Zinātnes Vēstnesis

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”// “Zinātnes Vēstnesis“

LVMI “Silava” galvenā ēka Salaspilī, Rīgas ielā 111. Foto: A. Šmits. LVMI “Silava” galvenā ēka Salaspilī, Rīgas ielā 111. Foto: A. Šmits.

Paplašinoties LVMI "Silava" darbības sfērām, pieaug horizontālo kompetenču īpatsvars. Zinātniskā darba atbalstam veikti meža ekonomikas pētījumi, attīstās meža attālās izpētes kompetence, kā būtiska mežzinātnes atbalsta kompetence atzīmējama ģenētiskās analīzes metožu attīstība, meža ekosistēmas pakalpojumu vērtēšanas metodoloģija, augu fizioloģija, kā arī meža koksnes resursu prognozēšanas un modelēšanas sistēmas attīstība. Mūsdienās nozīmīga loma ir zināšanām par meža (mežsaimniecības) un klimata mijiedarbību, kas motivē LVMI "Silava" stiprināt un attīstīt starptautisko kompetenci un konkurētspēju. Klimata pārmaiņu tematika dod iespēju attīstīt unikālu meža izpētes jomu, kurā iespējams konkurēt visai piesātinātajā, globālajā mežzinātnes telpā.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 7 (634), 2023. gada 31. jūlijs (PDF)

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”

 

Akronīms: LVMI "Silava".
Dibināšanas gads: 1946. gads.
Moto: Mežs ir gudrāks par cilvēku. /Pēteris Zālītis/
Misija: Latvijas meža nozares atbalsta institūcija, kura uz jaunu vai līdz šim izveidotu izpētes objektu un iestrādņu bāzes rada jaunas zināšanas, nodrošina pasaules zināšanu pārnesi un kritisku izvērtēšanu, kā arī institucionālo vidi jauno zinātnieku izaugsmei.
Nākotnes redzējums: LVMI "Silava" savu iespēju robežās nodrošina brīvu, demokrātisku un komfortablu institucionālo vidi Latvijā un ārvalstīs atzītu zinātnisko darbinieku darbam un izaugsmei, kuri uztur nacionālo kompetenci institūta darbības virzienos un piedāvā zināšanas ar mežu saistītajām nozarēm Latvijā.
Galvenā vērtība: Institūta darbinieki.
Galvenā kolektīvu raksturojošā īpašība: Pacietība.
Darbinieku skaits: 2022. gadā LVMI "Silava" strādāja 254 darbinieki.
Zinātniskie darbinieki: 2022. gadā LVMI "Silava" strādāja 20 vadošie pētnieki, 36 pētnieki, 72 zinātniskie asistenti, 110 inženiertehniskie darbinieki, 7 tehniskie darbinieki un 9 administratīvie darbinieki. 47 darbinieki ir nokārtojuši zinātņu doktora kvalifikāciju. 55% zinātniskā personāla pēc augstākās pamatizglītības ir bioloģiskas (dabaszinātniskas) izcelsmes, pārējie ir mežinieki.

Finanses

2022. gadā LVMI "Silava" zinātniskajā darbībā ieguldīja apmēram 7,6 milj. eiro. Resursus izdevumu segšanai veidoja starptautiskās zinātnes telpas finansējums (8,7%), LR Izglītības un zinātnes ministrijas institucionālās sistēmas finansējums (42,5%), meža nozares (Zemkopības ministrijas) sistēmas finansējums (38,2%), Ekonomikas ministrijas (3,7%), VARAM (klimata un dabas aizsardzības jomu) (1,7%) un Finanšu ministrijas (PVN, ar ko aplikti ienākumi) (5,2%) kompetences jomu finansējums.

Ar LVMI "Silava" darbības uzraudzību, virsuzraudzību un pēcuzraudzību nodarbojas vismaz 13 citas publiskas iestādes. 50,5% LVMI "Silava" resursu veido publiskais finansējums zinātnei, 31,2% (ieskaitot PVN) – komersantu sadarbības finansējums, 8,7% bija starptautiskais finansējums, bet 9,6% – publiskais finansējums valsts deleģēto funkciju nodrošināšanai. 2022. gadā LVMI "Silava" valsts budžetā iemaksāja 1,7 reizes vairāk naudas, nekā no tā saņēma.

