Pie LU superdatora, uz kura var palaist arī DeepSeek R1 modeli. No kreisās: N. Grūzītis, G. Bārzdiņš, M. Grasmanis, 2024. gads. Foto no privātā arhīva
Ilze Kuzmina
Par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Gunti Bārzdiņu tīmeklī var lasīt, ka viņa pētījumu virzieni ir datorlingvistika, zināšanu reprezentācija un argumentācija, induktīvie secinājumi un mašīnmācīšanās, bezvadu un satelīta sakari, datoru tīklu protokoli, biznesa modelēšanas un specifikāciju valodas, kā arī to, ka viņš bijis viens no interneta ieviesējiem mūsu valstī. Viņš ir vadošais pētnieks Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā. Par tīmekļa un mākslīga intelekta (MI) iespējām pagātnē, nākotnē un tagadnē – šajā sarunā.
Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis", Nr.3 (652), 2025. gada 31. marts (PDF).
Vai atceraties, kad pats sākāt interesēties par mākslīgo intelektu?
Ar to saskāros un sāku par to interesēties tolaik, kad vēl strādāju pie savas disertācijas vai promocijas darba. Tikai pats jēdziens “mākslīgais intelekts” pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad aizstāvēju doktora disertāciju, vēl nebija izkristalizējies. Tēma man tuva jau no seniem laikiem, tikai tolaik šajā jomā neko lielu nevarēja izdarīt. Bija vienīgi tādas ekspertu sistēmas, kuras, piemēram, veidoja kā datu bāzes ārstiem, kur varēja redzēt, kādas zāles jādzer, ja sāp kāja vai kaut kas cits. Tā kā ar šādām sistēmām tomēr neko lielu nevarēja izdarīt, sāku nodarboties ar internetu. Man šķita, ka tur būs daudz lielāks pienesums.
Kā tolaik, kad jēdziens “mākslīgais intelekts” vēl nebija, to sauca? Vai arī bija pētījumu virzieni, kuriem vienota nosaukuma nebija?
Es teiktu, ka tie drīzāk bija šādi pētījumu virzieni. Bez ekspertu sistēmām tolaik jau bija arī neironu tīkli, bet arī ar tiem neko prātīgu vēl nevarēja paveikt. Bija arī mašīnmācīšanās, bet tādā pirmatnējā izpratnē. Latvijā un arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) tolaik ļoti populāra bija induktīvā sintēze, kur mēģināja no piemēriem uzminēt programmu. Pats nosaukums “mākslīgais intelekts” arī it kā ir sens, bet tam īsta seguma nebija: zem tā mēģināja palikt visu kaut ko. Piemēram, LU Matemātikas un informātikas institūtā, kur strādāju, jau pagājušajā gadsimtā nodibināja Mākslīgā intelekta laboratoriju, kas nodarbojās ar teksta apstrādi: skenēja tekstus un meklēja tajos kļūdas. Tā tolaik saprata MI. Teicāt, ka vairāk tolaik pievērsāties internetam.
Vai mākslīgais intelekts bez interneta vispār būtu varējis attīstīties?
Domāju, ka nē. Tieši tāpēc, ka deviņdesmitajos gados vēl nebija attīstījies internets, nebija iespējams arī nopietns MI. Mākslīgajam intelektam ir vajadzīgi dati. Lielais datu daudzums, kas tagad ir internetā, tas, ka ir ļoti daudz digitalizētu tekstu, attēlu un daudz kā cita, kas nāk no mobilajām ierīcēm, ir tas iemesls, kāpēc MI strauji uzplaucis. MI no šī lielā datu daudzuma var mācīties. Arī mašīnmācīšanās algoritmi kopš manis pieminētajiem deviņdesmitajiem gadiem strauji attīstījušies.
Esat daudz strādājis tieši ar valodas tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, latviešu valodas runas atpazīšanu un sintēzi. Kāpēc tāda izvēle? Vai tā bija jūsu paša interese, vai tieši šīs jomas pētījumiem bija vieglāk rast finansējumu, savākt pētnieku komandu?
