10. un 11. oktobrī Rīgā norisinājās Precīzijas medicīnas tīklošanās forums (PMNET Forum), kas pulcēja pasaules izcilākos zinātniekus precīzijas medicīnas jomā un vairāk nekā 500 dalībnieku no 31 pasaules valsts. Atskatoties uz pasākumu, laikraksts “Zinātnes Vēstnesis” aicināja uz sarunu divus latviešu zinātniekus par forumā gūtajām atziņām, darbu diasporā un sadarbību ar Latviju.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 9 (647), 2024. gada 28. oktobris (PDF).

Diasporas zinātnieki - investīcija Latvijas nākotnē

10. un 11. oktobrī Rīgā norisinājās Precīzijas medicīnas tīklošanās forums (PMNET Forum), kas pulcēja pasaules izcilākos zinātniekus precīzijas medicīnas jomā un vairāk nekā 500 dalībnieku no 31 pasaules valsts. Forums notiek jau trešo gadu, un ir vadošā platforma Ziemeļeiropā precīzijas medicīnas jomā iesaistītajiem. Šogad ikgadējajā pasākumā tika parakstīti sadarbības memorandi, kas sekmēs Latvijas veidošanos par vienu no precīzijas medicīnas centriem Eiropā. Kā katru gadu, forumā zinātnieki un ārsti tikās ar uzņēmējiem, valsts pārvaldes pārstāvjiem, veselības aprūpes iestāžu pārstāvjiem, pacientu organizāciju pārstāvjiem un politikas veidotājiem, kopā strādājot pie sadarbības, jauniem risinājumiem un pārrunājot problēmas tādās jomās kā funkcionālās metodes, ģenētika, piekļuve datiem, pacientu iesaiste un cilvēkresursu nodrošināšana medicīnā. Daudz tika diskutēts par mākslīgo intelektu (MI), kas pavērs jaunas iespējas risinājumu radīšanā precīzijas medicīnā. Foruma ietvaros notika arī medicīnas tehnoloģiju industrijas izstāde. Latvijas uzņēmumi un starptautisko uzņēmumu pārstāvniecības iepazīstināja foruma apmeklētājus ar pakalpojumiem medicīnas un lielo datu jomā. 2025. gadā Precīzijas medicīnas tīklošanās forums notiks 9. un 10. oktobrī.

Atskatoties uz pasākumu, laikraksts “Zinātnes Vēstnesis” aicināja uz sarunu divus latviešu zinātniekus par forumā gūtajām atziņām, darbu diasporā un sadarbību ar Latviju.

Dr. Ulrika Beitnere ir vadošā pētniece un projektu vadītāja molekulārās medicīnas centrā “Max-Delbrück-Center” Vācijā. Farmakoloģijas doktore pēcdoktorantūras pētījumu veica Kalifornijas Universitātē, bet šobrīd savas plašās zināšanas neirofarmakoloģijā un gēnu rediģēšanā izmanto, lai precīzijas medicīnas pētniecības rezultātus ieviestu pielietojamos risinājumos, tai skaitā arī izmantojot cilmes šūnas un organoīdus.

Kārlis Artūrs Moors ir trešā gada doktorants Kristiana Albrehta Universitātē Ķīlē, Vācijā. Iepriekšējo izglītību ieguvis Nīderlandē, Kārlis savā disertācijā modelē vielmaiņas procesus, lai skaidrotu mikrobioma un tā saimnieka mijiedarbību gan modeļorganismos, gan cilvēkos.

Precīzijas medicīna ir jauna pieeja slimību ārstēšanā un prevencijā, kas ņem vērā katra indivīda ģenētisko dažādību, vidi, dzīvesveidu. Vai arī citur pasaulē strādā pie precīzijas medicīnas pētījumiem? Kādas ir aktuālākās tēmas, kas interesē precīzijas medicīnas pētniekus?

Ulrika Beitnere: Jā, pie tās strādā daudzviet pasaulē. Lai gan tā saucamie precīzijas medicīnās centri lielākoties ir ASV (Bostonas un Silikona ielejas apvidū), kā arī Eiropā (Anglijā Kembridža un Oksforda, Vācijā Berlīne un Minhene), Ķīnā un Izraēlā, ir liels prieks redzēt, ka Latvijā uzsākts šāds precīzijas medicīnai veltīts pasākums, kas jau trešo gadu apvieno zinātniekus ar mediķiem un politikas lēmumu pieņēmējiem. Latvija tādējādi var agrīni ieņemt svarīgu stratēģisku pozīciju pasaules kartē, kā viena no vietām, kur precīzijas medicīna ir nevis nākotnes vīzija, bet jau ikdienas realitāte.

