. MI pamatā tomēr ir mākslīgie neironi ar dažām ieejām, cilvēka bioloģisko neironu sistēma ir daudz spēcīgāka ar tūkstošiem ieeju un nesalīdzināmi aktīvākām saziņas iespējām.
Latvijā arī ir izveidots rīcības plāns, nosakot, ka valsts sektora ieguldījumiem MI jāsasniedz 25 miljoni eiro līdz 2030. gadam; jāsagatavo priekšlikumi VPP izveidei IKT jomā, integrējot tajā MI komponentu; nacionālajos vai nozares plānošanas dokumentos, pašvaldības attīstības plānos jāiekļauj izvērtējums par automatizāciju un MI izmantošanu.
MI pašreizējais lietojums: mašīntulkošana - "Tildes" tulkojumi par 64,9% atbilst cilvēka tulkojumam, "Google" par 52,1%, kas abos gadījumos ir augsts rādītājs; virtuālais asistents (čatbots, sarunbots, tērzēšanas bots jeb robotprogrammatūras) - uzņēmumam jāizvērtē, vai klientu un ienākošo jautājumu plūsma ir tik liela, lai būtu nepieciešams virtuālais asistents, tomēr pie noteikta jautājumu apjoma tas dod lielu darba stundu ietaupījumu un ar laiku arī finansiālu ietaupījumu; attēlu analīze; robotika; lielu apjoma datu analīze un uz tās balstīta prognozēšana; lēmumu pieņemšanas automatizācija un atbalsts.
Tuvu 10 Latvijas uzņēmumos jau ir virtuālie asistenti, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam - Toms, Lauku atbalsta dienestam - Varis, SIA "Tele 2" - Ieva utt. Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) ir uzsācis inovatīvas virtuālo asistentu koplietošanas platformas izveidi publiskās pārvaldes iestāžu vajadzībām. Projekts tiek īstenots, izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Tādējādi katrai iestādei nav jāveido savs virtuālais asistents no nulles.
Ieguvumi no virtuālā asistenta ir, piemēram, spēja labi sadalīt zvanu plūsmu un uzņēmumi var samazināt zvanu centru darbinieku skaitu pat vairākkārtīgi; īpaši noderīgi uzņēmumiem, kuriem liela daļa klientu atrodas ārvalstīs, arī citās laika joslās; uzņēmumi ar jauniešu mērķauditoriju, jo viņi vēlas jautājumus uzdot rakstiski un sagaida ātras atbildes. Populārākā virtuālā asistente pasaulē ir Sofija, skaistākā - Erika.
MI jomā LLU ir izstrādāti vairāki maģistra un bakalaura darbi, piemēram, par dziļās mašīnmācīšanās metožu izmantošanu kokmateriālu bojājumu noteikšanai, sejas atpazīšanas sistēmas prototipa izstrāde.
Mazajam uzņēmējam arī nepieciešama digitālā platforma, lai nesāktos stagnācija
Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes galvenais speciālists mūžizglītības jautājumos Jānis Erno iepazīstināja ar digitālajām iespējām pašvaldībā un uzņēmējdarbībā. Jelgavas novadā 2015. gadā tika izveidots Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) ar 14 pieņemšanas punktiem - 13 novada pagastos un administratīvajā ēkā Pasta ielā 37, Jelgavā. Tuvāk dzīvesvietai iedzīvotājiem tiek sniegtas konsultācijas un praktiska palīdzība. Gadā no iedzīvotājiem tiek saņemts aptuveni pustūkstotis elektronisku iesniegumu, vairāk nekā tūkstotis elektroniski parakstītu dokumentu un viņiem nosūtīts vairāk nekā tūkstotis elektroniski sagatavotu dokumentu, samazinot papīra formāta dokumentu apriti.
Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai: iespēja piedalīties dažāda mēroga izstādēs; projektu ietvaros izveidotas amatnieku darbnīcas; konkursi «Uzņēmēju gada balva», «Esi uzņēmējs Jelgavas novadā»; preču zīmes «Vietējais ražotājs - novada lepnums» izveide un attīstīšana; pieejams tirdzniecības aprīkojums; gadatirgu organizēšana; semināru, apmācību, t. sk. digitālo prasmju apgūšanas, pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana u.c.
Foruma diskusijā, kurā piedalījās arī uzņēmējas Daiga Latkovska un Ināra Mālkalne, izskanēja atziņa, ka mazajiem uzņēmējiem pagaidām vēl rūpes par pamatbiznesu ir svarīgākas nekā digitālo attīstības tendenču īstenošanu praksē. Taču digitālā platforma ir neizbēgama arī mazajiem uzņēmējiem, lai nesāktos stagnācija.
Sagatavoja Ausma Mukāne
2020. gada 19. februārī Jelgavas novada domē notika Zemgales Forums: Digitālie rīki uzņēmējdarbības atbalstam Zemgales reģionā, kuru organizēja VPP projekts INTERFRAME-LV sadarbībā ar Jelgavas novada domi.
Forumu atklāja VPP projekta Interframe vadītāja Baiba Rivža ar ziņojumu par digitālo vidi un tās iespējām uzņēmējdarbībā. Forumā piedalījās Interneta asociācijas priekšsēdētāja Ina Gudele un klātesošos iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par datu drošību ikdienā un jaunākajām tehnoloģijām un LLU profesors Pēteris Rivža par mākslīgo intelektu uzņēmējdarbībā. Ar savu pieredzi par digitālajiem rīkiem pašvaldībā iepazīstināja Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte.
Forumā turpinājumā notika diskusija, kurā piedalījās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, iedzīvotāji, zinātnieki, mācībspēki: Ināra Mālkalne, Ina Gudele, Edīte Bišere, Modrīte Pelše, Tatjana Lejava, Daiga Latkovska u.c. Diskusiju vadīja: Līga Lonerte.
2020. gada 14. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika valsts pētījumu programmas (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" (2019-2021) LZA īstenotā projekta INTERFRAME-LV domnīca. Tajā visi projekta partneri rezumēja paveikto pirmajā darba gadā un iezīmēja galvenos pēctecīgi otrajā gadā veicamos darbus. Sanāksmē piedalījās arī Inguna Paredne no Studiju un zinātnes administrācijas un zinātnieks Eižens Eteris (Eugene Eteris), 2018. gadā iznākušās grāmatas "Latvia in Europe and the world: growth strategy for a new centennial" ("Latvija Eiropā un pasaulē: izaugsmes stratēģija jaunai simtgadei") autors.
Ir bāze attīstības modelēšanas uzsākšanai
LZA īstenotā projekta „Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža vispirms analizēja visu dalībnieku kopējo veikumu 2019. gadā (Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) - pētniecības pamatvirziens uzņēmējdarbības digitalizācija u.c. digitalizācijas iespēju efektīva izmantošana; Latvijas Universitāte (LU) - sabiedrības radikalizācijas ekonomiskās sekas; Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) - klimata pārmaiņu ierobežošana un adaptācija klimata pārmaiņām; Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) - personības un sociālo struktūru faktoru ietekme uz rīcībspēju un uzskatiem par drošību). Projekta darba rezultāti 2019. gada nogalē tika prezentēti arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) kopā ar VPP pārējo 4 projektu rezultātiem.
Baiba Rivža uzsvēra aktivitāti vietējo un starptautisko konferenču rīkošanā pētījumu rezultātu publiskošanai un popularizēšanai, konferencēs ir sniegti vairāk nekā 70 ziņojumi; ir jau publicēti un iesniegti 62 zinātniskie raksti, t. sk. datu bāzēs SCOPUS un Web of Science indeksētos izdevumos vairāk nekā 10; tuvu iesniegšanai un tapšanas stadijā ir 5 doktora promocijas darbi. Tika pievērsta uzmanība tādai darba formai kā pētniecības procesā tapušā intelektuālā īpašuma nodošana ar līgumu tā lietošanai un izmantošanai praksē - tā ir jāizmanto intensīvāk kā viens no pētniecības rezultātu popularizēšanas un zināšanu pārneses veidiem. Tā, piemēram, LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta galvenās speciālistes Ingas Eihenbergas pētījums par vietējās attīstības atbalstam paredzēto programmu "LEADER" nodots Finanšu institūcijai "Altum". Kā arī LLU ir noslēgti vēl citi intelektuālā īpašuma nodošanas līgumi, vairāki saistībā ar digitalizāciju.
Baiba Rivža vērsa uzmanību uz to, ka INTERFRAME-LV darba otrajā gadā jārod kopsaucējs atsevišķo pētījumu rezultātu izmantošanā Latvijas izaugsmes modelēšanai starptautiskā kontekstā, projekta noslēdzošajā gadā modelim tiekot jau pilnībā izveidotam, un tas tiktu prezentēts kopējā monogrāfijā. Vēl plašāks uzdevums turpmākajos divos gados ir VPP visu 5 projektu rezultātu koncentrēšana Latvijas attīstības modelī. Tas nozīmē atsevišķo projektu dalībnieku ciešākas sadarbības nepieciešamību turpmākajā VPP īstenošanas gaitā. Viena no darba formām informācijas apmaiņai un ideju gūšanai, kā arī testēšanai ir reģionālie forumi.
Turpinās datu apstrāde, augstskolu konferencēs veltītas sekcijas INTERFRAME-LV
INTERFRAME-LV projekta LU pētnieku grupas vadītāja Inna Romānova saistībā ar pētniecības virzieniem (sabiedrības radikalizācijas ekonomiskās sekas, ģeogrāfiskā noslāņošanās, sabiedrības novecošana un noslāņošanās) minēja gan 2019. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas par gatavība protestēt pret iedzīvotāju interesēm neatbilstošiem pašvaldību lēmumiem, par publiskās pārvaldes iestāžu sadarbību ar iedzīvotājiem, par sociālo uzņēmējdarbību, par digitālo demokrātiju u.c.; gan ekspertu aptaujas par sociālā mārketinga attīstības iespējām, par uzņēmējdarbības attīstību un iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā, par profesionālo izglītību kā nozīmīgu līdzekli iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai. LU zinātnieki ir bijuši aktīvi sadarbībā ar ministrijām, attiecīgām tautsaimniecības nozarēm.
LU 2020. gadā aicina piedalīties konferencēs, no kurām pirmās būs jau visai drīz: 10. martā INTERFRAME-LV tiek veltīta sekcija LU 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē; aprīlī būs LU un RTU kopīgā Studentu zinātniskā konference.
RSU pētnieku grupas vadītājs Sergejs Kruks informēja, ka tiek turpināta iepriekšējā gadā veikto aptauju datu apstrāde tādās tēmās kā: rīcībspējas līmenis, psiholoģiskais līmenis (individuālā anomija, iemācītā bezpalīdzība), kolektīvās rīcībspējas līmenis (sociālais kapitāls), rīcībspējas skaidrojums indivīda psiholoģijas un sociālo struktūru un resursu pieejamības kontekstos. Secinājumi ir tādi, ka individuālo rīcībspēju nereti bremzē tieši valsts struktūras, koncentrējoties vairāk uz sodu nekā uz palīdzību. Lielais uzdevums ir sociālās drošības sistēmas izveide. Pētnieki arī turpina lauka darbu ģimenes uzņēmumos - tiek noskaidroti ģimenes biznesa plusi un arī mīnusi, bet uzticība ģimenei ir liela. RSU 29. aprīlī INTERFRAME-LV ir veltīta sekcija 6. konferencē "Veselība un personības attīstība: starpdisciplinārā pieeja".
