Zinātņu Nodaļas

Inženierzinātņu attīstības vārdā aicina veidot īpašu nodaļu LZA

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina veidot Inženierzinātņu nodaļu Latvijas Zinātņu akadēmijā, tādējādi veicinot inženierzinātņu attīstību un prestižu un stiprinot akadēmijas un industrijas attiecības.

Šobrīd Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) ir četras nodaļas: Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa un Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa. Inženierzinātnēm atvēlēta viena sekcija Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kuras ieteikumus dažādās tautsaimniecības jomās Latvija uzklausa, inženierzinātnes un tehnoloģijas izceļ kā atsevišķu zinātnes nozari. OECD definē, ka inženierzinātnes un tehnoloģijas veido šādas apakšnozares: civilā inženierija, elektrotehnika, elektronika un informācijas tehnoloģijas, mašīnbūve un mehānika, ķīmijas tehnoloģija, materiālzinātne, medicīnas inženierija, vides inženierija, vides biotehnoloģijas, rūpnieciskās biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas, citas inženierzinātnes un tehnoloģijas. RTU sagatavo speciālistus, attīsta pētniecību un nodrošina ekspertīzi visās inženierzinātņu apakšnozarēs. Inženierzinātņu studijas un pētniecība tiek īstenotas arī vairākās citās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes organizācijās. Par šīs zinātnes jomas nozīmību Latvijā liecina arī fakts, ka vairāk nekā 30% pētniecības projektu, kas tiek iesniegti finansējuma saņemšanai Latvijas Zinātnes padomē, plānots īstenot inženierzinātnēs un tehnoloģijās.

Citviet pasaulē inženierzinātnēm atvēlēta nozīmīga loma akadēmijā, piemēram, Zviedrijā jau simts gadu pastāv Karaliskā inženierzinātņu akadēmija (Royal Swedish Academy of Engineering Science - IVA). To 1919. gadā dibināja Zviedrijas karalis Gustavs V kā pirmo inženierzinātņu akadēmiju pasaulē. IVA ir vairāk nekā 1300 Zviedrijas un ārvalstu locekļu, tās darbībā ar padomiem aktīvi iesaistās vairāk nekā 200 uzņēmumu, starp kuriem ir tādi visā pasaulē plaši pazīstami industrijas līderi kā "Volvo", "Ericsson", "SSAB" u.t.t.. Plašais lēmumu pieņēmēju un ekspertu loks no akadēmiskajām, pētniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecības, nevalstisko organizāciju un valdības aprindām ļauj IVA veicināt inženierzinātņu un rūpniecības attīstību sabiedrības interesēs.

 

Celt zinātnisko ekselenci

"Izveidojot Inženierzinātņu nodaļu LZA, mēs vēlamies veicināt inženierzinātņu attīstību un celt šīs jomas prestižu - palielināt studējošo skaitu inženierzinātnēs un STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas) jomās, celt zinātnisko izcilību, komercializācijas potenciālu, veicināt koordināciju starp inženierzinātnes pārstāvošām organizācijām. Šobrīd inženierzinātņu pārstāvjiem ir samērā sarežģīti konkurēt par akadēmiķu un korespondētājlocekļu vietām. Tam ir vairāki iemesli, viens no tiem - citējamība. Inženierzinātnēs zinātnisko rakstu citējamība objektīvi ir zemāka nekā, piemēram, fizikā vai bioķīmijā. Pēdējos gados gan būtiski pieaug zinātnisko publikāciju skaits inženierzinātnēs, tajā skaitā augsti citētos zinātniskajos žurnālos, arī citējamība ir līdzīga kā zinātniskajiem rakstiem lauksaimniecībā un bioloģijā, bet mēs vēlamies to tuvināt medicīnas līmenim," norāda RTU zinātņu prorektors, akadēmiķis Tālis Juhna.

