Interese par zinātnes komercializāciju jeb zinātnes pārnesi uz uzņēmējdarbību pieaug, taču akadēmiskās zinātnes pētījumi lielākoties nenotiekot uzņēmējdarbībai aktuālās tēmās, turklāt zinātniekiem neesot nepieciešamās uzņēmējdarbības kompetences, tāpēc lielākais izaicinājums esot tieši komercializācija. Uz sarunu par to, kādus pakalpojumus piedāvā un kā komercializē savus produktus, laikraksts “Zinātnes Vēstnesis” aicināja LU Cietvielu fizikas institūta (CFI) platformas “Materize” pārdošanas daļas vadītāju Olgu Bogdanovu un zinātnieku, platformas “Materize” klientu risinājumu vadītāju Aināru Knoku.
Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 9 (636), 2023. gada 30. oktobris (PDF).
No viena izpētes procesa var rasties ģeniāla biznesa ideja
Kādu kompetenču klāstu piedāvā LU CFI?
Ainārs Knoks [A. K.]: LU CFI spēj piedāvāt vairākas lietas. Viens ir mūsu zināšanas, kompetences un spējas noteiktos laukos izstrādāt un pētīt materiālus, to pielietojumu fotonikā, elektronikā, enerģijas iegūšanā un uzglabāšanā, biomedicīnā un citās nozarēs, veidot dažādus pārklājumus, tādējādi mainot materiālu īpašības, kā arī izstrādāt un pētīt nanomateriālus. Tie ir tikai daži virzieni no mūsu kompetenču klāsta. Ar savām zināšanām un prasmēm varam palīdzēt dažādu nozaru uzņēmumiem. Ir uzdevumi, ko varam atrisināt uzreiz, piemēram, kādu mērījumu veikšana, bet ir gadījumi, kad uzņēmums pie mums vēršas ar savu ideju un mēs palīdzam attīstīt jaunu tehnoloģiju. Tas ir vistiešākais veids, kā mūsu zināšanas varam, tā sakot, pārdot industrijas pārstāvjiem. Ir vērsušās arī privātpersonas, bet primāri tie ir uzņēmumi.
Cik sarežģīti ir pārdot zināšanas? Kā noteikt institūta zināšanu vērtību jeb cenu?
[A. K.]: No vienas puses, gana vienkārši, bet no otras puses, tas ir ļoti sarežģīti, jo konkrētas industrijas specifikas ir individuālas. Daudz strādājam, lai veidotu ciešu komunikāciju ar zinātniekiem un visu institūta komandu, lai sabiedrībai vienkāršā un saprotamā valodā aiznestu šo ziņu – ko mēs varam un spējam. Es esmu daudz saskāries ar gadījumiem, kad sabiedrība nav informēta par to, kas notiek zinātnē. Manuprāt, visām institūcijām ir vairāk jāstāsta, kas notiek, kādos virzienos strādājam, kur esam labi, kur mums kas trūkst, kur varam attīstīties, kādā virzienā vispār virzās pasaule un attiecīgās jomas. Tas, ko redzam ikdienā, ir īsas, mazas ziņas sociālajos tīklos vai avīzēs (ja kāds tās vēl lasa). Tāpēc nepieciešama kvalitatīva informācijas plūsma no zinātniskās institūcijas puses.
Papildus visam augstākminētajam tas palīdz nest LU CFI vārdu pasaulē. Atpazīstamība mums var palīdzēt atrast jaunus projektus, partnerus, veidus un virzienus turpmākām sadarbībām. Šāda partneru piesaiste lielākoties balstās uz individuālām sarunām un veiksmīgām iepriekšējām sadarbībām. Atpazīstamība var sekmēt gan šādu attiecību veidošanu, gan arī lielāku projektu piesaisti nākotnē. Izvērtējot zinātnisko projektu pieteikumus, pievērš uzmanību, cik spēcīgs ir izveidotais konsorcijs, kāda ir iestādes atpazīstamība un sadarbība ar industriju un citām zinātniskajām institūcijām. Dalību nozīmīgos projektos iegūt būs lielāka varbūtība, ja var parādīt jau paveikto – viegli pārskatāmus sasniegtos rezultātus. Tad iepriekš veiktais smagais darbs pie šo zināšanu un spēju veidošanas var vainagoties ar konkrētiem risinājumiem un jaunu tehnoloģiju attīstību.