Institūta vēsture, mandāts un pārvaldība

LVMI "Silava" dibināts 1946. gadā kā Mežsaimniecības problēmu institūts, padomju gados piedzīvojot vairākkārtīgus reorganizācijas procesus. 1976.–1991. gadam tas bija zināms kā zinātnes un ražošanas apvienība “Silava”, iekļaujot tajā arī Meža pētīšanas staciju “Kalsnava”, skaitļošanas dienestu, meža tehnikas projektēšanas biroju, eksperimentālo mežtehnikas rūpnīcu un “Silavas” bērnudārzu. Kopš 1991. gada LVMI "Silava" darbojas kā neatkarīgs valsts zinātniskais institūts. LVMI "Silava" ir atvasinātas publiskas personas statuss, gada bilances konsolidēšanas sistēmā (padotībā) tas iekļaujas Zemkopības ministrijas institucionālajā sistēmā.

LVMI "Silava" sadarbība ar partneriem 2022. gadā veidota 111 sadarbības līgumu formā. LVMI "Silava" nepastāv administratīva struktūra, bet darbu plāno, veicina un nodrošina pētījumu radošās grupas, savstarpēji sadarbojoties un stiprinot kopējo institūta pārvaldību un konkurētspēju. Institūta administrācijas funkcija ir veidot institucionālo vidi jeb jumtu brīvam zinātnieku darbam, iespēju robežās to pasargājot no ekspandējošās valsts birokrātijas, nelabticīgas uzraudzības un citiem traucējumiem.

2014. gadā notika viena no būtiskākajām reformām Latvijas zinātnes telpā – reorganizēta Meža pētīšanas stacija, tās pārvaldību nododot LVMI "Silava" un LBTU kopīgi izveidotai pārvaldes struktūrai. Meža pētīšanas stacijas rīcībā ir 28 tūkst. ha valsts zinātniskās izpētes mežu Kalsnavas, Mežoles, Jelgavas, Auces, Šķēdes, Rucavas un Taurenes meža novados, kā arī divi zinātnes saziņas centri – “Mežmāja” Talsu novada Šķēdē un “Vētraine” Jaunkalsnavā. Meža pētīšanas stacija nodrošina tehnisko atbalstu meža pētījumiem un zinātnes infrastruktūras uzturēšanu, bet nefinansē zinātnisko darbību.

Zinātniskā darbība

LVMI "Silava" savas autonomās kompetences ievaros zinātnisko darbu veic 6 pētījumu virzienos, attīsta zinātnes atbalsta kompetences, kā arī nodrošina 4 valsts deleģēto funkciju īstenošanu.

Pētījumu virzieni

Mežaudžu audzēšanas pētījumu virziens iekļauj zinātnisko kompetenci no meža sēklas līdz galvenās cirtes kritērijiem atbilstošam augošām mežaudzēm un veicina vispārpieņemtās mežsaimniecības produktu lietotāju vēlmes uz Latvijas zemes izaudzēt ražīgas, kvalitatīvas un vitālas mežaudzes. Pētījumu virziena specifiku ietekmē pētījumu rezultātu iegūšanas ilgums un mežsaimniecības kā biznesa ilgais aprites cikls, kas ietekmē pētījuma finansētāja iespējas piedzīvot pētījumu rezultātu ieviešanas tūlītēju ekonomisko efektu.

Mežsaimniecības un vides mijiedarbības pētījumu virziena radītās zināšanas atbalsta mežaudžu audzēšanas virzienu. Meža ekoloģijas pētījumi tiek veikti, rēķinoties ar cilvēku apdzīvotu vidi kā nenovēršamu Latvijas realitāti. Antropogēnā ietekme rada slodzi uz vidi un to ietekmē. Pētījumu virziena ietvaros tiek skaidrotas meža ekosistēmu attīstības likumsakarības, kā arī radītas jaunas zināšanas par to, kā mežsaimniecība ietekmē mežu un ar to saistītās ekosistēmas.

Meža nozīmība nav saistīta tikai ar koku stumbros uzkrāto koksni, kas neapšaubāmi ir tautsaimnieciski nozīmīgākais meža ekosistēmu resurss. Meža nekoksnes (non-timber) un ekosistēmu pakalpojumu pētījumu virziens ietver kompetences meža enerģētikā un nekoksnes produktu attīstībā. Arvien aktuālāki kļūst oglekļa piesaistes pētījumi ne tikai meža ekosistēmās, bet visās meža zemēs, tai skaitā, algoritmiskā nodrošinājuma izstrāde tā noteikšanai dažādās koka daļās. Par meža nekoksnes pakalpojumiem LVMI "Silava" izpratnē uzskatīti arī meža rekreatīvie resursi.