Aktuālākās tēmas ietver multi-omiku datu integrāciju. Tas nozīmē, ka precīzijas medicīnā ne tikai iekļauj genomiku, bet arī proteomiku, metabolomiku un transkriptomiku, lai iegūtu pilnīgāku slimību mehānismu izpratni. Tā ir jauna veida pieeja un prasa ļoti dažādu jomu speciālistu kopā nākšanu. Citas aktuālas tēmas ietver precīzijas medicīnas pieejamība un izmaksas, kā arī ētikas dabas jautājumi par datu aizsardzību un MI izmantošanu lielu datu apstrādē. Un visbeidzot, kā valstī izstrādāt regulatīvās sistēmas, kas nodrošina drošību un efektivitāti, vienlaikus ļaujot attīstīties arī inovācijām.

Kāda ir lielākā priekšrocība, ko precīzijas medicīna var dot pacientiem?

Kārlis Artūrs Moors: Katrs cilvēks ir unikāls. Skatoties uz “parastām” pazīmēm vai īpašībām, tādām kā svars, garums, matu krāsa, kājas izmērs, utt., mēs redzam, ka esam noteiktu īpašību kopums, kas mūs padara par “mums”. Tāds pats īpašību kopums esam arī molekulārā līmenī. Tāpat kā mēs visi nevalkājam vienāda izmēra kurpes vai apģērbu, arī medicīnā nepieciešams pielāgot piedāvātos risinājumus un ārstēšanas nianses katram cilvēkam individuāli, nosakot indivīda molekulāros un ģenētiskos parametrus. Precīzijas medicīna cenšas nodrošināt, ka pacients var saņemt tieši viņam efektīvāko un “ērtāko” ārstēšanu, nevis izmantot metodes, kas der kādam “vidusmēra cilvēkam”.

Vispārīgāk runājot, es ceru, ka precīzijas medicīna var likt pacientiem (un ne-pacientiem) vairāk interesēties par zinātni un bioloģiju. Vēlreiz izmantojot iepriekšminēto salīdzinājumu – katrs zina savu kājas izmēru, garumu, aptuveno svaru – es uzskatu, ka nākotnē cilvēki zinās arī vairāk par savām molekulārajām īpašībām, kas vienkāršos saziņu ar ārstiem un ļaus pacientiem veikt izglītotākus lēmumus, kas attiecas uz viņu pašu veselību.

Kādēļ jūs uzrunāja tieši šī zinātnes nozare?

Kārlis Artūrs Moors: Pēc izglītības esmu sistēmu biologs – tas nozīmē, lielo bioloģijas datu (big data) apstrādi, metodoloģiju izstrāde šim mērķim, bioloģisko tīklu analīze u. tml. Sistēmiskā domāšana bioloģijā un medicīnā ir ļoti svarīga. Mums jāvar atrast kopsakarības starp šķietami nesaistītām bioloģisko sistēmu daļām, lai varētu patiešām teikt, ka saprotam, kā cilvēka ķermenis strādā un kādas būs mūsu medicīnisko lēmumu sekas. Tomēr cilvēks nav tikai sistēmas daļa, tie ir indivīdi ar savām īpašībām, kuras izprast ir tikpat svarīgi kā sistēmiskās īpašības. Tāpēc man patīk precīzijas medicīna. No vienas puses mums ir jāanalizē un jāizprot sistēma, kurā katrs cilvēks ir tikai mazs punktiņš bioloģijas tīklā. No otras puses – visa šī sistēmiskā domāšana beigu beigās ir ar mērķi padarīt katra individuālā punktiņa dzīvi labāku. Mana loma precīzijas medicīnā ir tieši šī sistēmiskā analīze, bet es ceru, ka mani zinātniskie centieni kādu dienu tiks pārtulkoti tiešā precīzijas medicīnas pielietošanā praksē. Vai tulks būšu es vai kāds cits, tas pat nav tik nozīmīgi.

Vai varat padalīties ar kādu labās prakses piemēru par valstu, organizāciju vai uzņēmēju ieguldījumiem pētījumos precīzijas medicīnā?

