Atbildi vēlos sākt ar citātu no Eiropas Universitāšu asociācijas (European University Association) 2021. gada februārī publicētā stratēģiskā dokumenta “Universitātes bez sienām. Vīzija 2030. gadam” (tulkojums no: Universities without walls. A vision for 2030): Raugoties nākotnē, mēs iztēlojamies universitātes bez sienām; tās ir augstskolas, kas ir atvērtas un iesaistītas sabiedrībā, vienlaikus saglabājot savas pamatvērtības. Visas Eiropas universitātes būs atbildīgas, autonomas un brīvas; ar atšķirīgu institucionālo profilu, bet vienotas savās mācīšanās un mācīšanas, pētniecības, inovāciju un kultūras misijās sabiedrības labā.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 9 (647), 2024. gada 28. oktobris (PDF).

Sveicot Transporta un sakaru institūtu tā dibināšanas 25. gadskārtā –
saruna ar institūta rektoru Dr.sc.pol. Juri Kanelu

[Ojārs Spārītis]: Ilgāku laiku neesam tikušies, un es jūs apsveicu ar doktora grāda iegūšanu, kas jums nozīmē jaunu pakāpi karjerā. Esam studējuši Latvijas Universitātē vienā laikā, tāpēc varu tikai izteikt gandarījumu, redzot savus laikabiedrus prestižos vadošos amatos. Vēl vairāk priecājos, ja savulaik labu izglītību baudījušie arī mūsdienās aktīvi piedalās Latvijas izglītības un zinātnes kapacitātes audzēšanā. Vai gūstat gandarījumu savā pašreizējā amatā?

Liels paldies par šīs intervijas piedāvājumu un par to, ka vēlaties laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” atspoguļot privātas augstskolas – Transporta un sakaru institūta – dzīvi un darbību. Tas mums ir ļoti pagodinoši!

Runājot par mani pašu jāatzīst, ka pašreizējā darbā esmu tāds “vēlīns auglis”. Lielāko savas aktīvās dzīves daļu es nebiju saistīts ar augstskolu ikdienu, lai arī biju ieguvis pasniedzēja darba pieredzi Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Vairāk biju pieredzējis diplomātiskā un vadītāja darbā – tas pašreiz ļoti noder. Transporta un sakaru institūtā nokļuvu pirms gandrīz 13 gadiem, un kopš tā laika šī augstskola ir kļuvusi par visilgāko darba vietu manā dzīvē. Šādā situācijā doktorantūras studiju nobeigums un doktora grāda iegūšana bija tikai loģisks un nepieciešams solis (lai arī tas tika sperts vēlāk, nekā daudzi citi doktoranti to mūsdienās dara).

Atbildot uz jūsu jautājumu par gandarījumu darbā, jāsaka, ka šis darbs ir ļoti dinamisks un mainīgs. Tā kā augstskolas darbības procesā ikdienā iesaistīti dažādi “aktieri” – mūsu studenti, pasniedzēji un darbinieki, bet arī Izglītības un zinātnes ministrija, citas valsts pārvaldes institūcijas, augstskolas vietējie un ārvalstu partneri –, tad vārda vistiešākajā nozīmē katra darba diena ir pilnīgi citāda, neatkārtojama, lai arī ne vienmēr viegla. No šī dinamisma var nogurt, bet bieži vien tas dod arī gandarījumu par kādu sekmīgi atrisinātu problēmu vai paveiktu darbu.

Kā jūs skaidrotu, ka Transporta un sakaru institūts (TSI), kurš šajās dienās atzīmē savu 25 gadu dibināšanas jubileju, līdz šim publiskajā telpā tikpat kā nav pieminēts un par to nav bijusi jūtama arī mediju interese. Atzīstos, ka arī man bija nepilnīgs priekšstats par šo privāto augstskolu, kura ar uzņēmīgu cilvēku atbalstu tika izveidota uz Izglītības un zinātnes ministrijas 1999. gadā likvidētās Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) drupām. Vai pastāv kāda nepārvarama plaisa, kas šķir privātās un valsts augstākās mācību iestādes?

Šeit jūs esat uzdevis nevis vienu, bet uzreiz vairākus jautājumus, un ne visi tie ir vienādi atbildami. Nekādā gadījumā nevaram vainot medijus, ka viņiem nav bijusi pietiekama interese par TSI. Tātad mums pašiem bija un ir vairāk jāiet pie sabiedrības, jāstāsta par sevi un jāiepazīstina ar augstskolas dzīvi. Galu galā, tikai tā mēs varēsim piesaistīt sev studentus un attiecīgi – finanšu līdzekļus, jo studijas TSI ir par maksu.

Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz, ar ko lepoties. 25 darbības gados TSI ir sagatavojis vairāk nekā 10 tūkstošus absolventu – sabiedrība ir ieguvusi nozīmīgu skaitu vajadzīgu speciālistu. Ilgus gadus loģistikas jomas studentu un absolventu skaita ziņā TSI ieņēma pirmo vietu starp visām Latvijas augstskolām un trešo vietu datorspecialitātes absolventu skaita ziņā. Mēs pirmie no privātajām augstskolām izveidojām un akreditējām maģistra līmeņa studiju programmas, kas toreiz bija unikāls gadījums privāto augstskolu starpā, kā arī doktora studiju programmu “Telemātika un loģistika” (tagad mums ir jau divas uz maksimālo termiņu akreditētas doktorantūras programmas un izveidota Doktorantūras skola). 2020. gadā uzsākām sadarbību ar Rietumanglijas Universitāti (UWE Bristol) Bristolē, Lielbritānijā, un šajos gados esam kopā izveidojuši trīs dubultā diploma studiju programmas (vienu bakalaura līmeņa studijām un divas studijām maģistratūrā), kuru absolventi šogad, neaizbraucot no Latvijas, saņēma abu augstskolu diplomus.

Šajos gados izdarīts ir vēl daudz vairāk, bet tieši šeit arī parādās privāto augstskolu specifika – mēs ne mirkli nedrīkstam apstāties, jo ir jāveido jauni produkti, jauni piedāvājumi studentiem, jāmeklē jaunas darbības formas un projekti. Garantēta valsts budžeta finansējuma mums nav, tādēļ viss jānopelna pašu rokām. Turklāt cenšoties sasniegt maksimālu darba kvalitāti!

Atgriezīsimies pagātnē. Līdz likvidācijai Rīgas Aviācijas universitātē (RAU) mācījās studenti no visas PSRS, apgūstot aviācijas inženieru un citu aviācijai nepieciešamu profesiju. Lai gan RAU bija civilās aviācijas servisa vajadzībām dibinātā augstskola un atgādināja “klasisku universitāti”, tā bija saistīta ar padomju laika militārās industrijas, izglītības un apgādes sistēmu ar atbilstošu auditoriju aprīkojumu, mācību trenažieriem un citu tehniku. Kur tā palika, ja nācās sākt visu no jauna tukšā vietā?

Es gan neesmu labākais sarunu partneris, kam uzdot šādus jautājumus, jo nekad pagātnē nebiju saistīts ne ar RCAII (Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu, kura agrākā galvenā ēka tagad ir TSI īpašums), ne ar RAU. Viss, ko zinu, ir tikai no tā laika aculiecinieku stāstiem. Taču vismaz viena lieta ir neapstrīdams fakts – izmantojot likvidējamās RAU pamatlīdzekļus, savu mājvietu rada četras (!) privātas augstskolas (TSI, EKA, ISMA un BSA), kā arī LU Sociālo zinātņu fakultāte un RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Aviācijas institūts un Transportmašīnu tehnoloģiju institūts. Tā ka gan aprīkojums, gan akadēmiskie mācībspēki sadalījās pa vairākām jaunām struktūrām, bet šo sadalīšanas procesu virsvadīja Izglītības un zinātnes ministrijas iecelti likvidatori.

Apbrīnas vērta ir TSI dzimšana kā fēniksam no RAU pelniem, starta laukuma vietā izmantojot uz parāda iegūtu ēku. Vai varat atklāt, kāds cilvēkkapitāls tika mantots no likvidētās valsts universitātes un kāds piesaistīts no Latvijas izglītības un zinātnes vides, ja rekordīsā laikā izdevās sagatavot dokumentus augstskolas un studiju programmu licencēšanai, lai mēnesi pēc likvidēšanas atsāktu darbu jaunas augstskolas veidolā? Kur šodien rodat kvalificētus pedagogus, kas ļauj apmierināt 21. gadsimta izglītības tirgus vajadzības?

Atbilde uz šo jautājumu atkal jāsāk ar godīgu atzīšanos – es personīgi šajā procesā nebiju iesaistīts. Kā stāsta kolēģi, kuri šajā dzimšanas faktā piedalījās, 1999. gada augusta beigās kļuva zināms Izglītības ministrijas lēmums par RAU likvidāciju. Taču tajā laikā vairāki simti darbinieku un pieci tūkstoši studentu gatavojās uzsākt jauno mācību gadu. Pat pēc tam, kad kļuva zināms par RAU likvidāciju, reflektanti turpināja pieteikties studijām, jo ticēja, ka universitāte nepazudīs, un tas vadītājiem radīja papildu atbildību.

Tieši šī atbildības sajūta un TSI nozīmīgais cilvēku un intelektuālais kapitāls ļāva dažu nedēļu laikā saviem spēkiem atrisināt visus augstskolas reģistrācijas un 11 programmu licencēšanas organizatoriskos, juridiskos un politiskos jautājumus.

Grūti pateikt, vai tāda mobilizēšanās būtu iespējama šobrīd. Droši vien citāda – jā, bet tāda, kā dibinot augstskolu, diez vai. 25 gadu laikā nomainījusies vesela paaudze, un arī cilvēku savstarpējās attiecības, viņu mērķi, intereses un uzvedība ir kļuvuši citādāki. Jauni cilvēki tagad ir daudz brīvāki, zinošāki, bet bieži vien arī vairāk orientēti uz īsāka termiņa plāniem un iecerēm. Tas ietekmē visu augstskolas darbību 21. gadsimtā – gan pieeju studentiem un pasniedzējiem, gan arī studiju procesa organizācijai.

