Zinātnes Vēstnesis

Latviskuma uzturēšana ir mūsu misija//“Zinātnes Vēstnesis“

Foto: DU arhīvs. Foto: DU arhīvs.

Daugavpils Universitāte Daugavpilī noteikti ir lielākais latviskuma centrs. Latviskuma uzturēšana ir arī specifiska mūsu misija, es pat teiktu vēl vairāk – nacionālās drošības jautājums. Dažreiz mūs par to mēģina sist, dažreiz kāds Rīgas politiķis pārmet, ka augstskolām neviens nav deleģējis šādu misiju, bet mēs turamies un uzskatām to par svarīgu esam.”

Turpinot laikrakstā uzsākto sarunu ciklu ar augstāko izglītības iestāžu vadītājiem LZA viceprezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis uz sarunu aicināja Daugavpils Universitātes rektoru prof. Arvīdu Barševski.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 7 (634), 2023. gada 31. jūlijs (PDF)

Latviskuma uzturēšana ir mūsu misija

Tūlīt pēc Daugavpils Universitātes (DU) Satversmes sapulces balsošanas rezultātu paziņošanas sūtīju apsveikumu sakarā ar ievēlēšanu par rektoru un izteicu prieku par jūsu uzvaru. Par jums balsoja 32 kolēģi, par otru kandidātu – tikai pieci. Cik viegli vai grūti radošam cilvēkam, zinātniekam ir iegūt sociālo atpazīstamību un augstu reitingu etniski tik neviendabīgā pilsētā kā Daugavpils? Kādas īpašības vai panākumi palīdzējuši iegūt popularitāti reģionā, un kas – augstskolas kolēģu vidū?

Liels paldies par iespēju atbildēt uz Jūsu jautājumiem un liels paldies par apsveikumu sakarā ar manis ievēlēšanu par Daugavpils Universitātes rektoru. Biju patīkami pārsteigts par rezultātu, jo biju domājis, ka par otru kandidāti nobalsos vairāk cilvēku. Ne mazāk pārsteigts biju par apsveikumiem un laba vēlējumiem pēc ievēlēšanas. To bija ļoti daudz – vairāki simti! Esmu pateicīgs mūsu Satversmes sapulces delegātiem par tik pārliecinošu atbalstu, un tagad tas jāattaisno darbībā. Esmu pateicīgs arī tiem, kas sekoja vēlēšanām un turēja īkšķi par mani. Tas aizkustināja.

Sociālo atpazīstamību mēģinu iegūt ar darbu un sabiedrisko aktivitāti, tai skaitā sociālajos tīklos. Cenšos neiesaistīties intrigās, bet drīzāk tās izskaust. Būdams vadošos amatos vairāk nekā 20 gadus, tiecos ievērot to, ka labs vadītājs ir tāds, kas netraucē normāliem darbiniekiem strādāt. Man ir svarīgs rezultāts. Iestādes vadītājs nevar visiem būt labs, jo ir atbildīgs par iestādes darba rezultātiem, kā arī par tēlu. Un tas nav mazsvarīgi. Tāpēc, ejot uz vēlēšanām, vienmēr jārēķinās, ka kāds noteikti balsos pret tevi.

Jautāšu nenopietni par nopietno: kā jūs tāds svarīgs – divmetrīgs latviešu spēkavīrs, kurš varētu medīt lauvas savannā, – nonācāt pie vabolīšu pētniecības? Vai jūs tāpat kā daudzus manas paaudzes pārstāvjus aizrāva Žila Verna grāmatā “Kapteiņa Granta bērni” ar labsirdīgu ironiju raksturotais zinātnieka – ģeogrāfa un entomologa – Paganela tipāžs? Galu galā vabolīšu pētniecība jeb koleopteroloģija jūs aizveda līdz LZA Lielajai medaļai un akadēmiķa nosaukumam.