Pētījumu virzienā “Kokaugu stādījumi ārpus meža” tiek attīstīta kompetence par īscirtmeta atvasāju (kārklu, apšu, baltalkšņu, papeļu) ražību, introdukcijas un audzēšanas tehnoloģijām, veģetatīvās pavairošanas metodēm. Veikti pētījumi par hibrīdās apses un citu ātraudzīgo koku augšanas gaitu, izmantojot sadzīves notekūdeņu dūņas, koksnes pelnus vai biogāzes ražošanas atliekas. Tiek veidoti un uzturēti koku stādījumi agromežsaimniecības sistēmās ar lauksaimniecības kultūraugu pasēju.

Meža tehnoloģiju pētījumu virzienā tiek radīti un adaptēti tehniskie risinājumi un metodes mežsaimnieciskās darbības plānošanai un monitoringam, meža darbu ražīguma palielināšanai, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un strādājošo darba apstākļu uzlabošanai. Mežsaimniecības tehnoloģiju pilnveidošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai palielinātu meža nozares konkurētspēju. Mūsdienu tehnoloģijas (internets, datorizētās vadības iekārtas, robotizācija, automatizācija, lielie dati, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) paver jaunas iespējas inovatīvu risinājumu izstrādāšanai un ieviešanai.

Meža faunas pētījumu virziens iekļauj gan legāli medījamo, gan šobrīd nemedījamo zīdītāju sugu izpēti. Zinātniskās aktivitātes skar arī meža ornitofaunu un tai nepieciešamās vides faktorus.

Mežzinātnes atbalsta kompetences

Paplašinoties LVMI "Silava" darbības sfērām, pieaug horizontālo kompetenču īpatsvars un nozīme zinātnieku sadarbībā. LVMI "Silava" zinātniskā darba atbalstam veikti meža ekonomikas pētījumi, kuri meža nozarē pēc valsts neatkarības atjaunošanas galvenokārt dislocēti meža pārvaldes struktūrās.

Līdz ar nacionālā meža monitoringa uzsākšanu LVMI "Silava" attīstās meža attālās izpētes kompetence, meža novērtēšanā ieviešot elektroniskos mērinstrumentus un globālās navigācijas sistēmas, kā arī interpolējot parauglaukumu mērījumu rezultātus. ĢIS izmantota galvenokārt kā atbalsts citu virzienu pētījumiem. Meža telpisko datu analīze un LVMI "Silava" uzkrāto vēsturisko un aktuālo datu izmantošana ir unikāla iespēja pārbaudīt zinātniskajos pētījumos izdarīto pieņēmumu ietekmi. Būtiska nozīme ir bezpilota lidaparātu tehnoloģijām kā jaunai datu ieguves platformai.

Kā būtiska mežzinātnes atbalsta kompetence atzīmējama ģenētiskās analīzes metožu attīstība, meža ekosistēmas pakalpojumu vērtēšanas metodoloģija, augu fizioloģija, kā arī meža koksnes resursu prognozēšanas un modelēšanas sistēmas attīstība.

Mūsdienās nozīmīga loma ir zināšanām par meža (mežsaimniecības) un klimata mijiedarbību, kas motivē LVMI "Silava" stiprināt un attīstīt starptautisko kompetenci un konkurētspēju. Klimata pārmaiņu tematika dod iespēju attīstīt unikālu meža izpētes jomu, kurā iespējams konkurēt visai piesātinātajā, globālajā mežzinātnes telpā.

Valsts deleģētās funkcijas

2024. gadā Latvijā tiks uzsākta meža resursu statistiskā inventarizācija pēc parauglaukumu metodes, izveidojot 16000 slēpto parauglaukumu tīklu, kur katrā reizi 5 gados tiek noteiks zemes lietojuma veids un veikti kokaudžu struktūras mērījumi, ja tajos aug kokaugi. 2023. gadā tiks pabeigts ceturtais inventarizācijas cikls. Attīstoties meža monitoringam, šobrīd LVMI "Silava" īsteno jau septiņas Nacionālā meža monitoringa programmas aktivitātes, tostarp meža ekosistēmu vērtējumu ES līmeņa vajadzībām, meža kaitēkļu un slimību monitoringu, pārnadžu nodarīto bojājumu monitoringu mežā, kā arī meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu.

