Zinātnes Vēstnesis

Mēs neesam nolemti vienam vai otram scenārijam valsts izglītības attīstībā//"Zinātnes Vēstnesis"

VeA izlaidumā kopā ar dekāniem un studiju prorektori (2023). Foto: VeA arhīvs. VeA izlaidumā kopā ar dekāniem un studiju prorektori (2023). Foto: VeA arhīvs.

"Manuprāt, mēs neesam nolemti vienam vai otram scenārijam valsts izglītības attīstībā. Mūsu studenti, kas būs mūsu nākamie deputāti, ministri un ierēdņi, jāskolo tā, lai viņi nebaidītos identificēt problēmu un ķerties pie tās saknēm.”

Turpinot laikrakstā uzsākto sarunu ciklu ar augstāko izglītības iestāžu vadītājiem, akadēmiķis Ojārs Spārītis uz sarunu aicināja Ventspils Augstskolas rektoru profesoru Andri Vaivadu.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 10 (637), 2023. gada 27. novembris (PDF).

Mēs neesam nolemti vienam vai otram scenārijam valsts izglītības attīstībā

Godātais Vaivada kungs, piedāvāju mūsu sarunai intervijas formātu un tēmas, kuras noteikti interesē Latvijas Zinātņu akadēmijas laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” lasītājus. Ar LZA tīmekļvietnes un sociālo tīklu palīdzību laikrakstu lasa tūkstoši Latvijas izglītības un zinātnes procesos iesaistīto. Ventspils Augstskolas (VeA) rektora amatā jūs ienācāt ar 20 gadu ilgu pieredzi Stokholmas Karaliskā tehnoloģiju institūta Kosmosa un plazmas nodaļas vadītāja darbā. Man zināms, ka zviedru studenti dod priekšroku studijām tieši ar tehnoloģijām, inženierzinātni saistītām nozarēm, turklāt šo specialitāšu augstskolās ir vislielākais konkurss. Vai Latvijas izglītības sistēmā iespējams panākt izmaiņas par labu valsts ekonomiku virzošo nozaru izglītībai? Kādiem jābūt priekšnoteikumiem, kas jādara, lai tas notiktu?

Manuprāt, mēs neesam nolemti vienam vai otram scenārijam valsts izglītības attīstībā. Mūsu studenti, kas būs mūsu nākamie deputāti, ministri un ierēdņi, jāskolo tā, lai viņi nebaidītos identificēt problēmu un ķerties pie tās saknēm. Bieži ir tā, ka problēmas saknes ir vairāk vai mazāk zināmas. Piemēram, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, mums ir mazāki publiskie izdevumi augstākai izglītībai un zinātnei. Tā vietā, lai saprastu izglītības un zinātnes kritisko nozīmi ekonomiskās attīstības nodrošināšanā un palielinātu izdevumus, var notikt ironizēšana par mūsu izglītību un zinātni, var tikt sasteigta it kā risinājumu ieviešana esošā budžeta ietvaros, var notikt personāla nepamatota kritizēšana. Ļoti ceru, ka nākamo gadu laikā publiskie izdevumi izglītībai un zinātnei pieaugs līdz kaimiņvalstu līmenim un tas nesīs visiem redzamus sistēmas uzlabojumus.

Ir citi faktori bez finansējuma, kam ir nozīme. Piemēram, darba un arī izglītības efektivitāte var tikt lielā mērā bremzēta ar milzīgo birokratizāciju. Birokratizācija ir milzīgs motivācijas grāvējs. To ievieš ar labiem nodomiem – apkopotinformāciju un pierādījumus (ja nu noder), aizsargāt visas puses, izvairīties no pārkāpumiem – bet rezultāts ir pretējs. Šeit svarīgi, lai paši savā vidē, ko pārvaldām, nepārtraukti mazinātu birokratizāciju un vairotu savstarpējo uzticību. Birokratizācija valsts līmenī ir milzīga – skumji skatīties, kādas atskaites Latvijā jāaizpilda zinātniekiem. Rezultātā rodas zinātnei labumu nedodošs laika patēriņš un motivācijas grāvējs. Bet viss nav tik melns. Latvijā ir ļoti daudz motivētu skolēnu un studentu, mums jāstrādā pie tā, lai dotu viņiem nepieciešamās zināšanas un prasmes un lai viņu skaits tikai augtu.