Izcils jautājums. Mana mīļākā grāmata tik tiešām bija Žila Verna “Kapteiņa Granta bērni”. To esmu pārlasījis neskaitāmas reizes, arī jau nebūdams bērns. Taču šī grāmata manu mīlestību ieguva ne ar Paganela pētījumiem, bet vairāk ar ceļotāju piedzīvojumiem neparasti skaistās un neizzinātās pasaules vietās. Par entomologu, precīzāk, vaboļu pētnieku koleopterologu kļuvu pēc pirmā kursa studijām agrākajā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Mums lauku praksi bezmugurkaulnieku zooloģijā vadīja izcila pasniedzēja, Latvijas Dabas muzeja Entomoloģijas nodaļas vadītāja Aija Zilspārne. Viņa mani tā aizrāva, ka vaboļu pētījumi pārņēma mani uz mūžu. Viņa iepazīstināja arī ar muzeja vaboļu pētnieku, manu turpmāko zinātnisko skolotāju Mihailu Stipro, un es devos vaboļu pasaules pētījumos. Taču vienlaikus, lai tu būtu veiksmīgs cilvēks, tev jābūt atbalstam arī ģimenē. Es noteikti nesasniegtu tik daudz, ja man nebūtu zelta sieviņa un mani tik atbalstoša meitiņa. Lai cik tu būtu padevies augumā, bez ģimenes nevar.

Vai jūsu ego pietiek ar jaunu sugu atklāšanas un vārda došanas prieku, vai jūs saskatāt tiltu uz citām perspektīvām zinātnes jomām ar potenciālu izmantošanas iespēju? Kā jūsu pētījumi bioloģijā un jaunu cietspārņu kukaiņu sugu atklāšana saistās ar tādām dabaszinātņu jomām kā fizika, krāsu ķīmija, luminiscence, spektrālā analīze un vēl citiem materiālzinātnes aspektiem? Mēs visi zinātnē vēlamies dzirdēt veiksmes stāstus par pētījumu un atklājumu sekmīgu komercializāciju. Kur šeit slēpjas komercializējama zinātne un cik tālu no mums tā atrodas?

Jaunatklājumu prieks noteikti ir viens no zinātnieka dzinuļiem. Reiz pie Talomo kalna Filipīnās stāvēju džungļu malā un pēkšņi sajutu, ka uz vaiga nolaidās kāda vabole. Ātri satvēru to pirkstos, skatos un kā reiz redzu – zinātnei jauna suga! Taču tā bijis tikai vienu reizi gandrīz četrdesmit gados, kopš pētu vaboles. Visos citos gadījumos tas bijis smags un mērķtiecīgs darbs, kā rezultātā katru gadu tiek atklātas un aprakstītas vairākas jaunas sugas. Pamatā strādāju ar Filipīnu vabolēm, jo tur ir ko atklāt, turklāt džungļi nenormālā ātrumā tiek izcirsti. Un tā strādādams pie vaboļpētniecības virziena attīstības Filipīnās, līdz ar Vaboļu pētījumu centra izveidi Mindanao Universitātē tagad esmu arī Mindanao Universitātes Goda doktors. Šis apbalvojums man ir ļoti nozīmīgs.

Starpnozaru pētījumiem par vabolēm ir ļoti lielas iespējas. Mēs jau esam veikuši virkni pētījumu ar fiziķiem par vaboļu mikroskulptūras un nanostruktūru iespējamu pielietošanu hologrammās. Tur ļoti daudz saskarsmes punktu. Pirms vairākiem gadiem DU notika viena ļoti interesanta konference “Vaboles literatūrā un mākslā” ar aizraujošām diskusijām starp biologiem, filologiem un māksliniekiem. Arī šeit pastāv milzīgas iespējas, piemēram, māksliniekiem parādīt vaboļu kosmiskās formas, ko var ieraudzīt, ielūkojoties mikroskopā. Tam noteikti ir nākotne arī izmantošanai dizainā.