Līdz ar to vērtība ir atkarīga gan no industrijas vēlmēm, gan no mūsu pievienotās vērtības attiecīgajā projektā, ja tā ir jauna tehnoloģija, ko ievieš klients, tam ir liela vērtība. Mūsu mērķis ir padarīt zināšanas pieejamākas un ātrāk attīstīt vietējo un ārzemju uzņēmumu tehnoloģijas un produktus, lai tie nestu vērtību gan uzņēmumiem – monetārā ziņā, gan sabiedrībai – risinot esošās problēmas.
Ar ko LU CFI ir īpaši interesants uzņēmumiem? Vai tā ir esošā infrastruktūra – laboratoriju tīrtelpas, laboratorijas aprīkojums un zinātniskās pētniecības iekārtas, materiālu fizikālo īpašību un struktūras pētniecības un mērījumu iespējas? Vai pie jums vēršas arī privātpersonas?
[A. K.]: Es sāktu no otras puses – mūsu zināšanas un spējas risināt problēmas. Tām ir lielāka ietekme nekā mūsu iekārtām. Savukārt iekārtas mums ne tikai vienkārši ir, bet mēs labi spējam tās arī izmantot. Zinām gan to, kā tās darbojas, gan to, ko nozīmē iegūtie rezultāti, kā arī spējam tos interpretēt. Rezultāts ne vienmēr nozīmē to, kas mums šķiet, ko tas nozīmē. Bieži iegūstam rezultātu, bet patiesībā viens no spektrā redzamajiem pīķiem ir kāds materiāla apakšprocess. Lai identificētu rezultātu jāzina, kas tas ir par materiālu un procesu.
Olga Bogdanova [O. B.]: Tā ir institūta vairāk nekā 40 gadu bagātā pieredze. Tas interesē uzņēmējus, jo bieži vien uzņēmumam ar savu R&D (research and development – izpētes un attīstības) departamentu, kas strādā pie kādas inovācijas vai jauna produkta attīstības, pietrūkst gan zināšanu, gan arī pieredzes. Tā ir augstākā pievienotā vērtība. Taču, protams, arī institūta aprīkojums un iekārtas. Mēs klientiem piedāvājam izmantot arī mūsu tīrtelpas, tie ir 650 m2 ar kontrolētu vidi (ISO klase 4–8), aprīkoti ar mūsdienīgām iekārtām, lai attīstītu nano un mikrotehnoloģijas. Viens no klientiem, kas izmanto LU CFI tīrtelpas, ir jaunuzņēmums “Giraffe360” – virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs.
Šobrīd svarīgi ir arī tas, ka esam sevi pierādījuši, kā uzticamu sadarbības partneri. Bieži vien uzņēmumi nevēlas strādāt ar zinātniskajām institūcijām, jo ir iesakņojušies maldīgi stereotipi, ka šis process ir ļoti ilgs un bez taustāmiem rezultātiem. LU CFI esam orientēti uz klientu, visu laiku ar klientu uzturam ciešu sasaisti un ievērojam norunātos termiņus, kas bieži vien rezultējas ar tālākiem pasūtījumiem.
Mēs piedāvājam arī idejas, kā klienti var attīstīt gan savu produktu, gan tehnoloģiju, gan ražošanas procesu. Līdz ar to savā starpā notiek zināšanu un pieredzes apmaiņa. Partneri un klienti zina, ka ejam roku rokā ne tikai ar zinātni, bet arī ar inovācijām. Mūsu klienti ir tādi lieli ražošanas uzņēmumi kā “Groglass”, “Sidrabe”, “Dinex Latvia”, “Light Guide Optics”, kā arī jaunuzņēmumi. Citreiz arī privātpersonas pasūtījums izvēršas jaunuzņēmuma dibināšanā. Mēs ar savām zināšanām, pieredzi un ieguldīto darbu, iespējams, esam devuši ideju tālākai attīstībai. No viena izpētes procesa var rasties ģeniāla biznesa ideja.
Starp citu, kas vēl uzrunā uzņēmējus – neskatoties uz to, ka esam valsts iestāde, dažreiz mēģinām panākt pretī un apčubināt savus klientus. Mēģinām padarīt vieglāku visu birokrātisko procesu. Arī termiņi, kuros spējam izpildīt pasūtījumus, ir pietiekami ātri.