Esmu sekojis VeA attīstībai no pašiem dibināšanas pirmsākumiem līdz šodienai un kā kurzemnieks lepojos ar šo reģionālo augstskolu, jo tās studentijas lielāko daļu veido tieši novadnieki. Viens no galvenajiem augstskolas mērķiem ir speciālistu gatavošana tieši vietējam darba tirgum, novēršot intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Kā jums šķiet, vai tas izdodas? Studentu skaits augstskolā un iedzīvotāju skaits valstī diemžēl samazinās.

VeA ir izteikta reģionālā augstskola, kur vairāk nekā puse no studentiem ir no Kurzemes reģiona un lielākā daļa absolventu atrod darbu reģionā. Iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī, protams, ietekmē VeA uzņemto studentu skaitu. Taču šī ir risināma problēma. Piemēram, Ventspils pašvaldība 20 gadu laikā sistemātiski veicinājusi apstrādes rūpniecības veidošanos un, sākot no praktiski nulles, panākusi to, ka šobrīd Ventspils ir pirmajā vietā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjomā uz vienu iedzīvotāju Latvijā un tās valstspilsētās. Šiem uzņēmumiem nepieciešams augsti izglītots un stabils darbaspēks, ko spēj nodrošināt augstskola. Augstākas kvalifikācijas darbavietās atalgojums ir labāks, un līdz ar to ir mazāka tendence pamest valsti. Rodas pozitīva atgriezeniskā saite, augstskola palīdz reģionam attīstīties, un reģiona attīstība veicina cilvēku palikšanu un viņu vajadzības pēc izglītības. Skatoties uz kaimiņvalstīm, Ventspilij un reģionam ir milzīgs tālākas izaugsmes potenciāls gan uzņēmējdarbībā, gan augstskolas lielumā un pienesumā. Šo problēmu VeA analizē arī starptautiskā “Erasmus+” projektā “ENDORSE” kopā ar universitātēm Austrijā, Grieķijā, Polijā, Vācijā un Zviedrijā, kur apskata tieši “brain drain” jeb intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu. Visbeidzot, ļoti svarīga loma varētu būt valsts politikai attiecībā uz reģioniem. Es gribētu redzēt vairākas lietas, piemēram, vairāk decentralizētas un pa reģioniem izvietotas valsts pārvaldības institūcijas, nevis koncentrētas Rīgā. Labs līdzsvars starp reģioniem un Rīgu ir veselīgas Latvijas attīstības pamats.

Vai VeA specializācijas dēļ būtu iespējama augstskolas intensīvāka iekļaušanās starptautiskajā izglītības pakalpojumu tirgū? Vai tas ir būtiski augstskolas izdzīvošanai? Kā ar maksas studentiem? Vai esat ieinteresēti studentu piesaistīšanā par naudu?

Ārzemju studentu piesaiste VeA ir ļoti svarīga, it sevišķi augstākajos izglītības līmeņos. Mūsu gadījumā ārzemju studentu skaits nav liels, augstskola no tā ekonomisku labumu negūst, taču ārzemju studentu pienesuma lielākā nozīme ir starptautiski aktīvas vides veidošana. Tāpat ārzemju studenti nes VeA vārdu pasaulē. VeA ir liels potenciāls piesaistīt vairāk ārzemju studentu, taču šobrīd mūsu galvenā prioritāte ir mūsu pašu jauniešu piesaistīšana un izglītošana. Ar maksas studentiem situācija ir labāka. Mums ir programmas, kur lielākā daļa studentu ir maksas studenti, piemēram, jaunuzņēmēju vadība. Nākotnē ceram uz maksas studentu pieaugumu, pateicoties VeA attīstībai.

