Zinātnes Vēstnesis

Aizbraukt, lai strādātu citur/"Zinātnes Vēstnesis"

Foto: Privātais arhīvs. Foto: Privātais arhīvs.

Aija Freimane joprojām ir vienīgā dizaina pētniece Latvijā ar pēcdoktorantūras pieredzi, kas jau gadu par savu darba vietu sauc Dublinas Tehnoloģisko universitāti Īrijā. Beidzoties pēcdoktorantūtras pētījumam “Dizaina sociāli ekonomiskās ietekmes identifikācijas sistēma zināšanu intensīvas ekonomikas transformācijai Latvijā”, kas atbalstu ieguva pirmajā pēcdoktorantūras atbalsta programmā ar Latvijas valsts budžeta (10%), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (85%) un Latvijas Mākslas akadēmija (5%) finansējumu no 2017.-2020.gadam, bija jādomā ko darīt, kā dzīvot un kā iztikt tālāk.

 LZA laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 10 (625), 2022. gada 31. oktobris.

AIZBRAUKT, LAI STRĀDĀTU CITUR

Aija Freimane joprojām ir vienīgā dizaina pētniece Latvijā ar pēcdoktorantūras pieredzi, kas jau gadu par savu darba vietu sauc Dublinas Tehnoloģisko universitāti Īrijā.Beidzoties pēcdoktorantūtras pētījumam “Dizaina sociāli ekonomiskās ietekmes identifikācijas sistēma zināšanu intensīvas ekonomikas transformācijai Latvijā”, kas atbalstu ieguva pirmajā pēcdoktorantūras atbalsta programmā ar Latvijas valsts budžeta (10%), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (85%) un Latvijas Mākslas akadēmijas (5%) finansējumu 2017.-2020.gadam, bija jādomā ko darīt, kā dzīvot un kā iztikt tālāk. “Esmu pateicīga visiem bijušajiem kolēģiem par situāciju, kas mani pamudināja meklēt iespējas un konkurēt starptautiski. Pasaulē ir daudz iespēju tikt novērtētām, un ir vietas, kur sakrīt darba ētiskās un profesionālās vērtības,”  saka pētniece.

Pēcdoktorantūras pētījumā Aija meklēja atbildes uz tik zināmo teicienu “dizains pievieno vērtību”. Viņu interesēja mijiedarbība starp iesaistītajām pusēm – dizaina nozari, tautsaimniecību, publisko sektoru un gala lietotāju – cilvēku. Pētniecei izdevās noformulēt četrus jauninājums dizaina nozarē starptautiski. Vispirms tā ir dizaina definīcija, kas pasaka, ka dizaina rezultāts rada labsajūtu – laimes un apmierinātības sajūtu cilvēkam – produktu, pakalpojumu, sistēmu vai stratēģiju lietotājam. Aijai izdevās definēt arī trīskāršo dizaina procesu, kas nozīmē, ka dizaina izstrādes principi un process iekļauj un pieļauj, ka dizaina risinājumi var būt vairāk nekā viens gala rezultāts, tai skaitā dizaina rezultāts var būt jau dizaina izstrādes sākumposmā. Kā trešais jauninājums – tika izstrādāta dizaina pielietošanas pašvērtējuma matrica, ar kuras palīdzību, atbildot uz konkrētiem jautājumiem, uzņēmēji vai publisko pakalpojumu sniedzēji var pārliecināties, vai un kādā pakāpē dizains ir iekļauts risinājuma izstrādē un kādu vērtību konkrētais risinājums rada. Matricā pētniece iekļāva arī uzņēmuma dizaina kapacitātes izvērtēšanas aspektus un tieši šo pētījuma daļu šogad izmantoja Rīgas Ekonomikas augstskolas MBA studentes Zane Ozola un Dace Nelsone maģistra darbā, kurā analizēja dizaina ietekmi Latvijas modes dizaina uzņēmumos Latvijā. Par galveno sava darba jauninājumu un vērtību Aija uzskata definētos dizaina vērtības kritērijus, kas pasaka, kādā veidā produkti un pakalpojumi pievieno vērtību tieši cilvēkam ikdienas produktu un pakalpojumu lietošanā. Izstrādāto matricu plānots pielietot arī Īrijas koka industrijas dizaina analīzē.

Par aizbraukšanu, lai strādātu citur Aija Freimane saka: Aizbraukt strādāt citur ir uzdrīkstēšanās un drosme sākt visu no jauna, jaunā vidē, pēc tam, kad 14 gados bija izveidota dizaina pētniecības metodoloģija Latvijā. Es saprotu un cienu ikvienu, kas devies darbā ārpus Latvijas. Man pirmais gads bija darbošanās absolūtā klātesamības brīdī – te un tagad. Es aizliedzu sev domāt, kā būtu, ja būtu Latvijā, un par laimi bija tik ļoti daudz darba, ka tikai sazvanīšanās ar bērniem, mammu, māsām, brāļiem, draugiem palīdzēja būt. Paldies arī jaunajiem kolēģiem par tik cieņpilni iekļaujošu un novērtējošu darba vidi. Sajust un būt novērtētai, ka es ar savu pieredzi un zināšanām esmu vajadzīga šeit, iedvesmo jauniem darbiem. Es atkal profesionāli jūtos labi. Esmu vidē, kur akadēmiskā brīvība, tolerance, ētika un uzticēšanās ir galvenās vērtības. Šīs vērtības, kā arī iekļaujošā demokrātija, cieņa un brīvība man ir tuvas un saprotamas, un tas ir tas, pēc kā es tik ļoti ilgojos strādājot Latvijā.

Jau pēc pirmā darba gada Dublinas Tehnoloģiskajā universitātē Aijai uzticēts vadīt Mākslas un Dizaina skolas pētniecības padomi. Aija tika iekļauta arī School Design Team komandā, kurā kopā ar jaunajiem kolēģiem strādāja pie Mākslas un Dizaina skolas, fakultātes un visas universitātes jaunās stratēģijas izveides. Viņa ir iekļauta arī darba grupā, kura Eiropas mērogā definē mākslas un dizaina izglītības kritērijus bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studiju līmeņos. Te jāmin, ka Dublinas Tehnoloģiskās universitātes Mākslas un humanitārajā fakultātē ietilpst sešas skolas, starp kurām Mākslas un Dizaina skola ir gandrīz tik pat liela kā Latvijas Mākslas akadēmija.

Par Aijas pēcdoktorantūras ietvaros īstenoto pētījumu un iegūto pieredzi lasiet laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” 2020. gada oktobra izdevumā.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ilona Gehtmane-Hofmane

 

Lasīts 665 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")