ĶBMZN

In Memoriam. Jānis Priedkalns (1934-2022)

In Memoriam. Jānis Priedkalns (1934-2022)

In memoriam. JĀNIS PRIEDKALNS

(28.03.1934.–14.06.2022.)

2022. gada 14. jūnijā astoņdesmit astoņu gadu vecumā Austrālijā mūžībā aizgājis izcils cilvēks Dr.phil., Dr.med. Jānis Priedkalns. Latvijas patriots, profesors, zinātnieks, diplomāts un mecenāts. Viņš arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ārzemju loceklis (1994) un kopš 1998. gada – īstenais loceklis.

Dr. med. Jānis Priedkalns ir dzimis Latvijā, bet Otrā pasaules kara laikā ar ģimeni atstājis savu dzimteni un ilgu laiku dzīvojis Austrālijā. Viņa zinātniskās intereses ir bijušas anatomija, histoloģija, embrionoloģija un vēlāk – neirozinātnes. J. Priedkalns ir bijis anatomijas, histoloģijas un embrioloģijas profesors un katedras vadītājs Adelaides universitātes (Austrālijā) Medicīnas fakultātē, arī Zinātņu fakultātes dekāns. Viņš ir strādājis kā viesmācībspēks un medicīnas zinātnieks Kembridžas universitātē (Anglijā), Parīzes Collège de France, Minhenes un Gīsenes (Vācijā), Minesotas un Harvarda (ASV) Universitātēs. J. Priedkalnam ir bijusi cieša saistība ar Latvijas zinātniekiem un mācībspēkiem. Viņš bijis Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) prezidents, bijis Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) Austrālāzijas apgabala prezidents. Ar saviem padomiem un pieredzi viņš aktīvi piedalījās Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes atjaunošanas (1998) procesā. 2010. gadā arī ievēlēts par LU goda doktoru. Viņa darbavietas bijušas arī Rīgas Stradiņa universitāte un Vidzemes Augstskola.

J. Priedkalns ir pārstāvējis Latvijas intereses kā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) (1997-2001), bijis arī Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts un Latvijas pārstāvis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kur bijis Eiropas Demogrāfijas komisijas vicepriekšsēdētājs. Latvijas Ārlietu ministrijā vadījis Preses analīzes nodaļu. No 2003. līdz 2005. gadam J. Priedkalns ir bijis Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētājs, kā arī ir korporācijas “Lettgallia” bijušais seniors. J. Priedkalns ir saņēmis virsnieka pakāpes Triju zvaigžņu ordeni (2003).

Nepārvērtējams ir J. Priedkalna ieguldījums latviešu zinātnieku finansiālā atbalstīšanā. 2010. gadā viņš novēlēja Latvijas Universitātei 142 400 eiro kā neaizskaramo kapitālu – Jāņa Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fondam, no kura tiek atbalstīti neirozinātnieki un studenti, kas iesaistīti neiroloģijas pētniecībā, prioritāri neiroendokrinoloģijas nozarē. Pēc paša J. Priedkalna stāstījuma, māte viņam uzdāvinājusi līdzekļus auto "Ferrari", kas ir 1970. gada "Daytona" modelis, iegādei, kad pirmo reizi kļuva par profesoru Adelaidas Universitātes Medicīnas fakultātē. Tāpēc vēlāk viņš nolēma ar mātes svētību šos līdzekļus veltīt Latvijai, lai ziedotā nauda palīdzētu jaunajiem zinātniekiem aktīvāk strādāt neiroendokrinoloģijas pētniecībā, un ar saviem pētījumiem iesaistīties starptautiskajos augsta līmeņa projektos. Tā piemēram, viņš atbalstījis LU Medicīnas fakultātes projektu "Alcheimera slimības modelēšana: uzvedības un smadzeņu proteīnu ekspresijas regulēšanas iespējas”.

Pateicoties mecenātam J. Priedkalnam un viņa vārdā nosauktajai stipendijai, LU Fonda ietvaros turpināsies neirozinātnieku atbalstīšana, un viņa piemiņu saglabās stipendiāti un kolēģi. Katrs, kurš pazina Jāni Priedkalnu, nekad neaizmirsīs viņa personības šarmu, erudīciju un labestību.

Sic tibi terra levis!

Latvijas Zinātņu akadēmija

Lasīts 124 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")