Atskatoties vēsturē redzams, ka DU piedzimšana kā Skolotāju semināram notika tikai divus gadus vēlāk par Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas konservatorijas dibināšanas laiku. Saprotams, ka jaunās valsts pirmajos gados izglītības iegūšana bija valstiski svarīgs uzdevums. 1993. gadā Daugavpils Pedagoģiskajam institūtam transformējoties par universitāti, izveidojās četras humanitāro un sociālo zinātņu un tikai viena – dabaszinātņu un matemātikas fakultāte. Kā šī proporcija atbilst Latgales un Sēlijas darba tirgus pieprasījumam? Kādus speciālistus mūsdienās gaida reģiona darba tirgus?

Šī fakultāšu proporcija bija diskusiju avots arī sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Mums tika norādīts, ka vairākas fakultātes ir nelielas un jāveic fakultāšu apvienošana. Vairākus gadus vilcinājāmies, taču pēc stāšanās amatā šis bija mans pirmais lielais darbs, ko uzsāku un pabeidzu.

Turpmāk kā iekšējās struktūrvienības būs divas lielas fakultātes un divi institūti. Pa pārim dabas zinātnēs un humanitārajās – sociālajās zinātnēs – sava veida divi klasteri, kuri ap sevi varēs piesaistīt nozīmīgākos uzņēmējus, bāzes skolas. Kā aģentūras paliks Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHI) un DU Daugavpils Medicīnas koledža. Starp citu, pēdējos gados mūs ļoti priecē LHI izaugsme un labie rādītāji.

Institūtos, kas būs tiešās DU struktūrvienības, attīstīsim ekselenci pētniecībā, bet fakultātēs – kvalitatīvas studijas. Turklāt ar nosacījumu, ka labākie institūtu zinātnieki tiek iesaistīti studiju procesā, bet studentiem institūti ir vieta bakalaura, maģistra un promocijas darbu izstrādei.

Laiks rādīs, bet šo reformu veicam ar mērķi celt kvalitāti un efektivizēt pārvaldību. Mums tas jāizdara un mēs to izdarīsim. Jāsaprot to reformu nozīme, kas vērstas uz kvalitāti. Lai sasniegtu maksimālu kvalitāti, paaugstināsies arī prasības akadēmiskajam personālam. Svarīgi ieviest arī jauno doktorantūras modeli un akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu. Šīs IZM reformas ir jāatbalsta, jo tās virzītas uz kvalitātes celšanu. Bez tā neiztikt. Runājot par Latgales un Sēlijas reģioniem, jāsaka, ka gandrīz 80% DU absolventu paliek dzīvot un strādāt tieši šajos reģionos. Un tas ir ļoti svarīgi!

DU šobrīd piedāvā 53 studiju programmas, bet uz rektora vēlēšanām nācāt ar konceptuālu redzējumu par augstskolas attīstību 2023.–2028. gadam. Tajā iekļauta tēze par mazo studiju programmu konsolidēšanu lielākās un pievilcīgākās. Kā ar konsolidētām studiju programmām būs iespējams identificēt un nodrošināt reģiona darba tirgus nišu specializācijai atbilstošu izglītības piedāvājumu?

Arī IZM norāda, ka studiju programmu skaits ir par lielu, un to konsolidācija būs liels tuvāko gadu izaicinājums. Mums ir studiju programmu konsolidācijas plāns, kas saskaņots ar ministriju, taču ar to nepietiks. Studiju programmām jākļūst efektīvākām un kvalitatīvākām. Taču vienlaikus jāsaprot, ka nedrīkstam pazaudēt arī vairākus šauros virzienus, kas vitāli nepieciešami reģionam un valstij. Izeja ir katrā no lielajiem virzieniem atrast jaudīgas programmas, kur ir daudz studentu, iespējams plānot plūsmas lekcijas utt. Tad var atļauties uzturēt arī nozīmīgās mazās programmas. Mums liels izaicinājums ir arī atsevišķu programmu satura pārskatīšana, īpaši tām, kuras iespējams īstenot darba vidē.