Ulrika Beitnere: Labi piemēri ir visur, bet man personīgi ir labi pazīstama Endželmana (Angelman) sindroma ieguldījums precīzijas medicīnas jomā, kur vienas retas neiroģenētiskas slimības pacientu vecāki ASV uzsāka milzu ziedošanas kampaņas un speciālu fondu, lai rastu iespēju atrast zāles vai terapiju, kas spētu uzlabot dzīves kvalitāti smagi skartajiem bērniem, kuri viena iztrūkstoša gēna dēļ ar grūtībām iemācās staigāt, sirgst ar epileptiskajām lēkmēm un ir neverbāli. Viņi katru gadu saziedo vairākus miljonus dolāru pētījumiem. Man bija tā iespēja strādāt laboratorijā Kalifornijas Universitātē Deivisā pie profesora Deivida Sīgala (David Segal), kura tika finansēta no šīs biedrības, kuras mērķis bija atrast vislabāko terapiju, kas nonāktu klīnikā. Endželmana sindroma biedrība ļoti gudri finansēja vairākas laboratorijas paralēli, kurām bija dažādas pieejas, kā panākt trūkstošā gēna atgriešanu smadzenēs. Un patiesi, soli pa solim, viņa dabūja terapijas līdz klīniskajiem pētījumiem. Mūsu pieeja arī tika veiksmīgi publicēta, ir patentēta ASV un tagad meklē investorus nākamajai fāzei, kura būtu pārbaudīt to uz cilvēkveidīgajiem primātiem. Otrs labs piemērs uzņēmēju ieguldījumos precīzijas medicīnā nāk prātā ar Latvijas Mikrotīklu. Esmu kontaktā ar Latvijas kolēģiem un zinu, cik daudz jaunu iespēju ir pavērušās zinātnes jomā tieši viņu atbalsta dēļ.

Kādi ētiski aspekti jāņem vērā nodarbojoties ar pētījumiem precīzijas medicīnā?

Kārlis Artūrs Moors: Varam, protams, daudz runāt par datu drošību, bet domāju, ka lielākais izaicinājums šobrīd, skatoties uz ētiskiem apsvērumiem, ir adekvāta komunikācija ar pacientiem. Precīzijas medicīna var likt noprast, ka ārsti un zinātnieki var “precīzi” izvēlēties ārstēšanas kursu vai pareizo slimības cēloni. Realitāte ir tāda, ka šī brīža metodes nav perfektas. Mūsu zināšanas nav tādā līmenī, lai ar 100% pārliecību katram varam nodrošināt labāko iznākumu. Ja skatāmies, piemēram, uz vielmaiņas modelēšanu, ļoti svarīga ir ne tikai datu kvalitāte, bet arī tas, kuru no daudzajām apstrādes metodēm pielietojam. Vispārēji, rezultāti parasti ir līdzīgi, bet precīzijas medicīnas svarīgākais punkts ir tas, ka atrodam arī nianses. Tāpēc ir svarīgi izklāstīt pacientiem šīs iespējamās “neprecizitātes”, lai neradītu viltus cerības.

Cik nozīmīgi jaunam zinātniekam ir šādi tīklošanās pasākumi kā PMNET?

Kārlis Artūrs Moors: PMNET forums ir savā ziņā unikāls pasākums, jo akcents tika likts nevis tikai uz zinātniskās pētniecības rezultātu komunicēšanu, bet arī uz tīklošanos, jaunāko MI tendenču apspriedi, kā arī debatēm par precīzijas medicīnas politiskajiem aspektiem. Šāda veida holistiskā pieeja ļauj iegūt jaunu skatu uz jau esošu problēmu. Protams, man kā jaunam zinātniekam šādi pasākumi ir unikāla iespēja parādīt pasaulei, uz ko esmu spējīgs. Varu smelties iedvesmu no izciliem, pasaules līmeņa zinātniekiem, un šī ir arī unikāla iespēja ar viņiem aprunāties un iepazīstināt viņus ar kaut ko, kas, iespējams, pat viņus pārsteidz. Pats svarīgākais ir tieši šis tīklošanās aspekts – parasti ir ļoti grūti izkļūt no sava burbuļa, tāpēc es cenšos aktīvi piedalīties starptautiskajās konferencēs, kā PMNET. Ir svarīgi, ka, apmeklējot šādus pasākumus, jaunie zinātnieki ir aktīvi un nekautrējas būt entuziastiski par savām idejām. Runājiet ar keynote runātāju, uzdodiet jautājums par viņu pētniecību, kā arī izklāstiet savus projektus. Visiem patīk dot padomu, un nekad nevar zināt, kurš pieredzējis zinātnieks no svešinieka kļūs par kolēģi. Kā piemēru varu minēt to, ka pēdējās divās konferencēs, kuras apmeklēju (neskaitot PMNET), man izdevās nodibināt divas starptautiskas sadarbības, kuras noveda pie kopēja granta iegūšanas.

