Zinātnes Vēstnesis

Sudrabainas pārmaiņas nozīmē būt atbildīgam savā rīcībā pat tad, ja ieguvums ir vai nākotnē būs kādam citam, ne tev pašam // "Zinātnes Vēstnesis"

Foto: privātais arhīvs. Foto: privātais arhīvs.

Pēc Pasaules Bankas datiem 2022. gadā Latvija bija 12. vietā pasaulē pēc senioru (cilvēki vecumā virs 65 gadiem) īpatsvara. Mums tādu ir 22%, bet topa līderei Monako – 36% un otrās vietas ieguvējai Japānai – 30%. Pasaules attīstīto valstu sabiedrībai novecojot, arvien aktuālāka kļūst tā saucamā sudraba ekonomika – cilvēku vecumā virs 50 gadiem ekonomiskā aktivitāte, produkti un pakalpojumi, kas apmierina šīs auditorijas vajadzības. Par sudraba ekonomiku runāsim ar zinātnes komunikatori, ekonomisti Ievu Siliņu.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 2 (640), 2024. gada 26. februāris (PDF)

 

Sudrabainas pārmaiņas nozīmē būt atbildīgam savā rīcībā pat tad, ja ieguvums ir vai nākotnē būs kādam citam, ne tev pašam

 

Kādēļ šobrīd jārunā par sudraba ekonomiku?

Šim jautājumam ir divas puses – praktiskā un emocionālā. Latvijā turpinās sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās. Pieaug par 50 gadiem vecāku iedzīvotāju skaits. 2022. gada sākumā Latvijā bija 1 875 757 iedzīvotāju, no kuriem 41,8% jeb 784 406 cilvēku bija vecāki par 50 gadiem. 2022. gada sākumā vecuma grupa 50–64 gadi veidoja 33,2% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Būtu muļķīgi izlikties šo neredzam. No otras puses, mēs dzīvojam kultūrā, kas mēdz būt pēc vecuma diskriminējoša. Kaut vai filmu industrija – tikai katrā desmitajā no Holivudā ražotajām filmām ir iekļauts kāds kungs vecumā virs 60 gadiem. Tikai 6% filmu ir iekļauta kundze vecumā virs 60 gadiem. Tā ir milzu pretruna ar reālo dzīvi! Daļa sabiedrības izliekas, ka vecuma grupa 50+ ir neredzama un ka senioru vienīgās vajadzības ir pēc medicīniskās aprūpes. Nē, cilvēki gan pēc 50, gan pēc 65 vēlas pilnvērtīgi dzīvot, nodarboties ar hobijiem, iepazīties un mīlēt, baudīt dzīvi. Un tā ir milzu iespēja ekonomiski.

Kādēļ saki, ka mēs neredzam seniorus?

Vai tad nav tā, ka daudzi seniori mūsu sabiedrībā jūtas vientuļi? Man šķiet, ka vecuma diskriminācija jeb eidžisms vēl joprojām ir liela problēma. Pastāv virkne negatīvu stereotipu par senioriem – skumjie un vientuļie “vecīši”, pārlieku ziņkārīgās kaimiņienes, demences skartie un pagātnē dzīvojošie, tehnoloģijas ignorējošie… Es nesaku, ka vecums būtu kāda personīgs nopelns, bet man pietrūkst stāstu un publiskas atzinības senioriem, kas uzsākuši uzņēmējdarbību vai studijas, ir savas kopienas dvēsele, mentori un labākie draugi saviem mazbērniem, aktīvi ceļotāji un sabiedrībā notiekošo procesu pārzinātāji. Šo muļķīgo aizspriedumu – “seniori nesaprot tehnoloģijas”, “seniori nav aktīvi”, “seniori nevēlas strādāt vai veidot attiecības” – dēļ mēs neesam izmantojuši milzu potenciālu. Četras piektdaļas jaunuzņēmumu, kas orientējas uz senioru vajadzībām, piedāvā aprūpi, kaut senioru vēlmes un vajadzības ir pavisam citas. Mums ir pienācis laiks mainīt savu skatījumu uz pensionēšanos.

Vai ir kādi labie piemēri jaunuzņēmumiem, kas orientējas uz senioru vajadzībām?

