ĶBMZN

Nobela prēmija Latvijai būs, bet datumu neprasiet

Nule izskanējusi ziņa, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūtam (OSI) pirmo reizi Latvijā ir izdevies iegūt “Apvārsnis Eiropa” apakšprogrammas “ERAChair” finansējumu – 2,5 miljonus eiro. OSI direktors Dr. chem. Osvalds Pugovičs neslēpj, ka šī finansējuma piešķiršana ir viņa pēdējā laika lielākais prieks. Tagad jāturpina darbs, lai OSI tuvotos pašu izvirzītajam mērķim – 2030. gadā kļūt par Eiropas līderi ķīmijā un biomedicīnā.

Organiskās sintēzes institūts ir valsts zinātniskais institūts, kas darbojas jau kopš 1957. gada. Tā misija ir ieguldījums sabiedrības veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanā. “Ja skatāmies no šāda viedokļa, tad varam definēt divas stratēģiskās darbības jomas. Viena būtu saistīta ar cilvēka veselību, kas ir jaunu zāļu atklāšana, biomateriāli, kā arī dažādi rīki, ko izmanto biomedicīnā, ar to saprotot gan metodes, gan marķierus, gan dažādus aģentus. Otrs virziens ir ilgtspējīga ķīmija un tās tehnoloģijas. Te mūs vairāk interesē jaunas sintēzes metodes un metodoloģijas, kā arī dabas produktu kā izejvielu izmantošana ķīmiskajos procesos. Protams, mūs interesē arī viedie materiāli,” stāsta O. Pugovičs. Vairāk par jomām, kurās Latvija ir līdere, kāpēc OSI ir unikāla vienība Eiropas mērogā, kādas ir sajūtas, uzzinot, ka projekts konkursā ir novērtēts ļoti labi, bet pietrūkst līdz finansējuma saņemšanai, un citām tēmām O. Pugovičs atklāj intervijā “Labs of Latvia”.

Latvijai patīk sevi salīdzināt gan ar Baltijas, gan ar citām Eiropas valstīm. Kā mēs šajā nozarē izskatāmies uz to fona?

Salīdzinājums nav nemaz tik vienkāršs. Baltijas valstu specializācijas jomu saknes, kas ir saistītas ar veselību, ķīmiju, biotehnoloģijām, ir senas. Kad sākām paši attīstīties un noteikt savu nākotni, tad mūsu stiprās puses, kas bija, arī tika izmantotas. Piemēram, biotehnoloģijās neapšaubāms līderis ir Lietuva. Savukārt, ja skatāmies uz ķīmiju, līderis ir Latvija. Kaut vai tādēļ, ka mums ir ķīmiskā rūpniecība.

Ja skatāmies mūsu sadarbības partneru tīklā, kas lielākoties ir Eiropas Savienības valstis, mēs savas koncepcijas dēļ esam unikāli.

Un šī koncepcija, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, tika iedēstīta līdz ar OSI dibināšanu 1957. gadā. Tā paredzēja, ka visām jomām – medicīnas ķīmijai, sintēzei, farmakoloģijai – ir jāatrodas zem viena jumta, lai varētu veidot darba grupas konkrētu problēmu risināšanai. Tāpēc OSI savas daudzpusības dēļ ir unikāla vienība Eiropas mērogā. Tas gan nedaudz sarežģī tālāko attīstību, jo ir jāizvēlas fokuss. Ja mēs sekojam tradicionālajai pieejai, ka par fokusu izvēlas vienu zinātnes virzienu, tad, protams, tādiem kā mēs ir diezgan grūti. Ja par fokusu mēs uzskatām to, ka jārada jaunas zāles, tad tā ir mūsu priekšrocība, jo mēs diezgan operatīvi varam reaģēt uz izmaiņām.

Finansējums, infrastruktūra, jaunie speciālisti – tie visi šobrīd zinātnē ir izaicinājumi. Kas jums pietrūkst?

Vienmēr jau kaut kā pietrūkst. Ja mēs skatāmies uz skaitļiem, tad OSI šobrīd strādā aptuveni 250 cilvēku. No viņiem aptuveni 80 ir dažāda līmeņa studenti – sākot ar bakalaura programmām un beidzot ar doktorantiem. Līdz ar to mēs, protams, varam pievienoties kopējam raudu korim par to, ka dabaszinātnes nemācās, un jauniešiem tās neinteresē. Bet, skatoties uz šo darbinieku proporciju, īsti tā laikam teikt nedrīkstam. Cilvēkiem ir ļoti lielas iespējas izvēlēties, kur viņi strādās un kur varēs efektīvi pielietot savas zināšanas, kur atradīs savu izaugsmi. Līdz ar to smadzeņu aizplūšana ir process, kas notiek. Ar to ir jārēķinās, un to mēs arī apzināmies. Diezin vai būtu nepieciešams sākt neveselīgu konkurenci un mēģināt pārvilināt kādu no universitātes vai Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, jo beigās jau mēs visi strādājam kopā.

Teju 20 no mūsu 250 darbiniekiem ir ārvalstnieki.