Modernais MI lielā mērā balstās uz valodu. Tātad man un kolēģiem bijusi laba intuīcija, kad ap 2010. gadu, te universitātē, sākām nopietnāk strādāt ar MI un pievērsāmies tieši valodai. Protams, ka sākotnējās metodes, ko lietojām gramatikas analīzē un tamlīdzīgi, vēlāk aizstāja neironu tīkli un arī citas datu arhitektūras. Tam, ka balstāmies uz valodu, ir dziļa jēga. Ir gan arī citi MI paveidi, tādi kā robotika, kas, piemēram, atpazīst numura zīmes. Taču tas ir cits MI zars, un tas nav tik ļoti attīstījies. Savukārt, valodas zara attīstība ir iemesls, kāpēc mēs šodien runājam par MI.
Bez valodas mākslīgais intelekts nevarētu ne iegūt datus, ne tos apkopot.
Tas, ko uzskatām par intelektu, patiesībā ir valoda un tās iespējas. Valoda ir tā, kas vada mūsu attīstību. Bez valodas mēs pat īsti nesaprastu pasauli mums apkārt. Valoda kaut kādā ziņā ir mūsu acis.
Dažādu profesiju pārstāvjus māc bažas, ka MI viņiem atņems darbu. Kā tas ir zinātnē? Vai mākslīgais intelekts varētu pārņemt arī kaut ko no tā, ko šodien dara zinātnieki?
Pagaidām MI nav spējīgs neko izgudrot. Iespējams, ka tā ir nākotne. Apgalvojumi, ka MI drīzumā spētu aizstāt dažādu profesiju pārstāvjus – nē. Es teiktu, ka tas vairāk ir mārketings. Galvenais, ko MI var paveikt: to joprojām savā ziņā var salīdzināt ar Google. Ja agrāk pašiem, lai atrastu informāciju, bija jāver vaļā visas sagūglētās lapas, tad tagad var uzdot jautājumu MI, tas visu atradīs un apkopos iegūto informāciju mūsu vietā. Dažreiz tas kļūdās, bet kopumā izdodas diezgan labi. Pašlaik MI reālā spēja ir tā, ka tas var apkopot zināšanas, bet neko jaunu radīt nevar. Tajā pašā laikā MI ļoti palīdz programmēšanā, jo spēj ģenerēt dažādus programmu variantus. Tie gan programmētājam pašam jāpārbauda, lai saprastu, vai ģenerētās programmas kaut kam der, tomēr melno darbu MI paveicis. Varu pieminēt arī medicīnu, kur MI var izmantot diagnožu noteikšanā. MI spēj apkopot visus datus, kas zināmi par pacientu un izteikt minējumu par iespējamo diagnozi. Piemēram, rentgenu pētīšanā MI ir ļoti spēcīgs. Tomēr cilvēku aizstāt tas nevar, jo mediķim jāpārbauda tā minējumi. Tāpēc var teikt, ka ir dažas jomas, kurās tas ne gluži atņem darbu kādu profesiju pārstāvjiem, bet palīdz strādāt efektīvāk. Piemēram, fotogrāfi attēlu apstrādi var uzticēt MI. Var uzticēt MI ģenerēt arī kādas projektēšanas idejas.
Arī zinātniekiem var noderēt gan informācijas apkopošanas, gan kādu aprēķinu veikšanas iespējas? Neko jaunu MI nerada, bet palīdzēt sagatavot bāzi izgudrojumam tas var?
Jā, tas gan ir iespējams! Tomēr bez cilvēkiem neiztikt.
Konferencē “Mākslīgais intelekts: inovācijas un pamattiesības” (1), kas notika šī gada februārī, cita starpā tika secināts, ka Latvija būtiski atpaliek MI rīku izmantošanā no citām Eiropas valstīm. Tikai astoņi procenti uzņēmēju mūsu valstī esot iegādājušies MI risinājumus. Kāpēc tā?
