ĶBMZN

In Memoriam. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Pēteris Bolšaitis (12.07.1937.-11.09.2021.)

In Memoriam. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Pēteris Bolšaitis  (12.07.1937.-11.09.2021.)

In Memoriam

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis 

PĒTERIS BOLŠAITIS

12.07.1937.-11.09.2021.

Īsi pirms rudens saulgriežiem pukstēt stājusi krietnā ķīmiķa, sabiedriskā darbinieka, tulkotāja un mecenāta, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa kopš 1990. gada Pētera Bolšaita sirds.

Pēteris Bolšaitis dzimis 1937. gada 12. jūlijā Daugavpilī kapteiņa Aleksandra Bolšaita un zobārstes Elzas Bolšaites (dzimusi Grīnberga) ģimenē. Tēvs 1942. gadā miris izsūtījumā Noriļskā. Otrā psaules kara laikā ģimene emigrēja uz Austriju, pēc tam pārcēlās uz Venecuēlu, kur pagāja Pētera skolas gadi. Ar Mobil Oil Co. stipendiju P. Bolšaitis studēja ķīmiskās inženierzinātnes Kalifornijas Tehnoloģiskajā institūtā (Caltech), kur 1960. gadā ieguva bakalaura un 1961. gadā maģistra grādu. Turpinājis studijas Delavēras universitātē, kur 1964. gadā ieguva doktora (PhD) grādu. P. Bolšaitis strādāja pētniecībā, un par mācību spēku Maksa Planka Fiziskās ķīmijas institūtā Getingenā (Vācijā), Venecuēlas Pētniecības institūtā (IVIC) un Venecuēlas Centrālajā universitātē, kā arī Merilendas universitātē un Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā (MIT) ASV. Zinātniskajā darbībā P. Bolšaitis bija iesaistīts svarīgos pētījumos par boksītu attīrīšanas metodēm, sekmējot augstvērtīga alumīnija iegūšanu.

Pēc atgriešanās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi 1997. gadā ļoti ievērojamu lomu spēlē sabiedriskās aktivitātes, rakstniecība un tulkošana. P. Bolšaitis aktīvi darbojās Latvijas Okupācijas muzeja biedrībā (bija valdes priekšsēdētājs, vēlāk finanšu pārraugs) un studentu korporācijā Fraternitas Lettica, sekmējot tās aktīvas darbības atjaunošanu. Ļoti aktīvi kā mecenāts P. Bolšaitis darbojās Vītolu fondā. Kopā ar sievu Īru Bolšaitis nodibināja stipendiju studentiem, bet kopā ar  Eduardu Andersu nodibināja "Kluso varoņu fondu".

2017. gadā izdevniecība Jumava izdeva atmiņu grāmatu “Pētera peripetijas” – atskaite par brīnumainu dzīvi. Pēteris Bolšaitis šīs atmiņas noslēdz ar vārdiem, kas iegravēti Kazantzaka kapakmenī: “Es ne no kā nebaidos, es ne uz ko neceru, es esmu brīvs”. Visas P. Bolšaita tulkotās grāmatas ir ar vēsturisku ievirzi. To starpā var minēt Ernsta fon Menzenkampfa grāmatas “Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē’ 2019. gada tulkojumu. P. Bolšaitis tulkojis arī vairākus no vācbaltieša Zigfrīda fon Fēgezaka vairāk nekā 30 romāniem. Tagad latviski pieejami tulkotie “Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes” (2011) un “Baltiešu gredzens” (tetraloģija „Baltiešu traģēdija”, 2012), piešķirot tetraloģijas romānu nosaukumiem vāgnerisku vērienu. Pēdējā P. Bolšaita no vācu valodas tulkotā Zigfrīda fon Fēgezaka grāmata ir “Pizas pastarā tiesa”, kas nāca klajā Jāņa Rozes apgādā tikai pirms pāris mēnešiem. Tas ir stāsts par valdniekiem, politiķiem un tautu senajos viduslaikos, un autora ticības apliecinājums.

No izcilākajiem Pētera Bolšaita valsts nozīmes apbalvojumiem jāmin Latvijā 2016. gadā piešķirtais IV šķiras Triju zvaigžņu ordenis un Venecuēlā 1979. gadā piešķirtais Andresa Bello ordenis (Orden de Andrés Bello). P. Bolšaitis bija viens no pirmajiem ārzemju latviešiem, kurš uzdrīkstējās Latviju apmeklēt 1968. gadā.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Pētera Bolšaita draugiem un tuviniekiem!

Latvijas Zinātņu akadēmija

 

Pēteris Bolšaitis 2019. gadā. Foto: Karīna Miezāja.

Lasīts 91 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")