Zinātnes Vēstnesis

Ideju vadība – no zinātnes līdz Ginesa rekorda pieteikumam: Pēcdoktorantūras pieredzes stāsts // Zinātnes Vēstnesis

Foto: privātais arhīvs. Foto: privātais arhīvs.

Elīna Miķelsone, Zinātņu doktors, inovāciju un ideju vadības eksperte, SIA “Idea innovation institute” vadītāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte un RTU Dizaina Fabrikas vadītāja, Banku augstskolas asociētā profesore. E. Miķelsones visas dzīves jomas saistītas ar inovācijām un ideju vadību – akadēmiskā, profesionālā un personīgā līmenī. Patstāvīgi atjauno zināšanas inovāciju jomā ārvalstu universitātēs. Vada lekcijas, vieslekcijas un seminārus par inovācijām un radošumu akadēmiskā vidē. Pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros izveidoto aktīvo inovāciju apmācību programmu “Ideju fitness" apguvuši dažādi uzņēmumi – SEB banka, TELE2, Drogas, Grindex, Tet, CircleK u. c.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 1 (639), 2024. gada 29. janvāris (PDF).

Ideju vadība – no zinātnes līdz Ginesa rekorda pieteikumam
Pēcdoktorantūras pieredzes stāsts

 

Kādēļ jāpēta ideju vadība un ideju vadības sistēmas (IVS) interneta vidē?

OECD dalībvalstīs inovācija nodrošina apmēram 70% no IKP. Visas inovācijas sākas ar ideju un mūsdienās tehnoloģiskie risinājumi piedāvā dažādas ideju vadības iespējas interneta vidē. Jau 2020. gadā savā promocijas darbā “Ideju vadības sistēmas izmantojuma veidu ietekme uz ideju vadības rezultātiem” pierādīju IVS plašo ieguvumu loku. Pēcdoktorantūras projekta “Ideju vadība” (1.1.1.2/VIAA/4/20/670) galvenais mērķis bija izpētīt ideju vadības kompetenču un ideju vadības veidu izmantojumu, lai veicinātu uzņēmējspēju efektīvu attīstību. Tika analizētas IVS internetā sniegtās priekšrocības COVID 19 ietvaros (IVS internetā iespējas saistībā ar “Networking of existing EU and international cohorts of relevance to Covid-19” aspekta).

Kādēļ tas ir aktuāli? Pirmkārt, tematika sasaucas ar tendencēm pasaulē: (1) aktuālāki kļūst rīki ideju un zināšanu iegūšanai, izvērtēšanai, attīstīšanai; (2) IT rīki inovācijas procesos kļūst nozīmīgāki; (3) IVS ir aktuālas atvērto inovāciju, līdzrades kontekstā, lai izmantotu iekšējos un ārējos zināšanu avotus. Otrkārt, pasaulē IVS izmantojums internetā ir inovācijas kultūras sastāvdaļa, piemēram, Panasonic, Sony, Fujitsu, Electrolux, Volvo, NASA. Pētījumi atklāj, ka ir daudz IT rīku, bet tie netiek izmantoti bieži. Uzskatu, ka IVS loma pieaugs, tādēļ jāpēta, kādas ir IVS iespējas, pieredze, lai secinātu, kā tās attīstīt. Piemēram, BT Group darbinieki ar IVS Webstorm radījuši 10 tūkstošus ideju, kuras palīdzējušas palielināt klientu lojalitāti un ienākumus par 100 milj. mārciņām. Arī Bruce Power, privātā atomelektrostacija Kanādā, divu gadu laikā ar IVS IdealinkOpen panākusi izmaksu samazinājumu, ienākumu palielinājumu, kas liecina, ka IVS izmantošanas uzlabojumiem var būt pozitīvs efekts uz tautsaimniecību kopumā. Lai gan IVS mainās, to pamatbūtība no 90. gadu sākumā nav mainījusies – tās nodrošina ideju radīšanu, novērtēšanu, attīstīšanu. Laika gaitā nāk klāt jaunas funkcionalitātes, atbalsta mehānismi, lai palielinātu efektivitāti. Lai izpētītu IVS izmantošanas veida un IV rezultātu attiecības, izvēlēta adaptīvā strukturizācijas teorija (AST), kas nosaka, ka IKT rezultāti ir atkarīgi no struktūrām un adaptīvās strukturizācijas, kad sistēmas tās izmanto (Poole, DeSantis, 1994).