[A. K.]: Pie mums vēršas arī privātpersonas. Bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki vēlējās noskaidrot materiālu sastāvu (būvmateriāli, ieži). Atceros gadījumu, kad kāds vēlējās mērīt gāzu sastāvu, kas ir dzīvojamā mājā. Tad jānovērtē, vai konkrētais darbs tiešām attiecināms uz mums vai kādu mūsu sadarbības partneri. Ļoti interesants bija gadījums, kad cilvēks bija atnesis akmeni, un gribēja saprast, vai tas nav meteors. Visi bija diezgan skeptiski, bet izpētot, sapratām, ka tas tiešām ir meteors. Klients bija apmierināts gan ar iegūto rezultātu, gan to, cik ātri visu procesu realizējām.
Vai varat minēt piemēru ar kādu institūta uzdevumu no ražošanas industrijas?
[A. K.]: Kā vienu piemēru varu minēt auto industriju. Ir automašīnu kategorija, kurām tiek izmantoti nevis parastie stikli, bet apstrādāti stikli ar specifiskām īpašībām (elektrības ietekmē mainīta krāsa, mazāki atspīdumi, efektīvāki nepieciešamie papildu procesi u. c.). Tas tiek realizēts ar daudzu plānu pārklājumu uzklāšanu. Stiklu ražo lielās loksnēs, kurām vēl jāveido forma. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā šie pārklājumi ir jāuzklāj un pēc tam ir locīšanas process. Pārklājumam jābūt izturīgam, kad tas tiek pakļauts locīšanai un citiem testēšanas procesiem. Mūsu uzdevums bija defektu meklēšana šādos daudzslāņu pārklājumos. Veiksmīgi atradām un interpretējām rezultātus.
Cits pasūtījums bija saistībā ar enerģijas uzglabāšanu – baterijām. Jaunuzņēmumam bija iegūts materiāls, kuru viņi vēlējās izmantot baterijām. Likās, ka ļoti perspektīvs materiāls. Salikām, izveidojām baterijas prototipu, nomērījām, visu raksturojām, un izrādījās, ka tajā diapazonā, kurā viņiem likās, ka tam būtu jāstrādā, šis materiāls tik labi nestrādā, bet mūsu zinātnieki pamanīja, ka citā diapazonā tas varētu strādāt labāk. Līdz ar to mērījumus veica citā diapazonā, un tiešām – tajā materiāls strādāja daudz labāk. Tas nozīmē, ka primārais intuitīvais pielietojums vai virziens, kurā šo materiālu varētu izmantot, nebūtu sniedzis tādus rezultātus, kā cerēts, bet paplašinātais diapazons, kuru mēs atradām, radīja jaunas iespējas.
[O. B.]: Papildināšu – šis paplašinātais diapazons jaunuzņēmumam pavēra iespēju piesaistīt investīcijas pusmiljona apmērā.
[A. K.]: Vēl viens uzņēmums vēlējās izstrādāt termoizturīgu pārklājumu, ko sadarbībā ar mūsu zinātniekiem viņi arī joprojām dara. Šis pārklājums izstrādāts, atrasta konkrēta kompozīcija, kurā to varētu iegūt. Šobrīd notiek autorizācijas process.
Kopumā tie ir gan lieli, gan mazi uzņēmumi, kam mēs nodrošinām arī apmācības. Institūtā uzkrātās kompetences var izpausties dažādos veidos. Tās ir fundamentālas zināšanas un lietišķās jeb applied zināšanas. Piemēram, LU CFI zinātnieku komanda izstrādāja ļoti ātrdarbīgu elektromagnētiskā starojuma sensoru TESS, kas ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz lāzeriekārtās izmantotajām tehnoloģijām. Sensora pamatā ir unikālas materiāla īpašības, kas iegūtas, to veidojot no ļoti plānām kārtiņām. 2022. gadā viens no pasaulē vadošajiem fotonikas un inovatīvu optisko instrumentu un to komponenšu ražotājiem Thorlabs noslēdza līgumu par tā licencēšanu un tehnoloģiju pārnesi.
Kā meklējat jaunus sadarbības partnerus un klientus?
[O. B.]: Pārsvarā apmeklējot izstādes un piedaloties tajās. Ir ļoti izdevīgi aizbraukt uz nozares izstādi, vienuviet satikt potenciālos klientus no visas pasaules. Mēs viņus uzrunājam, pastāstām, ko darām mēs, un saprotam, ko dara viņi. Tāds standarta pārdošanas dialogs, kur jāmēģina saprast klienta vajadzības. Mūsu lauciņā ir ļoti svarīgi saprast klienta sāpes, jo vajadzības ne vienmēr ir tas, kam klients ir gatavs pievērst uzmanību un iztērēt naudu. Taču sāpes ir kas tāds, uz ko varam koncentrēties un mēģināt palīdzēt atrisināt šīs problēmas.
