Miralda Trinklere. Pašportrets. No ģimenes arhīva
Mūžībā ir devusies fizikas doktore Miralda Trinklere – viena no izcilākajām Latvijas zinātniecēm, kuras ieguldījums cietvielu fizikas spektroskopijas attīstībā un tās pamatu izveidošanā ir būtisks un paliekošs. Kopā ar doktori Irēnu Pļaviņu tika radīti modeļi, kas izskaidro luminiscences procesus aktivētos sārmu metālu halogenīdu kristālos. Savā garajā mūžā Miralda sevi ir apliecinājusi gan kā spoža fiziķe, gan arī kā talantīga gleznotāja.
Miralda Trinklere piedzima 1928. gada 14. martā Nižņijnovgorodā, Krievijā, Fjodora Švecova un Zelmas Veinbergas ģimenē. Krievijā Miraldas mātes ģimene nokļuva bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā. Otrais pasaules karš nesa Švecovu ģimenei lielus zaudējumus. Bojā gāja Miraldas brālis Genādijs un tēvs Fjodors. 1944. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Sākās dzīve Rīgā. Miralda mācījās Rīgas 10. vidusskolā un pabeidza to ar zelta medaļu.
1945. gadā Miralda iestājās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, optikas specialitātē, ko absolvēja 1951. gadā, iegūstot fiziķa profesiju.
Miralda Trinklere, 1952. gads. No ģimenes arhīva
Pēc universitātes beigšanas Miralda studēja LVU Filozofijas katedras aspirantūrā. Laikā no 1954. līdz 1959. gadam Miralda strādāja par fizikas pasniedzēju Rīgas Pedagoģiskajā institūtā un Zemūdens jūras skolā. Kaut arī pedagoģiskais darbs viņai padevās, tomēr tieksme pēc radoša darba lika meklēt kaut ko interesantāku.
Miralda visbeidzot atrada tādu darbības jomu, kas viņai bija tuva: tas bija zinātniski pētnieciskais darbs, kur viņa darbojās visu darba mūžu. Laikā no 1959. līdz1992. gadam Miralda strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā, Jonu kristālu spektroskopijas laboratorijā, kuru vadīja Dr.habil.phys. Irēna Pļaviņa. Starp viņām izveidojās draudzība mūža garumā. Strādājot jonu kristālu fizikas jomā, tika veikti būtiski pētījumi, atklājot luminiscences procesu norisi un mehānismus. Pētījumu rezultāti ir apkopoti un prezentēti vairāk nekā 70 rakstos, kas publicēti vadošos zinātniskos žurnālos. Tas deva iespēju Miraldai 1967. gadā aizstāvēt zinātņu kandidāta disertāciju, kas vēlāk tika nostrificēta ar zinātņu doktora grādu. Līdztekus pētnieciskam darbam, Miralda bija arī vairāku veiksmīgu disertantu vadītāja. Izcilais zinātniskais darbs tika atzīmēts ar trim LZA prezidija prēmijām.
1992. gadā Miralda devās pensijā. Viņa turpināja interesēties par fizikas problēmām, un viņas pēdējais zinātniskais darbs sadarbībā ar Irēnu Pļaviņu tika publicēts 2004. gadā. Šajā gadā viņai tika arī piešķirts Valsts emeritētā zinātnieka statuss, kas ir apliecinājums viņas nozīmīgajam ieguldījumam Latvijas zinātnes attīstībā.
Studiju laikā Miralda iepazinās ar kursa biedru Ernestu Trinkleru, kas vēlāk kļuva par viņas dzīvesbiedru. Viņu ģimenē piedzima meita Laima, un pēc pieciem gadiem – meita Ērika. Laima sekoja vecāku izvēlei un arī kļuva par fiziķi, kur mammas vadībā apguva pētnieciskā darba iemaņas, un pati kļuva par ievērojamu fiziķi.
Smags dzīves pavērsiens Trinkleru ģimenē notika 2007. gadā, kad mūžībā aizgāja Miraldas dzīvesbiedrs Ernests. Miraldas dzīvē šai tumšajā posmā notika negaidīts un īpašs pavērsiens. 90 gadu vecumā viņa pirmo reizi mūžā mēģināja gleznot. Šī nodarbošanās ar laiku kļuva par dedzīgu aizraušanos. Piecos gados tika radīts ap 40 gleznām. Cietvielu fizikas institūtā tika sarīkota Miraldas Trinkleres gleznu izstāde. Radošais darbs piešķīra dzīvei jaunas krāsas un sagādāja prieku tuviniekiem un draugiem.
Miralda paliks ģimenes, kolēģu un draugu atmiņā kā īpaša sieviete – skaista, gudra, inteliģenta, ļoti enerģiska un darbīga. Viņu raksturo allaž klātesošais pozitīvisms pret apkārtējiem cilvēkiem un dzīvi. Maiga, mīloša un spēcīga.
Sagatavoja LU Cietvielu fizikas institūta vadošā pētniece, valsts emeritētā zinātniece Dr.habil.phys Baiba Bērziņa