Katra augstskola var lepoties ar trīspakāpju izglītības piedāvājumu bakalaura, maģistra un doktorantūras līmenī. Kāds šodien ir augstskolas studentu skaits un kā tas sadalās pa izglītības līmeņiem? Vai atklāsiet, kuras no augstskolas fakultātēm un programmām ir populārākās un cik liels konkurss ir jāiztur studentiem, lai iekļūtu TSI?

Nezinu, vai tiešām katra augstskola var lepoties ar trīspakāpju izglītības piedāvājumu bakalaura studiju, maģistra un doktorantūras līmenī, bet TSI to var. Mums kopumā ir 16 studiju programmas divās tematiskajās jomās – inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs studenti var apgūt pilnu visu trīs studiju līmeņu ciklu. Kopējais studentu skaits TSI ir nedaudz virs 2000 (skaits mainās burtiski katru dienu), bet būtiski ir tas, ka aptuveni 61% no kopējā studentu skaita pārstāv STEM jomas (zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku).

Vērts atgādināt, ka Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta rīcības plāna III sadaļā “Labklājīga Latvija” ir paredzēts uzdevums: Nodrošināts STEM absolventu īpatsvars 25% apmērā no absolventu kopskaita. Mūsu augstskola vairāk nekā divas reizes pārsniedz šo valdības uzdevumu, turklāt bez valsts atbalsta šīm studijām.

TSI populārākās studiju programmas ir saistītas ar datorzinātnēm, robotiku, aviāciju un loģistiku. Bakalaura un maģistra studiju programmās “Datorzinātnes” studentu interese ir augsta, jo, pateicoties mūsu sadarbībai ar Rietumanglijas Universitāti (UWE), dubultā diploma programmām ir tādas aktuālas specializācijas kā datu analītika un mākslīgais intelekts.

Kaut gan TSI ir tehniska augstskola, visu mūsu procesu centrā ir cilvēki: rūpes sniegt studentiem individuālu pieeju, būt lietas kursā par studentu sekmēm un iespējamām problēmām, radīt maksimāli ģimenisku sajūtu studiju laikā. Mūsu kā augstskolas uzdevums ir palīdzēt ikvienam, kas pie mums ierodas, realizēt savu potenciālu.

Periodiski notiek zinātnisko institūtu kapacitātes izvērtējums, un šajās disciplīnās ir svarīga katras institūcijas jauda, starptautiskais sniegums, patentizgudrojumu daudzums, SCOPUS un WoS publikāciju skaits, aizstāvētas disertācijas utt. Šajā izvērtējumā, kas notika 2013. gadā, TSI ierindojās 10 labāko Latvijas zinātnisko institūciju vidū. Kā ar statistiskiem rādītājiem varētu raksturot jūsu augstskolas mācībspēku un studentu akadēmisko sniegumu 2024. gadā?

Par šo tēmu varētu stāstīt daudz. TSI pētniecība un attīstība pamatā notiek jomās, kas saistītas ar svarīgākajām nākotnes tēmām (IKT, viedie risinājumi transportā un loģistikā, digitālā sabiedrība un ekonomika). Mēs cenšamies organizēt savu mācībspēku (piesaistot studentus) zinātnisko darbību ar pētniecības klasteru starpniecību. To mērķis ir apvienot resursus un nodrošināt atbalstošu un stimulējošu koleģiālu vidi pētniekiem, doktorantiem un pēc-doktorantūras stipendiātiem, kuri strādā pie kopējo interešu tēmām. Mūsu augstskolā ir izveidoti un darbojas trīs tematiski pētniecības klasteri:

1. Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klasteris;
2. Sistēmu analīzes un modelēšanas klasteris (MADSYS);
3. Robotikas un aditīvo tehnoloģiju inovāciju pētniecības klasteris.

Tuvākajos gados paredzēta vēl citu klasteru izveidošana. Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klasteris koncentrējas uz datu izpēti, konsultēšanu un apmācību, tostarp lielo datu analīzi, statistisko modelēšanu, svešvalodu apstrādi un galvenajiem mākslīgā intelekta aspektiem. Uz modelēšanu balstītas sistēmu analīzes un projektēšanas (MADSYS) pētniecības klastera mērķis ir attīstīt akadēmiskās, pētniecības un konsultāciju darbības, kas orientējas uz modelēšanas kā lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenta izmantošanu dažādu sistēmu analīzē un projektēšanā. Savukārt, robotikas un aditīvo tehnoloģiju inovāciju pētniecības klasteris ir vadošais robotikas, aditīvās ražošanas un datorredzes jomā.

