Zinātnes Vēstnesis

LZA SENĀTĀ diskutē par valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas noteikšanas metodoloģiju, virzību un rezultātiem

Foto: IZM arhīvs Foto: IZM arhīvs

“Visu marta mēnesi Latvijas augstskolas bija saziņā ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai pārrunātu un precizētu augstskolu stratēģisko specializāciju saskaņā ar IZM noteikto metodoloģiju. Zinātņu akadēmijai kā zinātnes koordinācijas centram būtu uzdevums labi tajās orientēties un līdzdarboties to pilnvērtīgā un rezultatīvā īstenošanā,” atklājot LZA Senāta sēdi šā gada 19. aprīlī Senāta priekšsēdētāja, akadēmiķe Tatjana Koķe uzrunāja klātesošos un uz pirmo ziņojumu aicināja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieku zinātnes jomā Jāni Paideru.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 4 (620), 2022. gada 25. aprīlis

 

LZA SENĀTĀ diskutē par valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas noteikšanas metodoloģiju, virzību un rezultātiem

 

Iepazīstinot klātesošos ar valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas noteikšanas metodoloģiju, virzību un rezultātiem J. Paiders informēja, ka ir noslēdzies sarunu cikls ar visām augstākās izglītības iestādēm, t.sk. arī ar privātajām augstskolām, kurām dibinātājs pats nosaka stratēģisko specializāciju. IZM pārstāvis skaidroja Augstskolu likumā teikto, ka stratēģiskā specializācija ir izglītības iestādes dibinātāja noteiktas zinātnes jomas, kurās tā specializējas akadēmiskajā un zinātniskajā darbā. Papildu tam tika skatītas piekritīgās nozaru grupas atbilstošās studiju tematiskās jomas. Īpaši plašu nozaru gadījumā ieskicējot arī fokusētāku profilu. Mērķis ir noteikt caurspīdīgu un izsekojamu kārtību augstskolu stratēģiskās specializācijās, pamatojoties uz skaidri definētiem, standartizētiem un objektīvi izmērāmiem kritērijiem, lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, kā arī novērstu nepamatotu šo jomu dublēšanos.

Uzsākot sarunas ar augstskolu pārstāvjiem, galvenie IZM izmantotie rādītāji, kuri tika apskatīti nozaru grupu un tematisko jomu griezumā, stratēģiskās specializācijas noteikšanai bija:
· Zinātniskās publikācijas
· Augsta līmeņa zinātniskās publikācijas
· Izpildīto zinātnisko darbu apmērs 2020. gadā (%)
· Zinātniskā personāla skaits (PLE)
· Dalība starptautiskajā izvērtējumā
· Dalība starptautiskajā izvērtējumā ar augstiem rezultātiem (3 vai vairāk)
· Studējošo skaits tematiskajās jomās
· Absolventu skaits tematiskajās jomās
· Doktorantūrās studējošo skaits tematiskajās jomās

Studējošo blokā primāri tika vērtēts studējošo un absolventu skaits, kā arī absolvēšanas intensitāte. Pašu augstskolu izvērtēja balstoties uz diviem pīlāriem, lai noteiktu tās specializāciju kādā nozaru grupā un tai piekritīgajās tematiskajās jomās. Pirmais pīlārs – cik prominenta Latvijas augstskola ir attiecīgajā nozaru grupā salīdzinājumā ar pārējām augstskolām un vai tā sasniedz vismaz 5% no konkrētā rādītāja rezultāta nacionālā mērogā, un vai ir piedalījusies starptautiskajā izvērtējumā. Otrs pīlārs – vai relatīvā specializācija sasniedz vismaz pusi no konkrētā rādītāja rezultāta kādā nozares grupā, kas ir pietiekams pamats stratēģiskās specializācijas noteikšanai. Tas ir īpaši svarīgi mazajām un privātajām augstskolām, kurās ir salīdzinoši mazāks studējošo skaits. Pamatojoties uz šiem rezultātiem tika veikta augstskolu kartēšana un iegūts sākotnējais IZM redzējums, kas kalpoja par pamatu sarunām ar augstskolu pārstāvjiem par stratēģisko specializāciju.