AREI pētnieku grupas vadītāja Ligita Melece pievērsa uzmanību tam, ka Latvija ir viena no divām Eiropas Savienības valstīm, kas vēl nav izstrādājusi klimata pārmaiņu samazināšanas un adaptācijas stratēģiju, un arī iestrādnes attiecas tikai uz piejūru. Pētot un salīdzinot Eiropas, Baltijas jūras reģiona un Baltijas valstu klimata pārmaiņu un adaptācijas programmas, kā arī pētījumus aprakstot 10 dažāda līmeņa publikācijās, ir tapis skaidrs, ka Latvijā ir vienkāršota pieeja klimata jautājumiem. AREI ar pētījumu rezultātiem un secinājumiem vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī rezultātus izplatīs diskusijās ar politikas veidotāju, nozaru, NVO un sabiedrības pārstāvjiem; piedalīsies zinātniskās konferencēs, tāpat kā iepriekšējā gadā.
LLU pētnieku grupas vadītāja Andra Zvirbule iepazīstināja ar detālu zinātniskās pētniecības darba plānu un ļoti konkrēti iezīmētiem darba uzdevumiem, t. sk. vēlamā tautsaimniecības un sabiedrības modeļa izveides stratēģisko pamatvirzienu noteikšana. Ekonomikā tas nozīmē digitalizācijas pozitīvās ietekmes pilnīgu izmantošanu; pārvaldībā - pārvaldītāju un pārvaldāmo optimāli komunicējoša sistēma radikalizācijas procesu regulēšanai; izglītībā - ekonomiskās izglītības uzlabošana, pilnveidojot formālo izglītības sistēmu un izvēršot mūžizglītības sistēmu; zinātnē izvēršami zinātniskie pētījumi par cilvēku zināšanu, prasmju nozīmi valsts drošības un iedzīvotāju labklājības kāpināšanā. Kā mēdz teikt, kaut ko jaunu nevar iegūt ar veciem līdzekļiem. Lai sasniegtu citādu rezultātu, šajā gadījumā ilgtspējīgu un straujāku attīstību, domāšanai un rīcībai jāmainās.
2019
2019. gada 22. decembrī par VPP projekta INTERFRAME-LV zinātnieku izaicinājumiem, pētot Latvijas tautsaimniecības attīstības un digitalizācijas iespējas raidījumā "Dzīvīte brīvdienās": https://youtu.be/p7L1vvpUNSc
2019. gada 13. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) kā valsts pētījumu programmu (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai"administrējošajā institūcijā notika šīs VPP visu 5 projektu, tajā skaitā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta INTERFRAME-LV, darba sanāksme. Tajā projektu vadītāji sniedza pārskatu par pirmajā gadā paveikto un iezīmēja tālākās atsevišķo projektu sadarbības iespējas, t. sk. kopējas monogrāfijas izveidi un izdošanu VPP realizācijas laikā (2019-2021). Sanāksmi vadīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte zinātnes politikas plānošanas jomā Lana Frančeska Dreimane.
Starpdisciplināra VPP sociālajās un humanitārajās zinātnēs: modeļu definēšana atbildīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanai un ietekmei uz valsts attīstību un ilgtspēju
Akadēmiķe Baiba Rivža prezentēja LZA īstenoto projektu „Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" (sadarbības partneri Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) - pētniecības pamatvirziens uzņēmējdarbības digitalizācija; Latvijas Universitāte (LU) - sabiedrības radikalizācijas ekonomiskās sekas; Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) - klimata pārmaiņu ierobežošana un adaptācija klimata pārmaiņām; Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) - personības un sociālo struktūru faktoru ietekme uz rīcībspēju un uzskatiem par drošību. Kopumā tā ir strukturālo pārmaiņu procesu analīze un prognoze pasaulē, Eiropas Savienībā, Baltijas valstīs un padziļināti Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības sistēmā.
Par INTERFRAME-LV pētījumiem ir sniegti jau 76 ziņojumi vietējās un starptautiskās konferencēs, ir publicēti un iesniegti 62 zinātniskie raksti, t. sk. vairāk nekā 10 datu bāzēs SCOPUS un Web of Science indeksētos izdevumos, tapšanas stadijā ir 5 doktora promocijas darbi. Notiek dalība starptautiskajos projektos ("Vērtspapīru tirgus attīstības iespējas Baltijas valstīs", "Meta klasteris Japānas tūrisma tirgus piesaistei") un ir iesniegti jauni pieteikumi starptautiskajos projektos ("Apvārsnis 2020" projekts par lauku attīstību; ES lauksaimniecības veicināšanas politikas novērtējums - iekšējie un trešo valstu tirgi u.c.).
Projektos ir jābūt arī šādiem zinātniskajiem un akadēmiskajiem rezultātiem. Nereti zinātnes uztvere un izpratne, sabiedrībā kopumā un arī varas līmenī, ir šauri merkantila jeb komerciāli tirdznieciska - cik naudas kāds pētījums vai izgudrojums dos jau rīt. Zināšanu pārnese un komercializācija, protams, ir ļoti svarīga zinātnes daļa, bet tai ir arī citas tikpat nozīmīgas funkcijas - cilvēkresursu jeb zinātnes darbinieku veidošana, iesaiste starptautiskos projektos un procesos, zinātniski pamatotu atziņu bāzes radīšana zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšanai ikvienā jomā, proti, rīcībpolitikas ietekme. Sanāksmē izskanēja viedoklis, ka gan lēmējvarā, gan izpildvarā joprojām dominē politiski, nevis zinātniski pamatoti lēmumi.
Rezultātu popularizēšana un rīcībpolitikas ietekme gan izpratnes par zinātni un tās nozīmi maiņai, gan pārejas no politiskiem uz zinātniski pamatotiem lēmumiem sekmēšanai tāpēc ir viens no visas VPP un katra projekta uzdevumiem. Baiba Rivža piedalījās jaunā Nacionālā Attīstības plāna (NAP 2027) ekspertu grupā, paužot viedokli, ka zinātnei jābūt visu attīstības jomu un nozaru pamatā. Daudz par projekta rezultātiem ir stāstīts un rakstīts masu medijos.
Dr. geogr. Zaiga Krišjāne sniedza pārskatu par to, kā norit projekts „Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem", DemoMig (īsteno LU sadarbībā ar LLU un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA)), uzsverot līdzās zinātniskajiem rezultātiem (15 zinātniskie raksti augstas citējamības u.c. izdevumos, 4 sekmīgi maģistra darbi, 30 ziņojumi starptautiskās un vietējās konferencēs) arī zinātnes komunikācijas jeb "zinātnes integrācijas diplomātijas" veidošanu, sadarbību ar nozari, nozaru ministriju pārstāvjiem un ieguldījumu rīcībpolitikas plānošanā. Izmantotas arī tādas darba formas kā reģionālās ideju darbnīcas (5), populārzinātniskās lekcijas, vasaras skola, informācija sociālās saziņas tīmekļa vietnēs - visvairāk Facebook.
Pārējie 3 VPP projekti ir īpaši vērsti uz kultūrvēsturiskajā mantojumā saņemtās zināšanu bāzes izpēti, paplašināšanu un tajā atrodamo likumsakarību sasaisti ar nākotnes attīstību, sevišķi valsts drošības, pilsoniskās un iekļaujošās sabiedrības, etnisko un sociālo grupu lomas aspektā.
Dr. hist. Vija Daukšte iepazīstināja ar projektu „Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" (īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu). Galvenais ir LNB bagāto fondos guļošo resursu padarīšana par redzamiem un dzirdamiem, t. sk., lai tie tiktu izmantoti tālākajā pētniecībā, kā arī, lai tos varētu iepazīt un uztvert plašāka sabiedrība.
Sava auditorija ir jau izveidojusies tādai aktivitātei kā "Letonikas lasījumi", piemēram, "Asja Lācis. Avangarda inženiere" un vienlaikus izstāde par pasaulē ar šādu vārdu pazīstamo latviešu režisori, aktrisi, pedagoģi Annu Lāci. Izstāde "Neredzamā bibliotēka" dod ieskatu kādreizējo Latvijas muižu bibliotēku krājumos, privātajās bibliotēkās, ir izveidots katalogs, kā arī buklets par materiāliem skolēniem. Tiek turpināta hernhūtisma jeb Brāļu draudžu rokrakstu kolekcijas digitalizācija - šī 18. gadsimtā no Vācijas uz Vidzemi atceļojusī kustība tiek uzskatīta par pirmo nācijas atmodu, kā arī dod neaizstājamu liecību par latviešu zemnieku dzīvi. Vija Daukšte pievērsa uzmanību tādai problēmai kā cilvēkresursu trūkums seno vācisko rokrakstu, kuros ir Latvijas kultūrizglītības un tautsaimniecības vēsture, atšifrēšanai un jaunas vērtīgas informācijas iegūšanai.
Dr. hist. Guntis Zemītis prezentēja paveikto projektā „Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" (īsteno Latvijas Universitāte sadarbībā ar Daugavpils Universitāti). Ir jau izveidoti 2 rakstu krājumi, daudz zinātnisko publikāciju; notikusi dalība vairāk nekā 30 konferencēs; veikti lauka pētījumi par katoļu dievnamu tekstilijām, par izglītības iegūšanu staļinisma laikā, par starpetnisko komunikāciju; notikušas izstādes, piemēram, par ebrejiem Latgalē; rīkoti pasākumi, piemēram, par pēckara bruņoto pretošanos Baltijas valstīs un Polijā un cīņu par brīvību.
Zīmīgs ir izdoto Latvijas vēsturnieku II kongresa materiālu krājuma nosaukums "Vēstures zinātne Latvijā - 27 gadi pēc neatkarības atjaunošanas. Joprojām krustcelēs?", kas norāda uz iespējamām pārmaiņām vēstures izpētes tradīcijās, metodoloģijas attīstību pašā zinātnē. Katrā ziņā zinātniskie pētījumi vēsturē ir ļoti nozīmīgi Latvijas drošības aspektā - tie parāda, ka pie dažādām valstiskām kolīzijām lielākoties noveduši iekšējie procesi, nevis ārējās ietekmes.
Dr. hist. Gatis Krūmiņš projekta „Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību" (īsteno ViA sadarbībā ar RSU) realizācijā izcēla pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu ar jaunām politiskām pieejām un šo jauno rīcības modeļu izstrādi, turklāt stratēģiskajai komunikācijai un integrācijai jānotiek 3 līmeņos - reģionālajā (lokālajā), nacionālajā un pārnacionālajā (eiropeiskajā). Decembra sākumā ViA notika Ziemeļvalstu starpkultūru komunikācijas tīkla konference, apmēram 40 pasaules zinātniekiem dodot iespēju iepazīt Latvijas kultūru un vēsturi.
Saistībā ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā un šī notikuma 30. gadadienu 2020. gada 4. maijā tiks izdota monogrāfija "Latvijas valsts dibinātāji un atjaunotāji". Projekta noslēgumā iecerēta starptautiska konference un krājuma Latvijas valsts atjaunošanas starptautiskās atzīšanas kontekstā atvēršana. Notiek aktīva informācijas izplatīšana medijos, dokumentāli raidījumi skatāmi Youtube kanālā.
VPP projektu tālākā sadarbība
Lai līdzās zinātniskajiem un akadēmiskajiem ieguvumiem nonāktu arī līdz rīcībpolitikā noderīgiem un izmantojamiem scenārijiem un modeļiem, atlikušajos 2 VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" īstenošanas gados atsevišķo 5 projektu dalībniekiem aktīvi jāsadarbojas. Vidusposma rezultātu izvērtēšanai 2020. gada pavasarī paredzēta kopīga konference, kā arī zinātnieki ir aicināti savstarpēji piedalīties atsevišķo projektu konferencēs un citos pasākumos.