Lai paaugstinātu zinātnisko ekselenci, piedalāmies lielos starptautiskos projektos, piemēram, RTU kopā ar Organiskās sintēzes institūtu, Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), RSU Stomatoloģijas institūtu un ārvalstu partneriem šogad sāka īstenot Baltijas Biomateriālu ekselences centra projektu (Baltic Biomaterials Centre of Excellence - BBCE), kas vērsts uz ekselences veidošanos jaunu biomateriālu izpētē un izstrādē kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām. Lai atbalstītu izcilus un daudzsološus zinātniekus, lai viņi attīstītu pētniecību jaunā, starptautiski nozīmīgā, perspektīvā un augstas globālas novitātes zinātnes virzienā, RTU piešķir Zinātnes izcilības grantus. Piemēram, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) zinātnieks Andris Šutka, kuram ir viens no augstākajiem citējamības indeksiem starp RTU zinātniekiem, saņēmis finansējumu projektam "Uzlaboti nanoģeneratori mehāniskās enerģijas savākšanai". "Dodot lielākas iespējas inženierzinātniekiem kandidēt uz korespondētājlocekļu un akadēmiķu vietām, mēs motivētu zinātniekus arvien paaugstināt savu ekselenci, tā stiprinot inženierzinātnes kā tādas. Tas arī veicinātu jaunu cilvēku ienākšanu zinātnē un LZA. LZA ir ieinteresēta, lai akadēmija augtu," skaidro T. Juhna.

"Aicinu LZA būt pozitīvi noskaņotai pret inženierzinātņu doktoru aktīvu iesaistīšanos akadēmijā, tādējādi piesaistot tai arvien vairāk zinātnieku. Mums visiem kopā ir jāstiprina LZA prestižs, ir jādara viss iespējamais, lai norautu tumsas plīvuru, kas klājas pār sabiedrību, - šobrīd cilvēki tic visam, tikai ne zinātnei. Latviešu tauta ir gudra, un es gribu ticēt, ka tā attapsies un tā vietā, lai uzticētos pareģojumiem, novērtēs un izmantos visu labo, ko zinātne un Latvijas pētniecības un izglītības institūcijas tai var dot," uzsver RTU rektors, akadēmiķis
Leonīds Ribickis. Viņš arī norāda, ka RTU piedāvā kvalitatīvu izglītību un pētniecības iespējas, ko apliecina dažādi reitingi. Teju kā RTU atzīta par septīto labāko zinātnes jomā "Eiropas Inženierzinātņu programmu reitingā 2019" ("European Ranking of Engineering Programs 2019" - "EngiRank"). Reitingā izvērtētas Eiropas tehnoloģiju universitātes no 13 valstīm, kas Eiropas Savienībā iestājās pēc 2004. gada, salīdzinot to sniegumu galvenajās inženierzinātņu jomās - būvniecības inženierzinātnē, enerģētikas, elektronikas un informācijas inženierzinātnēs, vides inženierzinātnē, materiālzinātnē, mehānikas inženierzinātnē, kā arī medicīnas inženierijā. Tāpat sniegts tehnisko augstskolu izvērtējums pēc četriem kritērijiem - inovācijas, pētniecības efektivitāte, studiju kvalitāte un internacionalizācija. Visaugstāk novērtētais kritērijs RTU ir pētniecības efektivitāte, kur RTU atzīta par septīto labāko, salīdzinot ar pārējām augstskolām, bet RTU sasniegumi inovāciju jomā - 16. vietā. Savukārt, vērtējot inženierzinātņu jomas, visaugstākais novērtējums - sestā vieta - ir RTU būvniecības inženierzinātņu programmām, kas ir arī visaugstākais novērtējums visu Baltijas valstu augstskolu vidū. Savukārt "The Times Higher Education" reitingā gadu no gada augstu tiek novērtēta RTU sadarbība ar industriju - to vērtē pēc tā, cik lielus panākumus augstskola ir guvusi no zināšanu pārneses.