TSI jau vairāk nekā 10 gadus izdod žurnālu “Transports un Telekomunikācijas”, kas ir recenzēts atvērtas piekļuves zinātniskais žurnāls. Tas ir informācijas un pētījumu rezultātu avots transporta zinātnes jomā: transporta sistēmas, transporta tehnisko līdzekļu modelēšana un plānošana; transporta infrastruktūra, satiksmes kontrole, intelektuālās transporta sistēmas, telemātika, un tas aptver arī tādus starpdisciplinārus jautājumus kā transports un vide, transporta drošība, transporta kvalitāte un efektivitāte, savietojamība un intermodalitāte. Žurnāla mērķis ir uzrunāt transporta un telekomunikāciju profesionāļus dažāda veida amatos rūpniecības, pētniecības un akadēmisko institūciju jomā. Žurnāls tiek izdots reizi ceturksnī elektroniskā un drukātā versijā. Tā Hirša indekss ir 20, un tas ir iekļauts vairāk nekā 38 starptautiskās citējamās datu bāzēs, ieskaitot SCOPUS un WoS. Tāpat TSI reizi gadā organizē starpdisciplināru zinātniski pētniecisku konferenci RelStat, kuras rezultāti kopā ar Springer izdevniecību tiek publicēti zinātnisko rakstu krājumā, kurš ir citējams SCOPUS. Šogad septembrī notika jau 24. šāda konference, kurā piedalījās dalībnieki no 22 valstīm, un konferences plenārsēdē ar ziņojumiem uzstājās profesori no Madrid Technical University (Spānija), Politecnico di Torino (Itālija), University of Thessaly (Grieķija) un Sapienza University of Rome (Itālija).

Ja palūkojas uz augstskolas struktūras un programmu evolūciju, tad jūs lepojaties ar “Aviācijas profesionālo un akadēmisko centru”. Ik gadu savai kapacitātei spējat pievienot pa jaunai laboratorijai un pētniecības klasterim. Turklāt “Mobilo robotu laboratorija”, “Datu analīzes un mākslīgā intelekta centrs”, “Automatizācijas sistēmu laboratorija”, “Additive Lab” skan pavisam moderni. Tas ir magnēts jaunu un zinātkāru studentu piesaistīšanai. Taču tā kā augstskolā mācās studenti no 43 valstīm, tad jau viņi atgriežas savās mītnes zemēs un silda to ekonomiku. Vai jums ir zināms, cik absolventu paliek strādāt Latvijā?

Pašreiz apmēram 25% no kopējā TSI studentu skaita ir ārzemnieki (līdz COVID-19 pandēmijai bija 32%). Šiem studentiem izvēloties Latviju augstākās izglītības iegūšanai, viņi “silda” mūsu valsts ekonomiku studiju laikā, – šo faktu, manuprāt, ne vienmēr pienācīgi novērtējam.

Precīzu datu par to, cik no ārzemju absolventiem pēc studiju beigām paliek strādāt Latvijā, mums nav. Taču viņu noturēšana mūsu valstī nav TSI pašmērķis. Uz ārzemju studentiem raugāmies kā uz potenciālajiem TSI un Latvijas “vēstniekiem” pasaulē. Nekādi nevar apgalvot, ka mūsu augstskola vai pat visa valsts kopumā pasaulē būtu ļoti pazīstama. Un, ja milzīgā konkurencē ar visas pasaules augstskolām mums tomēr izdodas piesaistīt šādu potenciālu reflektantu uzmanību, tad uzskatu, ka esam veikuši labu darbu Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Vēl jo vairāk šādu atpazīstamību pozitīvi sekmē TSI absolventi, kuri pēc studiju beigām spēj pierādīt savu labo sagatavotību, profesionalitāti, un ar TSI izdotu diplomu spēj atrast perspektīvu un kvalificētu darbu. Tad vairs nav svarīgi, kurā pasaules valstī tas notiek.

Lūdzu, raksturojiet TSI zinātniski pētniecisko potenciālu gan personāla, gan laboratoriju tehniskā aprīkojuma iespēju ziņā! Ja nav noslēpums, ļaujiet ielūkoties zinātnisko pētījumu tematikā un to saistībā ar mūsdienu inženierzinātņu un tehnoloģiju pasūtījumiem aviācijai, transporta un komunikāciju industrijai, robotikai un MI problemātikai. Kuros galvenajos pētniecības virzienos strādā TSI un kur ir jūsu sadarbības partneri pasaulē?

TSI zinātniski pētnieciskais potenciāls ir balstīts uz divām galvenajām sastāvdaļām: augsti kvalificētu personālu un modernu tehnisko aprīkojumu. Mūsu pētnieki ir eksperti savās jomās, īpaši tādās nozarēs kā transporta sistēmu modelēšana, aviācija, transporta un sakaru tehnoloģijas, robotika un mākslīgais intelekts (MI). Lepojamies ar vairāk nekā 20 modernām laboratorijām, tostarp unikālu aditīvo materiālu laboratoriju metāla 3D drukāšanai – vienīgo Baltijas valstīs.