Tā man ir drusku pārsteidzoša informācija, un te jādomā, par kādiem tieši risinājumiem ir runa. Ir arī tādi MI risinājumi, ko popularizē, piedāvā uzņēmējiem, kam ir daudz naudas, bet patiesībā tie īsti nestrādā, tāpēc tos pat nav jēgas pirkt. Piemēram, tiek piedāvāti risinājumi, kuros MI atbild uz klientu vēstulēm vai zvaniem, dodot padomus, kas jādara, ja kaut kas nestrādā. Taču patiesībā šie rīki vairumā gadījumu klientu problēmas nespēj atrisināt. Piemēram, ja nestrādā putekļu sūcējs, MI ieteiks to ieštepselēt. Taču, ja putekļu sūcējs jau ieštepselēts, tad, visticamāk, tomēr vajadzēs “dzīvu” konsultantu, lai izprastu problēmu. Tā, ka principā pat labi, ka Latvija neaizraujas ar risinājumiem, kas nav gana kvalitatīvi, lai būtu noderīgi.
Tātad ir risks, ka ar MI zīmolu ne tikai uzņēmējiem, bet arī individuāliem patērētājiem var pārdot kādas lietotnes vai cita veida risinājumus, kas nav ne pietiekami inovatīvi, ne noderīgi?
Izņēmāt vārdus no mutes! Tieši ar šādu noskaņojumu nācu uz šo interviju!
Jau minētajā konferencē bijušais Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka MI rada jaunu varas sadalījumu pasaulē: valstis, kas attīstīs MI tehnoloģijas, iegūs lielāku pārsvaru pār citiem. Taču, kamēr ASV un Ķīna attīsta MI, Eiropa tikai cenšas visu regulēt. Kādi ir jūsu novērojumi šajā ziņā?
Es pilnīgi piekrītu, ka ASV visu laiku dominējusi MI attīstībā, un Ķīna centusies tai sekot. Šī gada 20. janvārī – dienā, kad inaugurēja ASV prezidentu Trampu, Ķīna izlaida “DeepSeek” R1 modeli, kurš konkurē ar “ChatGPT”, un ir ļoti kvalitatīvs un pieejams visiem. Tādējādi Ķīna ir parādījusi, ka ir noķērusi ASV MI jomā. Patlaban šī sacensība starp ASV un Ķīnu ir ārkārtīgi intensīva: amerikāņi nepārdod Ķīnai grafiskos procesorus, uz kuriem rēķina lielos valodas modeļus. Arī Latvija ir ASV pelēkajā sarakstā: ir ierobežots, cik mēs drīkstam pirkt šos jaudīgos datorus, kas vajadzīgi MI attīstībai.
Vai amerikāņi ir piesardzīgi, ka mēs varētu izdarīt lielas lietas ar šiem datoriem?
Nē, viņiem ir bail, ka mēs šos datorus varētu pārdot tālāk Ķīnai un Krievijai. Piemēram, grafiskos procesorus no ASV Ķīna jau ir dabūjusi caur Singapūru. Tiesa gan, Latvijai ir atļauts nopirkt 4000 šādus datorus, bet esam nopirkuši tikai vienu, jo tie maksā trešdaļu miljona. Turpinot par “DeepSeek” gan jāpiebilst, ka pilna tā funkcionalitāte ir tikai uz šiem ļoti jaudīgajiem datoriem, tā ka minētā pieejamība tomēr jāliek pēdiņās. Mazās rīka versijas var palaist uz parastiem datoriem, bet tās nav tik kvalitatīvas.
Lai cik kvalitatīvs šis rīks arī nebūtu, uzdodot tam jautājumus, sniedzam par sevi informāciju. Cik liela loma šādiem MI rīkiem var būt spiegošanā?