Sevi attaisnojusi aktivitāte ir reģionālie forumi, kuros ir ne vien iespēja dalīties ar pētījumu rezultātiem, bet arī iegūt atgriezenisko saiti par konkrētām nostādnēm, uzklausīt jaunus viedokļus. Tas ir nākamo gadu uzdevums. Tāpat kā VPP kopīgas monogrāfijas veidošana un izdošana.
Sagatavoja Ausma Mukāne
2019. gada 15. novembrī jau 5. reizi valsts pētījumu programmu pētnieki piedalās starptautiskā videokonferencē, kuru rīko LLU sadarbībā ar Varšavas Dzīvības zinātņu universitāti. Iepriekšējos gados tā bija VPP EKOSOC - LV, bet šogad jaunās VPP projekta INTEFRAME - LV pētnieki. 5. Starptautisko videokonferenci "TRENDS IN REGIONAL DEVELOPMENT IN THE EU COUNTRIES 2019" atklāja VPP projekta INTEFRAME - LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža un LLU prorektore prof. Irina Arhipova, savukārt ar referātiem uzstājās prof. Pēteris Rivža, Laila Kundziņa, Sandris Ancāns, Ina Gudele, Tatjana Lejava, Zane Vītoliņa un posterus prezentēja Lilita Ābele, Aija Eglīte, Sandra Lejniece, Rolands Feldmanis, Vera Hohlova, Maira Leševica, Inta Ostrovska, Liene Leikuma - Rimicāne, Aija Pilvere- Javorska, prof. Irina Pilvere, Olga Šulzingere.
2019. gada 31. oktobrī un 1. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika III Starptautiskais Ekonomikas Forums "UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTS: traucējoši faktori, zinātnē balstītie risinājumi & starptautiskā sadarbība".
Foruma mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības vides attīstību, veltot lielāku uzmanību uzņēmējdarbības attīstību traucējošo aspektu izzināšanai un sniedzot zinātniski pamatotās rekomendācijas mērķtiecīgas valsts un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas darbības pilnveidošanai. III forumā tiek turpināta I un II Ekonomikas Forumā sekmīgi iedibinātā prakse, ka Forums kalpo par platformu zinātnieku, uzņēmēju un politiķu pieredzes apmaiņai un sadarbībai, stimulējot ārvalstu un vietējo investīciju ienākšanu un inovatīvu tautsaimniecību ilgtermiņā.
Foruma pirmās dienas plenārsēdē uzrunu teica VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja, Dr. habil. oec, prof. Baiba Rivža. Otrajā dienā notiks VPP projekta INTERFRAME-LV sekcija: Digitālie risinājumi kā efektīvs rīks uzņēmējdarbības vides straujākai attīstībai, kuru moderatorēs Dr. habil. oec., prof. Baiba Rivža un Dr. prof. Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente. Sekcijā ar ziņojumiem piedalīsies VPP projekta INTERFRAME-LV partneraugstskolu vadošie docētāji, pētnieki un doktoranti no LLU, LU un citām Latvijas augstskolām - Vidzemes Augstskolas, Liepājas Universitātes, Ventspils Augstskolas, Biznesa augstskolas Turība, Banku Augstskolas, kā arī pārstāvji no Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta.
2019. gada 31. oktobrī - 1. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta (LZA EI) organizētajā III Starptautiskajā ekonomikas forumā par atbalstu uzņēmējdarbībai pasākuma otrajā dienā sekcijā "Digitālie risinājumi kā efektīvs rīks uzņēmējdarbības vides straujākai attīstībai" strādāja projekta INTERFRAME-LV pētnieki (VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai"). Sekcijas darbu moderēja projekta INTERFRAME-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Dr. Signe Bāliņa. Piedalījās arī zinātnieki no Baltkrievijas.
Pēc DESI Latvijā visattīstītākie ir digitālie publiskie pakalpojumi un savienojamība, bet atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos, cilvēkkapitāls un e-komercija
Ziņojumos kopā ar stenda referātiem tika prezentētas gandrīz divdesmit tēmas, sākot no Latvijas kopējās situācijas Eiropas Komisijas veidotā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) kontekstā līdz izglītības un mūžizglītības uzdevumiem ekonomiskās vides digitalizācijā, kā arī digitalizācijas izmantošanai pašā izglītības procesā.
Kā uzsvēra akadēmiķe Baiba Rivža, Pasaules ekonomikas foruma dibinātāja un izpilddirektora profesora Klausa Martina Švāba formulētā ceturtā industriālā revolūcija prasa gan jaunu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu, gan jauna veida darbaspēka sagatavošanu un apmācību. Jauno tehnoloģiju jomas: mākslīgais intelekts, liela apjoma dati, lietu internets, mākoņskaitļošana, kiberdrošība, autonomie roboti, virtuālā realitāte, simulācija, viedie sensori, blokķēdes tehnoloģija decentralizētas un nemanipulējamas informācijas nodrošināšanai, kā arī digitālās ētikas attīstība u.c.
Pēc 2019. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa ziņojuma 28 ES dalībvalstu vidū Latvija ierindojas 17. vietā (salīdzinātās pozīcijas: savienojamība, digitālo tehnoloģiju integrācija, cilvēkkapitāls, digitālie publiskie pakalpojumi, interneta pakalpojumu izmantošana) ar rādītāju 50,03; ES vidējais - 51,96; visaugstāk novērtētajās Skandināvijas valstīs - ap 70. Tāpēc, ka Latvijā ir plaši pieejami ātrdarbīgie un īpaši ātrdarbīgie fiksētie un mobilie platjoslas tīkli un arvien lielāks iedzīvotāju skaits ikdienā izmanto e-pakalpojumus, vislabākie rādītāji ir pozīcijās: savienojamība un digitālie publiskie pakalpojumi. Savienojamībā ar 8. vietu un rādītāju 65,2 Latvija ir virs ES vidējā - 59,3 un virs Igaunijas - 62,0, kā arī Lietuvas - 50,8. Digitālos publiskos pakalpojumos ar 7. vietu un rādītāju 73,7 Latvija ir virs ES vidējā - 62,9.
Latvija savukārt atpaliek no ES vidējiem rādītājiem, kā arī abām Baltijas valstīm digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmējdarbībā, attiecīgi ES - 41,1; Lietuvā - 49,7; Igaunijā - 39,2 un Latvijā - 25,8, ieņemot 24. vietu. Cilvēkkapitāla jomā Latvijai ir 21. vieta ar rādītāju 44,4, bet ES vidējais - 48. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tomēr trūkst digitālo pamatprasmju, kā arī darba tirgū augošais pieprasījums pēc IKT speciālistiem diemžēl netiek apmierināts - to tiek sagatavots par maz. Vienlaikus uzņēmumiem vairāk vajadzētu ieguldīt darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanā, pašiem cilvēkiem piedalīties mūžizglītībā. LIKTA ir īstenojusi IKT speciālistu augsta līmeņa kursu jaunāko tehnoloģiju jomā.
Viens no iemesliem zemiem rādītājiem digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmējdarbībā ir arī tas, ka Latvijas uzņēmumi vāji izmanto e-komercijas piedāvātās iespējas. Piemēram, tikai 10 % mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē, ES vidēji - 17 %, un vēl uz pusi mazāk ārpus valsts. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētījumā par e-komerciju kā inovācijas sekām Latvijā un Lietuvā tiek secināts, ka e-tirdzniecībā aktīvāka ir Lietuva. Piegādātāju un pircēju uzrādītie e-komercijas pozitīvie un problemātiskie aspekti: pozitīvie no piegādātāju viedokļa - dod iespēju komunicēt ar patērētājiem un palielināt neto apgrozījumu, no pircēju viedokļa - piekļuve vēlamajai precei / pakalpojumam no mājām; negatīvie aspekti piegādātājiem - speciālistu trūkums, pircējiem - internetā pieejamā informācija par preci ir nepietiekama, piegādes laiks par garu. Tie ir nākotnē risināmie jautājumi.
Pētnieki Ilona Dubra un Daniels Vladimirovs prezentēja tēmu par biznesa procesu automatizācija MVU, jo ekonomikas digitālajai pārveidei ir svarīga tieši MVU digitalizācija un visu tās sniegto priekšrocību izmantošana. MVU lieli automatizācijas risinājumi ne vienmēr ir izdevīgi, bet efektīva ir vairāku mazu uzdevumu un funkciju digitalizācija un automatizācija, kas var samazināt izmaksas un celt produktivitāti. Ir jāpārskata organizatoriskā struktūra, jāizmanto modernāki rīki, t. sk. mākoņskaitļošana, biroja lietotnes ar plašu funkciju klāstu, jāeksperimentē un jāatrod labākie pielāgotie risinājumi produktīvākam darbam.
Intensīvāku un elastīgāku prasmju apguvi, īpaši mūžizglītības formā
Liela daļa ziņojumu bija veltīti mūsdienīgai uzņēmējdarbības izglītībai, kas ietver arī digitālās prasmes. Tā Vidzemes Augstskolas profesore Maira Leščevica iepazīstināja ar digitalizētas profesionālās apmācības specifiku zaļi orientētajiem mikrouzņēmējiem Baltijā. Uzmanība tiek pievērsta tādām kategorijām kā ilgtspējīgs bizness, bioekonomika, aprites ekonomika, ekosistēmas, atbildīgs patēriņš. Turklāt tiek uzsvērtas atšķirības starp zaļo uzņēmējdarbību, kas nozīmē tradicionālo uzņēmējdarbību ar uzsvaru uz atbildīgu attieksmi pret vidi, līdz minimumam samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku, un bioloģisko produktu un izejvielu ražošanu jeb zaļo biznesu, kura pamatā ir ekoloģiskie aspekti un kas jāpierāda ar dažādiem "eko" sertifikātiem vai licencēm.
Vēl Maira Leščevica pastāstīja par Igaunijas un Latvijas sadarbību Nordplus projektā - ar intensīviem apmācības moduļiem rast inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbības studiju, t. sk. mūžizglītības piedāvājuma, attīstībai. Tas ietver radošo uzņēmējdarbību, iepazīšanos ar viedo pilsētu digitalizācijas izaicinājumiem, mācības darbavietā u.c.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētniece Ligita Melece dalījās pētījuma par digitālās apmācības iespējām lauku apvidos rezultātos. Ar ITK ietilpīgu zināšanu aktivitāšu, t. sk. uzņēmējdarbības lauksaimniecības pārtikas ražošanas, tūrisma, biomasas u.c. jomās, palīdzību ir iespējams veicināt lauku teritoriju attīstību. Pētījumā tika salīdzinātas Baltijas reģiona valstis un atsevišķās pozīcijās ES 28 valstis. Secinājumi, ka Latvijā lauku apvidos nepieciešami plašāki atbalsta pasākumi, t. sk. daudz izvērstākas un elastīgākas mūžizglītības formā, gan digitālo prasmju apgūšanā, gan uzņēmējdarbībā. Piemēram, lai gan Latvijā kopumā ir laba digitalizācijas infrastruktūra un savienojamība, ne visur laukos tas tā ir. Bet īpaši mūžizglītībā ir svarīgas tālmācības iespējas, tiešsaistes kursi, neformālā mācīšanās arī ārpus izglītības sistēmas.
Dace Štefenberga no Ventspils Augstskolas akcentēja to, ka inovatīva reģionālā attīstība ir līdzeklis visas valsts uzplaukumam. Latvijai jāattīstās policentriski.