Runājot par pētījumu tematiku, mēs koncentrējamies uz mūsdienu inženierzinātņu un tehnoloģiju aktuālajām problēmām, īpaši robotikas un transporta un telekomunikāciju nozarē. Piemēram, mūsu pētnieki strādā pie tādiem jautājumiem kā automatizēta transporta sistēmu izstrāde, ilgtspējīgi risinājumi loģistikā, ražošanā un uzņēmējdarbības procesos, kā arī MI un robotikas pielietojums dažādās industrijās.

TSI robotikas pētījumi ir vērsti uz industriālo, mobilo un autonomo robotu pilnveidošanu. Izstrādājam optimizētas robotu sistēmas, radām inteliģentus algoritmus, lai uzlabotu to efektivitāti un spējas, un testējam šos jauninājumus ražošanas lietojumos. Aditīvās ražošanas jomā pētām jaunākos sasniegumus materiālzinātnē, projektējam un izstrādājam modernas robotizētas stiepļu loka aditīvās ražošanas (WAAM) sistēmas, un integrējam šīs tehnoloģijas reālos rūpnieciskos lietojumos. Savukārt TSI datorredzes komanda izstrādā progresīvus algoritmus vizuālo datu analīzei dažādos lietojumos. Mēs piešķiram prioritāti integrācijai reālās pasaules sistēmās, apstrādājam sarežģītas datu kopas un iegūstam vērtīgas atziņas, lai veicinātu inovācijas. Lieki teikt, ka visos šajos pētījumos ar lielu interesi piedalās arī augstskolas studenti.

TSI sadarbojas ar partneriem no dažādām pasaules valstīm, īpaši Eiropas Savienības ietvaros, tai skaitā ar pētniekiem un industrijas pārstāvjiem no Lielbritānijas, Vācijas, Grieķijas, Spānijas un citām valstīm. Mūsu sadarbības projekti veicina gan akadēmisko izcilību, gan praktisku tehnoloģiju attīstību.

Sekmīgai zinātniski pētnieciskajai darbībai ir atdeve gan akadēmiskajā, gan finansiālajā formā. Lasu, ka uzņēmējdarbība ir augstskolas doktorantūras programmā un TSI ir savs biznesa inkubators. Tātad savus studentus orientējat proaktīvai zinātniski pētniecisko produktu komercializācijai. Kādas ir augstskolas sekmes pasūtījuma līgumdarbu piesaistīšanā un budžeta palielināšanā ar pašu nopelnītiem līdzekļiem?

Atbildot uz šo jautājumu, vēlreiz gribu uzsvērt, ka privātas augstskolas Latvijā, ieskaitot TSI, nesaņem plānveida valsts budžeta finansējumu ne akadēmiskai, ne pētnieciskai darbībai. Līdz ar to visi mūsu darbam nepieciešamie līdzekļi jānopelna pašiem – gan saņemot maksu par studijām, gan realizējot dažādus starptautiskus grantu projektus, gan arī sniedzot pētnieciskus un konsultatīvus pakalpojumus dažādiem vietējiem vai ārvalstu klientiem.
TSI regulāri piedalās šāda veida projektos, tādējādi vairojot savu finansiālo labklājību un starptautisko prestižu. Kā piemēru varētu minēt programmas Apvārsnis 2020 projektu Enhanced Physical Internet-Compatible Earth-friendly freight Transportation ansWer (ePIcenter), kas realizēts no 2020. līdz 2024. gadam. Projektā piedalījās 36 (!) partneri no dažādām Eiropas valstīm ar sabalansētu daudznozaru kompetenču kopumu: piegādes ķēdes tehnoloģiju nodrošinātāji, pētnieki, loģistikas operatori, ražotāji, juridiskie un politikas eksperti u.c. ePIcenter mērķis bija radīt sadarbspējīgu, uz mākoņtehnoloģijām balstītu ekosistēmu, kurā ir uz mākslīgā intelekta bāzes izveidoti inovatīvi, uz sadarbību vērsti risinājumi arvien sarežģītākiem stratēģiskās un operatīvās plānošanas uzdevumiem, ar ko saskaras loģistikas operatori, nosūtītāji un politikas veidotāji. Var teikt, ka šī projekta pētnieciskie rezultāti ir piemērojami starptautiskās tirdzniecības procesu pilnveidošanai visā pasaulē.

Cits aktuāls projekts, kurš vēl turpinās, ir Fundamentals of Design Competence for Our Digital Future (D-CoDE). Tā nozīmi nosaka fakts, ka ir nepieciešamas principiāli jauna veida kompetences, lai paredzētu un nodrošinātu sabiedrības digitālo pārveidi un radītu apstākļus atbildīgai un ilgtspējīgai nākotnes attīstībai. Šim nolūkam ir paredzēts, ka D-CoDE apmācīs 15 doktorantūras studentu grupu dizaina antropoloģijā, mediju studijās, dizainā, zinātnes un tehnoloģiju pētījumos un datu zinātnēs un nodrošinās viņus ar holistisku izpratni, kas nepieciešama uz cilvēku vērstai produktu un pakalpojumu sistēmu projektēšanai, izmantojot lielos datus, mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu. Šie doktoranti, protams, būs no dažādām augstskolām, bet arī no TSI, un tātad tā ir tieša pētniecības sasaiste ar mūsu studiju procesu.