Mēs, protams, varam būt nedaudz sarūgtināti, ka mums neizdodas piesaistīt zvaigznes no debesīm, piemēram, Nobela laureātus. No otras puses, izmantojot Eiropas Savienības “ERAChair” programmas projektus, ir iespēja cilvēkus piesaistīt. To mēs arī darām. Šobrīd pie mums jau trešo gadu strādā viens itāļu profesors, kurš ir pārnācis no Milānas. No 1. janvāra pie mums sāks strādāt vēl viens augsta līmeņa ārvalstu zinātnieks, kurš te veidos savu zinātnisko grupu. Par kvalificētu zinātnieku piesaisti ir jācīnās un ar to ir jānodarbojas.

Tad sanāk, ka par jūsu pārstāvēto jomu no jaunajiem speciālistiem interese ir?

Šoruden notikušajā Zinātnieku naktī OSI apmeklēja vairāk nekā 1000 cilvēku. Puse bija tādi, kuri apmierināja savu ziņkāri un vienkārši gribēja paskatīties, kas te notiek un kā tas izskatās. Bet otra puse noteikti bija skolu jaunatne. Līdz ar to teikt, ka nav intereses, noteikti nevar. To, ka vajadzētu vairāk strādāt mērķētas valsts politikas līmenī – to var un vajag teikt.

Dabaszinātnēs ir tāda nelāga iezīme, ka profesionālās pilnveidošanās laiks ir ļoti ilgs.

Un šis laiks ir salīdzināms ar visu karjeras ilgumu. Ja manā vietā sēdētu jurists vai ekonomists, viņš teiktu – liecies mierā, arī mūsu jomā cilvēks visu mūžu mācās kaut ko jaunu. Taču dabaszinātņu apgūšana ir ne tik vien ilgs, bet arī dārgs process. Varbūt tieši šis ilgums rada grūtības, kas, iespējams, atgrūž jauniešus no vēlmes studēt dabaszinātnes. Īpaši ķīmiju, fiziku, bioloģiju.

Kas ir OSI priekšrocības? Ko jūs varat jauniešiem šeit piedāvāt, lai viņi nebrauc prom?

Lai viņi brauc, kad ir gatavi braukt! Viņi aizbrauks, iegūs citu pieredzi un kādā brīdī atbrauks atpakaļ. Turēt viņus ar varu nevajag.

Tas, ko mēs piedāvājam studentiem un ko, šķiet, viņi novērtē, ir iespēja strādāt īstos, reālos zinātnes projektos.

Protams, viņi tiek iesaistīti tajā līmenī, kur viņi var darboties atbilstošajā brīdī, bet no viņiem arī prasa rezultātu. Viņi tiek iesaistīti īstos zinātniskos projektos, un šis rezultāts kādam ir vajadzīgs. Es domāju, ka tieši studiju procesā, kamēr jaunietis šeit mācās, tas ir ārkārtīgi nozīmīgi.

Kas šobrīd ir spilgtākie starptautiskie projekti ar OSI līdzdalību?

Projekts “Natalion” būs pirmais pilnvērtīgais “ERAChair” programmas projekts, kas būs Latvijā un sāksies 1. janvārī. Šis projekts būs virzīts uz dabasvielu pētniecību. Tas ir sen lolots, bet tagad beidzot īstenots jauns pētniecības virziens.

Kas attiecas uz projektiem, kas jau notiek, kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) mēs esam Baltijas Biomateriālu izcilības centrā. Mēs kopīgi veidojam biomateriālu izpētes platformu, kur katram partnerim ir sava kompetence. Platformas dalībnieki zinātnieku idejas un tirgus vajadzības var uztvert arī vēlīnākās attīstības fāzēs, līdz ar to katrs var iesaistīties atšķirīgos brīžos konkrētā darbā ar savām prasmēm, savu pieredzi un savām stiprajām pusēm.

Es domāju, ka kopstrādāšana zinātnē ir ļoti svarīga. No tāda viedokļa man personīgi šis projekts šķiet ļoti nozīmīgs.

Tāpat mēs esam starptautiskajā pētniecības konsorcijā EU-OPENSCREEN, kas ir ķīmiskās bioloģijas pētniecības platforma. Tajā mēs strādājam kopā ar kolēģiem no 12 citām valstīm. Mērķis ir radīt ķīmiskās bioloģijas rīkus jeb savienojumus, ko var izmantot ķīmiskās bioloģijas pētniecībā. Arī šī ideja ir diezgan sena. Mēs tai “pieslēdzāmies” 2012. gadā, bet konsorcijs sāka savu darbu tikai 2018. gadā. Šobrīd ir pagājuši teju pieci gadi, un ir beidzies ieskriešanās periods.

Ja mēs skatāmies uz Latvijas mēroga projektiem, tad droši vien ir jāvērtē tie, ko finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, jo tie ir vērsti uz praktisku mērķu sasniegšanu. Tajā pašā laikā tajos ir ārkārtīgi augsta zinātņu ietilpība. Šobrīd mēs esam iesaistīti teju 10 tādos projektos. Negribētu nevienu no tiem izcelt, jo visi ir vērsti uz jauna produkta attīstību līdz ceturtajam tehnoloģiskās gatavības līmenim.