Latvijas Universitātes (LU) zinātnieku Birutas Slokas, Ilzes Buliginas, Jura Dzelmes, Gintas Toras pētījums par sociāli atstumtās iedzīvotāju daļas labāku iesaistīšanu digitalizācijā arī sasaucas ar iepriekš uzsvērto plašākas un pieejamākas mūžizglītības izvēršanu, t. sk. sociāli atstumto slāņu kontaktu un motivācijas radīšanai, lai pārtrauktu "apburto loku" - nav kontaktu, nav zināšanu, nav motivācijas. Citā LU zinātnieku pētījumā par darbā balstītu profesionālo izglītību apkopotā pieredze apstiprina iespējami elastīgāku mācību formu izmantošanas lietderību labāku mācību rezultātu un prasmju apguvju sasniegšanā, t. sk. digitālās un uzņēmējdarbības prasmes.
LU pētnieks Eduards Lielpēters digitālās vides lietderīgākai izmantošanai piedāvā uzlabot un attīstīt valsts pārvaldes iestāžu dialogu ar pilsoņiem; Kate Čipāne, Inga Jēkabsone, Emīls Volgasts digitalizācijas izaicinājumiem pievērsušies Latvijas reģionu mājsaimniecību griezumā - lai paaugstinātu ienākumus, būtiski ir samazināt prasmju neatbilstību darba tirgus piedāvājumiem, un arī tāpēc ir nepieciešama mūžizglītības pieejamība ikvienam neatkarīgi no dzīvesvietas vai vecuma. Evija Dundure (LU) pētījusi, kā brīvprātīgos pensiju uzkrājumus ietekmē to pārstāvēšana digitālajās pārdošanas platformās - visu triju Baltijas valstu salīdzinājums.
Salīdzinājumam ar citām valstīm ir arī tūlītējs efekts
Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pārstāvja Oļega Koļedas prezentācija bija veltīta sociālās uzņēmējdarbības attīstībai ar digitalizācijas rīku palīdzību. Visizplatītākās sociālās uzņēmējdarbības formas Baltkrievijā ir: komercuzņēmumi, kurus izveidojušas bezpeļņas organizācijas vai indivīdi, lai risinātu sociālās vai vides problēmas; individuālie uzņēmēji; reliģiskās darbnīcas, kuru mērķis ir sniegt nodarbinātību un rehabilitāciju neaizsargāto grupu pārstāvjiem, piemēram, cilvēkiem ar alkohola un narkotiku atkarību, bijušajiem cietumniekiem; ar ārvalstu kapitāla (galvenokārt ārvalstu NVO, starptautisku organizāciju) līdzdalību nodibināti kopīgi komercuzņēmumi ilgtspējīgai sociālo / vides problēmu risināšanai, kas lielākoties atkarīga no ārvalstu ieguldījumiem.
Jaunuzņēmumu, inkubatoru, apmācības platformu un programmu izveidošana, t. sk. uzņēmējdarbībā un digitalizācijā, galvenokārt notiek ar Vācijas federālās valdības atbalsta programmas Baltkrievijai, ANO Attīstības programmas, ES atbalsta programmas palīdzību. Veidojas arī vietējie fondi, kas atbalsta sociālos projektus. Baltkrievijā pastāv digitālās ekonomikas un informācijas sabiedrības attīstības valsts programma līdz 2020. gadam, ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, zinātnes un tehnoloģiju stratēģija līdz 2040. gadam.
Starp problēmām viesis minēja: atšķirīgas dažādu paaudžu digitālās zināšanas, ierēdņu zemo digitālās kompetences un IKT prasmju līmeni, dažādu teritoriju un sociālo grupu digitālās iekļaušanas trūkumu, IKT speciālistu nepietiekamību pie salīdzinoši augstas algas, likumdošanas nepilnības uzņēmējdarbības, t. sk. sociālās, un digitalizācijas regulēšanā. Baltkrievijā vēl nav sociālās uzņēmējdarbības likuma kā tas ir Latvijā. Par vairākām pozīcijām var uzskatīt, ka Latvijai šī "skola" jau aiz muguras, bet daudzi vēl attīstāmi un regulējami procesi priekšā kā vienai, tā otrai valstij.
Aijas Pilveres-Javorskas, Irinas Pilveres un Baibas Rivžas no LLU pētījums "Kapitāla struktūra: vai tā ir tik atšķirīga? Baltijas un Ziemeļvalstu salīdzinājums" par biržā kotēto uzņēmumu kapitāla struktūras rādītājiem ir noderīgs uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem. Viens no secinājumiem ir, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem Ziemeļvalstīs ir ievērojami vairāk tādu aktīvu, kas tiek finansēti no parāda, nevis no pašu kapitāla, savukārt Baltijā biržas sarakstā iekļautie uzņēmumi savu aktīvu finansēšanai salīdzinājumā ar pašu kapitālu ir izmantojuši mazāk parāda, kas norāda uz zemāku atkarību no ārējā finansējuma.
Ritas Vanagas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prezentācija bija veltīta finanšu regulatoru darbam un finansēšanas pieredzei ārzemēs.
Procesu starptautiskai izpētei un salīdzinājuma iespēju rašanai arī precīzākām Latvijas nākotnes prognozēm, kāds ir INTERFRAME-LV uzdevums, ir arī tūlītējs efekts. Faktu analīzē balstīts salīdzinājums parāda, no vienas puses, kad savu valsti novērtējam nepelnīti zemu, un, no otras puses, kad jābeidz mīņāties uz vietas un straujāk jāvirzās uz priekšu.
Sagatavoja Ausma Mukāne
2019. gada 22. oktobrī par aktualitātēm saistībā ar finansējumu izglītībai un zinātnei un par VPP projekta INTERFRAME-LV pētījuma rezultātiem Rīga TV24 raidījumā TOP5 Anša Bogustova vadībā viesojās LZA akadēmiķe, LLU profesore Baiba Rivža. Raidījuma ieraksts: https://xtv.lv/rigatv24/video/4OW7qMr67vY-22_10_2019_zinu_top_5
2019. gada 2.-5. oktobrī VPP projekta INTEFRAME-LV vadītāja akad. Baiba Rivža piedalījās Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas kongresā "Zinātne, uzturs un veselība", kurš norisinājās Minskā. B. Rivža kongresa plenārsēdē uzstājās ar ziņojumu "Research in food production and security for Latvia Society needs" un iepazīstināja klātesošos klausītājus ar Latvijas pētījumiem un pieredzi VPP INTERFRAME-LV projekta ietvaros.
Kongresu "Zinātne, uzturs un veselība" Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Pārtikas zinātniski - praktiskais centrs rīko jau otro reizi, tajā tiek diskutēts par dažādām tēmām pārtikas jomā, kā arī veselības aizsardzībā, par bērnu un sportistu uztura problēmām. Kongresā piedalījās gandrīz 200 dalībnieki no 6 pasaules valstīm - Polijas, Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Baltkrievijas.
Vairāki ziņojumi un paneļdiskusija kongresā bija saistīta ar pārtikas ražošanu, uzņēmējdarbības nozīmi reģionu izdzīvošanā un attīstībā, kā arī ar viedo attīstību, viedo specializāciju u.tml.
2019. gada 20.-21. septembrī VPP projekta INTERFRAME - LV pārstāvji piedalījās starptautiskā konferencē The 12th Jonas Pranas Aleksa International Interdisciplinary Scientific conference "Development of the State Vision", kuru organizēja Šauļu universitāte (Lietuva). Konferencē piedalījās VPP projekta INTERFRAME - LV vadītāja akad. Baiba Rivža un LLU doktorante Vera Hohlova un RSU doktorante Diāna Kalniņa.
2019. gada 16. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā, INTERFRAME-LV" (viens no pieciem projektiem valsts pētījumu programmā (VPP) "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", 2019-2021) darba sanāksme, lai apkopotu pirmā gada deviņos mēnešos paveikto un precizētu tālākos uzdevumus. INTERFRAME-LV īstenotājs ir LZA sadarbībā ar šādiem galvenajiem partneriem un šādu tēmu sadalījumu starp tiem: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, LLU (digitalizācijas ekosistēmas ar stratēģisku virzību uz ražošanas ekosistēmu digitalizāciju); Latvijas Universitāte, LU (sabiedrības radikalizācijas ekonomiskās sekas, ģeogrāfiskā noslāņošanās, sabiedrības novecošana un noslāņošanās); Rīgas Stradiņa universitāte, RSU (neelites cilvēku rīcībspēja, sociālā kapitāla izmantošana, identitātes un drošības jautājumi, drošības koncepts); Agroresursu un ekonomikas institūts, AREI (klimata pārmaiņu raksturs un ietekme Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā, identificējot apdraudētākās nozares, klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumi ES un Latvijā).
Paveikts jau daudz un strādāts arī vasarā
Projekta vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža sniedza kopējo pārskatu par projektu tā norises pirmajā nepilnajā gadā. Par uzsākto pētījumu rezultātiem ziņots jau 26 konferencēs: 7 referāti plenārsēdēs, 20 referāti projektu semināros, 44 ziņojumi sekcijās. Tapušas 30 starptautiskās publikācijas. Šī zinātniskā domu apmaiņa ir ļoti nozīmīga galarezultātu un secinājumu veidošanā, īpaši jauno zinātnieku pieredzes iegūšanā, kā arī projekta rezultātu popularizēšanā.
Projekta būtība ir Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību - ekonomisko vidi, dabas vidi un sociālo vidi - novērtēt un prognozēt dažādu globālo norišu kontekstā (skat. attēlu). "Panta rei" - jau senie grieķi bija novērojuši, ka viss plūst un mainās, un arī katrā no šo svarīgāko globalizācijas procesu grupām Latvijai ir savi uzdevumi. Bet projekts, no vienas puses, palīdz saredzēt, kur valstī pārmaiņas ir par lēnām vai vispār nenotiek, un, no otras puses, kā novērst nevēlamās pārmaiņas vai kā tām sagatavoties.
Jūlijā INTERFRAME-LV projekta vadītāja Baiba Rivža piedalījās Preiļu NVO Centra un Preiļu Sieviešu kluba organizētajā vasaras skolā "Atelpa - 2019" un prezentēja pētījumu "Digitalizācija, izglītība, sabiedrība", kura viens no secinājumiem, ka pat Baltijas valstu vidū atpaliekam e-komercijā. Vērtējot izglītības procesus, nav pieņemams un atbalstāms publiski izskanējušais viedoklis par ierobežojumu noteikšanu vidusskolas beidzēju iestājai augstskolā. Tad Latvija attālinātos no Eiropas un pasaules masu augstākās izglītības tendences - Eiropas attīstītākās valstis no elitāras augstākās izglītības uz masu augstāko izglītību pārgāja jau 70. gados, Latvija lielākam skaitam studentu augstskolu durvis atvēra 90. gados. Jādomā arī par sabiedrības kvalitāti un ne tikai šauri pragmatiski, ka visi nestrādā savā specialitātē u.tml. Augstākā izglītība ir cieši saistīta ne tikai ar darba tirgu, bet arī ar personības attīstību. Turklāt Latvijā jau tāpat trūkst apmēram 3000 dažāda līmeņa datorspeciālistu, kuru būs nepieciešams arvien vairāk.
Jūnijā LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē (BVEF) notikušajā kolektīvās monogrāfijas "Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi", kas izstrādāta uz VPP EKOSOC-LV (2914-2018) bāzes, iezīmējās demogrāfijas pētījumu pēctecīga turpināšanās jaunā perioda VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi" pat divos projektos - INTERFRAME-LV, kur LU ir sadarbības partneris, un projektā DEMOMIG, ko LU realizē sadarbībā ar LLU un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA). Pētniecībā ietvertais jaunais tautas ataudzes jēdziens paplašina demogrāfijas tēmas ierasto ietvaru no individuālā ģimenes līmeņa līdz pārveidi un izmaiņas prasošajam sabiedrības līmenim. Šoruden izskanējusi laba ziņa, ka 1. klasē sākuši mācīties vairāk bērnu nekā iepriekš.