Veidot ciešas attiecības ar industriju

Inženierzinātņu nodaļas izveide ļautu arī LZA veidot ciešas saites ar industriju. "Latvijā ir dažādu nozaru asociācijas, bet trūkst organizācijas, kas vienotu dažādu jomu uzņēmumus un zinātniekus, iestājoties par to interesēm un vajadzībām. Uzņēmējdarbības nozaru asociācijas primāri rūpējas par sakārotu uzņēmējdarbības vidi savā jomā, diskutē par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, nevis zinātnes attīstību. RTU ir izveidojusi ciešu sadarbību ar industriju dažādos līmeņos - no līgumdarbiem un prakšu nodrošināšanas studentiem līdz sadarbībai inovatīvu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādē, kā arī kopēju pētniecības projektu īstenošanai tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās jomās," uzsver T. Juhna.

Lai sekmētu komunikāciju ar industriju, RTU izveidotas pētniecības platformas - straujā tehnoloģiju attīstība industrijā prasa kompleksus problēmu risinājumus, kas pārsniedz vienas fakultātes specializācijas robežas. Pētniecības platformās zinātnieki no dažādām fakultātēm sadarbojas starpdisciplināros pētījumos tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgās jomās sešos zinātniskajos virzienos.

RTU aktīvi sadarbojas gan ar Latvijas, gan labi pazīstamiem pasaules uzņēmumiem, piemēram, "Daimler", "Siemens", "ABB" u.t.t., izstrādājot gan jaunas tehnoloģijas, gan tehnoloģisko procesu uzlabojumus. Sadarbībā ar Vācijas auto ražošanas uzņēmumu "Daimler AG" izstrādāta un aprobēta jauna līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai, kas ļauj ietaupīt līdz 15% elektroenerģijas. Šo RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta zinātnieku veikumu LZA atzina par vienu no 2019. gada sasniegumiem zinātnē. Savukārt sadarbībā ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieku komanda izstrādājusi datorredzes un datordzirdes risinājumu - militāro platformu "Viedsargs", kas izmantojama ne vien valsts aizsardzības, bet arī civilām vajadzībām, piemēram, apsekot plašus mežu ugunsgrēkus vai meklējot pazudušus cilvēkus.

Palielināt inovāciju kapacitāti

Stiprinot industrijas un zinātnes sadarbību, RTU 2019. gadā uzsāka vēl nebijušu uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības projektu "Industriālais doktors", kura mērķis ir sekmēt inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai, pētniecībā iesaistot industrijas pārstāvjus. Jaunie zinātnieki izstrādā promocijas darbu tematā, kas atbilst RTU zinātniskajām kompetencēm un ir nepieciešamas attiecīgā uzņēmuma inovāciju projektiem. Šobrīd divi RTU industriālie doktoranti LMT vajadzībām izstrādā promocijas darbus, kas saistīti ar autonomo dronu un digitālo ceļu sensoru signālu apstrādes tehnoloģijām. Nepārtraukti notiek sarunas arī ar citiem Latvijas vadošajiem uzņēmumiem gan par sadarbību, īstenojot "Industriālā doktora" projektu, gan citas aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvās domāšanas, jaunrades prasmju un uzņēmējspēju attīstību studentos. 

RTU darbojas Dizaina fabrika - inovāciju un uzņēmējdarbības platforma ar Baltijā vislabāk aprīkoto prototipēšanas darbnīcu, augsti kvalificētu ekspertu komandu un zinātnisko atbalstu uzņēmējiem, vadītājiem un studentiem, lai radītu inovāciju idejas, augstas pievienotās vērtības produktus, inženiertehniskus risinājumus. Jau vairākus gadus tā sadarbojas ar Latvijas kamaniņu sporta federāciju, izstrādājot un tehniski pilnveidojot sporta kamanas un speciālo inventāru. RTU Dizaina fabrika arī īsteno dažādas uzņēmējspēju attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanas programmas, to skaitā Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) programmas klimatam draudzīgas ekonomikas, pārtikas inovāciju un izejmateriālu jomā.

Piedalīties lēmumu pieņemšanā

Diskusijas par atsevišķas Inženierzinātņu nodaļas izveidi LZA noris jau ilgāku laiku, LZA un RTU plāno parakstīt sadarbības līgumu, universitāte ir paudusi gatavību ar ārēju finansējumu atbalstīt jaunās nodaļas izveidi. Nodaļas darbu varētu koordinēt RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Sandris Ručevskis, kurš 2019. gada izskaņā tika ievēlēts par LZA korespondētājlocekli.

