LMZN

Lauksaimniecības un meža zinātņu nozares rezultāti un ieceres

Lauksaimniecības un meža zinātņu nozares rezultāti un ieceres

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) 2021. gada 10. septembrī notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) kopsapulce. Ziņojumus sniedza LLMZA prezidente akadēmiķe Baiba Rivža, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors akadēmiķis Aivars Bērziņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lielās medaļas laureāte 2020. gadā akadēmiķe Edīte Kaufmane, konkursa “Sējējs” nominācijas “Zinātne praksē un inovācijas” pretendente 2021. gadā Dzintra Dēķena. Tika apbalvoti jauno zinātnieku konkursu uzvarētāji, piedaloties Jelgavas pilsētas domes priekšēdētājam Andrim Rāviņam, Attīstības finanšu institūcijas “Altum” Zemgales reģiona vadītājai Mārītei Lazdiņai, LLU rektorei akadēmiķei Irinai Pilverei. Kopsapulcē arī tika pasniegti 2020. gadā ievēlēto LLMZA locekļu diplomi, apspriestas un izvirzītas jaunas īsteno, ārzemju un goda locekļu kandidatūras.

Dalībnieki pauda lielu gandarījumu par iespēju viedierīču “mazos lodziņus” aizvietot ar tikšanos klātienē, pateicoties aktīvajai vakcinācijai. LZA prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš neklātienes uzrunā uzteica zinātniekus par šo sociāli atbildīgo rīcību un sniegto paraugu sabiedrībai, kā arī vēlēja vistiešāko līdzdalību valsts inovatīvas tautsaimniecības un augstākas produktivitātes mērķa sasniegšanā. Latvija starptautiski tiek vērtēta vairs tikai kā topošs inovators, kurpretī Igaunija – kā spēcīgs inovators un Lietuva – kā mērens inovators.

Darba un sadarbības formu diversifikācija

LLMZA strādā ciešā sadarbībā ar LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu, LLU, Zemkopības ministriju (ZM), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi (LLZIDP), kā arī ar Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociāciju (NJF) un Eiropas Lauksaimniecības pārtikas un dabas zinātņu akadēmiju (UEAA). Novērtējot sadarbības spēku un nozīmi, ZM pārstāvis Edvards Ratnieks uzsvēra, ka lauksaimniecības un meža zinātne arī turpmāk var rēķināties ar atbalstu. LOSP valdes ppriekšsēdētājs Edgars Treibergs izcēla LLMZA sadarbību ar nozares zinātniskajiem institūtiem un ikgadējās lauku skates, konkursa “Sējējs” balvu pretendentu izvērtēšanu. LZA viceprezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis akcentēja, kā nozarē sinerģiski savienojas un mijiedarbojas apakšnozares, bet viens no uzdevumiem ir uzlabot sabiedrības izpratni par lauksaimniecībā, mežā notiekošo un panākt, piemēram, lai urbānais cilvēks neatstāj atkritumus sēņu mežā.

Darba un sadarbības formu diversifikācijas jeb dažādošanas ilustrācijai Baiba Rivža iepazīstināja ar aktualitāti, ka LLMZA ir parakstījusi nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu, gūstot iespēju piedalīties Memoranda padomes darbā un arī ar šāda kanāla palīdzību paust viedokli un uzrunāt valsts pārvaldes iestādes, iesaistīties Aktīvo iedzīvotāju fonda rīcības projektu konkursā, aktuālu un steidzamu interešu pārstāvības iniciatīvu īstenošanai pretendējot uz finansējumu līdz 10 tūkstošiem eiro.

Apjomīgu LLMZA darba daļu veido iesaiste valsts pētījumu programmu (VPP) projektos. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) un LLU īstenotā projekta “reCOVery” rezultātā ir izdotas 2 monogrāfijas – ”Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” (LLU) un “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas” (LU). Savukārt projekta “Interframe-LV” (līdzās minētajiem dalībniekiem tajā iesaistīti arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki) rezultātu apkopojums par Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību monogrāfijā pašlaik vēl top. Kā forma plašākas sabiedrības iepazīstināšanai ar nozīmīgos zinātniskos forumos prezentētiem projektu un pētījumu rezultātiem tika ieteikta rezolūciju veidošana un izsūtīšana dažādām institūcijām un organizācijām. Tā, piemēram, šāda rezolūcija tapa pēc LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) šī gada maijā organizētās starptautiskās konferences “Ekonomikas zinātne lauku attīstībai”, kurā plaši tika prezentēti arī projektu “Interframe-LV” un “ reCOVery” rezultāti un kurā piedalījās dalībnieki no 12 valstīm ar mērķi iepazīt jaunākās zinātniskās atziņas par: aprites ekonomiku, pārtikas un izejmateriālu piegādes ķēdēm, integrētu un ilgtspējīgu reģionālo izaugsmi, uzņēmējdarbību laukos, jaunām dimensijām sabiedrības attīstībā.