Kā aizsākās jūsu interese par šo tēmu?

Interese aizsākās jau ap 2009. gadu, kad uzsāku studijas Vidzemes Augstskolā, jo savu praktisko darbību saistīju ar IVS “Ideju Akadēmija” moderāciju. Jau tad novēroju, ka iespējamas dažādas praktiskas saistības starp ideju kvalitāti un kvantitāti u. c. Tas mani mudināja meklēt tam visam zinātnisko pamatu, tāpēc pirmo pētījumu bakalaura darbā veidoju par IVS situāciju un potenciālu Latvijā.

Kas palīdzēja sasniegt projektā izvirzīto mērķi?

Liels izaicinājums bija atrast īstos cilvēkus, kuri varētu uzraudzīt projekta norisi, tādēļ uzrunāju septiņus ekspertus, cerot, ka kāds no tiem dos piekrišanu sadarbībai. Bija prieks un pārsteigums, ka visi eksperti piekrita mani atbalstīt šajā ceļā, darbojoties projekta Zinātniskās uzraudzības komisijā.
Esmu no sirds pateicīga šiem cilvēkiem, kuri katrs ar savu pieredzi, padomiem un zināšanām atklāja man pilnīgi jaunus apvāršņus. Komisijas locekļi bija:

Alan Barrell – strādā veselības aprūpes un medicīnas pētniecībā kā Apvienotās Karalistes NHS medicīnas zinātnieks un kā lielu daudznacionālu veselības aprūpes uzņēmumu un mazāku jaunu tehnoloģiju uzņēmumu priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš pasniedz universitātēs Apvienotajā Karalistē, Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā, tostarp Pekinā, Šanhajā un Liaoninas provincē. Viņam ir Raskina Universitātes un Bedfordšīras Universitātes Goda doktora grāds. Viņš ir uzņēmuma China Future Creative Class direktors, kā arī bijis pagodināts ar Karalienes balvu par uzņēmējdarbības veicināšanu Apvienotajā Karalistē un dalību Somijas Baltās Rozes ordenī par ieguldījumu izglītības attīstībā;

Jay Mitra ir uzņēmējdarbības un inovāciju profesors Eseksas Biznesa skolā (Essex Business School). Viņš ir strādājis kā OECD zinātniskais padomdevējs un Izglītības un rūpniecības centra Uzņēmējdarbības un nodarbinātības pētniecības komitejas vadītājs Trento centrā un Parīzē. Profesors ir vieslektors vairākās pasaules universitātēs, kā arī Lielbritānijas Karaliskās mākslas biedrības “Fellow” pārstāvis. Jay Mitra vada arī Starptautisko uzņēmējdarbības forumu (IEF), kas ir unikāls tīkls un forums pētniekiem, politikas veidotājiem un speciālistiem, kas strādā pie uzņēmējdarbības, inovācijas un reģionālās attīstības jautājumiem. Lasījis lekcijas Indijas un Apvienotās Karalistes universitātēs;

Jean-Pierre Segers – biznesa skolas “PXL University College” (lietišķās zinātnes) dekāns Hasseltā (Beļģijas Limburgas reģionā) (www.pxl.be) un Uzņēmējdarbības centra “PXL - UHasselt StudentStartUP” dekāns. Viņa galvenās pētniecības intereses ir mazie uzņēmumi un uzņēmējdarbība; izglītība uzņēmējdarbības jomā; jaundibinātas ekosistēmas; atvērtā inovācija un inovāciju pārvaldība; valstu un reģionālās inovācijas sistēmas; jauni uz tehnoloģijām balstīti uzņēmumi; jauni biotehnoloģiju uzņēmumi; publiskā un privātā sektora partnerība;

