HSZN

LZA goda doktorei Gundegai Grīnumai pasniegts Kultūras ministrijas Atzinības raksts

LZA goda doktorei Gundegai Grīnumai pasniegts Kultūras ministrijas Atzinības raksts

Kultūras ministre Agnese Logina 6. decembrī pasniedza Kultūras ministrijas (KM) un Ministru kabineta (MK) Atzinības rakstus deviņām kultūras nozares personībām, godinot viņu radošo ieguldījumu un mūža darbu.

KM Īpašo atzinības rakstu no kultūras ministres A. Loginas saņēma literatūrzinātniece Gundega Grīnuma par ilggadēju nozīmīgu ieguldījumu literatūrpētniecībā, aktualizējot Latvijas dižgaru Raiņa un Aspazijas devumu Latvijas kultūrā.

Literatūrzinātnieces G. Grīnumas mūža ieguldījums latviešu literatūrzinātnē saistāms ar Raiņa un Aspazijas vārdu, viņas līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.–90. gados Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t. s. rainoloģija kļuva par nozīmīgu pētniecības virzienu. Uz Gundegas Grīnumas un Saulcerītes Vieses veikto pētījumu pamata veidotas gan atjaunoto Raiņa un Aspazijas muzeju telpu jaunās ekspozīcijas, gan nodrošināta dzejnieku darbu pētniecība 21. gadsimtā. G. Grīnuma pētījusi Raiņa literāro mantojumu: nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, kā arī Raiņa un Aspazijas un viņu laikabiedru biogrāfijas. Literatūrzinātniece piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un tekstu komentēšanā (13–15, 21, 5. variantu sējums, 1981–85), publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu, izveidojusi Raiņa gadagrāmatu (1985–1989, 1990, 1992, 1994, kopā ar Saulcerīti Viesi), krājumu “Rainis un Gēte. Fausta tulkojuma simtgade” (1999, arī priekšvārda autore), “Rainis radošo meklējumu spogulī” (2001). G. Grīnuma publicējusi daudzus rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos.

Latvijā un ārzemēs organizējusi vairākas starptautiskas konferences un piedalījusies ar zinātnisko referātu lasījumiem. Pēdējo gadu laikā G. Grīnuma publicējusi grāmatu “Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastaņolā” (2009), apzinājusi un apstrādājusi Kastaņolas Raiņa un Aspazijas muzeja bibliotēkas krājumu, veikusi Raiņa atmiņu grāmatas “Kastaņola” (1928) jaunu zinātnisku redakciju (2011), kas ar G. Grīnumas īpaši ārzemju lasītājiem rakstītiem komentāriem iznākusi angļu, franču, vācu un itāliešu valodā Šveicē. 2016. gadā klajā nāca G. Grīnumas apjomīgā monogrāfija par Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi Šveices trimdā “Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni”. 2015. gadā G. Grīnuma aktīvi iesaistījās Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas organizēšanā. Kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kolēģiem viņa tika organizējusi Rainim un Aspazijai veltītu zinātnisku konferenci “Letonikas” VI kongresa ietvaros, kur uzstājusies ar ievadziņojumu “Raiņa “personas kods” 21. gadsimta zīmē”. Pēc G. Grīnumas iniciatīvas 2015. gada oktobrī Rīgā norisinājās starpdisciplināra konference “Rainim–150”.

Avots: Pasniegti atzinības raksti par radošo ieguldījumu un mūža darbu 9 kultūras nozares personībām, Kultūras ministrija, 2023. gada 6. decembris.

Lasīts 240 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")