LMZN

Diskutē par zināšanās balstītas rīcībpolitikas ieviešanas izaicinājumiem

27. martā, Ministru kabineta bibliotēkā tika aizvadīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) vadītā tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) projekta “Zināšanās balstītas rīcībpolitikas kapacitātes celšana pārvaldībā un publiskajā pārvaldē postpandēmijas Eiropā” Latvijas atklāšanas pasākums. Pasākumu apmeklēja Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, nozaru ministriju, zinātnes universitāšu un citu institūciju pārstāvji.

Atklāšanas pasākumā uzrunās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsvēra zinātnisko zināšanu lomu politikas veidošanā, un starpnozaru sadarbības nepieciešamību izaicinājumu risināšanā. OECD vecākais padomnieks Stefans Jakobzons (Stéphane Jacobzone) iepazīstināja pasākuma apmeklētājus ar projekta galvenajām darbībām, savukārt JRC zināšanās balstītas rīcībpolitikas vienības vadītāja vietniece Agņeška Gadžina-Kolodzejska prezentēja projekta lomu plašākās JRC zināšanās balstītas rīcībpolitikas veicināšanas aktivitātēs.

Atklāšanas pasākumu noslēdza paneļdiskusija par zināšanās balstītas rīcībpolitikas ieviešanas izaicinājumiem, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas vadītāja Elīna Mīļā,  Valsts kancelejas (VK) Valsts attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš, Latvijas Izvērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Veitners un domnīcas PROVIDUS direktore Iveta Kažoka. Dmitrijs Stepanovs diskusijā uzsvēra, ka zināšanās balstītas politikas pamats ir spēcīga, konkurētspējīga un labi finansēta pētniecības un attīstības sistēma valstī.

Īsa informācija par projektu:

Latvija kopā ar OECD un JRC 2023.-2024. gadā īsteno projektu “Zināšanās balstītas rīcībpolitikas kapacitātes celšana pārvaldībā un publiskajā pārvaldē postpandēmijas Eiropā” (Building capacity for evidence-informed policymaking in governance and public administration in a post-pandemic Europe. Projekta mērķis ir veicināt pierādījumos balstītas rīcībpolitikas (EIPM) ieviešanu, attīstot gan politikas veidotāju spējas integrēt zinātnisku informāciju politikas veidošanas procesā, gan zinātnieku spēju šādu informāciju politikas veidotājiem piedāvāt.

Kopumā projektā piedalās septiņas valstis – Grieķija, Čehija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Nīderlande un Beļģija. Galvenās projektā iesaistītās institūcijas no Latvijas ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), VK un Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kurš kopš 1. marta ir integrēts VK. IZM un VK ir izrādījušas interesi projekta ietvaros attīstīt science-for-policy ekosistēmas kapacitāti, un EIPM spējas gan ex ante, gan ex post politikas ietekmes izvērtējumu veidošanā.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija, 29.03.2023. 

Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) pasākumā pārstāvēja LZA ģenerālsekretāre Baiba Rivža

"Projekta  galvenie partneri no Latvijas puses ir IZM un Valsts kanceleja. Projekta pamatdoma – stiprināt pozīciju, ka pārvaldes lēmumu pieņemšana tiek balstīta uz pētījumu rezultātiem. Kā pozitīvais piemērs tika prezentēta Igaunijas pieredze.  Igaunijā katrā ministrijā obligāti ir jābūt vienam ministra padomniekam zinātņu doktoram, kas pazīst jomu un atbilstoši  ministriju gatavotajiem lēmumiem piesaista attiecīgos zinātniekus.  Pie tam katrai ministrijai ir ieplānoti līdzekļi zinātnieku konsultāciju un priekšlikumu izstrādes apmaksai.  Igaunijā zinātnei ir atvēlēti 1% no IKP jau no 2021. gada, savukārt Latvijai tas vēl ir tikai kā mērķis  nākotnei.  Igaunijai līdzīgu pieredzi novērojam arī Kanādā, Lielbritānijā un Jaunzēlandē un citās valstīs."

Lasīts 347 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")