Liela! Kā jau teicu, uz sava datora MI čatus parasti lietotāji palaist nevar, līdz ar to viņi tos lieto caur kādu serveri, kas ir ASV vai Ķīnā. Visi uzdotie jautājumi tur uzkrājas tieši tāpat kā visi Google meklējumi. Tie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo tie rāda, kas nodarbina cilvēkus, kādas ir viņu vajadzības. Faktiski tā ir spiegošana bez spiegošanas, jo cilvēki labprātīgi nodevuši šo informāciju.
Atgriežoties pie Eiropas attieksmes pret MI. Kāpēc tā izvēlējusies būt regulētāja nevis attīstītāja?
Tas attiecas ne tikai uz MI. Nesen biju konferencē, kurā eiroparlamentāriete Inese Vaidere par tehnoloģisko attīstību kopumā teica, ka ASV rada inovācijas, Ķīna tās kopē, bet Eiropa regulē. Inese Vaidere teica to ar lielu lepnumu, ka šī regulēšana ir Eiropas uzstādījums, jo inovēšanā Eiropa nevarot sacensties, bet ar regulēšanu Eiropa aizstāvot cilvēkus un viņu tradicionālo dzīvesveidu. Man kā cilvēkam, kas Eiropā nodarbojas ar MI, nolaidās rokas, jo sapratu, ka man neviens nepalīdzēs, ka te tā nav prioritāte.
Nesen Saeima apstiprināja Mākslīgā intelekta centra likumu2 . Vai jums ir izdevies to izpētīt, un ko šis likums varētu mainīt MI izpētē un ieviešanā Latvijā?
Biju pasākumā, kur par šo likumu runāja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre. Galvenais uzsvars bija uz to, ka to vajag regulēt, regulēt un vēlreiz regulēt. Nebija nekādas runas par to, ka MI vajag gudri ieviest. Tas ir mazliet sāpīgi, jo ir daudz neatrisinātu problēmu, kaut vai tas, ko jau minēju, ka ar mārketinga trikiem tiek pārdotas nevajadzīgas lietas. Ar Mākslīgā intelekta centru šobrīd ir neskaidra situācija: nav skaidrs, ko no kā taisās aizstāvēt.
Vai, veidojot šo likumu, jums kā jomas ekspertam vaicāja viedokli?
Man personīgi nē, kaut gan bija apspriešana, un viedokļus izteicām caur Atvērto tehnoloģiju asociāciju un Informācijas tehnoloģiju asociāciju, bet kopumā šis likums tika izstrādāts citās aprindās: tur, kur vairāk grib regulēt. Tas nav orientēts uz jaunu tehnoloģiju izstrādi Latvijā, bet uz regulēšanu: grib regulēt to, kā lielās kompānijas, piemēram, Google darbojas Latvijā.
Ko nozīmē mākslīgo intelektu ieviest gudri?
Gudrā ieviešana zināmā mērā notiek jau tagad, taču tā notiek tādā nepubliskā formā. MI tiek ļoti nopietni ieviests un lietots militārajā virzienā, sevišķi, lai atrastu, piemēram, kādus mērķus satelītattēlos vai atpazītu lietas. Arī valodā balstītos MI rīkus var ieviest gudrā veidā. Ir lietas, ko tie prot darīt. Piemēram, ir iespējams lielo problēmu sadalīt vairākās mazās problēmās, ko šie rīki spēs risināt.
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un to kontekstā arī ir uztraukums par MI ļaunprātīgu lietošanu. No kā būtu jāpiesargās?
Vispirms gribu teikt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā ziņā sadarbojas ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti: ir noslēgts memorands. Ja kaut kas, kas var ietekmēt sabiedrisko domu, tiks radīts ar MI, bet šādas norādes nebūs, ar to cīnīsies. Pašlaik valdošā ir hipotēze, ka Latvijā masveidīgi tas nenotiks: šķiet, ka tam nav atbilstošas augsnes. Taču universitāšu pārstāvji būs tie, kas nepieciešamības gadījumā veiks ekspertīzi: noteiks, vai, piemēram, kāda attēla radīšanā ir izmantots MI, vai nē.
Paldies par sarunu!