Kādas atziņas esat guvis pēc foruma? Vai bija kas īpaši iedvesmojošs?

Kārlis Artūrs Moors: Savā ikdienā strādāju Ķīlē, Vācijā, kas iekšējās aprindās tiek dēvēta par “mikrobioma galvaspilsētu” Vācijā. Strādājot tur, tā var arī likties, jo nepazīstu gandrīz nevienu zinātniskajā lokā, kas nepētītu kaut ko, kas saistīts ar mikrobiomu. Arī mums ir precīzijas medicīnas klāsteris, “Cluster of Excellence Precision Medicine in Chronic Inflammation (PMI)”, kurā pēta slimības, kas saistītas ar iekaisumu, piemēram, iekaisīgā zarnu slimība (angl. IBD), un kā mikrobioms ir iesaistīts slimības etioloģijā. Iekaisums ir ļoti multifaktoriāls, tāpēc arī precīzijas medicīna, kas saistīta ar šo slimību ārstēšanu, vēl ir agrīnā stadijā un nav ļoti efektīva.

PMNET forums mani pārsteidza ar to, cik tālu precīzijas medicīna ir attīstījusies onkoloģijas jomā. Līmenis, kādā tiek diagnosticēti vēža molekulārie parametri, izmantojot organoīdus, molekulāros marķierus, genotipēšanu utt., un cik ļoti šīs metodes palīdz uzlabot pacientu dzīvi un prognozes, ir iespaidīgi. Domāju, ka iekaisuma jomā mums vēl ir tāls ceļš ejams, bet šis forums ļāva man pasapņot par to, kāda izskatīsies nākotne arī mūsu pacientiem.

Kādēļ precīzijas medicīna ir tik starpdisciplināra? Vai šīs jomas zinātniekiem sanākt kopā ir nozīmīgāk kā citu nozaru pārstāvjiem?

Ulrika Beitnere: Mūsdienu zinātne jau sen vairs nav one-man show jeb viena cilvēka sniegums, un, lai izveidotu reālistisku skatījumu par pacientu un viņai vai viņam piemērotu terapiju, ir jāapvieno vairāki datu apjomi par genomu, metabolismu, proteīniem un transkriptomu. Nav iespējams specializēties tik daudzās jomās vienai zinātniecei vai zinātniekam vienlaicīgi, tāpēc vienmēr ir ieteicams sadarboties vai arī veidot darba grupas, kuras ir ļoti starpdisciplināras. Biologi, biofiziķi, bioķīmiķi, bioinformātiķi, dakteri un cilvēki, kuri spēj arī terapijas pārbaudīt uz dzīvnieku modeļiem, ir tikai dažas no dažādajām sfērām, kuras speciālistus bieži redzu kopā strādājam pie viena projekta.

Atbildot, vai šīs nozares pārstāvjiem sanākt kopā ir nozīmīgāk kā citu nozaru pārstāvjiem, es teiktu, ka nav viena konkrēta scenārija, kam būtu jāstrādā kopā, lai veiksmīgi izstrādātu precīzijas medicīnas projektu, bet skaidrs ir tas, ka milzīgu datu apstrādi ar bioinformātikas pieejamiem rīkiem, noteikti nepieciešama ekspertīze šajos pētījumos.

Vai redzat iespējas turpmākai sadarbībai ar vietējiem Latvijas zinātniekiem?

Ulrika Beitnere: Jā, viennozīmīgi redzu iespējas un jau tagad veidoju šādus sadarbības “tiltus” ar savu Alma mater: Latvijas Universitātes zinātniekiem. Te sevišķi vēlos izcelt prof. Unas Riekstiņas grupu, pie kuras ciemojāmies šī gada jūnijā ar semināru, kurā prezentējām savus projektus no Max Delbruck Center. Tāpat arī mūsu grupa Berlīnē sāka izmantot Latvijā ražotos orgānus uz čipa (organ-on-chip) no CellboxLabs, kurus ieteicu, jo dzirdēju šīs kompānijas panākumus mikrofluidikas nozarē, un mūsu grupai Berlīnē pavērās tāda iespēja iegādāties jaunu iekārtu, startējot tur arī jaunu laboratoriju.