Viena no VeA izglītības piedāvājuma specializācijām ir tulkošana. Kāds ir šīs izglītības reitings Kurzemes novadā? Vai mūsdienās, kad daudzās latviešu ģimenēs bērni savā starpā sarunājas angliski, tulki ir tik nepieciešami? Vai VeA tulku sagatavošanai ir cits profils nekā to nodrošina Latvijas Universitātes (LU) Svešvalodu fakultāte?

VeA Tulkošanas studiju fakultāte nepārtraukti attīsta un aktualizē savu izglītības piedāvājumu, reaģējot uz darba tirgus prasībām. Bakalaura studiju programmā “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studējošie papildus tulkošanai apgūst tehnoloģiju piedāvātās iespējas, tādējādi kļūstot par jomas speciālistiem, kuri atbilst mūsdienu mainīgā darba tirgus apstākļiem. Jāmin arī, ka spēja sarunāties kādā svešvalodā nenozīmē to pašu, ko spēt tulkot, turklāt – spēt to darīt kvalitatīvi. Tādēļ saprotams, ka tulki ir nepieciešami.

Tulkošanas studiju fakultātē tiek īstenota vēl viena bakalaura studiju programma – “Starpkultūru komunikācija”, kura paredzēta tiem, kam padodas valodas, tomēr tulkošana nav tas, ko viņi vēlētos darīt savā nākotnē. Šajā programmā tiek sagatavoti sabiedrisko attiecību speciālisti, kuri ieguvuši zināšanas, prasmes un kompetences komunikācijā, starpkultūru komunikācijā, sabiedriskajās attiecībās, mārketingā. Bieži studenti, kuri pat vēl nav absolvējuši, jau tiek iesaistīti darba tirgū, apliecinot, ka šādi speciālisti darba tirgū ir pieprasīti.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) jau daudzus gadus kā savu apakšstruktūru ir izveidojusi Inženierzinātņu vidusskolu, kurā sekmīgi izglītojas eksaktajās un dabaszinātnēs apdāvinātākie skolēni. Viņi gan iekļaujas RTU studentu pamatsastāvā, gan sekmīgi startē pasaules augstskolās. Manuprāt, viens no šīs vidusskolas mērķiem ir kaut daļēji nodrošināt eksakto zināšanu saglabāšanos degradētajā valsts vispārējās izglītības sistēmā. Vai VeA arī domā par šādas struktūrvienības attīstīšanu savā paspārnē?

VeA jau cieši sadarbojas ar Ventspils skolām un šo sadarbību turpina attīstīt. Mūsu telpās notiek daļa no Ventspils Tehnikuma mācību procesa, un mēs ceram šo sadarbību vēl stiprināt nākotnē, sevišķi informātikas un elektronikas jomās. Daži no mūsu pasniedzējiem strādā skolās, un skolotāji pilnveido savu izglītību mūsu augstskolā. Ventspils lielā priekšrocība ir tuvums. Mēs regulāri tiekamies ar skolotājiem un skolu vadītājiem. Skolotājiem ir pāris minūtes līdz augstskolai, lai varētu konsultēties par dažādiem izglītības jautājumiem. Skolēni var ērti ierasties, lai veiktu laboratorijas darbus augstskolas laboratorijās. Visi skolēni nenonāks VeA, bet jo vairāk skolēnu izdosies iekārdināt ar augstāko izglītību, jo lielāka atdeve visai Latvijai, ieskaitot Ventspili un reģionu.

Savas ekonomiskās jaudas dēļ Ventspils vairāk nekā jebkura cita Latvijas pilsēta spējusi izveidot ar izglītību un zinātnisko pētniecību saistītu infrastruktūru. Pilsētā ir observatorija, Zinātnes centrs “VIZIUM”, Starptautiskais Radioastronomiskais centrs Irbenē, kas ir spēcīga VeA pētnieciskā infrastruktūra ar abām antenām un iespēju apstrādāt kosmiskos datus, u. c. Vai augstskolas zinātniskais potenciāls spēj veikt komerciālus pētījumus? Vai jums ir vietēja rakstura vai starptautiski komerclīgumi, kas papildina augstskolas budžetu un dod tās attīstībai papildu stimulu?

