HSZN

In Memoriam. Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis

In Memoriam. Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis

In memoriam. Akadēmiķis Dr.habil.hist. Saulvedis Cimermanis

(03.07.1929. – 26.12.2022.)

Sagaidījis Ziemas saulgriežus, pēc 93 raženiem dzīves gadiem, šā gada 26. decembrī, aizsaulē devies izcilais latviešu etnogrāfs Saulvedis Cimermanis.

Saulvedis Cimermanis dzimis Bejas pagastā, 1952. gadā beidzis Vēstures fakultāti, 1990. gadā ieguvis doktora grādu vēsturē, 1992. gadā habilitētā vēstures doktora grādu (Dr.habil.hist.). 1992. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli (akadēmiķi), 1994. gadā ievēlēts par LZA Latvijas vēstures institūta profesoru. Kopš 1973. gada bija Starptautiskās zinātniskās Somugru biedrības (Helsinkos) korespondētājloceklis, kopš 1998. gada – Starptautiskās lībiešu draugu biedrības (Helsinkos) valdes loceklis.

Pētnieka gaitas sācis 1951. gadā Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā, kur strādājis par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku līdz 1954. gadam. 1954.-1955. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Etnogrāfijas un folkloras institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, 1956.-1971. gadā – LZA Latvijas vēstures institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. Laikā no 1971. līdz 1995. gadam tā paša institūta Etnogrāfijas nodaļas vadītājs. No 1992. līdz 2015. gadam viņš bija žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļas redaktors.

Saulvedis Cimermanis ir vairāk nekā 500 zinātnisku rakstu, 13 grāmatu autors. Pētījis latviešu un lībiešu dzīvesveidu un tradicionālo kultūru 17.-20. gadsimtā. 2015. gadā apgādā “Zinātne” sērijā “Latvijas zinātnieki” tika izdota grāmata “Etnogrāfs un kultūrvēsturnieks Saulvedis Cimermanis. Biobibliogrāfija". Starp ievērojamākajiem Saulveža Cimemaņa darbiem minami “Laukstrādnieku dzīves veids Kurzemē un Zemgalē 19. gs. otrajā pusē”, “Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs”, “Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta”, “Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā”. 2020. gadā iznāca viņa mūža darbs “Tautas celtniecība Latvijas ainavā” (Rīga: Zinātne, 2020, 688 lpp., video), kas tika ierindots Latvijas 2020. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu sarakstā.

Saulvedis Cimermanis nebija tikai pētnieks, kurš dzīvi pavada pie rakstāmgalda. Materiālus publikācijām zinātnieks vācis LZA Vēstures institūta etnogrāfiskajās ekspedīcijās, kuras viņš vadīja 35 gadus. Daudz materiālu savākts arī individuālās ekspedīcijās un arhīvos.

Viņu patiesi interesēja tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšana, īpašas rūpes veltot lībiešu tautas un tās atstātā mantojuma saglabāšanai – viņš atbalstīja vietējos novadpētniekus, ņēma aktīvu dalību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” veidošanā.

Saulveža Cimermaņa darbs augstu novērtēts. Kopš 1999. gada viņš ir Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, 2014. gadā viņš iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku un apbalvots ar IV šķiras ordeni.

Saulvedis Cimermanis bija prasīgs gan pret sevi, gan kolēģiem, necieta virspusību. Viņa darbi vienmēr bija balstīti avotos, un to viņš sagaidīja arī no citiem. Mēs, kuri pazinām viņu dzīvē, tādu viņu atcerēsimies. Jaunākā paaudze un paaudzes pēc mums iepazīs viņu pēc viņa darbiem, kuri kā stabili Latvijas etnoloģijas zinātnes stūrakmeņi paliks vienmēr.

Sit tibi terra levis!

Akadēmiķis Dr.hist. Guntis Zemītis, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs

 

Atvadīšanās no akadēmiķa Saulveža Cimermaņa piektdien, 30. decembrī, plkst. 13.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē. 

Lasīts 53 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")