Berlīne ģeogrāfiski ir daudz tuvāka nekā Kalifornija, tā kā tagad iespēja atlidot un satikties ir daudz pieejamāka. Man kā latviešu zinātniecei ārzemēs šīs iespēja ir, protams, ļoti nozīmīga un svarīga. Ļoti ceru, ka varēsim latviešu zinātniekus iesaistīt kopīgos grantos, kā arī neizslēdzu iespēju lasīt vieslekcijas Latvijas auditorijai, jo priecājos par katru iespēju atkal būt Latvijā.

Kas ir tās lietas, kas jūs darbā aizrauj visvairāk?

Ulrika Beitnere: Mani visvairāk aizrauj nebeidzamā mācīšanās – visu laiku apgūstu kaut ko jaunu, apgūstu jaunus veidus, kā analizēt un apstrādāt datus. Prāts tiek nepārtraukti nodarbināts. Darbā aizrauj arī cilvēki, ar kuriem kopā strādāju un veidoju projektus. Mēs Berlīnē esam ļoti daudzveidīga grupa, kas patiesi nāk no dažādām nozarēm un specializācijām. Šī vide ir stimulējoša interesantām idejām un ikdienā sagādā patiesu prieku. Aizrauj arī tas, ka ir skaidrs mērķis, kāpēc es veicu savu darbu – mērķis ir uzlabot cilvēkiem dzīves kvalitāti ar pētījumiem, kas mērķēti uz precīzijas medicīnu, vai nu tā būtu reta neiroģenētiska saslimšana vai tik bieži sastopamais diabēts.

Kā jūsu pētniecība palīdzēs radīt precīzijas medicīnas risinājumus pacientiem?

Kārlis Artūrs Moors: Metabolisma jeb vielmaiņas modelēšana ļauj pētīt cilvēku un viņa mikrobiomu molekulārā līmenī bez tiešas fiziskas iejaukšanās un daudz plašākos apmēros, nekā tas ir iespējams ar esošajām metodēm. Balstoties uz genoma un enzīmu bioķīmiskiskajām īpašībām, mēs varam uzbūvēt reakciju tīklus un, integrējot transkriptoma datus no cilvēka audiem, tos pielāgot katram cilvēkam individuāli. Tad, šos tīklus matemātiski simulējot, varam prognozēt iespējamās izmaiņas indivīda vielmaiņā, kas varētu būt par pamatu kādai noteiktai diagnozei.

Mana joma vairāk ir mikrobioma un viņa saimnieka mijiedarbību pētniecība –cenšamies prognozēt, kā funkcionālas izmaiņas, kas rodas, piemēram, konkrētu zāļu lietošanas rezultātā, var ietekmēt šīs mijiedarbības. Tātad, ja mums ir pietiekami dati par konkrētu indivīdu, varam “noskaidrot” tieši šī pacienta mikrobioma ietekmi uz viņa veselību. Šeit jāsaka, ka ir daudz faktoru, kas ietekmē zarnu traktu – imūnsistēma, uzturs, zarnu morfoloģija, akūtas un hroniskas saslimšanas. Daudzus no šiem aspektiem pagaidām nevaram integrēt modeļos, tomēr uzskatu, ka vielmaiņas modelēšana nākotnē būs viens no precīzijas medicīnas atzariem, kuru izmantos medicīnisko risinājumu pielāgošanā katram indivīdam.

Kā plānojat turpmāko karjeru pēc doktora grāda iegūšanas? Vai jau ir iezīmējušās jūsu tālākās zinātniskās intereses?

Kārlis Artūrs Moors: Ir teiciens: “Nekad neprasi doktorantam, kā sokas ar disertāciju.” Šobrīd aktīvi strādāju pie divu publikāciju izstrādes, nākamnedēļ došos uz ASV prezentēt savus rezultātus par protonu sūkņu bloķētāju ietekmi uz cilvēka zarnu mikrobiomu, organizēju sadarbības braucienu uz Apvienoto Karalisti, kurā veikšu laboratorisko pētījumu par šo pašu tēmu, jo nesen saņēmu stipendiju no Joachim Herz fonda. Neesmu domājis par to, kas nāks pēc tam, viss būs atkarīgs no tā, kādas iespējas parādīsies nākamā gada beigās. Būtu priecīgs turpināt darbu pie metaboliskās modelēšanas, jo esmu liels šīs pieejas atbalstītājs. Kādā brīdī vēlētos iemēģināt roku arī industrijas darbā, jo domāju, ka manas plaša spektra teorētiskās, kā arī praktiskās iemaņas bioinformātikā, bioloģijā un mikrobioloģijā ir laba kombinācija, lai attīstītu kādu inovatīvu produktu, kas ļautu uzlabot ārstu un pacientu spējas izmantot mikrobiomu savā labā.