LU, LLU un RSU notikušajās vietējās un starptautiskajās konferencēs ziemā un pavasarī tika uzrādīta virkne risināmu problēmu. Piemēram, LU BVEF, sistēmiski novērtējot nabadzību un materiālo atstumtību, izvirzīja problēmu, ka līdz ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanos un vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību svarīgi samazināt prasmju neatbilstību, attīstīt dažāda veida iesaisti pieaugušo izglītībā un profesionālajā apmācībā, mūžizglītībai jābūt tiešām visa mūža garumā un pieejamai ikvienam neatkarīgi no dzīvesvietas vai vecuma. Tāpat tika uzrādītas problēmas par Baltijas jūras akvakultūras potenciāla nepietiekamu izmantošanu, tehnoloģiju vides lielākas sasaistes nepieciešamība ar digitālās demokrātijas attīstīšanu, sabiedrības līdzdalību un uzticēšanos pārvaldei.
INTERFRAME-LV sadarbībā ar Baltijas valstu zemkopības ministrijām un Eiropas Komisijas Lauksaimniecības pētniecības pastāvīgo komiteju (SCAR, Standing Committee on Agricultural Research) aprīlī LZA rīkoja semināru par bioekonomiku, kas arī ietver ekonomikas, sociālās un dabas vides līdzsvarošanu. Latvijā bioekonomikas attīstība galvenokārt ir saistāma ar bioresursu primāro ražošanu un pārstrādi, zemes racionālu izmantošanu, bioresursos balstītu pakalpojumu izvēršanu. Te ir plašas iespējas starpdisciplīnu zinātņu sadarbībai.
Viena no INTERFRAME-LV aktivitātēm ir arī dalība ekspertu grupās par Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritātēm 2021.-2027. gadam. Akadēmiķe Baiba Rivža piedalījās ekspertu grupas "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" apspriedē, profesors Sergejs Kruks (RSU) piedalījās Ministru kabineta sēdē par NAP.
Joprojām jautājums - kā rokās ir valsts dzīvotspēja?
INTERFRAME-LV pārstāvēto institūciju pētījumu grupu vadītāji darba sanāksmē līdzās projektā paveiktajam prezentēja arī tuvākā laika aktivitātes. Dr. oec. Inna Romānova (LU) informēja par dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs ar 25 referātiem, publicētiem 8 zinātniskiem rakstiem starptautiski recenzētos izdevumos (6 indeksēti SCOPUS un/vai Web of Science). LU 2020. gadā ir paredzētas 3 zinātniskas konferences saistībā ar INTERFRAME-LV veikto pētījumu tēmām. Vēl šogad LU ir pieteikusi dalību ar 12 ziņojumiem LZA Ekonomikas institūta rīkotajā III starptautiskajā ekonomikas forumā "BUSINESS SUPPORT: Critical Points, Science-Based Solutions & International Cooperation" / "BIZNESA ATBALSTS: kritiskie punkti, uz zinātni balstīti risinājumi un starptautiskā sadarbība" no 30. oktobra līdz 1. novembrim.
Ekonomikas institūta direktore Dr. Ņina Linde visus klātesošos aicināja piedalīties šajā forumā, atgādinot, ka 1. novembrī vienas darba grupas temats ir "Digitālie risinājumi kā efektīvs rīks biznesa vides ātrākai attīstībai" un sasaucas ar INTERFRAME-LV pētījumiem.
LLU komandas (vadītāja Dr. oec. Andra Zvirbule) devumā Baiba Rivža izcēla līgumu slēgšanas praksi par zinātnisko darbu intelektuālā īpašuma (šajā gadījumā 3 maģistra darbu) nodošanu praktiskai lietošanai. Tā, piemēram, Tatjanas Tihankovas pētījumu rezultātu apkopojums "Digitalizācijas izvērtējums Latvijas augstskolās" nodots Latvijas Interneta asociācijai.
Starp LLU veikumiem projektā ir: apkopota informācija par tautsaimniecības strukturālajām izmaiņām pasaulē, padziļināti - Eiropas Savienībā un izvērsti - Latvijā 2009.-2018. gadā. Uz šīs informatīvās bāzes plaši analizēta zināšanu ekonomikas (kā HT un MHT rūpniecības bloka, tā arī zināšanu ietilpīgo pakalpojumu) vertikālā un horizontālā attīstība. Te svarīgs ir konstatējums, ka dominējošais nav iedzīvotāju blīvums teritorijā vai attālums no Rīgas, bet gan rezultātus nosaka cilvēku ieinteresētība un gatavība darboties atbilstoši mainīgajiem apstākļiem, t. sk. arī vietējo pašvaldību ieinteresētība pārmaiņās un atbalsta sniegšana.
LLU turpina aptauju "Kā rokās ir valsts dzīvotspēja?", citu mērķu starpā, lai salīdzinātu ar 2017. gadā veiktās aptaujas rezultātiem. Tā kā 4. industriālās revolūcijas centrā ir digitalizācija, veikta uzņēmējdarbības struktūru vadītāju un darbinieku aptauja par e-vides izmantošanu.
Dr. sc. inf. Sergejs Kruks iepazīstināja ar RSU veikumu INTERFRAME-LV, izceļot apjomīgas aptaujas anketas veidošanu par pētāmajiem jautājumiem indivīda līmenī, iedziļinoties tādos tematos kā iemācītā bezpalīdzība, sociālais kapitāls, individuālā psiholoģija u.c. Tas sasaucas ar LLU pētnieku konstatēto, ka dominējošā loma konkrētu rezultātu sasniegšanā ir cilvēku attieksmei. AREI pārstāve Dr. oec. Ligita Melece līdzās vairākām notikušām un ieplānotām konferencēm uzsvēra sagatavotos 5 projektu pieteikumus ES pētniecības un inovāciju programmai Horizon 2020. Darba sanāksmē piedalījās arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš, Dr. oec. Veronika Bikse kā INTERFRAME-LV pētnieki.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju un zinātnes administrācijas Zinātnes projektu nodaļas vadītāja Inguna Paredne pievērsa uzmanību tam, ka visiem VPP 5 projektiem jāorientējas uz kopēju rezultātu apkopojumu. Tā kā šajā posmā atšķirībā no iepriekšējo gadu prakses VPP nav viens konkrēts personalizēts vadītājs (kopumā VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" pārrauga IZM), projektu vadītājiem, t. sk. INTERFRAME-LV, pašiem jāuzņemas iniciatīva sadarboties. Kā solis šajā virzienā bija programmas projektu vadītāju tikšanās augustā Aizkalnē, Preiļu novadā.
Sagatavoja Ausma Mukāne
2019. gada no 24. augusta līdz 2. septembrim Albenā (Bulgārijā) norisinājās VI Starptautiskā multidisciplinārā sociālo zinātņu un mākslas konference SGEM 2019 (VI International Multidisciplinary Scientific Conference ON Social Sciences & Arts, SGEM 2019). Konferencē piedalījās un projekta INTERFRAME - LV rezultātus prezentēja projekta INTERFRAME - LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, pētnieces RTA rektore IVETA Mietule un DU prorektore Maija Burima.
SGEM konferences ir labi pazīstamas un tiek atzītas par vieniem no prestižākajiem notikumiem Starptautiskajā zinātniskajā pasaulē. Konferences organizatori ārkārtīgi lepojas ar saviem izcilajiem zinātnes sasniegumiem, augstu ietekmes faktoru un veiksmīgu starptautisku atzinību. SGEM konferences aptver visas sociālo zinātņu un mākslas jomas, sākot no sendienām līdz pat mūsdienu zinātnes jomām, kopumā 28 zinātnes jomas. Visi pieņemtie dokumenti pēc salīdzinošās izvērtēšanas tiek publicēti konferences rakstu krājumā (ISSN 2367-5659), un ik gadu tie tiek iesniegti izvērtēšanai un indeksēšanai Zinātnes tīklā - Clarivate, ELSEVIER products - Mendeley, CrossRef, EBSCO, ProQuest, RSCI (Russian eLibrary - РИНЦ), Google Scholar, CiteULike, British Library un daudzi citi. Visi pieņemtie dokumenti saņem unikālu DOI numuru, kas nepieciešams, lai tos atpazītu starptautiskajās zinātniskajās datubāzēs.
VPP projekta INTERFRAME-LV 2019. gada 2. pusgada plānotās aktivitātes
2019. gada 31. jūlijā notika VPP projekta INTEFRAME- LV dalība Preiļu NVO Centra un Preiļu Sieviešu kluba organizētā Vasaras skolā "ATELPA- 2019" . Pasākuma ietvaros tika klātesošie iepazīstinātināti ar VPP projektu INTEFRAME- LV: ģeopolitisko un starptautisko procesu ietekme uz Latvijas valsts tautsaimniecību un sabiedrību un to dažādo ietekmes faktoru specifiskās izpausmes Latvijā.
VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja, akadēmiķe Baiba Rivža nolasīja referātu: ‘'Digitalizācija, izglītība, sabiedrība".
2019. gada 6. augustā RTA rektore Iveta Mietule piedalījās valsts pētījumu programma "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projektu vadītāju tikšanās, kurā tika diskutēts par šīs programmas ietvaros īstenoto projektu sadarbības iespējām un sagaidāmajiem rezultātiem. Pasākuma ietvaros notika arī viena no projektiem vasaras skolas „Kodarīt ar vietu?" atklāšanas pasākums, kur RTU rektore I. Mietule teica uzrunu studentiem. I. Mietule klātesošos iepazīstināja ar VPP projekta INTEFRAME - LV 1. pusgada rezultātiem:
2019. gada 28. jūnijā līdz 5. jūlijam VPP projekta INTERFRAME-LV vadītāja akad. Baiba Rivža piedalījās SGEM GEO starptautiskā konference Albenā (Bulgārijā). Konferencē piedalījās pārstāvji no 15 valstīm, Latvija tika plaši pārstāvēta, jo piedalījās kolēģi ar multidisciplināriem pētījumiem no 5 augstskolām, tai skaitā no LLU, RISEBA, Ventspils augstskolas u.c.
Akad. B.Rivža starptautiskās konferences orgkomitejas locekle uzrunāja konferences dalībniekus plenārsēdē un iepazīstināja ar jauno VPP projektu INTERFRAME- LV.
2019. gada 27. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē (BVEF) tika atvērta kolektīvā monogrāfija "Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi", kas izstrādāta uz valsts pētījumu programmas (VPP) EKOSOC-LV (2914- 2018) bāzes. Demogrāfijas pētījumi pēctecīgi turpinās jaunā perioda VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi" divos projektos - Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotajā projektā INTERFRAME-LV, kur LU ir sadarbības partneris, un projektā DEMOMIG, ko LU realizē sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA).
LU rektors Indriķis Muižnieks izcēla VPP nozīmi tādu lielu tēmu kā demogrāfija u.c. pētniecībā, kas jāveic starpinstitucionāli un starpdisciplināri plašākam zinātnieku lokam, bet VPP finanšu atbalsts būtībā ir nepieciešams visās nozarēs. Atvērtā monogrāfija ir viena no labajām dāvanām LU simtgadē.