Svarīgi uzsvērt, ka augstskolas svarīgākais pienesums uzņēmējdarbībā ir augstskolas absolventi ar zināšanām un prasmēm atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Izglītība ir ilglaicīga investīcija, kas nes savus augļus daudzus gadus vēlāk, un tie ir augļi ar vislielāko vērtību. Tas bieži aizmirstas, it sevišķi prasot komercializācijas rezultātus no augstākās izglītības iestādēm. Tomēr VeA strādā arī ar uzņēmumiem, īstenojot sadarbības projektus un līgumdarbus. Šis ir virziens, kur ir daudz iespēju attīstīties. Viens no komercializācijas virzieniem, kur ceram strauji attīstīties tuvākā nākotnē ir satelītsakari. Sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Zviedrijas Kosmosa korporāciju (SSC) notiek Irebenes radioteleskopu infrastruktūras pielāgošana un attīstīšana satelītsakaru vajadzībām. Tā būs komercializācija, balstoties uz VeA infrastruktūras pieejamību, taču ar laiku šajā jomā noteikti varētu attīstīties arī komercializācijas pētījumi. VeA ir arī piedalījusies līgumdarbos ar citiem uzņēmumiem, piemēram, saistībā ar dažādu programmatūru izstrādi. Augot uzņēmējdarbībai reģionā un uzņēmumiem kļūstot lielākiem, ceram, ka līgumdarbu apjoms ar uzņēmumiem pieaugs.

VeA iekļuvusi Eiropas partneruniversitāšu konsorcijā “COLOURS” kā viena no deviņām augstskolām un turpmākos četrus gadus saņems būtisku “Erasmus” programmas finansējumu. Tas ir lielisks piemērs, kā ar dalību starptautiskos konkursos piesaistīt papildu līdzekļus pētniecībai un attīstībai. Lūdzu, raksturojiet tuvāk šīs programmas saturu un VeA uzdevumus šīs programmas īstenošanā. Kādi VeA vēl ir plāni starptautisku vai valsts finansētu projektu līdzekļu piesaistīšanai?

Esam ļoti priecīgi par dalību “COLOURS” projektā. Tas ir vērienīgs iniciatīvas plāns, kas apvieno deviņas Eiropas reģionālās augstskolas, tostarp arī VeA, lai veicinātu izglītības un pētniecības sistēmu transformāciju Eiropā. Galvenie mērķi ir veidot izglītības un pētniecības sistēmas atbildīgākas pret globālajām problēmām un labāk saistītas ar reģionālajām inovāciju ekosistēmām. Tāpat svarīgi mērķi ir attīstīt atvērtās zinātnes un atvērtās inovācijas pieeju visās alianses iestādēs un veidot inovatīvu, elastīgu un starptautiski konkurētspējīgu starpuniversitāšu vidi, kas studentiem piedāvā starptautisku pieredzi. VeA sadarbosies izglītības un pētniecības jomā ar visiem partneriem, atbildot par uzdevumu veikšanu, kas ir svarīgi mūsu reģionam un kompetenču jomai. VeA būs iesaistīta jaunu kopīgu studiju programmu izstrādē, piemēram, starpdisciplināras programmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un reģionālajiem izaicinājumiem. VeA piedalīsies inovatīvu mācību un pētniecības formātu izveidē, veicinot studentu un pētnieku sadarbību ar reģionālajiem un vietējiem uzņēmumiem un sabiedrības grupām.