Turklāt gribu pieminēt augstskolas sadarbību ar industriju, veidojot studiju un pētniecības materiālo bāzi, kā arī kopā praktiski realizējot šos procesus. Pirmais piemērs ir industriālās automatizācijas jomā strādājošās starptautiskās RoboLogic Group Latvijas uzņēmums, kurš ir palīdzējis TSI izveidot mūsdienīgu “Industriālo robotu” laboratoriju, piedalās pētnieciskajos procesos, atbalsta studiju procesu, dodot labākajiem studentiem uzņēmuma stipendijas, bet pēc studiju beigām piedāvājot darba vietas. Savukārt sadarbībā ar Čehijas aviobūves uzņēmumu Blanik augstskolā ir izveidota aditīvo tehnoloģiju laboratorija “Additive Lab”, kura, plaši iesaistot studentus, veic savus pētījumus nepastarpināti pēc šī uzņēmuma pasūtījumiem.

Visbeidzot nevar nepieminēt inovāciju un uzņēmējdarbības centru iDEAHUB, kurš tika izveidots TSI, lai atbalstītu studentu un vidusskolēnu inovatīvās idejas, uzsākot zinātņietilpīgus jaunuzņēmumus. Projekta ietvaros 20 studentu un skolēnu komandas šajā biznesa inkubatorā izstrādāja savas inovatīvās idejas, attiecīgi saņemot tam grantus, ar mērķi turpmāk attīstīt šīs idejas un pārveidot tās par jaunuzņēmumiem.

Viennozīmīgi, ka viens no galvenajiem mērķiem biznesa inkubatoriem ir veidot vidi, kas ļautu un palīdzētu realizēt idejas, projektus un pārvērst tos naudas izteiksmē. Vai tas pats modelis var attīstīties un strādāt augstskolā? Laiks rādīs. Šobrīd mūsu mērķis tiešām ir palīdzēt TSI studentiem būt proaktīviem zinātniski pētniecisko produktu veidošanā un visu neiespējamo ideju realizācijā. Tieši tāpēc, kad beidzās ES finansējums, mēs turpinām šo projektu par saviem līdzekļiem un piesaistām industrijas pārstāvjus atbalstīt jauniešus ne tikai finansiāli, bet galvenokārt arī konsultējot (mentorings). Uzklausīt ideju, palīdzēt atrast tās kodolu un nākotni, virzīties un attīstīt to, pārveidojot par biznesa potenciālu.

Lūk, viens no spilgtākajiem piemēriem, kad robotikas, elektronikas un datorzinātņu programmu studenti izstrādāja ierīci, ko var izmantot biomedicīnas pētījumos. Pabeidzot dalību inkubatorā un saņemot balvu, viņi turpināja attīstīt projektu. Tagad jau gaidām patenta apstiprinājumu. Savu projektu jaunieši nogādāja arī uz Zviedriju, uz īstu laboratoriju, kur to parādīja speciālistiem. Viņi visi apbrīnā skatījās, atkārtojot: “O! Ar šādām lietām pie jums Latvijā tiešām nodarbojas bakalauri?”

Laiku pa laikam notiek augstskolu programmu pārakreditācija, ko Latvijā organizē IZM aģentūra AIC/AIKA. Šai aģentūrai ir jābūt reģistrētai EQAR (European Quality Assurance Register), kas dod tiesības akreditētās studiju programmas iekļaut Eiropas reģistrā. Tomēr kopš 2023. gada EQAR mājas lapā iepretim Latvijas vārdam atrodas ieraksts “suspended”, tātad šādas tiesības ir liegtas, jo akreditācijā netiek ņemtas vērā Eiropas augstākās izglītības kvalitātes prasības (The Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area). Sanāk, ka pēc 2023. gada mūsu akreditēto programmu absolventu diplomi der tikai “vietējam tirgum”, bet ne Eiropā. Vai 2001. gadā iegūtā “beztermiņa akreditācija” ir TSI diplomu kvalitātes garantija vispasaules lietojumam vai tomēr jūsu vienošanās par stratēģisku partnerību ar Rietumanglijas Universitāti Bristolē (UWE Bristol) par abu zemju augstākās izglītības kritērijiem atbilstoša dubultā diploma piešķiršanu ir tālredzīgs solis pret izglītības līmeņa un kvalitātes kritumu pie mums?

Diemžēl AIC/AIKA problēmas ar EQAR reģistru augstskolām ir zināmas, bet necenšamies īpaši akcentēt uz tām uzmanību un “šūpot laivu”, drīzāk pacietīgi nogaidām un esam pat gatavi palīdzēt AIKA sakārtot savas akreditācijas lietas. AIKA ir vienīgā šāda augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas organizācija Latvijā, tādēļ nevaram to pazaudēt.