BVEF dekāns Gundars Bērziņš uzsvēra grāmatas iznākšanas aktualitāti - valdība ir deklarējusi datos balstītu lēmumu pieņemšanu, bet monogrāfijā ir vērtīgs materiāls administratīvi teritoriālās reformas veikšanai, tāpat jaunā posma Nacionālajā attīstības plānā (NAP) jāiekļauj demogrāfijas risinājumi, lai samazinātu citas tautsaimniecības riska zonas. Turklāt izdevumā atklājas ne tikai faktiskā situācija, bet arī teorētiskā plānošana, kas ir ļoti būtiski zinātnes nozares attīstībā, jo mainās nostādnes, kā skaitīt cilvēkus u.tml. Tas ir noderīgs materiāls studiju procesā, fakultātē tiek attīstītas doktora līmeņa studijas demogrāfijā.
Monogrāfijas zinātniskais redaktors Juris Krūmiņš prezentāciju sāka ar faktu, ka 1919. gada 29. septembrī Latvijas Augstskolas atklāšanā tūdaļ aiz Valsts prezidenta Jāņa Čakstes runāja tautsaimnieks Jānis Balodis, uzsvērdams demogrāfiskās situācijas nozīmi valstī. Monogrāfijas nosaukumā ietvertā tautas ataudze, sabiedrības atjaunošana ir jauns jēdziens, kas paplašina šīs tēmas ierasto ietvaru no individuāla, ģimenes līmeņa līdz sabiedrības līmenim - dabisks sabiedrības attīstības process, kas prasa pārveidi un izmaiņas ierastajās struktūrās un procesos, t. sk. demogrāfijā. Šī monogrāfija ir sagatavota, balstoties uz paveikto VPP EKOSOC-LV projektā "Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus, veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai Latvijas tautsaimniecības transformācijai", kura rezultāti līdz ar pārējo 9 projektu rezultātiem ietverti arī EKOSOC-LV kopējā monogrāfijā "Simtam pāri. Viedā Latvija", kas tika atzīta par vienu no 10 zinātnes sasniegumiem 2018. gadā.
Atvērtās monogrāfijas otra zinātniskā redaktore Zaiga Krišjāne vairāk pievērsās jaunajam DEMOMIG projektam "Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem", kas ir turpinājums EKOSOC-LV iesāktajam darbam.
VPP EKOSOC-LV un jaunā projekta INTERFRAME-LV vadītāja Baiba Rivža minēja, ka VPP darba rezultātā ir ne tikai izveidotas gandrīz 10 monogrāfijas, bet arī aizstāvēti 35 promocijas darbi. Iepriekšējai VPP ir bijis liels sinerģiskais efekts. Budžetā būtu katras nozares ministrijai jāatvēlē daži miljoni VPP īstenošanai. INTERFRAME-LV projektā "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā" uzsākto pētījumu iestrādņu prezentēšana universitātēs liecina par tautsaimniecībā un studijās noderīgu rezultātu potenciālu.
Sagatavoja Ausma Mukāne
2019. gada no 11.-14. jūnijā Ašhabadā notika Turkmenistānas Zinātņu akadēmijas organizēta Starptautiskā konference „Zinātne, tehnika un inovatīvās tehnoloģijas labklājības laikmetā" ("Наука, техника и инновационные технологии в эпоху могущества и счастья"). Konferencē piedalījās 13 valstu zinātnieki un uzņēmēji - no Bulgārijas, Spānijas, Japānas, Tadžikistānas, Latvijas, Korejas, Marokas, Krievijas, Baltkrievijas, Turkmenistānas, Ukrainas, Kazahstānas un Polijas.
Latviju starptautiskajā konferencē pārstāvēja LZA VPP EKOSOC-LV un VPP projekta INTERFRAME- LV vadītājas asistente un pētniece Ligita Āzena, kurā piedalījās sekcijas darba grupā "Informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas" ar ziņojumu "Viedās specializācijas izvērtēšanas kritēriji Latvijā" (Evaluation of smart specialisation influence indicators in the Latvia), un uzsvērta viedo tehnoloģiju nozīmi, veidojot viedu pilsētvidi. Ziņojumā tika izmantoti VPP EKOSOC-LV un VPP projekta INTERFRAME- LV pētījuma rezultāti.
2019. gada 16. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) realizētā projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" (VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi") ietvaros Latvijas Universitātē (LU), kas ir šī projekta dalībnieks, norisinājās jau otrā konference, šoreiz starptautiskā līmenī. Foruma darbu moderēja INTERFRAME-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Biruta Sloka. Konferencei bija sagatavotas 16 pētījumu tēmu prezentācijas un 19 stenda referāti.
Vienuviet piedāvājums un pieprasījums
INTERFRAME-LV līdzās cilvēkkapitāla attīstībai, starptautisko procesu izpētei un gatavošanās jaunajam Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Horizon posmam ir mērķis izvērst ciešāku zinātnes un prakses kopdarbību, t. sk. lēmumu pieņemšanas līmenī. Iespēju konferencē piedalīties ministriju pārstāvjiem plaši izmantoja Labklājības ministrija, darbiniekiem gan uzdodot metodoloģiskas dabas jautājumus, gan iesakot pētījumos papildu iekļaujamos un apskatāmos aspektus.
Konferences laikā raisījās arī praktiķu ierosinātas diskusijas. Tā, piemēram, kad Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) doktorante Ina Gudele prezentēja pētījumu par digitālo tehnoloģiju izmantošanu Latvijas lauku tūrisma attīstībā un dalījās informācijā, ka tomēr daudzi komersanti par moderno rīku neizmantošanas iemeslu minējuši zināšanu trūkumu, auditorijā izvērtās diskusija par IT speciālistu sagatavošanu Latvijā - ir par maz. Kopumā pēc digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI), kas atspoguļo ES dalībvalstu progresu digitalizācijas jomā, 2018. gada rādītājiem Latvija sāk nedaudz zaudēt pozīcijas, bet ne tāpēc, ka pie mums kļuvis sliktāk - citi sākuši intensīvāk izmantot tehnoloģijas, nedrīkstam atslābt.
LU doktorants Eduards Lielpēters pamatoja tehnoloģiju izmantošanu jauniešu plašākai iesaistei publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā un digitālās demokrātijas veidošanā Latvijā. Iedzīvotāju līdzdalība politiskajos procesos ir zema, iestādes komunikāciju vairāk veido ar konsultatīvo struktūru (padomju) starpniecību (bet tieši jauniešus mazāk interesē institucionālās formas), nevis izmanto elektronisku jautājumu un atbilžu saziņu, ir jāpāriet uz divvirziena komunikāciju. Viens no vēlamajiem veidiem būtu iestādes uzturēta mobilā lietotne vai līdzdalības aplikācija viedtālrunim. Attālinātība un atsvešinātība komunikācijā pakāpeniski samazina iedzīvotāju interesi par vēlēšanām un piedalīšanos tajās. Piemēram, jauniešu līdzdalība iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās bija zem 20 procentiem. Turklāt ir pamats apgalvojumam, ka nepiedalīšanās pirmajās vēlēšanās jaunietim veido ieradumu to nedarīt arī tālāk, viņš tiek "pazaudēts" kā vēlētājs. Digitālā vide jāizmanto lietderīgāk - gan izglītošanai un informēšanai, gan divpusējai saziņai.
LU profesora Ata Bērziņa pārstāvētajā demogrāfijas pētniecības jomā jau iepriekšējo pētījumu laikā, t. sk. VPP EKOSOC-LV ietvaros, izvērtusies cieša sadarbība gan ar Labklājības ministriju, gan ar citām demogrāfiju pārraugošajām struktūrām valdībā un parlamentā. Jaunajā ar INTERFRAME-LV vienā VPP esošajā demogrāfijai un migrācijai veltītajā DemoMig projektā akcents ir likts uz norisēm reģionos, ieskaitot "smadzeņu cirkulāciju" starp reģioniem. Projekta uzdevums ir izstrādāt pētniecībā balstītus ilgtspējīgus rīcībpolitikas risinājumus iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas jautājumos, zinātnieku un politikas veidotāju sadarbības turpināšana ir abpusēji nepieciešama.
Zinātnieku un politikas veidotāju komunikācija ir svarīga arī pensiju sistēmas iespējamā uzlabošanā. Larisa Bule, LU, saistībā ar pētījumu par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējas problēmām uzsvēra, ka sistēma ir sociāli apdraudēta, lai arī šobrīd vēl finansiāli ilgtspējīga, un pētījuma mērķis ir veicināt sociālo stabilitāti. Arī Latvijai jāattīstās saskaņā ar ES vadošo struktūru izvirzītā Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principiem publiskajā atbalstā / sociālajā aizsardzībā un iekļautībā (t. sk. minimālie ienākumi, ienākumi un pensijas vecumdienās), līdzās vēl divām pozīcijām - vienādām iespējām darba tirgus pieejamībā un taisnīgiem darba apstākļiem. Darba ņēmēju un pašnodarbināto pensijām jābūt samērīgām ar iemaksām un pienācīgu ienākumu līmeni un cilvēka cienīgas dzīves nodrošinošām. Ir konkrēti zinātniski kritēriji arī kategoriju "pienācīgs", "cienīgs", "taisnīgs" mērīšanai. Ir jātiecas uz nabadzības mazināšanu un labklājības paaugstināšanu visām iedzīvotāju grupām. Uz to virza arī Ingas Jēkabsones, LU, prezentētais pētījums par materiālo nenodrošinātību Latvijas reģionos.
Lēmumu pieņēmējiem jāpierod pie zinātnes instrumentiem
Ludmila Aleksejeva, Daugavpils Universitāte (DU), prezentēja pētījumu par viedo pārvaldību kā attīstības instrumentu vairāklīmeņu pieejā, līdz pat uzņēmuma līmenim, skatot šo viedās pārvaldības dimensiju Latgalē. Jau iepriekšējā VPP EKOSOC-LV tika izstrādāts jauns instruments vieduma mērīšanai - viedās attīstības indekss ar kritērijiem četrās dimensijās: uzņēmējdarbība, resursi, pārvaldība, iedzīvotāji, un šajā pētījumā padziļināti ir pievērsta uzmanība pārvaldībai. Viens no secinājumiem, ka dažāda līmeņa vadītājus ir jāizglīto par zinātnes instrumentiem, jāmudina tos lietot. Tā var lauzt destruktīvus stereotipus, piemēram, par Latgales depresivitāti. Katrai teritorijai ir savs īpašais potenciāls un tāpēc katra vieta attīstās atšķirīgi, pastāv izaicinājums atrast vietas īpašās iespējas un tās izmantot, ko vislabāk palīdz paveikt zinātnes instrumenti. Tā pat negatīvākajā situācijā var atklāties pirmajā acumirklī nesaredzamas pozitīvas tendences.
Zaiga Ozoliņa, LU, iepazīstināja ar pētījumu par akvakultūras izaugsmes potenciālu, attīstības fāzēm un iespējamiem risinājumiem Baltijas jūras reģionā starptautisko ekspertu skatījumā. Lai arī jūra aizņem 1/3 Latvijas teritorijas, kā resurss tā tiek izmantota vienveidīgi, galvenokārt zvejniecībā. Pēc ekspertu vērtējuma, pagaidām jūras un piekrastes devums valsts kopējā ekonomikā ir nenozīmīgs, bet šo situāciju ir iespējams mainīt, apgūstot jaunus veidus jūras resursa izmantošanā un veicot arī būtiskus grozījumus normatīvajā regulējumā. Viens no veidiem varētu būt gliemeņu audzēšana, kas vienlaikus nozīmētu arī aļģu savākšanu un ūdens attīrīšanu, un pārstrāde, īpaši klimata pārmaiņu apstākļos. Par pētījumu ir informēta Zemkopības ministrija, kāds zvejnieks jau gatavojas eksperimentam ar gliemenēm. Varētu attīstīties zaļais mārketings, uz produkta uzlīmēm norādot vides ieguvumus.