Kādi ir jūsu šī brīža aktuālie pētījumi?

Ulrika Beitnere: Mans aktuālais pētījums ir saistīts ar gēnu editēšanu, lai ietekmētu cilmes šūnu diferenciāciju jeb, citiem vārdiem sakot, to kļūšanu par specializētām aizkuņģa dziedzera šūnām. Mērķis ir, lai tās kļūtu par efektīgām šūnām, kuras var izmantot diabēta ārstēšanā, kur insulīns vairs netiek pienācīgi producēts, lai mazinātu glukozes jeb cukura daudzumu asinīs. Esam veikuši vienas šūnas sekvenēšanu (single-cell sequencing) šajās cilmju šūnu izveidotās aizkuņģa dziedzera saliņās, salīdzinājuši tās ar šūnām, kas atrodas cilvēka organismā, un esam atraduši labus mērķgēnus, kurus modulējot potenciāli varētu uzlabot šīs cilmes šūnas. Mans uzdevums ir pētīt, kā šī modulēšana ietekmēs citus gēnus jeb gēnu tīklošanos, un kā tā ietekmēs šūnu identitāti. Vai, teiksim, pēc gēnu editēšanas būs vairāk beta šūnu, kuras spēs veiksmīgi ražot diabēta pacientiem iztrūkstošo insulīnu? Vai tās kļūs efektīgākas un sensitīvākas augstas glukozes apstākļos? Problēma ir tā, ka par spīti lieliem uzlabojumiem metadoloģijā, šīs cilmes šūnas nesasniedz to pašu briedumu laboratorijas apstākļos kā organismā, bet gēnu editēšana ļauj modulēt šo ļoti smalko gēnu tīklu.

Papildus arī asistēju doktorantam viņa darba izstrādē, kurš strādā ar orgānu uz čipa modeļa izveidi. Mēģināsim noskaidrot, vai dažādu orgānu organoīdi veiksmīgi apmainās ar signāliem un vai to atrašanās mikroplūsmā, kas līdzinās asinsvadu plūsmai, spēj uzlabot to funkcionalitāti.

Kā atšķiras Eiropas un ASV zinātniskā vide? Ko mēs Latvijā varētu mācīties no ASV un/vai Vācijas?

Ulrika Beitnere: Ļoti atšķiras finansēšanas avoti un veids, kā tiek organizēta atskaitīšanās par izdarīto ASV un Eiropā. ASV šajā jomā, liekas, ir mazāk birokrātijas, bet ir milzīga konkurence līdz riskam arī izdegt, strādājot pie lieliem projektiem. Eiropā ir striktākas regulācijas saistībā ar darbu ar laboratorijas dzīvniekiem, kā arī ar embrionālām cilmes šūnām. Eiropā ir lielāka darba stabilitāte, bet arī salīdzinoši mazākas algas zinātnes jomā. Darba stabilitāte noteikti nav slikta lieta, jo laba zinātne nevar būt strauja. Tādējādi riskējam iegūt datus, kas nav reproducējami. Nevar noslēpt to, ka Eiropa arī izceļas ar garākām brīvdienām, kā arī daudz labāku darba un dzīves balansu. Manuprāt, kopumā tas padara dzīves kvalitāti Eiropā daudz augstāku nekā ASV.

Ko Latvija varētu mācīties no ASV un no Vācijas? Domāju, ka Latvijas zinātnes telpai jāatrod balanss un jākļūst atvērtākai pret darba grupu vadītājiem arī no citām zemēm, kuri ap sevi veidotu izcilības grupas Latvijā. Latvijai kā nelielai nācijai skaitļos ir jūtamas bailes no tā, un redzu, ka, protams, ir jomas, kurās bailes ir pamatotas – daudzi svarīgi Latvijas zīmoli ir pārdoti ārzemniekiem, un nevar zināt, kas ar tiem notiks tālāk. Bet zinātnē, lai notiktu jaunas inovācijas, atvērtība ir svarīga. Pirms devos uz Kaliforniju pēcdoktorantūrā, man bija iespaids, ka sabiedrība vēl nebija tik atvērta, bet ticu, ka sabiedrība aug un mainās. Varbūt tagad tā kļuvusi atvērtāka.