Vulfs Kozlinskis – Latvijas ekonomists, profesors, Dr.habil.oec., Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) zinātņu prorektors. Kopš 2006. gada – Latvijā pirmās starpaugstskolu doktora studiju programmas “Biznesa vadība” padomes priekšsēdētājs. Sākot ar 1974. gadu strādājis dažādos amatos no zinātniskā līdzstrādnieka līdz profesoram. No 2009. līdz 2011. gadam – triju augstskolu (RISEBA, VeA, BA) vadībzinātnes profesoru padomes priekšsēdētājs. Kā zinātnieks un pasniedzējs strādājis (stažējies) Lielbritānijā, Izraēlā, Zviedrijā, Norvēģijā u. c. valstīs. V. Kozlinskis vadījis vairākus pētnieciskos projektus, kā arī ir vairāk nekā 80 zinātnisko publikāciju autors par biznesa vides novērtējumu un attīstības prognozēšanu, valsts lomu komercdarbības stimulēšanā ekonomikas lejupslīdes apstākļos, Latvijas eksportu, izglītības kvalitāti, sociāli ekonomisko sistēmu stabilitāti u. c.;

Tatjana Volkova ir profesore, vadošā pētniece un BA Biznesa un finanšu skolas zinātniskās komitejas locekle. Šajā projektā viņa ir ne tikai viena no galvenajām īstenotājām, bet arī projekta vadītāja. Viņas pētījumu rezultāti publicēti vairākās speciālistu novērtētās grāmatās un žurnālos un prezentēti daudzās starptautiskās zinātniskajās un praktiskajās konferencēs. T. Volkova ir arī Latvijas un starptautisko zinātnisko žurnālu “Editorial” komitejas locekle;

Aivars Spīlbergs ir docents Banku augstskolā un augsta riska vadības konsultants SEB grupā. Statistikas metožu eksperts;

Elita Lielā – ar lielu pieredzi Banku augstskolas bakalaura un maģistra studiju programmas “Uzņēmējdarbības vadīšana”, bakalaura studiju programmas “Inovācijas un produktu attīstība uzņēmējdarbībā” direktores darbā. Inovāciju eksperte. Viņai pienākas liela pateicība kā pirmajam īstenajam zinātniskajam mentoram.

Katrs komitejas loceklis sniedza būtisku ieguldījumu projekta ieviešanā, jo projekta uzraudzība no vairāku skatu punkta deva iespēju atrisināt ieviešanas laikā radušās aktualitātes, kuras varētu ietekmēt projekta ieviešanu, piemēram, aptaujas anketas saturs, datu vākšanas metodes, zinātnisko rakstu publicēšanas stratēģija un atbilžu gatavošana uz stingriem recenzentu jautājumiem. Zinātniskās komisijas darbs pozitīvi ietekmējis manu zinātnisko un individuālo kapacitāti īsā un vidējā termiņā, attīstot tehniskās un personīgās prasmes, piemēra, projektu vadības kompetences, spēju uzņemties iniciatīvu un sadarboties komandā, radot četras kopējas publikācijas, spēju veidot jaunus starptautiskos zinātniskās sadarbības tīklus.

Svarīga loma projekta ieviešanā un uzraudzībā bija arī nacionālajai projektu vadības komandai, kuru veidoja Ph.D. kandiditāte Inga Uvarova, sniedzot projektu vadības pakalpojumu, un Ph.D. Aļonai Irmejai, nodrošinot grāmatvedības pakalpojumus. Kopumā notika 30 attālinātās divpusējās sanāksmes ar zinātniskās komitejas locekļiem, kuru laikā tika prezentēta projekta ieviešanas gaita, apspriesti aktuālie jautājumi un darba plāns.

Kādi ir vērtīgākie projekta rezultāti?