Senioru tehnoloģijās vadošās ekonomikas ir Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un Izraēla. Kā izcilu piemēru varu minēt vienradzi “Papa” – ģimene pēc pieprasījuma. Šī digitālā platforma piedāvā konkrētam darbiņam savest kopā kādu, kurš vēlas piepelnīties, un senioru, kam nepieciešama palīdzība, piemēram, aizvest līdz ārstam, palīdzēt ar iepirkšanos vai mājas uzkopšanu, ir vēlme vienkārši aprunāties vai jebkas cits. Jāsaka gan, ka digitālo platformu nodarbinātība – kur katrs konkrētais darbiņš ir atsevišķs gabaldarbs, ko piedāvā digitāla sistēma, arvien vairāk ienāk mūsu dzīvēs. Latvijā, protams, zināmākā ir ēdiena piegāde vai taksometru vadītāji “Wolt” un “Bolt” sistēmās. Šis jaunais nodarbinātības veids prasīs pārdomāt jautājumus par sociālo nodrošinātību cilvēkiem, kas šādi strādā. Man liels prieks, ka lieliskās Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieces Maija Spuriņa un Iveta Ķešāne jau pēta šos aktuālos jautājumus. Tur parādās – dažiem kurjera darbs ir “verga darbs par kapeikām”, bet citiem – iespēja saglabāt savu brīvību un labi nopelnīt. Panākumu atslēga ir pārzināt platformas darbības principus un izmantot tos savā labā.

Kāda ir situācija ar sudraba ekonomiku Latvijā?

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, 2022. gadā vecuma grupā 50–64 gadi nodarbinātības līmenis Latvijā bija 73,1%, kas par 4,3 procentpunktiem pārsniedz vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā šajā vecuma grupā pastāv augsts arodslimību risks un sabiedrības kopējais veselības stāvoklis nav apmierinošs – statistika attiecībā uz veselīgo dzīvildzi un dzīves ilgumu Latvijā ir bēdīga. Ir skaidrs, ka vecāka gadagājuma darbinieku loma ekonomikā pieaugs, taču novērojama disonanse starp pieprasījumu darba tirgū un darba meklētājiem esošajām prasmēm un zināšanām. Tas nozīmē, ka vitāli svarīgi ir iesaistīties mūžizglītības pasākumos, lai prasmes un iemaņas atbilstu darba tirgus pieprasījumam. Starp citu, doktore Kristīne Šneidere uzsver, ka kā jauna apgūšana un mācīšanās mūža garumā palīdz saglabāt smadzeņu veselību un samazināt demences risku. Saglabājot savas kognitīvās rezerves, var iegūt pat 8,5 kvalitatīvas dzīves gadus!

Vai uzņēmējiem atmaksāsies orientēties uz sudraba pircējiem?

Jā, Latvijā, tāpat kā citās attīstītās pasaules valstīs paredzamais vecāka gadagājuma cilvēku skaita pieaugums radīs pieaugošu vajadzību pēc šai vecuma grupai pielāgotām precēm un pakalpojumiem. Jāatzīmē gan, ka CSP dati par 2021. gadu rāda nepatīkamu tendenci – senioru vecuma grupā (65+) personas rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ir par 87,87 eiro mazāki nekā vidēji valstī – 677,97 eiro. Pēdējo desmit gadu laikā šī atšķirība ir pieaugusi. Skatoties ienākumu vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli novirzi no valstī vidējā, redzam, ka lielākie ienākumi, +19.3% 2021. gadā, ir vecuma grupā 25–34 gadi, bet mazākie – vecuma grupā 0–15 gadi, kam cieši seko vecuma grupa 65+ (mīnuss 13% no vidējā). Tātad mūsu seniori nav tik maksātspējīgi kā gribētos. Tas gan nenozīmē, ka par pakalpojumiem šai vecuma grupai nevarētu maksāt kāds cits, kā arī eksporta potenciāls uz citām attīstītajām valstīm ir ļoti liels.

Ko darīt, lai mēs visi, ne tikai seniori, Latvijā pelnītu vairāk?

Mūžīgais jautājums par produktivitātes celšanu! Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, ja Latvijā nodarbinātie strādātu tikpat stundas kā šobrīd, bet Igaunijas produktivitātes līmenī, tad Latvijas IKP būtu par 22,3% lielāks. Nemainoties produktivitātei, lai sasniegtu Igaunijas ienākumu līmeni, Latvijai būtu nepieciešami papildu 273 tūkstoši nodarbināto. Izslēdzot utopiskos scenārijus par simtiem tūkstošu Latvijas emigrantu atgriešanos mājās, esošajos ģeopolitiskajos apstākļos mēs to nevaram atļauties, pat ja gribētu. Situācijā, kad migrācija tiek izmantota kā ierocis, kad tepat netālu notiek asiņains karš starp demokrātiju un imperiālismu, ir jāstrādā pie Latvijai lojālo iedzīvotāju vienošanas, nevis jāizaicina līdzsvars, ievedot lielu skaitu citas kultūras, citas mentalitātes, citas reliģijas migrantu. Tātad vienīgais attīstības variants ir kāpināt produktivitāti. Strādāt gudrāk, digitalizēt, automatizēt, izmantot visas iespējas, ko piedāvā mākslīgais intelekts un roboti.

