HSZN

Stendera biedrības rīkotajā talkā Sunākstē uzsver apgaismības ideju nepārtrauktību

Stendera biedrības rīkotajā talkā Sunākstē uzsver apgaismības ideju nepārtrauktību

Gunta Zemīša foto

Š.g. 26. aprīlī Sunākstes mācītājmuižas parkā, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi, Stendera biedrība organizēja kārtējo talku.

Sunākstes mācītājmuižas parks, pateicoties Stendera biedrībai, izveidots par izcilu kultūrvietu, kas veltīta apgaismībai un zinātnes pirmsākumiem Latvijā. Šeit apglabāts Gothards Fridrihs Stenders (1714–1796), kurš rūpējās, lai apgaismības laikmeta zinātnes sasniegumi sasniegtu latviešu tautu. Gadu laikā izveidotas koku alejas, kur lasāmi Stendera “Bildu ābices” un “Augstas gudrības grāmatas” citāti. Apkārtnes ainavā dominē skaistā Sunākstes baznīca, kur Stenders kalpojis laikā no 1766. gada līdz mūža galam. Piemineklis Baltais eņģelītis uzstādīts nepiepildītas mīlestības dēļ dzīvību zaudējušai muižnieka fon Bēra meitai Angelai. Arī šī, savulaik gabalos sadauzītā pieminekļa, atjaunošana notikusi, pateicoties Stendera biedrībai. Pieminekļa restaurācijas darbu veikuši Rundāles pils muzeja restauratori.

Centrālais parka akcents ir tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga tēlnieciskais vides objekts “Gaismas vārti”, kas veltīts apgaismībai, G. F. Stenderam un akadēmiķim Jānim Stradiņam (1933–2019).

Daudzi Stendera biedrības biedri, arī talkas organizators, ārsts Pēteris Stradiņš, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi. Šoreiz talkā tās dalībnieki īpaši atcerējās nesen mūžībā aizgājušo, ilggadējo Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru, LZA goda doktoru Andri Vilku (1957–2025), viņa piemiņai iedēstot ozolu. Simboliski, ka ozols iedēstīts līdzās sena, Stendera laiku piedzīvojuša oša celmam, tādejādi uzsverot apgaismības ideju, zinātnes un ar to saistīto personību nepārtrauktību.

Nepārtrauktību simbolizē arī tas, ka talkās regulāri piedalās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēkņi latviešu valodas un literatūras skolotājas Ilzes Špūles vadībā. Šoreiz talkā piedalījās arī vēstures skolotājs Roberts Ķipurs, kurš 24. aprīlī piedalījies arī LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas organizētajā diskusijā par latviešu literatūras un vēstures vietu programmā “Skola 2030”.

Talkas laikā bija iespēja apskatīt 1879. gadā izdotu G.F. Stendera vārdnīcu “Latviešu leksikons” no literatūrzinātniece LZA goda doktores Gundegas Grīnumas personīgās bibliotēkas. Zinātniece vārdnīcu dāvinājusi Stendera biedrībai, kura plāno to nodot Viesītes muzejam “Sēlija”.

Sagatavoja akadēmiķis Guntis Zemītis

Lasīts 52 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")