Ekonomiskā uzvedība ekonomiskajai drošībai
Inna Dovladbekova, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), pētījumā par indivīdu ekonomisko uzvedību labklājības nodrošināšanas un uzņēmējdarbības attīstības kontekstā izcēla ekonomiskās drošības aspektu. Cilvēkam ekonomiskā drošība nozīmē spēju panākt un uzturēt sev svarīgu dzīves līmeni, tas nosaka viņa ekonomisko uzvedību un ekonomiskos lēmumus - lai sasniegtu ekonomisko drošību. Tas ir saistīts arī ar gatavību uzņemties risku. Šādā aspektā Latvijā nav pētīti ģimenes uzņēmumi, pat nav precīzas statistikas, cik to ir, bet, piemēram, Vācijā to skaits ir ļoti liels. Pētījums pievērsīsies šai uzņēmējdarbības formai Latvijā.
LU maģistrantes Yinglu Xu, Ķīna, pētījuma tēma - radikalizācijas ekonomiskās sekas, ar mērķi novērtēt radikalizācijas iespējamo negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, analizējot Grieķijas, Itālijas un ASV piemērus. Svarīgi nepārprast radikalizācijas saturu un nejaukt to, piemēram, ar terorismu. Ekonomikas kontekstā radikalizācija var stimulēt valdību veikt ekspansīvu fiskālo politiku ar augstu budžeta deficītu, protekcionisma tirdzniecības politiku, kā tas ir bijis vērojams gan Eiropā, gan Amerikā. Tas neveicina ekonomisko drošību.
Izglītība augstai nodarbināmībai
LU doktorante Anita Līce pētījumā par profesionālās izglītības vadību nodarbināmības veicināšanai, proti, kā izglītība palīdz cilvēkam atrast darbu, analizēja sistēmas plusus un mīnusus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tika pievērsta uzmanība tādiem statistikas datiem, ka 36% reģistrēto bezdarbnieku ir ar profesionālās izglītības kvalifikāciju, tiesa, liela daļa ar sen iegūtu; tuvāko gadu laikā mainīsies 42% pamatprasmju. Panākumus profesionālās izglītības vadībā veicinājusi modernizēta infrastruktūra, sadarbība ar darba tirgus partneriem un darba devēju organizācijām, pedagogu tālākizglītība, programmu atjaunināšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām u.c.; profesionālās izglītības vadību bremzē ilgtermiņa plānošanas un stratēģijas, institūciju savstarpējas koordinācijas trūkums, finansējums nesedz reālās izmaksas, zemas algas, profesionālo priekšmetu pedagogu trūkums u.c. Īpašu risinājumu prasa tāds jautājums kā augstais audzēkņu atbirums - būtu nepieciešama elastīga individualizēta pieeja gan labākajiem, gan ne tik sekmīgajiem, lai arī viņi pabeigtu mācības atbilstoši savām spējām un varētu iekļauties darba tirgū, kur trūkst darba roku.
Biruta Sloka vērsa uzmanību uz vēl citiem pētījumiem izglītības sakarā, piemēram, par darba vidē balstīto mācību pozitīvo pieredzi profesionālajā izglītībā. Ziņojums ar Ilzes Buliginas veikto aptauju - audzēkņu, izglītības iestāžu personāla un darba devēju - rezultātu apkopojumu jau ir pieņemts Ministru kabinetā, šī labā prakse būtu tālāk atbalstāma un nostiprināma, kā arī pētījuma rezultāti ir izmantoti zinātniskajās publikācijās.
Sagatavoja Ausma Mukāne
2019. gada 10. maijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) Starptautiskās nedēļas ietvaros norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenotā projekta INTERFRAME-LV, vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, konference "Economic Science for rural development" / "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai".
Starptautiskā dimensija ir Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi" projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" centrālā ass, jo projekta uzdevums ir izpētīt un apzināt Latvijas attīstības starptautiskos kontekstus, panākt starptautisko procesu iespējami pozitīvāku ietekmi uz Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi. Starptautiskās konferences, kā šis forums ar dalībniekiem no Skandināvijas, Baltijas valstīm, Polijas u.c., ir viens no rīkiem pārrobežu procesu izzināšanai un sadarbības attīstīšanai. Latvijas pētnieki no LLU un Latvijas Universitātes (LU), šīs augstskolas ir starp LZA partneriem INTERFRAME-LV projektā, prezentēja uzsāktos pētījumus.
Tā Sandris Ancāns pievērsās nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām ilgtspējīgai nacionālās ekonomikas attīstībai. Edmunds Jansons apskatīja reģionālo augstskolu nozīmi un to konkrēto devumu reģiona cilvēkpotenciālā, un ieguldījums ne visur ir vienāds. Lindas Trapānes un Modrītes Pelšes tēma - uzņēmējdarbības atbalsta izaugsmi veicinošie faktori Baltijas reģionā Eiropas Savienības kontekstā. Toms Sanders, Biruta Sloka, Ieva Pūķe, Anastasija Vilciņa - par video izmantošanu darba reklāmās potenciālo kandidātu piesaistei. Biruta Sloka, Inga Jēkabsone - dažādu uzturā regulāri nepieciešamu produktu (gaļa, zivis u.c.) lietošanas iespēju mājsaimniecībās analīze. Natālija Kostrikova, Baiba Rivža - Latvijas ekonomikā izplatītas uzskaites sistēmas (ledger technology) nomainīšanas potenciāls. Evija Rusīte, Biruta Sloka - sadarbības ar darba devējiem ietekme uz augstākās izglītības institūciju reitingu. Dace Ziediņa, Modrīte Pelše - īpašā ekonomiskā zona kā inovāciju veicinātājs mazāk attīstītos reģionos.
Projekta INTERFRAME-LV mērķis ir arī jauno zinātnieku sagatavošana atbilstoši izpētītajiem aktuālajiem tautsaimniecības attīstības uzstādījumiem, tālab svarīga ir doktorantu iesaiste pētījumos un iespēja viņiem prezentēt rezultātus starptautiskās konferencēs, kā tas notika šajā gadījumā.
Sagatavoja Ausma Mukāne
2019. gada 25.-27. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā notika 5. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Veselība un personības attīstība: starpdisciplinārā pieeja", kurā piedalījās Latvijas un ārvalstu dažādu jomu eksperti.
RSU ieguldījums valsts pētījumu programmā
Konferenci iesāka simpozijs, kas bija veltīts Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" 3. projektam "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā" (INTERFRAME-LV). Iepazīstinot ar projekta norisi, tā vadītāja, LZA akadēmiķe Baiba Rivža uzsvēra, cik nozīmīgs projekta uzdevums ir novērtēt gan tautsaimniecības, gan šodienas sabiedrības modeļa atbilstību modernajiem izaicinājumiem Eiropā un pasaulē kopumā, kā arī izstrādāt vadlīnijas Latvijas valsts ilgtspējīgai attīstībai. Tādejādi tiek sniegts ieguldījums uz pierādījumiem balstītas politikas plānošanā un izstrādē.
Projekta ietvaros šogad tiek novērtēts kā ģeopolitiskie notikumi, valstu drošības apdraudējumi, klimata izmaiņas, globāli sabiedrības radikalizācijas procesi, noslāņošanās un novecošana, kā arī digitalizācijas izplatīšanās ietekmē Latviju. RSU jau šobrīd ir devusi nozīmīgu ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanā, izstrādājot promocijas darbus, apkopojot starptautiskos un Latvijas dokumentus, veicot socioloģisko aptauju, piedaloties dažādās starptautiskās zinātniskās konferencēs, analizējot datus par drošības uztveri sabiedrībā un aktīvi sadarbojoties ar partneriem, piemēram, EK pārstāvniecību Latvijā, LDDK, Latvijas Žurnālistu asociāciju un citiem. Nākamajā gadā projekta ietvaros tiks analizēta darba devēju un ņēmēju, sabiedriskā un privātā kapitāla sadarbība, zināšanu un praktisko iemaņu tuvināšana, kā arī tolerance un iejūtība mūsdienu sabiedrībā. Savukārt 2021. gadā tiks izstrādāti tautsaimniecības un sabiedrības modeļa izveides stratēģiskie pamatvirzieni. Projekta īstenošanā kopā ar RSU ir iesaistītas vadošās Latvijas augstskolas, kas ir izcils sadarbības piemērs, jo katra no augstskolām atbilstoši tās specifikai dot savu augstas raudzes pienesumu.
Kristīne Mārtinsone, RSU profesore
2019. gada 4.-5. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) projektā "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" (VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai") sadarbībā ar integrētai Eiropas pētniecības telpai paredzēto koordinācijas un padomdevēja struktūru Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgo komiteju (SCAR, Standing Committee on Agricultural Research), Latvijas Zemkopības ministriju, Lietuvas Lauksaimniecības ministriju un Igaunijas Lauku lietu ministriju īstenoja bioekonomikas stratēģijai veltītu semināru.
INTERFRAME-LV, vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, viens no uzdevumiem ir panākt ciešāku zinātnes un prakses sadarbību maksimāli labvēlīgam sabiedrības un tautsaimniecības attīstības rezultātam, novērtējot globālo norišu ietekmi un stiprinot starptautiskos kontaktus. Tas sasaucas ar SKAR CASA (Common Agricultural and wider bioeconomy research agenda / Kopējā lauksaimniecības un bioekonomikas pētniecības darba kārtība) darba aktualitāti - bioekonomikas stratēģijas atjaunināšanu, lai paātrinātu ilgtspējīgas bioekonomikas ieviešanu, kas Eiropai nozīmē ekonomikas, sabiedrības un vides saiknes stiprināšanu.
Ilgtspējīgai bioekonomikai ir arī jādod liels ieguldījums Parīzes nolīgumā, kas ir pirmā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā un ko Eiropas Savienība (ES) ratificējusi 2016. gada oktobrī. Bioekonomikas stratēģijas atjauninājumā ir ņemtas vērā arī tādas Eiropas prioritātes kā cirkulārā jeb aprites ekonomika, tīras enerģijas inovācijas, tiek piedāvāts paplašināt bioloģiskajā ražošanā balstītās nozares, vietējos bioekonomikas risinājumus izplatīt visā Eiropā, kā arī apzināt un izprast bioekonomikas ekoloģiskās robežas.
Bioekonomika skar visas lauksaimniecības jomas. Seminārā SCAR pārstāvji - zinātnieki un praktiķi no Francijas, Vācijas, Austrijas, Nīderlandes, Beļģijas u.c. valstīm - iepazīstināja ar struktūras pētniecisko darbību dažādos virzienos, piemēram, dzīvnieku veselība un labturība, ilgtspējīga produkcija; globālo pārmaiņu ietekme lauksaimniecībā; zivsaimniecība un akvakultūra; inovācijas mežsaimniecībā; pārtikas drošības sistēmas.
Visu trīs Baltijas valstu pārstāvji semināra dalībniekus iepazīstināja ar bioekonomikas stratēģijām un darbības jomām savā zemē: Latvija - LLU rektore Irina Pilvere, Lietuva - Dalia Miniataite no Lauksaimniecības ministrijas, Igaunija - Helena Pērensone no Lauku lietu ministrijas. Tieši Baltijas valstu bioekonomikas attīstībai - vajadzībām, iespējām un novēršamiem trūkumiem - bija veltīta diskusija, pieredzē daloties arī Turcijas un Kanādas speciālistiem. Tāpat visu trīs Baltijas valstu pētnieki un doktoranti prezentēja vairāk nekā 10 pētījumus par bioekonomiku un ar to saistītām tēmām. Jauno zinātnieku sagatavošana un iesaiste aktuālos un tautsaimniecībai nepieciešamos pētījumos arī ir viens no INTERFRAME-LV uzdevumiem.