Tomēr TSI sadarbība ar Rietumanglijas Universitāti Bristolē ar AIKAs situāciju nekādi nav saistīta. Šīs sadarbības sākumpunkts ir mūsu akcionāru un pašas augstskolas vēlme domāt par perspektīvo attīstību un pastāvošajām iespējām, plānot šīs attīstības turpmāko stratēģiju. Tādēļ kopš 2019. gada strādājam ar augstskolas konsultantiem no Lielbritānijas, kuri palīdzēja sagatavot TSI Attīstības stratēģiju 2020-2025, kurā, citu starpā, ir tādas prioritātes kā studiju un pētnieciskā procesa kvalitātes uzlabošana un internacionalizācija. Šie konsultanti mums palīdzēja arī atrast šo universitāti, kuru, ticiet vai nē, mēs starp citiem pretendentiem izvēlējāmies konkursa ceļā. Tobrīd Rietumanglijas Universitātei bija savi attīstības mērķi, kuri sakrita ar mūsējiem.

Droši var teikt, ka šī sadarbība, kas ilgst jau gandrīz piecus gadus, ir devusi nenovērtējamu ieguldījumu mūsu augstskolas studiju kvalitātes uzlabošanā. Lai arī studentu apmācība dubultā diploma programmās notiek tikai Latvijā, tomēr tā tiek realizēta atbilstoši Rietumanglijas Universitātes kvalitātes prasībām un stingri uzraudzīta no Lielbritānijas. Tāpat šajās programmās tiek realizēta arī studentu eksāmenu un pārbaudījumu darbu vērtēšana gan atbilstoši TSI, gan UWE procedūrām. Tas aizņem ievērojami vairāk laika un, vismaz sākumā, radīja zināmus sarežģījumus, bet tagad visi pie tā jau pieraduši. Tā ka, ja Latvijā būs vēlēšanās iepazīties ar Lielbritānijas studiju organizācijas un vērtēšanas sistēmu, tad TSI pārstāvji var droši uzstāties kā eksperti.

Pārsteidzoša ir TSI spēja mobilizēties pārmaiņām, ar to domāju pielāgošanos COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem, dažu dienu laikā pārejot uz mācībām attālināti. Cik lielā mērā pārejai uz tālmācību palīdzēja augstskolas tehniskais un metodoloģiskais nodrošinājums un cik mācībspēku gatavība adaptēt programmas Zoom lekcijām?

Vai zināt, ka Viljams Reinijs Hārpers (William Rainey Harper), Čikāgas Universitātes dibinātājs, tiek saukts par pirmo personu, kas ASV 1892. gadā izveidoja neklātienes (korespondences) izglītības praksi? Tiek uzskatīts, ka šīs neklātienes studijas ir visu turpmāko tālmācības studiju priekštecis ASV.
Kāpēc to pieminu? Kopš 1892. gada gan TSI, gan citām augstskolām bijis pietiekami daudz laika sagatavoties tālmācības studiju organizācijai, un, ja nepieciešams, arī ekstremālos apstākļos.

Tas ir joks, protams. Bet, ja nopietni, tad COVID-19 pandēmijas laikā neko īpaši oriģinālu mēs neizdomājām. Nodarbības studentiem notika attālināti saskaņā ar nodarbību sarakstu, izmantojot Big Blue Button platformu. Nodarbību grafiks, savukārt, bija pieejams augstskolas iekšējā datu bāzē un TSI mobilajā aplikācijā (TSI Schedule). Tāpat tika publicēta arī informācija par studiju procesa izmaiņām, kas tika nosūtīta studējošajiem caur e-pastu. Savukārt nodarbību laikā pasniedzēji izmantoja dažādus modernus risinājumus un metodes individuāli, atkarībā no personiskās sagatavotības pakāpes.

Tādēļ gribētu teikt, ka tehniskais nodrošinājums pārejā uz attālinātām mācībām pandēmijas laikā nebija noteicošais. Daudz būtiskāka bija visa TSI akadēmiskā un administratīvā personāla apņēmība un organizētība nepārtraukt studijas un dot studentiem to zināšanu kopumu, kura dēļ viņi bija ieradušies mūsu augstskolā.

Daudzas tehnoloģiskās sastāvdaļas nākotnes izglītības sistēmai šobrīd jau pastāv: mākoņtehnoloģijas, mākslīgais intelekts u.c. Augstskolas uzdevums ir tās apvienot vienotā izglītības organizācijā, kas spēj efektīvi sasniegt mērķus un apmierināt mūsu galveno klientu – studentu gaidas un vajadzības. Jāatceras, ka studenti jau dzīvo virtuālajā vidē: ikdienā izmanto ļoti daudz ierīču ar iebūvētiem procesoriem, līdz pat elektriskajām zobu birstēm. Šī ekosistēma jau tiek aktīvi veidota, un tagad tai jāsāk pildīt arī izglītojoša funkcija.