Diskutējot par valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas noteikšanas metodoloģiju, virzību un rezultātiem, J. Paiders detalizēti pievērsās četrām Latvijas zinātnes universitātēm, kurās koncentrēta ~ 80 % visu augstskolu zinātnes, – Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskai universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

Latvijas Universitāte – pārliecinoša līdere dabas zinātņu nozarēs, arī publikāciju un izpildīto zinātnisko darbu skaita ziņā. Neliela prominence inženierzinātnēs un tehnoloģijās, taču pārsvarā tie ir starpdisciplināri rezultāti un LU Matemātikas un informātikas institūta ietekme. Gan LU, gan citu augstskolu piemēri parādīja, ka IT ir viena no nozarēm, kur ir svarīgi ne tikai, kur augstskolas rezultāti klasificējami, bet arī pašas augstskolas redzējums par to atbilstošo piederību pie dabaszinātnēm, vai inženierzinātnēm. Medicīnā un veselības zinātnēs LU ir otra lielākā spēlētāja ar lielu skaitu publikāciju un izpildīto zinātnisko darbu apmēru. Arī sociālajās zinātnēs LU ieņem stabilu vietu humanitārajās un mākslas zinātņu nozarēs. Lauksaimniecības un veterinārajās zinātnēs LU ir starpdisciplināra sasaiste, īpaši dzīvības zinātnēs, taču izpildīto zinātnisko darbu apmērs šajās nozarēs ir neliels. Studējošo skaita ziņā LU ir ievērojama prominence veselības aprūpē un dabaszinātņu jomās, izņēmums ir inženierzinātnes un tehnoloģijas, kā arī komerczinības un administrēšana, kurās šobrīd piedāvājums ir arī daudzās citās augstskolās.

Rīgas Tehniskā universitāte – izteikti spēcīga prominence inženierzinātņu jomā, absolūtā līdere gan publikāciju un izpildīto zinātnisko darbu skaita ziņā, tāpat arī dabas zinātnēs. Lai gan medicīna un lauksaimniecības zinātnes nav RTU profils, tomēr ir vērojama neliela starpdisciplināra ietekme uz zinātniskajām publikācijām. Arī sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs, arhitektūrā prominece ir mazāka. Raugoties uz studiju profilu, tad RTU inženierzinātņu jomā ir galvenā spēlētāja, izņēmums ir ražošanas un pārstrādes tematiskā joma, kur lielākā prominence ir LLU.

Rīgas Stradiņa universitāte – absolūta līdere medicīnas un veselības zinātnēs. RSU ir gan augsti zinātniskie rezultāti, gan augsti novērtēta dalība starptautiskajā izvērtējumā, ko apliecina arī iegūtais vērtējums “4” medicīnā. RSU ir salīdzinoši neliela, bet nacionālā mērogā spēcīga komanda sociālajās zinātnēs. Universitātei ir arī nozīmīgi starpdisciplināri rezultāti dabas zinātnēs – galvenokārt caur biomedicīnas un dzīvības zinātņu prizmu. Studējošo skaita ziņā RSU ir nepārprotama līdere veselības aprūpes jomā, kā arī atsevišķās sociālajās zinātnēs, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zinātnēs un tiesību zinātnē.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte – prominence lauksaimniecības un veterinārajās zinātnēs, absolūta līdere izpildīto zinātnisko darbu ziņā, izņemot publikācijas, kurās ir būtiska citu institūciju loma un starpdisciplinārā iesaiste. Stratēģiskā specializācija lielā mērā atbilst starptautiskajam zinātnisko institūciju izvērtējumam. Tāpat LLU ir spēcīga sociālajās zinātnēs, kā arī stabili augstus rezultātus uzrāda inženierzinātnēs un tehnoloģijās. Pārējās nozaru grupās – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības, kā arī humanitārajās un mākslas zinātnēs, LLU galvenokārt ir starpdisciplināra ietekme. Pēc studiju profila LLU ir absolūta līdere veterinārmedicīnā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un meža zinātnēs, kā arī līdere ražošanas un pārstrādes tematiskās jomas programmās.

Apkopojot visu Latvijas augstskolu rezultātus, iezīmējās to sākotnējās specializācijas profils. Piemēram, LU un RTU – četrās zinātnes nozaru grupās, RSU, LLU – trijās zinātnes nozaru grupās. Starp lietišķo zinātņu universitātēm – DU trijās nozaru grupās, LiePu divās nozaru grupās. Privātajās augstskolās lielākais izaicinājums ir pareizi saprast, kāds ir to specializācijas profils nozaru grupu ietvaros.

Akadēmiķe T. Koķe atgādināja par zinātnes un pētniecības saistību ar radošumu – lai arī cik svarīgs augstākās izglītības iestādēs būtu caurspīdīgums un kārtība, vienmēr nepieciešams arī elastības elements, lai universitātes un zinātniskie institūti var elpot un radīt ko jaunu, J. Paiders atzina minēto pieeju, jo tieši šāda pieeja bija galvenais priekšnosacījums sarunās ar augstskolām. Sākotnējais unificētais variants, kurā visas augstskolas tika kartētas pēc vienas metodoloģijas, parādīja ļoti daudzus robežgadījumus. Sarunās ar augstskolām bijis svarīgi saprast, kuros gadījumos dati var neatspoguļot faktisko situāciju. Tā, piemēram, bija gadījumi, kur dati dod pamatu specializācijas noteikšanai, bet augstskola saka, ka tas nav tās primārais profils vai otrādi.