Starptautiskās sadarbības kontekstā Baiba Rivža aicināja aktīvāk izmantot Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācijas (šobrīd vadošā valsts Gruzija) platformu. LLU ir aizsākusi sērijveida seminārus, īpaši savu doktorantu līdzdalībai, bet iespējas iepazīstināt ar pētījumu rezultātiem plašu auditoriju ir arī citiem pētniekiem Latvijā, aizsūtot kopsavilkumus NJF ievietošanai mājas lapā. LLMZA turpina piedalīties Eiropas pētniecības telpas sadarbības tīkla ERA-Net (European Research Area Network) projektā “ForestValue”, kā arī projektā “DISARM” (“Disseminating Innovative Solutions for Antibiotic Resistance Management”).

Gatavojoties iesaistei VPP nākamajā plānošanas periodā, LLMZA ir piedalījusies RIS3 jeb viedās specializācijas stratēģijām veltītās VPP “Zināšanu ietilpīga ekonomika” (2022–2026) virzienu izstrādē. Mērķis ir ilgtspējīga un vieda dabas resursu izmantošana, radot jaunus tehnoloģiskos risinājumus nozares dažādās jomās: augu un dzīvnieku audzēšana, pārstrāde, blakusproduktu izmantošana; inovatīvi produkti un tehnoloģijas ar augstu komercializācijas potenciālu no koksnes, citas augu izcelsmes biomasas, to komponentiem un citiem atjaunojamo un reciklējamo izejvielu resursiem; u. c.

Studentu / jauno zinātnieku konkursos Jelgavas pilsētas domes balvas saņēma: Vineta Cukura (zin. vad. Dr. oec. Aina Muška) (2021); Krista Klints (zin. vad. Dr. oec. Aina Dobele) (2020).   Attīstības finanšu institūcijas “Altum” balvas saņēma:  Gita Leivalde (zin. vad. Dr. silv. Andis Lazdiņš) (2021); Ieva Blumberga (zin. vad.Dr. agr. Daina Jonkus) (2020).

Svarīgi izvērtēt progresu

Aizvadītajā vasarā LZA īstenā locekļa diplomu saņēmušais “BIOR” direktors, arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority, EFSA) valdes loceklis un valdes priekšsēdētāja p. i., Aivars Bērziņš dalījās pieredzē par institūta zinātnisko darbību un tās starptautisko novērtējumu. Institūta kopējo darbību raksturojošie rādītāji ir: 1 miljons laboratorisko izmeklējumu gadā; 15 miljoni ūdeņos izlaistu zivju mazuļu gan pētniecības, gan valsts resursu atražošanas programmās; 300 akreditētu analītisko metožu; ap 12 tūkstošiem sadarbības partneru un klientu; personāls, t. sk. eksperti, pētnieki, zinātniskais un administratīvais personāls, 2021. gadā izaudzis jau virs 500 darbiniekiem. Palielinājies īstenoto projektu skaits – no 25 (2015. gadā) līdz 37 (2020. gadā). Kartē iezīmētās “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētījumu vietas cieši cita pie citas noklāj visu Latviju un tai piegulošās ūdenstilpes. Lai darbs ritētu sekmīgi, visiem jādarbojas kā vienam mehānismam, kas nozīmē ne tik raito daļu “ieeļļošanu” ar nepieciešamo atbalstu.

Direktors izcēla institūta filozofijas maiņu augstākai zinātniskā darba kultūrai, t. sk. stimulējošo pieeju starptautisko zinātnisko publikāciju veidošanā un labākas citējamības panākšanā, zinātnisko rakstu radīšanu pārvēršot par ikdienas darba daļu un ieviešot papildu samaksu par kvalitāti. Tāpat zinātniskajā darbībā tiek izmantots princips, ka – “Mazāk ir vairāk” / “Less is more”. Tas nozīmē, ka jebkurš ieguldījums (kaut vai nelielais zinātnes bāzes finansējums) ir jāizmanto maksimāli lietderīgi un jāsasniedz konkrēts rezultāts, turklāt ar atdevi nozarei, Latvijas vārdam pasaulē. Tas notiek tad, kad zinātniskās atziņas spēj sasniegt dzirdīgas ausis, kā “BIOR” pētījumi par Āfrikas cūku mēri ietekmējuši Eiropas Komisijas pieejas un lēmumus attiecībā uz vakcīnas izstrādi un kontroles stratēģiju. No svara ir ne tikai radītais produkts vai tehnoloģijas, bet izplatītas un pamanītas zināšanas, kas maina procesus, attieksmi.

