Foto EvijaTrifanova, LETA
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) saime novēloti ir saņēmusi ziņu, ka 6. aprīlī mūžībā devusies LZA korespondētājlocekle, valsts emeritētā zinātniece, izcila demogrāfe Pārsla Eglīte.
Pārsla Eglīte dzimusi Rīgā. 1958. gadā beigusi Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. 1968. gadā ieguvusi ģeogrāfijas doktores grādu (Dr.geogr.) ar disertāciju “Latvijas pilsētu iedzīvotāju veidošanās”. 1997. gadā ieguvusi habilitētās ekonomikas zinātņu doktores grādu (Dr.hab.oec.(demogr.)) par darbu kopu “Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā uzvedība”. 1998. gadā viņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli.
Pārsla Eglīte darba gaitas sākusi ar zinātni nesaistītās organizācijās, strādājot par instruktori Siguldas tūristu bāzē (1958. gadā) un LBAS sporta biedrības “Daugava” Tūristu-alpīnistu klubā (no 1959. gada līdz 1961. gadam). Kopš 1961. gada viņa strādāja zinātnē – LZA Ekonomikas institūtā, kur viņa ir bijusi pētniece, vadošā pētniece, pētnieku kopas un zinātnisko projektu vadītāja.
Galvenie pētījumu virzieni bija Latvijas iedzīvotāju skaita, sastāva un izvietojuma pārmaiņas, to objektīvie un subjektīvie faktori, demogrāfiskā uzvedība, valsts demogrāfiskās politikas pamatojums un izvērtējums, iedzīvotāju veselība un vitālā uzvedība. Pārsla Eglīte vadīja Latvijas iedzīvotāju skaita prognožu izstrādi. Viņas pētnieku kopa jau 1970. gados sāka izmantot elektroniskās skaitļošanas ierīces – sākumā milzīgās skaitļošanas mašīnas, pakāpeniski pārejot uz arvien modernākām informācijas apstrādes tehnoloģijām.
Pārsla Eglīte bija ražīga un radoša zinātniece. Viņa bija izveidojusi lielisku pētnieku kolektīvu, kas palīdzēja īstenot viņas idejas. Galvenās darba metodes bija aptaujas un prognozes, kas prasīja daudz pūļu viņas kolēģiem, bet vienīgās deva iespēju ielūkoties jomās, par kurām statistika vēl klusēja. Viņa novērtēja kolēģu ieguldījumu un savus darbus vienmēr publicēja kā komandas devumu, nepiedēvējot rezultātus tikai sev. Tas bija neparasti, un bija viens no iemesliem, kāpēc Pārsla Eglīte nekļuva par LZA īsteno locekli un nesaņēma citus zinātniskās kvalifikācijas novērtējumus, kas viņai pienāktos. Toties pēc viņas palika labi zinātnieki – gan tie, ar kuriem kopā viņa strādāja, gan tie, kuriem palīdzēja ar padomu.
Izvēlētās pētniecības metodes un informācijas tehnoloģijas ļāva iegūt unikālu informāciju, kas nodrošināja zinātniski pamatotus pētījumu rezultātus. Pārsla Eglīte neslēpa iegūtos pētījumu rezultātus pat padomju laikā, kad par “sliktiem” secinājumiem bija ieteicams paklusēt. Viņa neatlaidīgi vērsa uzmanību uz latviešu tautas izdzīvošanas riskiem, ar saviem pētījumiem pierādīja to cēloņus un kā tos novērst. Viņa kritiski vērtēja intensīvās imigrācijas ietekmi uz Latvijas demogrāfisko situāciju un apšaubīja tās nepieciešamību. Padomju vara viņu ievēroja – un 1956. gada “lielajā trīšanā”, kurā LZA Ekonomikas institūts saņēma krietnu tiesu kritikas, starp cietušajiem par nepareiziem uzskatiem bija arī Pārsla Eglīte. Šāds novērtējums ierobežoja Pārslas Eglītes karjeras ceļu, bet viņa turpināja strādāt.