• Pētījuma “Ideju vadības un ideju vadības sistēmu teorētisko tendenču analīze” ietvaros tapušas 5 publikācijas un 2 konferenču kopsavilkumi.
• Pētījuma “Ideju vadības sistēmas internetā un reālajā vidē” (primāro datu analīze) ietvaros tapušas 6 publikācijas un 1 konferences kopsavilkums.
• Pētījuma “Ideju vadības sistēmu izmantošanas tipu attiecības ar vadības elementiem” (sekundāro datu analīze) ietvaros tapušas 5 publikācijas un 4 konferenču kopsavilkumi.
• Veiktas 2 mobilitātes: Beļģijā un Lielbritānijā. Abu mobilitāšu rezultātā norisinājusies datu ieguve un zinātnisko publikāciju izstrāde. Mobilitāšu ietvaros gūti vērtīgi profesionālie kontakti un papildinātas zināšanas starptautiskā līmenī, kā arī gūts starptautisks skatījums uz būtiskiem jautājumiem.
• Projekta ietvaros pētījuma rezultāti prezentēti 17 zinātniskajās konferencēs, kas četras reizes pārsniedza plānoto rezultātu.
• Izveidots digitāls materiāls “Ideju vadības ABC” divās valodās – latviešu un angļu. Izveidotas arī spēles un teicienu grāmata, lai radītu interesi par šo materiālu. Materiāls aprobēts seminārā. Jāuzsver, ka šī nav darba gala versija, jo tas veidots kā dzīvs dokuments, ko ik mēnesi papildinu ar jaunākajām publikācijām un praktiskajām spēlēm, nodrošinot materiāla aktualitāti ilgtermiņā. Lai to nodrošinātu, ir piesaistīti brīvprātīgie – Andra Babre, Matijs Babris, Tīna Rubeze.

Kādi ir jūsu personīgie ieguvumi pēcdoktorantūras laikā?

Dalījos ar ideju vadības atklājumiem 44 praktiskos semināros dažādās auditorijās – no skolotājiem līdz uzņēmumu valdēm. Tas man deva pieredzi un iemācīja projektā gūtās zinātniskās atziņas un atklājumus prezentēt dažādos veidos, kā arī iedvesmu radīt ideju spēles, lai pievērstu uzmanību, cik būtiska ir sistemātiska ideju vadība uzņēmumos. Tika radītas spēles “Ideju cirks” un “Ideju pokers”. Tas savukārt radīja iespēju sadarboties ar citiem pētniekiem, piemēram, ar I. Uvarovu, kura pēta ilgtspējas aspektus. Kopīgi tika radīta ideju vadības spēle “Greenopoly”.

Turklāt uzkrātās zināšanas, veicot pētījumu un sadarbojoties ar uzņēmumiem, ļāva Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrikas paspārnē piedzimt idejai par Ginesa rekordu lielākajai prāta vētrai pasaulē, kas tika realizēts kopā ar LIAA, sasniedzot 1217 cilvēku aktīvu iesaisti ar vairāk nekā 5000 radītām idejām 1,5 h laikā.

Iespēju iepazīt dažādu uzņēmumus un viņu praktisko darbību ideju vadībā deva pieredze, veidojot raidierakstus “IdejuFIT”. Katrs podkāsts sastāv no trim galvenajām daļām. Pirmajā daļā “IDEJAS IESILDĪŠANĀS” ikviens var iepazīt inovatīvu Latvijas uzņēmumu, otrajā daļā “IDEJU VADĪBAS TESTS” var uzzināt, kā šis uzņēmums vada idejas, bet trešajā daļā “IDEJU FITNESS” mini ideju fitnesa nodarbībā kopā ar uzņēmuma pārstāvi var izmēģināt kādu ideju vadības metodi idejas attīstībai. Jāatzīmē, ka raidiieraksts* tiek izmantots arī kā papildu datu ievākšanas rīks, jo ideju vadības testa rezultāti tiks izmantoti zinātniskās publikācijas izveidē.

Kādu turpinājumu saredzat savam pētījumam?