Tikai DU esmu pieredzējis tādu fenomenu kā promocijas darba autoreferātu iespiestu piecās (!) valodās. Tā tiešām ir liecība ne tikai novada augstskolas izglītības specifikai, bet arī apzinātai zinātnes politikai, darot pētījumus zināmus un saprotamus par reģionu plašākai auditorijai. Cik starptautiska patiesībā ir DU? Cik starptautiska tā varētu kļūt, ņemot vērā tagadējo ģeopolitisko situāciju?

Promocijas darba autoreferāts piecās valodās tiešām uzskatāms par fenomenu. Savā pieredzē tādu gan neesmu lasījis. Tomēr tas nav nepieciešams, ja vien nav saistīts ar kādu specifisku tēmu, kur tas būtu attaisnojams. DU Daugavpilī noteikti ir lielākais latviskuma centrs. Latviskuma uzturēšana ir arī specifiska mūsu misija, es pat teiktu vēl vairāk – nacionālās drošības jautājums. Dažreiz mūs par to mēģina sist, dažreiz kāds Rīgas politiķis pārmet, ka augstskolām neviens nav deleģējis šādu misiju, bet mēs turamies un uzskatām to par svarīgu esam.

Nudien DU ir pietiekami starptautiska. Universitātē mācās ārvalstu studenti. Universitātei ir laba sadarbība ar dažādu valstu vēstniecībām. Universitāte XXI gadsimtā nevar nebūt starptautiska. Mums ir aktīva starptautiskā zinātnes dzīve – konferences, simpoziji, forumi. Pie mums regulāri ierodas un strādā viespētnieki vai viesprofesori. Mums ir aktīvs Svešvalodu centrs, Konfūcija klase, kurās notiek dažādas tematiskās aktivitātes. Pie mums brauc Fulbraita stipendiāti, un galu galā ir taču Erasmus studenti un mācībspēki, un ar šo programmu saistītās aktivitātes. Pie mums strādā arī vairāki mācībspēki no Ukrainas. Tai skaitā Ukrainas Nacionālās Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis Jevgēnijs Nikiforovičs, kas jau otro gadu, pateicoties ASV fonda finansējumam, strādā mūsu universitātē. Pašlaik mūsu dienesta viesnīcas ir pagaidu mājvieta vairāk nekā 150 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Viss notiek!

Arī man ir samērā bagāta pedagoģiskā pieredze un visu līmeņu Latvijas izglītības sistēmā novēroju pedagoģijas – gan kā zinātnes, gan kā prakses – atpalicību no zinātnes attīstības. Šajā kritiskajā vērtējumā iekļauju kā vidējās, tā augstākās izglītības pedagogu nespēju sekot līdzi pasaules zinātnes progresam, kur nu vēl spēt sekmīgi sniegt zinātnē balstītu izglītību. Par to pārliecināmies ikgadējo centralizēto eksāmenu rezultātos, kā arī augstskolā iestājušos studentu vājajās zināšanās un studēšanai nepietiekamajās prasmēs. Kur saskatāt šīs lejupslīdes cēloņus?

Gluži nepiekristu apgalvojumam par pedagoģijas kā zinātnes atpalicību, tomēr problēmu ir daudz. Pie vainas noteikti ir arī nemitīgās reformas “no viena grāvja otrā”, vairums no kurām tā arī nav realizētas. Manuprāt, nozarē tomēr prasītos kādu laiku mierīgi padzīvot un saprast, ko nozīmē stabilitāte.

DU UNESCO katedra, ko vada profesore Ilga Salīte, darbojas ar dažādiem ilgtspējīgai izglītībai veltītiem jautājumiem. Šī katedra izdod zinātnisko žurnālu “Journal of Teacher Education for Sustainability”, kas ir Scopus Q1 ar augstu ietekmes faktoru. Ar tādu izdevumu varētu lepoties jebkura prestiža pasaules universitāte.