"RTU ir 14 akadēmiķi un 15 korespondētājlocekļi dažādās nozarēs, bet šis skaitlis varētu būt lielāks. Izveidojot jaunu nodaļu LZA, zinātniekiem no augstskolām, universitātēm un institūtiem inženierzinātnēs būtu ne vien lielāka iespēja kļūt par korespondētājlocekļiem un akadēmiķiem, bet arī piedalīties lēmumu pieņemšanā par Latvijas zinātnes attīstību un popularizēšanu vietējā un starptautiskā mērogā. Tāpēc RTU aicina LZA nodibināt nodaļu, noslēgt sadarbības līgumu ar RTU un citām inženierzinātņu institūcijām, kā arī izstrādāt stratēģiju sadarbībai ar Latvijas, Baltijas un Ziemeļeiropas asociācijām inženierzinātņu nozarēs," rezumē T. Juhna.

Moderna pētniecības infrastruktūra

Lai tuvāk iepazīstinātu ar RTU, tās sasniegumiem zinātnē un tehnoloģijās, kā arī lomu konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībā, 26. februārī RTU notika LZA izbraukuma sēde. Tajā dalībniekus uzrunāja L. Ribickis, bet T. Juhna klātesošos sīkāk iepazīstināja ar inženierzinātņu virzieniem RTU. Izbraukuma sēdē tās dalībniekiem bija arī iespēja novērtēt pasaules līmeņa zinātnes infrastruktūru, kas pieejama studentiem un zinātniekiem RTU. Piemēram, lielu kustību diapazona robotizētu simulatoru, ar kura palīdzību iespējams veikt gan starpdisciplinārus pētījumus virtuālās realitātes, medicīnas, kustības vadības un citās jomās, gan arī nākotnē to varētu izmantot lidaparātu pilotu un sportistu treniņiem. Robotizētā sistēma ir balstīta uz liela izmēra robota roku, kuras celtspēja ir 600 kilogramu, un šai rokai piestiprinātu speciāli sagatavotu virtuālās realitātes kabīni, kurā iespējams atrasties cilvēkam. Robotam darbojoties, tiek radīta vienota kustības un virtuālā attēla iedarbība uz cilvēku, tāpēc šo robotu var izmantot dažādiem simulācijas treniņiem, piemēram, iespējams radīt sajūtu, ka cilvēks sēž lidaparātā un to vada, vai arī kamaniņbraucējs lielā ātrumā traucas lejup pa trasi. Šāda simulatora sistēma - KUKA robots - patlaban ir vienīgā ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zinātniekiem, kā arī industrijai paver plašas pētījumu iespējas, piemēram, elektriskās piedziņas un kustības vadības, mehānikas un kinemātikas, mehānisku sistēmu datoru modelēšanas un virtuālās realitātes izstrādes jomā, kā arī medicīnā un sportā. 

Plašas iespējas gan pētniecībai, gan sadarbībai ar industriju paver arī RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes "Mitutoyo" metroloģijas laboratorija. Tā aprīkota ar jaunākajām Japānas uzņēmuma "Mitutoyo" izstrādātajām iekārtām, kas ir vienas no modernākajām mērīšanas iekārtām pasaulē. Laboratorijā ir pieejamas dažādas ģeometrisko izmēru noteikšanas iekārtas, kuras galvenokārt izmantojamas izgatavoto detaļu kvalitātes kontrolei, sākot ar vienkāršiem lineārajiem izmēriem starp divām virsmām un beidzot ar komplicētu 3D virsmu ģeometriju kontroli un virsmu negluduma mērījumiem. Mērierīces spēj izmērīt dažādas detaļas ar precizitāti līdz pat 3,5 mikrometriem jeb 3,5 metra miljonajām daļām.

Izbraukuma sēdi organizēja RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs sadarbībā ar LZA. 

Teksts un publicitātes foto - RTU "Zinātnes Vēstnesis"-2020, 9 martā, 5(589)



 

 

 

Lasīts 947 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")