Kopā ar citiem pētniekiem turpinām publikāciju izstrādi ar ievāktajiem datiem postdoktorantūras laikā. Paralēli pētām potenciālās iespējas un sadarbības partneru loku plašāka starptautiskā pētījuma īstenošanai. Idejas nākotnes virzieniem ir dažādas. Viens no virzieniem ir saistīts ar ideju vadības sistēmu izmantošanu medicīnas jomā, īpaši, to izmantošanas potenciālu vēža diagnostikas risinājumu radīšanā. Iedvesmu šai idejai deva RTU un SIA “Mikrotik” realizētā programma “InnoHealthHub”, kurā studenti septiņu mēnešu laikā attīstīja četrus vēža diagnostiku uzlabojošus rīkus. Vadot šo projektu, sapratu, ka potenciāls šajos procesos ir ne tikai HPC iespēju izmantošanai, lai apstrādātu lielus datu apjomus, bet arī ideju vadības sistēmas var būt vēl viens veids datu ieguvei.

* Raidieraksti:

1) Matijs Babris no TreeHousePlace – mājas un platformas kokos. Matijs uzsver, ka laba ideja ir tāda, kas rada bailes, bet kā radīt šādas idejas, var uzzināt skatoties https://youtu.be/d9dRXTmR3hQ vai klausoties
https://open.spotify.com/episode/0iQCnPGJhgmTvGloQ14QN0?si=6zcZh84jRe2C_7J8o1FQXg.

2) Raimonds Jurgelis no Rhinoboard – Ideju kauss 2021 uzvarētājs – elektriskā kalnu dēļa radītājs atklājis, ka laba ideja ir tā, kas liek acīm mirdzēt. Šāda ideju radīšanas pieeja atklāta: https://youtu.be/fwcpxTRdoiA un https://open.spotify.com/episode/1A3G5ZOGGgdwfB6fXh2Ctg?si=H4_ADk6eQMeCkwFTiAIpHw.

3) Katrīna Resne no Rosafella – no kleitas līdz rozei – kompostējamais apģērbs. Katrīna uzskata, ka laba ideja neļauj naktī aizmigt: https://youtu.be/OhUHkxb-ZwA un https://open.spotify.com/episode/4Zlh77iKAndj7N2Amsoeru?si=utMFk_zVQ_uNFnfeO1ti.

4) Daniela Solovjova Vlasova no “Kafijas kalendārs” – Latvijā grauzdētas kafijas izlase. Daniela uzsver, ka laba ideja ir tāda, kas tiek radīta un pēc tam arī tiek izmantota, bet kā radīt šādas idejas, var uzzināt skatoties https://youtu.be/iu9N-GfC7b4 vai klausoties: https://open.spotify.com/episode/2QxMXlbZi0bbWz2w9LxgYm?si=abb499a1a5b2488f.

5) Jeketerina Romanova no “SmartClast” atzīst, ka laba ideja ir inovatīva ideja, kas mainīs cilvēku dzīves: https://youtu.be/MVkMjL-KxLw un https://open.spotify.com/episode/7JMok8Tmx5NA90nfkaA1uz?si=3b027caa00944086.

6) Aiga Hincenberga no “Happy Hands” – papīra ziepes. Aiga uzskata, ka laba ideja ir tā, kas strādā un ceļ spārnos! Video formātā: https://youtu.be/EwLOVzzHQao un Spotify audio formātā: https://open.spotify.com/episode/1Sa5CiAiQYVUsUCBWGIvZu?si=ef29a7cf2b4844a7.

7) Gunita Oļipova no “SPIID Botanics” – lampas ar īstiem ziediem. Gunita uzskata, ka, labai idejai pieliekot reālas darbības, tā kļūst par īstenību. Video formātā: https://youtu.be/BPD7DfAQVyI un Spotify audio formātā: https://open.spotify.com/episode/0FMXEiyZcme5ilm4jGagHX?si=d2ae45a51c88418b.

 

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ilona Gehtmane-Hofmane

Lasīts 307 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")