Ļoti cienītās dāmas, godātie kungi,
LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas biedri!
Esam aizvadījuši sarežģītu un mazliet dīvainu gadu – gadu, kad Pavasara pilnsapulce sanāca rudenī, gadu, kad sajutām, ka pasaule mainās, - bet ko šīs pārmaiņas nesīs - skaidras atbildes nebija.
Tomēr dzīve turpinājās. Mūsu apziņā ienāca jēdzieni „attālināti” un „tiešsaiste”. Arī šodien es Jūs uzrunāju, sūtot vēstuli, un mūsu akadēmijas goda loceklis Juris Rubenis ar savām pārdomām par Ziemassvētkiem un šo laiku dalīsies ar Jums attālināti.
Mūsu nodaļa ir kļuvusi spēcīgāka, jo Tatjana Koķe un Anna Stafecka ir ievēlētas par LZA īstenajām loceklēm, bet korespondētājlocekļa statusā LZA ienākuši Valts Ernšreits, Uldis Neiburgs un Raivis Bičevskis, par goda locekli kļuva Skaidrīte Lasmane, savukārt par mūsu nodaļas ārzemju locekļiem tika ievēlēti Tomass Kaufmans un Sarmīte Mikuļoniene. Apsveicam kolēģus!
Šis nav bijis viegls gads – daudzu sirdīs ir iezagušās bailes par savu un savu kolēģu veselību. Mēs izjūtam to, ka pasaule mainās. Pārmaiņas rada bažas – kas notiks ar mums, ar Eiropu, ar Rietumu civilizāciju?
Vēsture māca, ka pēc smagiem pārbaudījumiem nāk atdzimšana. Mēra epidēmijai 14. gadsimtā sekoja Renesanse, un, lai gan mēri vēl ilgi turpināja uzskatīt par Dieva sodu, sāka attīstīties medicīna. Pēc Pirmā pasaules kara uz impēriju drupām dzima jaunas, demokrātiskas valstis, tostarp arī Latvija, sievietes ieguva politiskās tiesības. Otrais pasaules karš aiznesa nebūtībā nacismu un fašismu, bet komunisma citadele sabruka vēlāk – pēc piecdesmit gadiem. Šis laiks, lai cik smags tas arī būtu, nav salīdzināms ar manis minētajiem notikumiem – zinātne ir gājusi tālāk, tā spēj mūs pasargāt daudz drošāk, un nav šaubu, ka arī Covid izraisītā pandēmija drīz tiks uzveikta. Tomēr zināmu laiku tas prasīs, un dzīve tik ierastajās sliedēs, šķiet, vairs neatgriezīsies.
Godātie kolēģi! Tajā brīdī, kad tiekam ievēlēti Zinātņu akadēmijā, mēs saņemam apliecinājumu tam, ka esam atzīti savas jomas speciālisti – mēs tiekam piepulcināti intelektuālajai elitei. Tas nav tikai gods – tā ir arī liela atbildība. Grūtos brīžos sabiedrības skatieni pievēršas gudrākajiem. No mūsu kolēģiem eksakto zinātņu nodaļās, vispirms jau ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnēs, gaida jaunus medikamentus un jaunas iespējas uzveikt epidēmiju. Ko sabiedrībai var dot Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas zinātnieki? Palīdzēsim izskaidrot šo laiku, izmantosim savu autoritāti un aicināsim uzticēties zinātnei, atmaskosim viltus ziņas, prognozēsim iespējamos attīstības scenārijus, celsim gaismā vēstures mācības. Ne vienmēr tas jādara rakstos vai lekcijās – izmantosim sociālos tīklus, dialogu ar sabiedrību. Mūsu balsīs ieklausās arī draugi un tuvinieki. Arī viņiem vajag padomu un mierinājumu!
Atšķirībā no citiem gadiem izpaliek uzruna klātienē, bet mūsu goda loceklis Juris Rubenis piedāvā savas pārdomas par Ziemassvētkiem un šo laiku. Viņš dara to ļoti mūsdienīgi, atsūtīdams tiešsaistes adresi uz savu lekciju. Jā, ir skumji, ka nevaram sanākt kopā, ka mūsu jaunievēlētie locekļi nevar saņemt savus Zinātņu akadēmijas locekļa diplomus eglītes svecīšu gaismā, ka izpaliek uzruna klātienē, taču mēs varam saskatīt savdabīgu jaukumu arī šajā situācijā. Kāds mans labs draugs jaunievēlēto locekļu situāciju salīdzināja ar to jauko starplaiku, kad disertācija jau aizstāvēta, bet diploms vēl nav izsniegts. Jura Rubeņa lekciju šādā formātā mēs varam noklausīties tad, kad esam tai atraduši laiku, un nekas netraucē to izbaudīt un domāt līdzi. Un ja mēs vēlamies, varam to noklausīties vēl un vēl.
Mums jābūt stipriem, mums jābūt veseliem, jo mēs esam tā stiprā pils!
Atrodiet prieku šajos Ziemassvētkos! Lai tie gaiši un svētīgi jums un jūsu mīļajiem! Lai nāk ražīgs Jaunais gads!
Patiesā cieņā
Dr. hist. Guntis Zemītis
Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs
2020. gada 23. decembrī.
LZA goda locekļa Jura Rubeņa lekcija 2020.gada Ziemassvētkos