Visāda veida starpdisciplinaritāte un sadarbība ir atslēgas vārdi ilgtspējīgas bioekonomikas, t. sk. pētniecībā balstītas prakses, attīstīšanai.
2019. gada 22. martā Latvijas Universitātes (LU) 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisinājās darbs projektam "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV"(1 no 5 projektiem valsts pētījumu programmā "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai") veltītā sekcijā. Uzsākto pētījumu pirmos rezultātus prezentēja pētnieki no LU un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), kas projektā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sadarbības partneri, līdzās Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Agroresursu un ekonomikas institūtam (AREI).
Kā INTERFRAME-LV ir saistīts ar pasākumiem valstī
Projekta un konferences vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža uzsvēra, ka INTERFRAME-LV (2019-2021) tiek īstenots valsts dzīvē īpašā - jaunu stratēģisko dokumentu un attīstības modeļu veidošanas - posmā. Projekta nozīme ir tieši starptautisko kontekstu izpētē, lai uz pasaules fona labāk tiktu ievērotas Latvijas un Latvijas iedzīvotāju intereses. Viens no INTERFRAME-LV uzdevumiem ir arī jauno zinātnieku veidošana un iesaiste izpētes procesā. Konferencē līdzās pieredzējušiem pētniekiem pētījumu rezultātus prezentēja arī doktorantūras studenti.
Saistībā ar jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP 2027) veidošanu Pārresoru koordinācijas centra konsultante un vienlaikus LU doktorante Elīna Petrovska akcentēja, ka dokumentā jāņem vērā arī Eiropas Savienības (ES) kopējās telpas ietvars un ANO izvirzītie ilgtspējīgas attīstības mērķi, piemēram, iespēju un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, ieguldījumi sociālajā jomā. Šajā konferencē tika apskatīti vairāki tamlīdzīgām tēmām veltīti pētījumi, jo LU darbības virziens INTERFRAME-LV ir sabiedrības novecošana un noslāņošanās. Vēl citi virzieni projektā - sociālā kapitāla izmantošana, drošības jautājumi (RSU), digitalizācija (LLU), klimata pārmaiņas (AREI). Tādējādi INTERFRAME-LV ir saistīts ar šobrīd valstī aktuālo stratēģisko plānošanu un stratēģisko mērķu izvirzīšanu.
Baiba Rivža atgādināja, ka NAP 2027 izstrādē jārēķinās ar akadēmiskās un zinātniskās vides ieteikumu plānā īpaši iezīmēt augstākās izglītības un zinātnes prioritāti, jo šī nozare ir pamatā visu citu jomu attīstībai, t. sk. ekonomikai.
Sistēmiski novērtē nabadzību un materiālo atstumtību
Kādu Latvijas dzīves ainu kontekstā ar starptautiskām norisēm atklāja INTERFRAME-LV galvenokārt LU virziena pētījumu sākotnējie rezultāti. Inga Jēkabsone prezentēja statistikas datus par materiālo nenodrošinātību Latvijas reģionos - pēc starptautiskās prakses materiālo nevienlīdzību pēta, analizējot iedzīvotāju iespēju iegādāties noteiktas grupas produktus. Piemēram, rādītājs: nespēja segt neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem - Rīgā pusei iedzīvotāju tas nav pa spēkam, citos reģionos šādu cilvēku īpatsvars ir ap 60% un Latgalē pat 67%, bet ES vidēji 33%. Iespējā kārtīgām maltītēm Latvija ir 5. valsts no beigām ar 13,8%, ES vidēji 8%. No ES vidējā atpaliekošie dati arī tādās pozīcijās kā 1 nedēļas atvaļinājums ārpus mājas, komunālie maksājumi, piespiedu atteikšanās no ilglietošanas precēm (piemēram, auto) u.c. liecina par ekonomisko spriedzi no 30% iedzīvotāju Rīgā līdz gandrīz 50% Latgalē. Inna Romānova ierosināja, ka būtu lietderīgi turpmāk izvērtēt šādā aspektā arī veselības (aprūpes pieejamības u.tml.) kategoriju.
Biruta Sloka, Juris Dzelme, Ginta Tora, Ilze Buligina, Emīls Volgasts pēta Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeņa ietekmi uz dzīves līmeni - ienākumi reģionu griezumā, mājsaimniecību lielumu griezumā, teritoriju griezumā u.c., pētījuma ietvaram iezīmējot gados vecus un nabadzīgus iedzīvotājus. Tā, piemēram, Latvijā ir eirozonas valstīs zemākais vidējais mājsaimniecību ienākums zemāko ienākumu grupās - tikai no 2,3 līdz 2,7 tūkst. eiro gadā, vidējais rādītājs eirozonā šajā kategorijā - 8,7 tūkst. eiro, Somijā 13,8 tūkst. eiro. Situācijā, kad pensionēšanās vecums paaugstinās, vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātībai svarīgi samazināt prasmju neatbilstību, attīstīt dažāda veida iesaisti pieaugušo izglītībā un profesionālajā apmācībā, mūžizglītībai jābūt tiešām visa mūža garumā un pieejamai ikvienam neatkarīgi no dzīvesvietas vai vecuma. Ramonas Rupeikas-Apogas prezentētajā pētījumā (pārējie pētnieki Inna Romānova, Larisa Bule, Gundars Bērziņš) arī tiek pētīta sabiedrības noslāņošanās un novecošanās.
Larisa Bule (pārējie pētnieki pētījumā Inna Romānova, Ramona Rupeika-Apoga) iepazīstināja ar Latvijas pensiju sistēmas novērtējumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra kontekstā - pīlārā izklāstīti 20 principi, t. sk. par publisko atbalstu, sociālo aizsardzību un iekļautību, kas attiecas arī uz pensijām. Latvijā 2017. gadā visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. Valstī nav noteikti iztikas standarti, nepastāv metodoloģija, kā to noteikt, ienākumu kategorija "pienācīgs" nav pārvērsta skaitļos. "Pienācīgs" var būt pēc 4 pamatpieejām - aizsargā pret nabadzību, nodrošina bāzes iztikas standartu, nodrošina % no vidējās mūža algas, nodrošina % no vidējās algas valstī. Latvijā jātiek skaidrībā par to, ko saprast ar adekvātiem ienākumiem. Starptautiskajā praksē reti kur vairs pastāv arī nodokļi no pensijām.
Sabīne Anete Vasina pētījusi ienākumu nevienlīdzību dzimumu griezumā kā sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības. Tās pastāv visā pasaulē un starptautiskā līmenī ir daudz pētītas, bet Latvijā darba samaksa maz analizēta dzimumu griezumā nozaru, reģionu, profesijas, vecuma intervālu un izglītības kontekstā.
No SU un DVB līdz digitālās demokrātijas iespējām
LLU pētnieces Baiba Rivža un Zaiga Oborenko apskatīja cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības iespējas sociālajos uzņēmumos Latvijā. Sakarā ar darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā un prognozēto darbaspēka trūkumu turpmākajos gados cilvēki ar invaliditāti būtu jāatzīst par vērtīgu resursu darba tirgū. Sociālā uzņēmējdarbība (SU) ir jauna nodarbinātības un sociālās iekļaušanas iespēja tieši invalīdiem, jo sociālā uzņēmuma mērķis ir vai nu darba integrācija, vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, proti, sociālā ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Eiropā SU pastāv jau 65 gadus, Latvijā šī forma ir pirmsākumos, Sociālā uzņēmuma likums stājās spēkā tikai 2018. gadā. Tieši no pašvaldību attieksmes un rīcības, sadarbības ar nevalstisko sektoru ir lielā mērā atkarīgs, vai SU kļūs spēcīga nacionālā līmenī. Šobrīd Latvijā darbojas ap 200 sociālo uzņēmumu dažādos juridiskos statusos.
LU doktorante Zaiga Ozoliņa pētījumā par jūras akvakultūras izaugsmes potenciālu Baltijas jūras reģionā ekspertu skatījumā pievērsa uzmanību jaunu darbavietu radīšanai intensīvi apdzīvotajā piekrastē un piekrastes resursu efektīvākai izmantošanai ar zivju un gliemeņu audzēšanu, jūras produktu pārstrādi, vēja un viļņu parkiem.
Darba vidē balstītas (DVB) mācības konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanai - pētnieces Biruta Sloka, Ilze Buligina - ir pēc Vācijas parauga Latvijas profesionālajā izglītībā ieviesta novitāte, un tiek izvērtēts, kā veicies. Aptaujas parāda, ka DVB pozitīvi uztver gan uzņēmēji, gan audzēkņi, un, iespējams, šo pieredzi varētu pārņemt Baltkrievija. LLU doktorants Edmunds Jansons savukārt prezentēja pētījumu par augstāko izglītību reģionu depopulācijas kontekstā. Pētot uzņemto studentu dinamiku pēc to reģionālās piederības, visvairāk jauniešu reģionā notur Latgales augstskolas - Daugavpils Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, lielākais "smadzeņu aizplūdes" risks pastāv Vidzemes reģionā. Tālāk būtu jāpēta augstskolu darbības to noturības rādītāju uzlabošanai.
Vairāki pētījumi veltīti tehnoloģiju laikmeta iespējām. Kates Čipānes pētījuma aktualitāte ir interneta mārketings - lai gan 81,6% mājsaimniecību Latvijā ir pieejams internets, iepirkšanās attālināti ir samērā vāji attīstīta salīdzinājumā ar citām ES valstīm un to ietekmē arī ienākumu līmenis: trūcīgākie ir apdomīgāki un piesardzīgāki, izvēloties pirkumus internetā, vai vispār tādā veidā neiepērkas. Datu ieguvei notiek cieša sadarbība ar biznesa vidi. Evijas Uljanovas pētījumā par īsām pārtikas ķēdēm, proti, kad patērētājs preci nopērk tieši no ražotāja, zemniekiem un mājražotājiem lauksaimniecības tirgus diferencēšanai arī parādās secinājums, ka vairāk jāizmanto e-komercija īso pārtikas ķēžu attīstībai.
Eduards Lielpēters tehnoloģiju vidi saista ar digitālās demokrātijas attīstīšanas iespējām - Latvijā ir zema sabiedrības līdzdalība un uzticēšanās pārvaldei, bet starptautiskā pieredze rāda, ka ir iespējams izmantot digitālo vidi šo rādītāju uzlabošanai, īpaši jauniešu iesaistei. Digitālā demokrātija nozīmē divvirziena komunikāciju - kad arī iestādes vēršas pie iedzīvotājiem. Latvijas priekšrocības: ātrs internets un tā aktīva lietošana.
Sekcijas darba kārtība pieejama https://www.bvef.lu.lv/index.php?id=58544
Sagatavoja Ausma Mukāne
2019. gada 8. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" (2019-2021) darba grupas sanāksme. INTERFRAME-LV ir viens no pieciem Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projektiem, kura būtība ir novērtēt tieši dažādu globālo norišu ietekmi uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību un izstrādāt tālākās attīstības scenāriju. Projekta īstenotājs ir LZA - vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, kā partneriem piedaloties Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) Dr. oec. Andras Zvirbules vadībā, Latvijas Universitātei (LU) - Dr. oec. Inna Romānova, Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) - Dr. sc. inf. Sergejs Kruks, Agroresursu un ekonomikas institūtam (AREI) - Dr. oec. Ligita Melece.