Lai nodrošinātu lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu, 2006. gadā LVMI "Silava" ietvarā izveidots Zemkopības ministrijas kompetences Ģenētisko resursu centrs (ĢRC), kura uzdevums ir nodrošināt ģenētisko resursu saglabāšanas un izpētes darbu Latvijā un koordinēt lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo kultūraugu un tiem radniecīgo savvaļas sugu, lauksaimniecības dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Klimata politikas un valsts uzņemto saistību jomā LVMI "Silava" sadarbībā ar Zemkopības ministriju, KEM un citām organizācijām gatavo ikgadējo Nacionālo inventarizāciju zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas (ZIZIM) sektoram un citus ziņojumus par Latvijas ietekmes uz klimata pārmaiņām saistību izpildi un SEG prognozēm. LVMI "Silava" kompetences joma ir ZIZIMM sektora radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaite un prognozes.

Atbilstoši Ministru kabineta deleģējumam LVMI "Silava" izvērtē un sniedz zinātniski pamatotu atzinumu par citās ES valstīs reģistrētos meža reproduktīvā materiāla ieguves avotos ražota meža reproduktīvā materiāla piemērotību meža atjaunošanai un ieaudzēšanai Latvijā.

Notikumi, pētījumi un pētījumu programmas

Svarīgs notikums mežzinātnē bija LVMI "Silava" un AS “Latvijas valsts meži” sadarbības memoranda parakstīšana par sadarbību zinātniskajā izpētē 2011. gadā, nosakot, ka sadarbības rezultāti ir brīvi pieejami ikvienam meža nozarē un LVMI "Silava" izmanto komerciālā sektora finansējumu memorandā ietvertās pētījumu tematikas plašākai attīstībai zinātnes biznesa ietvarā. Ilgstošs LVMI "Silava" sadarbības partneris ir AS “Latvijas Finieris”. Šī sadarbība stiprināta 2022. gadā, noslēdzot 10 gadu sadarbības līgumu.

2021. gadā LVMI "Silava" pabeidza zinātnes infrastruktūras attīstības procesu, ieguldot 8,7 milj. eiro. Mežzinātnes infrastruktūra ir izvietota 4 adresēs Salaspilī – Meža, Rīgas un Institūta ielā.

Nozīmīga joma LVMI "Silava" darbā ir starptautiskajai dimensijai. Šobrīd institūts ir vadošais partneris divos ES nozīmes LIFE programmas konsorcijos – pētījumā par klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu mežos un citās ekosistēmās ar kūdras augsnēm (OrgBalt), kā arī 2023. gada jūnijā uzsāktajā pētījumā par ES direktīvu saskaņošanu saldūdens kvalitātes uzlabošanā Salacas upes baseinā, īpašu uzmanību pievēršot mežsaimniecībai upju piekrastes mežos.

LVMI "Silava" ir viena no vadošajām organizācijām klimata gudrās (climate smart) mežsaimniecības jomā Eiropā, viens no 4 klimata gudrās mežsaimniecības EFI (European Forest Institute) izpētes tīkla dibinātājiem. LVMI "Silava" ir viens no Klimata gudrās mežsaimniecības sekcijas organizatoriem IUFRO (International Union of Forest Research Institutions) 2024. gada pasaules kongresā. Klimata gudrās mežsaimniecības aspektā nozīmīga ir LVMI "Silava" darbība “Apvārsnis 2020” programmas pētījumā FORWARDS (The ForestWard Observatory to Secure Resilience of European Forests).

Nozīmīgs ārējais vērtējums

Kopš 2010. gadā LVMI "Silava" zinātnieki saņēmuši meža nozares atzinību “Zelta Čiekurs” par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā visās reizēs, kad tāda piešķirta (LZA akad. Tālis Gaitnieks, LZA kor. loc. Āris Jansons, Dainis Ruņģis, Andis Lazdiņš, pētnieki Jānis Donis un Arnis Gailis, meža selekcijas un kokaugu adaptācijas radošās grupas).

2018. gada zinātnes starptautiskajā vērtējumā LVMI "Silava" darba nozīme tautsaimniecības jomā tika atzīmēta ar maksimālo (outstanding) novērtējumu.

*Izmantoti LVMI "Silava" vadošā pētnieka Agņa Šmita foto, kā arī Informācijas centra vadītājas Ilvas Konstantinovas sagatavotie statistikas dati.

 

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja LVMI “Silava” direktors Jurģis Jansons

Lasīts 764 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")