Daudz starptautisku projektu VeA ir piesaistīti ar Irbenes radioteleskopu kompleksu palīdzību. Šeit svarīgi uzsvērt, ka Irbenes kompleksam ir svarīga nozīme starptautiskajos radioastronomijas tīklos (JIVE, LOFAR), un mēs paredzam spēcīgu attīstību zinātnes virzienā. Sevišķi lielas cerības liekam uz jaunajiem doktorantiem un pēcdoktoriem, jo atjaunotās un jaunizbūvētās infrastruktūras prasa VeA darbiniekiem pilnīgi jaunas zināšanas, kas jāveido jaunajā zinātnieku paaudzē.

1997. gadā atklājot VeA, tā ar saviem 100 studentiem un darbā pieņemtajiem mācībspēkiem sāka strādāt rekonstruētajās Ventspils slimnīcas Terapijas nodaļas telpās. Vai pastāv kādi plāni par augstskolas infrastruktūras paplašināšanu? Vai redzat tai jēgu saistot to ar augstskolas izglītības programmu attīstības plāniem?

Tuvākajos gados svarīgākā prioritāte ir esošās infrastruktūras efektīva uzturēšana un attīstība. Jāveido vēl draudzīgāka un kvalitatīvāka vide mācībām un darbam. Iespēju šeit ir daudz, piemēram, ar infrastruktūras attīstīšanas palīdzību radot vairāk iespējas studentiem strādāt grupās, strādāt pie saviem projektiem, mijiedarboties dažādu programmu studentiem, mijiedarboties studentiem ar uzņēmumiem un iestādēm vai zinātni. Daudz atkarīgs no pieejamā finansējuma, bet daudz ir arī atkarīgs no pašu vēlēšanās, kas mums ir.

Mūsu lielākā zinātnes infrastruktūra ir Irbenes radioteleskopu komplekss. Mums ir ļoti svarīgi to nepārtraukti uzturēt un modernizēt atbilstoši starptautiskajām prasībām. Zinātniskās infrastruktūras uzturēšana ir viens no sāpīgiem punktiem zinātnes attīstībā Latvijā. Mūsdienu zinātniskā infrastruktūra paliek arvien starptautiskāka un plašāka. Ja gribam, lai mūsu zinātne ir pasaules līmenī, svarīgi strādāt pie tā, lai Latvija var pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajos zinātniskās infrastruktūras tīklos un tādās staprtautiskās organizācijās kā Eiropas Kosmosa aģentūra. Apsveicami, ka Izglītības ministrija strādā pie situācijas uzlabošanas, tomēr resursu trūkums ir milzīgs. VeA infrastruktūras paplašināšana var kļūt aktuāla, attīstot jaunas studiju programmas un jaunas sadarbības formas reģionā. Augšanas potenciāls ir milzīgs, bet lielā mērā atkarīgs no izglītības politikas valstī.

Ventspils pašvaldība ir liels augstskolas materiālais un morālais atbalstītājs. Pašos augstskolas pastāvēšanas pirmsākumos pašvaldības garantētās atalgojuma piemaksas palīdzēja komplektēt labus mācībspēkus, kuri tādēļ pat pārcēlās uz Ventspili. Vai Ventspils pašvaldības atbalsts ir tik izšķirošs VeA kā valsts augstskolas pastāvēšanai? Kā 25 gadus pēc augstskolas dibināšanas izdodas noturēt mācībspēku kolektīvu un nodrošināt tā kvalifikācijas attīstību?

Var droši teikt, ka Ventspils pašvaldība ir bijusi soli priekšā valsts izglītības un zinātnes politikai daudzus desmitus gadu. Kopš augstskolas veidošanas Ventspils pašvaldība ir sapratusi augstākās izglītības nozīmi Ventspils un reģiona attīstībā. Tāpēc pašvaldība ir atbalstījusi un turpina atbalstīt VeA visos iespējamos veidos. Mēs augsti vērtējam šo atbalstu, jo var teikt, ka pašvaldība palīdz darīt valsts neizdarītos darbus. Savu funkciju, kā valsts augstskola, VeA veic ļoti labi. Mūsu absolventus var atrast visos valsts reģionos un pilsētās, iestādēs un uzņēmumos, tie ir augsti vērtēti darbinieki, un daudzi no viņiem aktīvi palīdz VeA tālākajā attīstībā.