Pēc 1991. gada vārda un pētniecības brīvība atjaunojās un par demogrāfiskās situācijas problēmjautājumiem varēja runāt un rakstīt brīvāk. Piemēram, jau 1996. gada 3. februārī Pārsla Eglīte nolasīja referātu Latvijas Inteliģences apvienības sanāksmē “Tautas izmiršanas draudi un to novēršanas iespējas”, kurā ar skaitļiem pierādīja, ka Latvijā jau piecus gadus iedzīvotāju skaits mazinās, jo mirstība pārsniedz dzimstību – šādi iedzīvotāju skaita zudumi miera laikā pasaulē nav novēroti pat pēc lielām zemestrīcēm. Tā bija satraucoša informācija, jo valsts bez iedzīvotājiem nevar pastāvēt.
Pārsla Eglīte uzskatīja, ka pētījumos iegūto informāciju noteikti vajag publicēt, lai padarītu to pieejamu plašai sabiedrībai un lai paliktu drukātas liecības par demogrāfiskās situācijas izmaiņām un problēmām Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas laikā. Lai paplašinātu publicēšanās iespējas, kas 1990. gadu beigās nebija izcilas, viņa rosināja un nodrošināja izdevuma “Apcerējumi par Latvijas iedzīvotājiem” izdošanu. Izdevums iznāca no 1997. gada līdz 2010. gadam. Tas bija tematisks izdevums, kas skāra plašu jautājumu loku. Pārsla Eglīte publicējusi rakstus arī LZA žurnālos “Humanities and Social Sciences. Latvia” un “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa”, kā arī Latvijas augstskolu un universitāšu izdevumos.
Parslas Eglītes zināšanas ir izmantotas arī nacionālo pārskatu sagatavošanā – viņai pieder sadaļas “LATVIJA. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?” un citur. Viņas raksti publicēti Stratēģiskās analīzes komisijas zinātniski pētniecisko rakstu sējumos. Viņa ir vadījusi un izpildījusi valsts finansētos pētījumus un programmas. Referāti konferencēs, intervijas radio un televīzijā, avīzēs un žurnālos – tās bija viņas zinātniskās dzīves neatņemamas sastāvdaļas.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas demogrāfiskie jautājumi ļoti interesēja ārzemju akadēmisko sabiedrību. Pārsla Eglīte kopā ar saviem pētniekiem jau 1990. gadu sākumā sāka piedalīties ārzemju pētniecības projektos, strādāja kopā ar Eiropas Savienības valstu zinātniekiem un kopā ar tiem publicēja pētījumu rezultātus starptautiska mēroga publikācijās.
Viņas devumu novērtēja arī starptautiski. Viņa bija Starptautiskās Sociologu asociācijas (International sociological association), Eiropas Iedzīvojumu pētījumu asociācijas (European Association for Population studies) un Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedre, LR MK Demogrāfijas lietu padomes locekle.
Pārslai Eglītei nepatika, ja viņu sauca par ekonomisti, kaut arī viņai bija piešķirts augstākais – habilitētās doktores grāds ekonomikā. Viņa stingri pastāvēja uz to, ka ir demogrāfe. Tomēr viņas pētījumos demogrāfija un ekonomika bija nešķiramas. Tas tāpēc, ka Pārslas Eglītes raksturīgās īpašības bija loģiskā domāšana, precizitāte darbā, nepieciešamība atrast zinātnisku pamatojumu saviem secinājumiem un problēmu risinājumam, ko skaitļu valoda dod vislabāk.
Pārslu Eglīti mēs vienmēr paturēsim prātā ne tikai kā izcilu demogrāfi, bet arī kā lielisku organizatori, iedvesmojošu un atsaucīgu kolēģi.
Sit tibi terra levis!
Sagatavoja LZA akadēmiķe Raita Karnīte