Nākotnes izaicinājums institūtam, zinātnei kopumā ir – kā kvalitatīvi stāties pretī nezinātniskiem viedokļiem (kā, piemēram, saistībā ar Covid-19 vīrusa pandēmiju). Ir jāattīsta zinātniskā riska novērtējuma un pētniecības komunikācija. Attiecībā uz Covid-19 pētniecību ļoti būtiska ir multidisciplināra pieeja, t. sk. nākotnes pandēmiju ierobežošanai un novēršanai. “BIOR” veiktie pētījumi projektā “reCOVery” ļauj secināt, ka vīruss notekūdeņos parādās jau 5 dienas pirms slimnieku skaita strauja pieauguma pilsētā, un dod iespēju identificēt saslimšanas pieauguma vietu, veikt lokālus drošības pasākumus.

Par “BIOR” starptautisko novērtējumu, kas ir augsts – institūta darbība atzīta par stabilu un izcilībā balstītu, Aivars Bērziņš tomēr neslēpa vilšanos: nozīmīgais progress palicis nenovērtēts. Bet ir gūta ceļa karte turpmākajam darbam un attīstībai, pašiem ir gandarījums. Turklāt starptautiskie eksperti ir norādījuši, ka zinātniskajai institūcijai ir jāpalielina bāzes finansējums, jo tas ir nozīmīgs kā ceļa locītava – Latvijā diemžēl trausla…

Garšīgi, skaisti un tautsaimnieciski zinātniskā darba rezultāti

LLU Dārzkopības institūta vadošajai pētniecei Edītei Kaufmanei LZA Lielā medaļa tika piešķirta par ieguldījumu dārzkopības zinātnes un komercaugļkopības attīstībā un popularizēšanā. Kopsapulcē balvas laureāte pastāstīja, ko ietver šis formulējums un 40 darba gadi augļkopības zinātnē, turklāt visi aizvadīti vienā darba vietā, laika gaitā tikai mainījušies zinātniskās iestādes nosaukumi un ieņemamie amati tajā – gandrīz 20 gados kā direktorei izdevies izveidot mūsdienīgu zinātnisko institūciju. “Augļkopības zinātnē rezultāti nāk lēni un mētāšanās neder”, zinātniece pamatoja, kāpēc ir gandarīta, ka nav nācies mainīt darbavietas. Zinātniskā darba un rezultātu augšgalā ir plūmju, aprikožu un krūmcidoniju selekcija, attīstot plūmju audzēšanas tehnoloģijas, šķirņu/potcelmu kombinācijas, krūmcidoniju audzēšanas un pavairošanas tehnoloģijas, augļaugu citoembrioloģijas metodi u. c. Latvijā 2012. gadā pirmā Eiropā reģistrēta krūmcidoniju (kā augļauga) šķirne ‘Rasa’. Bijis aizkustinoši ieraudzīt kāda audzētāja zinātniecei institūtā atstātu medus burciņu ar uzrakstu “Krūmcidoniju krustmātei”.

Augļkopības zinātnisko atziņu ieviešanai tautsaimniecībā ir izveidotas grāmatas, diski, augļkopības elektroniskie žurnāli, materiāli ir ievietoti institūta mājas lapā, katrs var uzzināt, kā veidot vainagu, un pārējās gudrības. Nozarē nav citu tik zinošu konsultantu. Dārzkopības zinātnisko rezultātu un inovāciju popularizēšana plašam sabiedrības lokam notiek arī no japāņiem noskatītajos Ķiršu ziedēšanas svētkos (“Mūsu ķirši zied tikpat skaisti!”), Ābolu festivālā (Edīte Kaufmane līdzās Ministru kabineta balvai un citām nozīmīgām atzinībām ir saņēmusi arī augļkopības nozares augstāko apbalvojumu – Ābolu ordeni), augļu izstādēs dažādos Latvijas novados u. c. pasākumos. Pandēmijas dēļ pērn un šogad nenotika iecienītie Ceriņu koncerti, taču zinātniece bija apņēmīga:”Dziedāsim maskās, bet koncerti atkal būs!”

Sagatavoja Ausma Mukāne

Foto: D. Lapiņš.

Lasīts 6 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")