Vai ātrā reakcija uz straujām situāciju maiņām ir ielikta augstskolas menedžmenta pamatā un augstskolas valde to realizē kā privāta kapitāla pārvaldības principu? Vai un kur jūs kā rektors redzat privātas augstskolas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts subsidētām universitātēm?

Jāsaprot, ka visa “manuālā” izglītības sistēma, kas radās pirms informācijas sabiedrības parādīšanās un ieguva tādas formas, piemēram, kā zinātniskā universitāte, digitalizācijas un IT tehnoloģiju laikmetā kļūst neefektīva. Tā sabiedrībai kalpoja ilgu laiku, taču ir novecojusi. Secinājums ir tāds, ka jāveido jauna veida izglītības iestādes, kas balstītas uz jaunām tehnoloģijām un jaunu pieeju studijām. Jāveido reāli studentcentrētu, elastīgu izglītības modeli un jādod studentiem brīvas izvēles iespējas uz maksimāli vienlīdzīgiem noteikumiem izvēlēties ne tikai studiju programmu vai studiju veidu, bet arī augstskolu.

Jaunā veida izglītības iestādei “jādzīvo” datortīklā, vismaz Eiropas mērogā. Mēs ņemam Eiropu par atskaites punktu, jo, pateicoties Boloņas konvencijai, tajā jau ir izveidota vienota izglītības telpa – studenti var doties studēt uz citām augstskolām, viņiem ieskaita apgūtus studiju kursus citās valstīs. Šī izglītības telpa tagad ir jāpārklāj ar datortīklu; tehniski tas tiek nodrošināts ar mākoņdatošanas palīdzību. Un tad izglītība tiks nodrošināta caur dažāda veida pakalpojumiem, kombinējot dažādas apmācību formas – pilna vai nepilna laika studijas, kombinētās studijas (blended learning) vai tiešsaistes studijas, lai izglītības pakalpojums kļūtu absolūti mobils. Iespējams kļūdos, bet mana pārliecība ir, ka tieši šajā situācijā izpaužas privāto augstskolu priekšrocības – mums ir vairāk “jākustas”, aktīvāk jāmeklē jaunas studentu piesaistes formas un metodes, lai viņus ieinteresētu, jāizrāda studentiem individuāla pieeja. Tikai tā varam sagaidīt mūsu klientu interesi un atsaucību.

Kādus redzat Latvijas izglītības sistēmas izaicinājumus turpmākajiem pieciem desmit gadiem? Jūsuprāt, kādos virzienos vajadzētu attīstīties mūsdienīgai izglītībai Latvijā?

Atbildi vēlos sākt ar citātu no Eiropas Universitāšu asociācijas (European University Association) 2021. gada februārī publicētā stratēģiskā dokumenta “Universitātes bez sienām. Vīzija 2030. gadam” (tulkojums no: Universities without walls. A vision for 2030)¹ : Raugoties nākotnē, mēs iztēlojamies universitātes bez sienām; tās ir augstskolas, kas ir atvērtas un iesaistītas sabiedrībā, vienlaikus saglabājot savas pamatvērtības. Visas Eiropas universitātes būs atbildīgas, autonomas un brīvas; ar atšķirīgu institucionālo profilu, bet vienotas savās mācīšanās un mācīšanas, pētniecības, inovāciju un kultūras misijās sabiedrības labā.

Manuprāt, svarīgi, ka šis vīzijas dokuments akcentē tādus būtiskus aspektus augstskolu darbībā kā atbildība visas sabiedrības priekšā, institucionālā vienotība (respektīvi, neveidojot dalījumu pēc tā, kas ir augstskolas dibinātājs, vai pēc kādiem citiem izslēdzošiem kritērijiem) un orientācija uz pamatvērtību saglabāšanu un vairošanu. Es ļoti priecātos, ja augstākās izglītības sistēma Latvijā attīstītos tieši tā. Mēs visi, gan valsts, gan juridisko personu dibinātās augstskolas apzināmies un esam gatavi pildīt savu misiju sabiedrības priekšā. Bet vienlaikus vēlamies justies vienlīdzīgi, autonomi un akadēmiski brīvi! Ja gatavojamais lēmums par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, kā arī citi nākotnes lēmumi attiecībā uz reformām augstākās izglītības jomā veicinās augšminēto principu iedzīvināšanu, tad ieguvēji būs visi – gan nākamie mūsu studenti, gan augstskolas, gan arī sabiedrība kopumā!

Pateicos par atklātu viedokli un, Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā sveicot TSI tā dibināšanas 25. gadskārtā, novēlu sekmīgi turpināt īstenot augstāko izglītību atbilstoši laikmeta un globālā darba tirgus vajadzībām.

^{1. Universities without walls. A vision for 2030, (2021), European University Association, Brussels, Belgium, 5 p.}

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja LZA akadēmiķis Ojārs Spārītis