Izklausās kā no zinātniskās fantastikas…

Manuprāt, nevajag arī turēties pie IKP izaugsmes kā pašmērķa. Mērķim ir jābūt ekonomikai, kas nodrošina augstu dzīves līmeni Latvijas iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāju skaits sarūk, varam veidot kompaktu ekonomiku, piemēram, kā to dara Japāna, atteikties no liekās birokrātijas. Veidot ekonomiku, kas atbalsta labu dzīvi valsts iedzīvotājiem, nevis skatīties uz cilvēku kā ražošanas līdzekli, no kura vajag “izspiest” pēc iespējas vairāk vērtības un “izmest”, kad šī vērtība vairs netiek sniegta. Tas ir ļoti patērniecisks skatījums. Arī cilvēka pieredzei ir vērtība.

Runājot par fantastikas tēmu, ir vērts aplūkot inovācijas, kas sudraba ekonomikas vajadzībām top Elektronikas un datorzinātņu institūtā. Viedās mobilitātes risinājumi palīdzēs strādāt cilvēkiem, kas saskaras ar dzirdes vai redzes zudumu vai trīcošām rokām. Valkājamo viedierīču drošība krietni uzlabojas un institūtā strādā pie iespējas datus pārraidīt nevis caur vadiem vai gaisu, bet izmantojot pašas personas ķermeni. Mākslīgais intelekts noņems komunikācijas barjeras. Papildinātās realitātes risinājumi palīdzēs veidot smadzeņu-datora saziņu, lai atvieglotu pacienta un ārsta saziņu insulta gadījumos un ne tikai. Tie ir tikai daži no risinājumiem, ko nosaucu, mūsu nākotne būs fantastisku inovāciju pilna.

Vai sudraba ekonomikas jomas inovācijas pārsvarā nāk no tehnoloģiju nozares?

Nē, nepavisam. Sudraba ekonomika un pārmaiņas sabiedrībā ietekmē ļoti daudzas jomas. Jā, acīmredzamā veselības aprūpe, kurā ietilpst fiziskā, mentālā un sociālā veselība, bet arī, piemēram, piemērotu mājokļu nodrošināšana (vai tiešām senioriem būtu jādzīvo piektajā stāvā mājā bez lifta?), piemērotas pārtikas nodrošināšana, transports, kaut vai tās pašas pieminētās tehnoloģijas, kas palīdz cilvēkam ilgāk būt neatkarīgam un pašam vadīt auto, pat, ja trīc rokas. Protams, pašbraucošie auto risinās šo problēmu saknē. Neatkarību ilgāk saglabāt palīdzēs arī mājoklī iestrādātas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kas uzraudzīs iemītnieka veselības stāvokli un palīdzēs nejusties sociāli izolētam. Šie piemēri gan atkal bija no tehnoloģiju lauciņa.

Vai sudrabainas pārmaiņas gaida arī humanitārās jomas?

Jā, protams. Piemēram, izklaides un izglītības joma, jo cilvēkam briedumā ir citas prasības pēc kvalitātes un satura. Senioriem draudzīgas universitātes primārais mērķis ir uzlabot audzēkņa izredzes darba tirgū nevis attīstīt cilvēka personību un veidot kritisko domāšanu. Vai tūrisma joma, kur “sudraba auditorijai” vecumā 50+ interesēs veselības tūrisms, ceļojumi ne karstākās sezonas laikā, citādākas ceļojuma piedāvājuma paketes.

Vai tā pati iepazīšanās. Diemžēl daudzi seniori saskaras ar dzīvesbiedra zaudējumu. Zinu lieliskus cilvēkus, kas būtu gatavi iepazīties un veidot jaunas attiecības, bet – kur to darīt? Šobrīd populārās digitālās iepazīšanās platformas balstītas uz pirmo vizuālo iespaidu. Taču, ja cilvēks meklē biedru, draudzību, kompāniju un siltas sarunas, izskats ir tā mazsvarīgākā lieta! Sabiedrībai attīstītajās valstīs novecojot, šī brīvā biznesa niša paliks arvien aktuālāka un sabiedrībai vajadzīgāka. Starp citu, pētnieki aprēķinājuši, ka senioru pieprasījums līdz 2025. gadam radīs 2,6 līdz 4,4 miljonus jaunu darba vietu tikai Eiropas Savienībā vien.

Vai Latvijā sudraba ekonomika ir aktuāls pētniecības temats?

