HSZN

Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltītā zinātniskā izdevuma atklāšana

Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltītā zinātniskā izdevuma atklāšana

1. novembrī LZA HSZN priekšsēdētājas Guntis Zemītis un zinātniskā sekretāre Vera Hohlova LZA vārā sveica Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltītā zinātniskā izdevuma "LATVIJAS BANKAS VĒSTURE, 1922–1940" autori Dr. hist. Inetu Lipšu. Izdevuma zinātniskais redaktors ir profesors LZA īstenais loceklis Dr. habil. hist. Aivars Stranga un tas ir veltīts Latvijas Bankas institucionālajai vēsturei, koncentrējoties uz Latvijas Bankas padomes un valdes darbības atspoguļošanu.

Pētījumu veido divas daļas, kuras atšķir izpētes pieejas.
Pirmajā daļā izmantota hronoloģiskā pieeja, izzinot institūcijas izveidi un darbību.
Otrajā daļā pieeja balstās uz cilvēku centrētu skatījumu, parādot Latvijas Bankas institucionālo vēsturi caur personībām, kuras to ir veidojušas.

Izdevuma pirmo daļu veido četras nodaļas.
Pirmajā nodaļā analizēta Latvijas Bankas izveides priekšvēsture, kurā atspoguļots ceļš no idejas 1920. gadā par valsts emisijas banku kā privātu akciju banku ar emisijas tiesībām un ārvalstu kapitāla meklējumiem ar Latvijas diplomātu palīdzību līdz lēmumam 1922. gadā dibināt pilnībā valsts finansētu banku. Nodaļā analizēta pilsoniskās sabiedrības aktīvā iesaistīšanās Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu kandidātu izvirzīšanā.
Otrā nodaļa ievieto Latvijas Banku Baltijas reģionālajā kontekstā, parādot kopīgo un atšķirīgo ar Igaunijas, Lietuvas un Somijas centrālo banku uzbūvēm.
Trešā nodaļa sniedz informāciju par Latvijas Bankas darbību valsts tautsaimniecības politikas veidošanā parlamentārās demokrātijas un autoritārā režīma apstākļos Saeimā, Finanšu padomē, Valsts saimnieciskajā padomē un sadarbībā ar Latvijas Kredītbanku. Analizēta Finanšu ministrijas ietekme Latvijas Bankas padomē, parādīta Latvijas Bankas padomes locekļu nostāja lata stabilitātes jautājumā.
Ceturtā nodaļa veltīta Latvijas Bankas valdes darbības iztirzāšanai. Tajā konstatētas direktoru atbildības jomas, 1931. gada ekonomiskās krīzes laika lēmums par kredītu restrikciju analizēts kontekstā ar Latvijas Bankas principu nodrošināt iedzīvotāju uzticēšanos bankai un latam kā Latvijas valūtai. Nodaļā parādīti valdes ārējās komunikācijas principi, pētītas autoritārās ideoloģijas izpausmes Latvijas Bankas valdes darbībā, sniegts priekšstats par Latvijas Bankas ieguldījumu ekonomikas zinātnes un statistikas attīstībā.

Izdevuma otrajā daļā izmantota uz cilvēku centrēta skatījuma pieeja Latvijas Bankas institucionālajā vēsturē.
Pirmajā nodaļā atspoguļotas Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu sastāva izmaiņas no bankas dibināšanas 1922. gadā līdz tās sovjetizēšanai 1940. gadā. Izdevums sniedz 14 izvērstus biogrāfiskus stāstus par Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, galvenajiem direktoriem un direktoriem, kā arī apkopo 28 Latvijas Bankas padomes locekļu biogrāfijas.
Otrajā nodaļā uzmanība centrēta uz darbiniekiem, kuri strādāja ārpus Rīgas, vienlaikus parādot bankas nodaļu reģionālo tīklu valstī caur 24 nodaļu vadītāju 46 biogrāfiskiem šķirkļiem.

Avots: Latvijas Banka 

Lasīts 474 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")