Mācībspēka komplektēšana nav vienkāršs uzdevums. Latvijas valsts maksa par viena studenta izglītošanu ir daudz zemāka nekā kaimiņvalstīs. Tas tieši ietekmē iespēju nodrošināt augsti kvalificētu mācībspēku valstī. Taču salīdzinājumā ar citām augstskolām VeA mācībspēkam ir daudz priekšrocību – konkurētspējīgs atalgojums, Ventspils milzīgās un pieejamās iespējas sportā, kultūrā, atpūtā, sakārtotā vide, izglītības un brīvā laika iespējas bērniem. Ventspilī laiks nav jāpavada sastrēgumos, to var pavadīt veselīgā pastaigā gar jūru, atgūstot spēkus.

Vērtējot Scopus datu bāzēs indeksēto publikāciju statistiku, VeA zinātnisko sniegumu bilancē redzams, ka augsta reitinga publikāciju skaits ir stabils un pašpietiekams – tas ir 1,59 uz vienu PLE. Tomēr strauji ir samazinājies reitingos neiekļauto publikāciju skaits. Vai tas nozīmē, ka mācībspēki vadās tikai no pragmatiskiem apsvērumiem un sava amata saglabāšanas dēļ trūkst motivācijas pētīt, atklāt un rakstīt grāmatas un rakstus entuziasma pēc? Vai Zviedrijā arī bija vērojama tāda pati tendence?

Noteikti nepiekristu apgalvojumam, ka augsta reitinga publikācijas tiek veidotas bez entuziasma pragmatisku apsvērumu dēļ. No savas pieredzes varu teikt tieši otrādi, ka šādas publikācijas bieži ir tieši entuziasma rezultāts – tas ir entuziasms par savu zinātnisko tēmu kombinācijā ar kārtīgu iedziļināšanos neatbildētajos jautājumos, rūpīgām datu analīzēm, modelēšanu un daudzu stundu diskusijām ar kolēģiem. Liela daļa reitingos neiekļauto publikāciju skaita samazināšanās ir uz publikāciju kvalitātes pieauguma rēķina. To var labi redzēt, skatoties publikāciju citējamību. Tai pašā laikā, protams, lai varētu kādu ideju kārtīgi izpētīt, nepietiek ar bāzes finansējumu un jāmeklē projektu nauda. Tas nozīmē, ka par idejas nozīmīgumu jāpārliecina arī citi eksperti, kas ir grūts uzdevums. Ilgs laiks aiziet projektu rakstīšanā, kas iespējams ne vienmēr ir labākais laika pavadīšanas veids. Šeit Latvija un Zviedrija ir ļoti līdzīgas.

Jūsu vadītajā augstskolā, iespējams tāpēc, ka tā ir neliela un tādēļ pārredzama, valda ģimeniski draudzīga un garīgi vitāla atmosfēra, studentu vidē jūtama aktīva sabiedriskā, zinātnē un biznesā integrēta dzīve, kas jau studiju laikā ikvienam ļauj uztaustīt ceļu uz biznesa inkubatoru vai pie darba devēja. Vai varat aprakstīt kādas uz uzņēmējdarbības veicināšanu vai zinātnes komercializāciju saistītas studentu iniciatīvas, kuras jau reāli īstenojas dzīvē?

Tā ir viena no VeA lielajām priekšrocībām, ka šeit attālums starp studentiem un mācībspēku vai administrāciju ir mazs. Tāpat attālums ir mazs līdz pilsētas uzņēmējiem un iestāžu darbiniekiem. Tas ļauj ātri rast risinājumu teju visiem izaicinājumiem, tāpat tas ļauj vienkāršāk radīt un realizēt jaunas idejas. Augstskolā ir daudz augsti motivētu studentu, kas izmanto šīs iespējas. Piemēram, jaunuzņēmēju programmā studenti mācās caur darbu. Šeit viņiem ir izveidots pašiem savs uzņēmums “BASAFUL”, kas veic digitālās aģentūras pakalpojumus. Darbojoties tajā, studenti apgūst lielu daļu nepieciešamo prasmju. Šogad bija pirmais šīs programmas absolventu izlaidums, daudzi no studentiem jau bija atraduši darbu pirms augstskolas absolvēšanas.