Pievēršoties jauniešu zināšanu un prasmju lejupslīdes iemesliem, pirmkārt, jāmin daudzu gadu garumā "sačakarētā" vispārējā izglītības sistēma, kur nopietnie dabaszinātņu priekšmeti daļai skolēnu praktiski netiek mācīti, aizlāpoties ar vispārīgiem dabaszinību kursiem.

Otrkārt, nepārdomāti un pavirši ieviestā kompetenču izglītība, bez kvalitatīviem mācību līdzekļiem un tam pārkvalificētiem sagatavotiem pedagogiem. Dabaszinātnes ir ne tikai saturs, tās skolēnos attīsta arī loģisko domāšanu. Laiks rādīs, bet neceru uz brīnumu, ka skolēnu zināšanu līmenis celsies. Tur vajadzīga nopietna sastrādāto reformu revīzija un cilvēki, kas saprot, ko revidēt.

Visu līmeņu izglītība šobrīd sastopas ar mākslīgā intelekta (MI) piedāvājumiem atrisināt visas problēmas (līdzīgi savulaik bēdīgi slavenajai finanšu piramīdas firmai “Auseklītis”). Vai DU mācībspēkiem ir recepte, kā verificēt un atgriezeniskajā saitē saņemt no studentiem pretī reālas, nevis MI ģenerētas zināšanas?

MI izaicinājums noteikti nav tikai DU problēma. Tas ir ikvienas augstākās izglītības iestādes izaicinājums gan Latvijā, gan visā pasaulē. Mākslīgā intelekta radīto ētikas (un ne tikai) problēmu risinājumi ir globāli izaicinājumi. Pasaule nonāks pie tā. Mums noteikti jātur roka uz pulsa un jāiet roku rokā ar pasaules akadēmisko sabiedrību. Un “Auseklītis” šoreiz nelīdzēs...

Ņemot vērā pasaules izglītības un zinātnes straujo virzību pretī informācijas tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, materiālzinātņu un ar alternatīvo enerģētikas ieguves veidu attīstību saistīto atklājumu komercializācijai, ar kādiem pētniecības projektiem DU var būt interesanta Latvijas un pasaules industrijai inovāciju un tehnoloģiju pārneses jomā? Ar kuriem atklājumiem patentiem vai izgudrojumiem DU ieguvusi starptautisku partneru ievērību, lai runātu par augošu sadarbības partneru rindu? Kur ir rodami DU zinātnisko pētījumu partneri? Kur ir redzama rinda ar Daugavpils Universitātes inovāciju pircējiem?

Inovāciju pircēju rindu gribētos redzēt pie jebkuras Latvijas Universitātes un augstskolas durvīm. Diemžēl pagaidām tādas nav. DU tāpat kā jebkurai citai augstskolai šajā jomā ir daudz izaicinājumu. Mūsu zinātnieki strādā pie dažādu biosensoru izstrādes, hologrammu drošības jauniem risinājumiem, izstrādā jaunus luminiscējošus materiālus, pēta nanodaļiņu ietekmi uz dažādiem dabas objektiem, apraksta jaunas sugas un meklē inovatīvus risinājumus akvakultūrās un biodaudzveidības aizsardzībā.

Savukārt humanitārajā un sociālajā jomā universitāte piedāvā inovācijas, kas saistītas ar izglītības ilgtspēju, sudraba ekonomiku un citām lietām, izstrādā datu bāzes un pievieno tās globālajiem tīklojumiem. DU darbojas vairākos starptautiskos tīklojumos un organizācijās, tai skaitā ir Eiropas Universitāšu asociācijas biedre. Septembrī plānojam atklāt zinātnes un biznesa sadarbības centru ar koprades telpām, 3D printeriem utt. Šajā jomā mums daudz darāmā, un mēs to darīsim!