Sudraba ekonomika ir “topā” visur, kur sabiedrība kļūst vecāka. Arī Latvijas pētnieki pēta sudraba ekonomiku, piedalās Eiropas Savienības finansētos projektos par šo tēmu. Interesentiem par šo tēmu varu ieteikt starptautiskā projekta “Argentum” ietvaros izstrādāto apmācību moduli gan cilvēkiem, kas tuvojas vai jau ir sudraba vecumā, gan pašvaldībām, kas vēlas rūpēties par šiem cilvēkiem. Apmācību kurss ir pieejams tiešsaistē: https://argentum.biz/e-learning/#.

Par sudraba ekonomiku runā arī konferencēs un pasākumos. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta organizētajā sestajā starptautiskajā ekonomikas forumā, kas bija veltīts atvērtās inovācijas tēmai un notika 2023. gada 21.–22. septembrī, arī bija īpaša sudraba ekonomikai veltīta sesija. Atšķirībā no citām valstīm, mums ir ļoti aktīvas senioru organizācijas, kas ar prieku pārņem jaunākās zināšanas šajā jomā un dalās savā vērtīgajā pieredzē. Tā ir liela priekšrocība, par ko mūs apskauž igauņu un lietuviešu pētnieki.

Ko no tā iegūst Latvijas sudraba paaudze un seniori?

Ļoti vērtīgas zināšanas, kā saglabāt veselību, un inovācijas, kas ļaus pēc iespējas ilgāk saglabāt neatkarīgu, pilnvērtīgu dzīvesveidu. Daudzi no Latvijas senioriem strādā, un tas ir lieliski. Tomēr jāapzinās, ka sudraba un it īpaši senioru vecumā lielāka uzmanība jāpievērš darba videi, ergonomikai. Jāizmanto zinātnes atklājumi. Piemēram, profesora Jurģa Šķiltera grupa strādā pie tā, lai diagnosticētu neiroģeneratīvās saslimšanas ar kognitīvo zinātņu metodēm. Tas ir revolucināri! Mūsdienās ir viss pamats saglabāt visnotaļ pozitīvu skatījumu uz novecošanos.

Galvenais ir apzināties, ka mūsu seniori ir pelnījuši labklājīgu un 21. gadsimta komforta līmenim atbilstošu dzīvi. Ka mēs visi kopā veidojam savu valsti, savu Latviju un katra no paaudzēm ir neatraujama un ļoti svarīga mūsu valsts daļa. Mums jābūt saliedētiem, jārūpējas vienam par otru. Mūsu spēks ir kopībā.

Nobeigumā – kas mūsu lasītājam noteikti jāpatur prātā par sudraba ekonomiku?

Mani ļoti uzrunāja sociologa un tenūrprofesora Miķeļa Grīviņa teiktais par nākotni – pašreizējā situācijā, kurā ir garantēti satricinājumi un “pārrāvumi”, tikai nezinām kādi, vairs nav jēgas mēģināt prognozēt scenārijus un noteikt, kurš tad būtu tas ticamākais. Tieši otrādi, vajag izkopt elastību, spēju pielāgoties, prognozēt dažādas iespējamās nākotnes un “piemērīt” pieņemtos lēmumus tām. Labs lēmums ir tāds, kas būs izdevīgākais pēc iespējas vairākos scenārijos.

Tas attiecas arī uz sudraba ekonomiku. Mēs nezinām, kāda tieši būs nākotne, bet varam jau tagad gatavoties – pieņemt pārmaiņas mūsu sabiedrībā un gatavoties tām. Ieguldīt savā veselībā un sakārtot valsts veselības aprūpes sistēmu. Izglītoties un būt gataviem pārmaiņām darba tirgū. Rūpēties par mūsu valsts drošību, kas sākas no katra no mums, mūsu stabilitātes, patriotisma, valsts mīlestības. Ieguldīt ekonomiskajā drošībā. Turēt cieņā sudraba paaudzes ieguldīto darbu ģimenē, bērnos, profesijā, mūsu valsts veidošanā. Apzināties, ka tikai darbojoties kopā, mēs varēsim pārvarēt krīzes. Nereti tas nozīmē būt atbildīgam savā rīcībā pat tad, ja ieguvums ir vai nākotnē būs kādam citam, ne tev pašam. Domāt par savas kopienas, valsts, varbūt pat pasaules interesēm.

Aicinām izlasīt arī: “50+” nav vakars – tas ir pusdienlaiks, kad saule ir visaugstāk un spīd visspožāk// "Zinātnes Vēstnesis"

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ilona Gehtmane-Hofmane

Lasīts 239 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")