Vai jums ir sadarbība ar nozares uzņēmumiem, kas nāk pie jums pēc palīdzības, pēc darbarokām, pēc vēlmes iesaistīt jūs kādos projektos inovatīvu produktu izstrādē?

Mēs nesen nodarbojāmies ar institūta stratēģijas atjaunošanu, kas vienmēr saistās ar pārdomām un pagātnes revidēšanu. Sev par lielu izbrīnu konstatējām, ka trīs ceturtdaļas no mūsu ražojošā sektora partneriem ar OSI sadarbojas ilgāk nekā piecus gadus.

Visilgākais partneris ir viens Vācijas uzņēmums, ar kuru, cik es atceros, mēs sākām strādāt 1992. gadā. Kopš tā laika ir mainījušās tēmas un daudz kas cits, bet mēs joprojām esam labi partneri. Vietējā mērogā mums ir sadarbība gan ar “Grindeks”, gan ar “Olainfarm” un dažādiem mazajiem uzņēmumiem.

OSI ir tiešām iespaidīga stratēģija un arī ļoti nopietni mērķi. Man personīgi viens no interesantākajiem punktiem jūsu stratēģijā šķita OSI plāns 2030. gadā kļūt par līderi ķīmijā un biomedicīnā Eiropā. Cik reāls ir šis mērķis?

Es domāju, ka mērķis ir reāls, bet tas nav mērķis, ko var sasniegt jau rīt. Tas ir mērķis, pie kura sasniegšanas ir diezgan smagi jāstrādā. Izcila zinātne ir tas, kas ir vajadzīgs, lai mēs varētu būt līderis. Tā ir viena sastāvdaļa. Tai seko uz mērķi orientēta darba kultūra, kāda mums ir šobrīd. Trešā – atbilstošs nodrošinājums gan no cilvēku, gan zinātniskās infrastruktūras viedokļa.

Es nedomāju, ka mēs būsim līderi Eiropā fundamentālajos pētījumos, bet mēs varētu būt un būsim līderi tieši jauno produktu izstrādē.

Mūsu stiprā puse ir uz mērķi orientēti pētījumi.

Cik ļoti Jūs rēķināties ar valsts atbalstu ikdienā un savu mērķu sasniegšanā?

Ja mēs skatāmies uz pagājušā gada skaitļiem, tad 88% finansējuma mums ir no dažādiem projektu konkursiem, lielākoties starptautiskiem. 12% ir zinātnes bāzes finansējums. Vai mēs gribētu vairāk? Jā, noteikti! Ir pamatotas cerības, ka jaunā bāzes finansējuma aprēķina metodoloģija mums palīdzēs saņemt vairāk.

No otras puses, būsim reāli. Valsts kabata ir tieši tik dziļa, cik tā ir. Ja man šobrīd teiks – labi, dosim zinātnei vairāk, bet tad jāpasaka, kam mēs ņemsim nost. Vai mēs ņemsim nost dakteriem? Vai mēs ņemsim nost policistiem, ugunsdzēsējiem, skolotājiem? Kam vēl mēs varētu atņemt?

Protams, katram no mums mūsu nozare šķiet vissvarīgākā un visvajadzīgākā, bet jāsaka, ka Latvijas zinātne ir diezgan labi adaptējusies tai finansiālajai situācijai, kādā mēs esam.

Sagaidīt revolucionāras pārmaiņas šajā jomā būtu diezgan neadekvāti. Mēs esam Eiropas Savienības daļa, un mums ir jāizmanto visas tās iespējas, ko mums šis statuss dod. Protams, ka gribas vairāk. Sarūgtinājums, kad saņem vērtējumu projektu konkursā, kur recenzenti ir teikuši, ka projekts ir jauks, bet pietrūks puspunkta, lai saņemtu arī naudu, ir milzīgs. Taču tāda tā spēle ir un šādā veidā to spēlē visur. Protams, tam visam ir savi trūkumi. Latvijas zinātne ir fragmentētāka nekā citviet, jo dara to, kam var atrast naudu, nevis to, ko gribētos darīt.

Un kad Latvija tiks pie Nobela prēmijas laureāta?

Nobela prēmija nav tikai zinātnei. Tā ir visai ekosistēmai, kas ir ap zinātni. Kad būsim izslimojuši savas jaunās valsts bērnu slimības, tad mums šī ekosistēma sāks veidoties. Lai nonāktu šajā līgā, ir jābūt ļoti, ļoti ilgai pēctecībai. Tas ir tas, kā mums pietrūkst. Pietrūkst secīgas un ilgtspējīgas zinātnes attīstības.

Bet Nobela prēmija būs. Datumu gan nevaicājiet.

Avots: Ieva Treija. Nobela prēmija Latvijai būs, bet datumu neprasiet.Nobela prēmija Latvijai būs, bet datumu neprasiet. LabsofLatvia, 2022. gada 10. novembris.

Lasīts 106 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")