Pār DU kā Damokla zobens karājas ar jūsu augstskolas Satversmi nesaskaņots LR Ministru kabineta lēmums par steidzamības kārtā virzāmu universitātes pievienošanu Latvijas Universitātei 2026. gadā. Izrādās, ka no Rīgas labāk redzams, kas vajadzīgs Latgalei un Sēlijai un izglītības finansējuma palielinājuma vietā tiek piedāvāts likvidēt augstskolu. Kā Daugavpilī un Latgalē tiek uzņemts šāds IZM un politiskās varas uzurpācijas precedents – no galvaspilsētas augstumiem nodiktēts likteņa nolēmums? Vai tiešām līdz apvienošanai ar LU atlikušajos gados jums būtu jājūtas kā uz grimstoša kuģa un liesā valsts izglītības un zinātnes finansējuma dēļ ir jāļauj bez cīņas upurēt gan augstskolas autonomiju, gan reģiona attīstības potenciālu?

Es ļoti ceru, ka mēs ar darbiem varēsim parādīt politiķiem, ka DU var attīstīties kā neatkarīga universitāte. Mēs paši veiksim virkni reformu saistītu ar pārvaldības efektivizēšanu, digitalizāciju, pētījumu un izglītības kvalitātes celšanu. Mēs celsim latiņu un centīsimies to pārvarēt. Mūsuprāt, universitātes saglabāšana valsts otrajā lielākajā pilsētā ir ne tikai vitāli svarīga lieta, bet tik tiešām tas ir arī nacionālās drošības jautājums.

Reģionālā augstskola uzņem studentus galvenokārt no Latgales un Sēlijas novadiem. Tātad nevar ignorēt šo novadu mentalitātes, valodas un tradīciju klātbūtni visu studiju posmu laikā. Vai un kā augstskola veicina reģiona identitātes studijas un stiprina nacionālās piederības un lokālpatriotisma sajūtas ikvienā studējošajā un mācībspēkos?

DU sevi vienmēr ir pozicionējusi ne tikai kā Latgales, bet arī kā Sēlijas Universitāte. DU ļoti sekmīgi darbojas Mutvārdu vēstures centrs, kas ekspedīcijās fiksē un saglabā cilvēku stāstus. Mūsu universitātes reģionālo studiju pētījumu virziens starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēma ļoti augsto novērtējumu – 4. Tas ir apliecinājums tam, ka DU attīstībā ar reģiona identitāti saistītie jautājumi ir ļoti būtiski. Šajā jomā mūsu zinātnieki realizē virkni starptautisku, tai skaitā pārrobežu, projektu, organizē dažādas aktivitātes un māca par mūsu identitāti ārvalstniekiem.

Gluži personisks jautājums, taču tas nav saistīts ar jūsu stratēģisko redzējumu pirms rektora vēlēšanām: kā ir vadīt tik lielu universitāti? Jūs to vadāt vai universitāte vada jūs?

Mūsdienās vadīt jebkuru izglītības iestādi ir ļoti sarežģīti. Pašlaik ikvienā universitātē, arī pie mums DU, darbojas universitātes padome. Sākumā padomes darbs nebija vērsts uz attīstību, taču tagad, lai arī nepilnā sastāvā, mūsu padome nopietni strādā pie attīstībai svarīgu lēmumu pieņemšanas. Rektors, neskatoties uz lielo atbildību, pašlaik darbojas vairāk kā izpilddirektors. Taču tagad rektoram ir lielākas iespējas veidot un vadīt savu komandu tā, lai universitāte attīstītos. Esmu gatavs to darīt, tāpēc zinu, ka mūsu nospraustos nozīmīgākos mērķus sasniegsim. Ļoti svarīgi, ka visa komanda strādā virzienā uz attīstību.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja LZA viceprezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis

Lasīts 788 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")