Kāds ir lielākais ieguvums Latvijai no latviešu izcelsmes zinātniekiem, kas strādā diasporā?

Kārlis Artūrs Moors: Es dzīvoju ārzemēs jau no 2012. gada. Dzīve mani vedusi gan uz Franciju, gan Beļģiju, gan Nīderlandi, gan Vāciju. Šajā laikā esmu mācījies no atšķirīgām kultūrām, paražām (gan individuālā, gan sabiedrības līmenī), darba ētikas utt. Esmu redzējis, kā zinātnes un izglītības joma strādā vairākās valstīs, un šīs atšķirības tiešām ir lielas. Bet es arī zinu, kā ir Latvijā un kā “domā un dara” latvieši. Tāpēc diasporas zinātnieki, tādi kā es, ir izcila iespēja Latvijai nodibināt zinātniskos sakarus ārzemēs. Mēs esam Latvijas vēstnieki visā pasaulē, un varam iedrošināt mūsu vietējos kolēģus uz sadarbību ar Latviju.

Uz PMNET konferenci arī devos kopā ar savu priekšnieku, profesoru Kristofu Kaletu (Christoph Kaleta). Viņš pirms tam Latvijā nebija bijis, un vienīgais, ko viņš par mūsu valsti zināja, nāca no tā, ko es biju stāstījis. Viņa dalība konferencē bija ilggadēja Latvijas diplomāta, vēstnieka un neirozinātņu doktora Rolanda Lappuķes un profesora Mārča Lejas centienu rezultāts. Man izdevās viņu pārliecināt doties uz Rīgu, prezentēt mūsu rezultātus precīzijas medicīnas jomā un nodibināt kontaktus ar vairākiem izciliem Latvijas zinātniekiem. Ne tikai dibināt kontaktu – ir izveidojusies auglīga augsne nākotnes sadarbībai starp mūsu izpētes grupu Ķīlē un Latvijas pētniekiem, un šobrīd strādājam, lai attīstītu konkrētu kopīga darba plānu. Starptautiska sadarbība var arī uzlabot nākotnes projektu naudas apguvi no Eiropas fondiem, kas Latvijas zinātnei ir ļoti nozīmīgs finansējuma avots. Protams, es ceru, ka daudzi no diasporas zinātniekiem kādu dienu atgriezīsies mājās un varēs pielietot savu starptautisko pieredzi, lai sekmētu zinātnes izaugsmi dzimtenē, tāpēc uz šiem cilvēkiem var arī skatīties ne tikai kā potenciāliem “vārtiem uz pasauli”, bet arī kā attālinātu investīciju Latvijas zinātnē balstītā nākotnē.

Ko jūs novēlētu laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” lasītājiem?

Ulrika Beitnere: Dzīvojam laikā, kurā vēlos mums visiem novēlēt nepazaudēt kritisku pieeju, analizējot nevien pētījumu kopsavilkumus, bet arī metodes un pašus datus. MI laikmetā, kurā attēli un video var tikt ātri un vienkārši manipulēti, kritiskā domāšana ir svarīgāka nekā jebkad.

Tāpat novēlu apmeklēt nākamo PMNET pasākumu 2025. gadā, lai iedvesmotos un gūtu informāciju par zinātnes un medicīnas nākotni Latvijā un citviet pasaulē! Ir iemesli lepoties – salīdzinājumā ar ASV un vēl jo vairāk Vāciju – medicīna Latvijā ir daudz pieejamāka, ātrāka un digitāla. Latvijai ar šādu pasākumu izveidi ir labs izrāviens precīzijas medicīnas jomā, lai uzliktu Latviju uz pasaules kartes un būtu par pamatu precīzijas medicīnas centra izveidei.

Aicinām noskatīties Precīzijas medicīnas tīklošanās foruma sesiju videoierakstus tīmekļvietnē: šeit.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja zinātnes radio raidījumu “Prāts izglābs pasauli”
un “Zinātnes vārdā” vadītāja Ieva Siliņa