Atbildot uz akadēmiķa I. Kalviņa jautājumu par to, ko IZM vēlētos redzēt šajā specializācijā un vai valsts interesēs nebūtu palielināt studējošo skaitu vairāk tajās nozaru grupās, kurās šobrīd pietrūkst speciālistu, J. Paiders, kā piemēru minot sociālās zinātnes, kurās specializējas daudzas augstskolas, norādīja, ka būtiski ir skatīties tieši kurās sociālajās zinātnēs katra augstskola specializējas, lai iezīmētu primāros virzienus. Šobrīd stratēģiskā specializācija nav tieši sasaistīta ar finanšu instrumentiem, bet nākotnē, iespējams, šāda sasaiste būs. IZM šobrīd strādā pie jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa, kas ir svarīgs augstskolu definēto darbību stratēģiskajā plānošanā. Pēc I. Kalviņa ierosinājuma balstīt augstākās izglītības finansēšanas modeli uz darba tirgus vajadzību analīzes rezultātiem vismaz tuvākajiem 10 gadiem, J. Paiders skaidroja, ka jau šobrīd augstākās izglītības finansēšana ir lielā mērā virzīta atbilstoši darba tirgus prognozēm. Pēc finansēto studiju vietu skaita attiecīgajās augstskolās finansējuma proporcijas jau tagad ir prioritāri dabas un inženierzinātnēs. Gan tagad, gan tuvākajos gados gaidāms vēl lielāks dabas un inženierzinātņu speciālistu trūkums. Iekšējo resursu pārdale finansējuma palielināšanai vienai zinātnes jomai uz citas zinātnes jomas rēķina vairs nav iespējams risinājums.

Atbildot uz akadēmiķa P. Trapencieria jautājumu par dabaszinātņu priekšmetiem skolās un to, vai ķīmija, fizika un bioloģija būtu jāievieš kā obligātie priekšmeti, lai skolēni pilnveidotos pēc iespējas dažādās jomās (neviena no 11 privātajām augstskolām nespecializējas dabas zinātnēs), J. Paiders informēja, ka uz pārējo ES valstu fona Latvijā studējošo īpatsvars kopumā STEM nemaz nav slikts – ¼ daļa no visiem Latvijā studējošajiem iestājas dabas vai inženierzinātņu studiju programmās. Taču problēmas izgaismojās apskatot, kurās STEM zinātnes nozarēs studējošie iestājas. Šobrīd, piemēram, vērojams liels pieaugums IKT studijās, bet klasiskajās dabas zinātnēs Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropā pēc uzņemto studentu skaita, un situācija ir ļoti kritiska attiecībā uz augsto atbirumu vairumā STEM studiju programmu. Tas saistās arī ar zemu augstākās izglītības finansējumu uz vienu studiju vietu un kopumā zemām uzņemšanas prasībām. Privāto augstskolu zemā dabaszinātņu specializācija (izņemot IKT) lielā mērā saistīta ne tikai ar studētgribētāju skaitu, bet ar to, ka klasiskās dabaszinātņu programmas ir caurmērā ļoti dārgas un resursietilpīgas, kas ir lielas riska investīcijas. Uz STEM izaicinājumu fona ir arī laba ziņa, ko var uzsvērt – tuvākajos gados studējošo skaits augstākajā izglītībā Latvijā varētu pieaugt par 10 – 20%. Tas saistīts ar demogrāfisko rādītāju uzlabojumu 2005. -2008. gadā. Tuvākajos gados šie jaunieši uzsāks studiju gaitas augstākajā izglītībā.

Akadēmiķis A. Šternbergs, komentējot diskusiju, rosināja vairāk stratēģiski akcentēt universitāšu ļoti svarīgo tieši zinātnes sastāvdaļu. Turpretim J. Paiders norādīja, ka zinātnes lomas pieaugums augstskolās ir viens no pēdējo gadu lielākajiem sasniegumiem. Zinātnes integrācija augstskolās notiek diezgan pilnvērtīgi – lēni, bet notiek.

Nobeigumā, atbildot uz akadēmiķa D. Erta komentāru par to, vai kāda no augstskolām, kas dublējas specializācijā, būtu gatava mainīt fokusu, vai tomēr visas augstskolas gribētu saglabāt esošo kārtību, J. Paiders uzsvēra, ka sarunās ar augstskolām diezgan skaidri iezīmējās nepieciešamība studiju virzienus salāgot ar studējošo skaitu un finansējuma iespējām.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ilona Gehtmane-Hofmane

Lasīts 199 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")