Otra lieta – saprast industrijas state of the art – aktualitātes un tendences, uz ko skatās uzņēmumi, kas viņus interesē, kādas ir tematikas un kādos virzienos institūtam noteikti jāstrādā.
Vai pareizi saprotu, ka institūtam komercdarbība ir ikdienas darba komponente?
[A. K.]: Kaut kādā ziņā tā tiešām ir. Es primāri nāku no zinātniskās daļas, tāpēc man tuvāka ir zinātne. Mūsu izejas punkts ir kompetences un spējas materiālzinātnēs, kā arī institūta mūsdienīgā infrastruktūra. Līdz ar to komercdarbība kā tāda ir drīzāk divu funkciju nodrošināšana. Viens ir tiešām būt par kontaktpunktu, pie kura var vērsties un kurš veic intensīvu problēmu risināšanu, pielietojot zināšanas un izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Mums arī bijuši gadījumi, kad secinām – mēs to nevaram izdarīt, jo LU CFI ar to nenodarbojas, bet mēs zinām, ka mūsu partneri ir eksperti konkrētajā jomā. Tad mēs savedam kopā abas puses.
Otrs, ka visi mūsu projekti, ko realizējam kopā ar industriju, ir ar pievienoto vērtību. Mūsu galvenais mērķis ir sekmēt un atbalstīt tehnoloģiju pārnesi, attīstot inovatīvus produktus atbilstoši industrijas vajadzībām gan lokālā, gan starptautiskā mērogā, palīdzēt nozares uzņēmumiem risināt R&D problēmas un ātrāk panākt rezultātu. Līdz ar to strādājam, gan lai pārnestu mūsu zināšanas, atrisinātu problēmas, gan arī kāpinātu kopējo kvalitātes līmeni.
Mums ir savi KPI (key performance indicators – galvenie veiktspējas rādītāji). Regulāri pārskatām rezultatīvos rādītājus un skatāmies, kas sanācis labi un kas nav izdevies.
LU CFI iegūtais “Apvārsnis 2020” projekts CAMART², kurš cita starpā ir viens no lielākajiem projektiem Latvijas zinātnē, ļāva institūtam 2018. gadā izveidot platformu “Materize”. Kādu funkciju šī platforma pilda?
[O. B.]: “Materize” veido tiltu starp zinātni un uzņēmējiem. Mūsu komanda pārzina institūta kompetences un plašās iespējas, kā arī prasmīgi uztur komunikāciju un sadarbojas ar uzņēmējiem. Līdz šim nozares pārstāvjiem nebija viennozīmīgas vietas, kur vērsties, ja izveidojusies kāda problēma. Caur paziņu paziņām gāja pie viena, pie nākamā, pie vēl kāda, kādā brīdī nonākot pie īstā zinātnieka vai laboratorijas, kas palīdzētu risināt problēmu. Šobrīd šo funkciju veic “Materize” – saved kopā īstos ekspertus ar uzņēmumiem, kam nepieciešama palīdzība sarežģītu augsto tehnoloģiju jeb high-tech jautājumu risināšanā. Dažreiz tas nav tikai viens speciālists, bet gan vesela zinātnieku komanda – tas atkarīgs no konkrētā uzdevuma.
“Materize” nodaļa tika izveidota projekta CAMART² ietvaros. Viens no projekta mērķiem ir panākt, lai LU CFI kļūtu par nozīmīgāko izglītības, zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju pārneses izcilības centru Baltijas valstīs. Sadarbības veicināšana starp uzņēmējiem un zinātniekiem ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem projekta veiksmīgai realizācijai. Pagāja laiks līdz izveidojās spēcīga komanda, bet pēdējos divus gadus esam uzņēmuši labu kursu, un realizēto projektu daudzums sācis pieaugt. Primāri mana atbildība ir visa LU CFI pārdošanas komandas vadība un stratēģija. LU CFI ar to nodarbojas “Materize” nodaļa, un esmu tās vadītāja. Uzsākot šos amata pienākumus, mana primārā funkcija bija izveidot veiksmīgu pārdošanas un mārketinga komandu.
Esmu lepna par savu komandu, sevi un visas “Materize” nodaļas panākumiem un rezultātiem. Katru dienu ejam tālāk, lai zinātni padarītu taustāmu, ar gandrīz tūlītēju pienesumu sabiedrībai. Degsme virza progresu un mūs.
Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ilona Gehtmane-Hofmane