VeA attīstības stratēģijā 2021.–2027. gadam kā viens no mērķiem minēts mūžizglītība. Kā augstskolas vadība to saprot un realizē? Vai “mūžs” tiek mērīts tikai ar laiku, kurā students atrodas augstskolas sienās, vai tomēr par augstskolas kā izglītības iestādes tēlu, par tās izglītības misiju tiek domāts arī plašāku sabiedrību iekļaujošā nozīmē? Kas būtu darāms, lai VeA kļūtu par magnētu un “gaismas pili” dažādu paaudžu Ventspils pilsētas un Kurzemes novada iedzīvotāju profesionālajai un garīgo interešu piepildīšanai ar laikmetīgām zināšanām?

VeA mūžizglītība un pieaugušo izglītība sāka attīstīties jau 1999. gadā, kad galvenie darbības virzieni bija saistīti ar kultūras, svešvalodu, biznesa un IT programmu īstenošanu pieaugušajiem un jauniešiem. Mūsu Mūžizglītības centrs iesāktos darbības virzienus turpina, galveno uzsvaru pašlaik liekot uz valodu programmām, kā arī digitālo prasmju pilnveidi dažādām iedzīvotāju grupām. Tas atbilst valsts un VeA izglītības stratēģiskajiem virzieniem. Strādājam arī ar profesionālās pilnveides programmām – tikušas licencētas, piemēram, programmas darba drošībā un aizsardzībā, dažādu programmēšanas valodu apguvē. Piedāvājam arī programmas, kas vērstas uz personības pilnveidi, kā arī interešu izglītību bērniem – vasarā pašiem mazākajiem piedāvājam apmeklēt gan tēlotājmākslas, gan angļu valodas, gan elektronikas skoliņas. Ļoti populāra ir ķīniešu valodas apguve. Pēdējo gadu laikā attīstās arī sadarbība ar Ventspils Izglītības pārvaldi ne tikai jauniešu mācību nodrošināšanā, bet arī skolotāju sagatavošanā jomās, kurās augstskola darbojas. VeA sniedz neformālo izglītības programmu fizikā, ekonomikā, angļu valodā, zinātniski pētnieciskā darba vadīšanā, programmēšanā, lai pēc iespējas kvalitatīvāk nodrošinātu Skola2030 satura nodošanu skolēniem.

Sadarbība tiek uzturēta arī ar Ventspils un Latvijas uzņēmumiem neformālo programmu izstrādē un īstenošanā. Jāattīsta gan valodu, gan digitālo rīku izmantošanas prasmes. Pēdējo gadu laikā esam arī nostiprinājuši sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru, nodrošinot svešvalodu, valsts valodas un datorzinību neformālo izglītības programmu īstenošanu gan bezdarbniekiem un darba meklētājiem, gan arī bezdarba riskam pakļautām personām. Sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu īstenots projekts “Latviešu valodas apguve Ventspils reģiona reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem”. Vēlamies un stratēģiski arī plānojam tālāko mūžizglītības virziena attīstību, kur īpaši attīstāms ir darbs pie tādu pārkvalifikācijas programmu, t. sk. mikrokvalifikāciju izstrādes, kas saturiski atbilst esošajām darba tirgus prasībām, kā arī elastīga, strādājošo vajadzībām atbilstoša pieaugušo izglītības apguves formāta nodrošināšanas, kā ietvaros jāstrādā gan pie tālmācības stratēģiskā ietvara, gan tās praktiskās realizācijas.

Paldies par jūsu atsaucību piedaloties intervijā un vēlu panākumus Ventspils Augstskolas vadīšanā!

 

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja LZA viceprezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis

Lasīts 561 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")